Šefpavāra Dzintara Kristovska meistardarbnīca topošajiem pavāriem

Projekta “Atbildīgs pārtikas patēriņš skolās” ietvaros, kuru īsteno vides organizācija “homo ecos:” un finansē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, šī gada 9. februārī Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā (Nīcgales ielā 26) norisināsies meistardarbnīca, kurā četru Latvijas profesionālo skolu topošie pavāri gatavos vietējo un sezonālo ēdienu kopā ar restorāna “Valmiermuižas Vēstniecība” šefpavāru un “Eiropas Gastronomijas reģiona 2017” vēstnesi Dzintaru Kristovski. Pasākuma ietvaros sociālantropoloģe Agnese Bankovska videolekcijā no Helsinkiem stāstīs par globālām pārtikas patēriņa tendencēm.

Pasākumā pulcēsies 20 aktīvākie projekta “Dalīsim brālīgi? #2. Skola” dalībnieki no Daugavpils, Jelgavas, Valmieras un Rīgas, kuri 2016. gadā iesaistījās izglītojošā skolu programmā par atbildīgu pārtikas patēriņu un pārtikas atkritumu samazināšanas iespējām. Projekta ietvaros jaunieši veica novērojumus par pārtikas atkritumu rašanās iemesliem dažādās pārtikas patēriņa vietās, kā arī piedalījās konkursā par labāko recepti no vietējiem sezonālajiem produktiem.

Meistardarbnīcas vadītājs Dzintars Kristovskis īpaši izceļ ekoloģiski audzētu reģionālo produktu izmantošanu, savvaļas velšu izzināšanu, tīru garšu un minimālu ēdienu kombinēšanu, akcentējot katra produkta daudzveidīgās garšas nianses. Dz. Kristovskis savas zināšanas darbnīcas ietvaros nodos arī jaunajiem porfesionāļiem. “Man patīk vērot, kā mainās gadalaiki un līdz ar tiem arī produkti, ko patērējam. Atceros bērnību, kad visu vasaru gaidīju rudeni, lai tiktu pie skābētiem kāpostiem. Tāpat bija jāgaida vasaras vidus, lai dabūtu mazsālītu gurķi vai lokus un pirmos salātus ar rūgušpienu. Mūsdienās šis gaidīšanas prieks daļēji ir zudis, jo lielveikalu plauktos visu gadu pieejami produkti, kurus āgrāk ēdām tikai konkrētā sezonā. Meistardarbnīcā kopā ar topošajiem pavāriem gatavosim ēdienus no produktiem, kas iegūstami šobrīd, februāra sākumā, kā arī raudzīsim, lai gatavojot rastos iespējami maz dažādu atgriezumu un ēdiens būtu tik garšīgs, lai nepaliktu pāri. Gatavosim četrus ēdienus, un viens no tiem taps pēc Jelgavas Amatu vidusskolas skolnieces Samantas Vanagas konkursā iesniegtās receptes, kurā izmantotas kaņepju sēklas,” stāsta Dz.Kristovskis.

Sociālantropoloģe Agnese Bankovska padziļināti pēta dažādas ikdienas ēdiena prakses un videolekcijā meklēs atbildes uz jautājumiem par mūsdienu pārtikas patēriņa tendencēm, sabiedrības attieksmes izmaiņām pārtikas ieguves un izlietojuma jautājumos, kā arī - kā un kāpēc rodas pārtikas atkritumi un kā to novērst. Daudzi arodskolu skolēni nākotnē strādās ēdināšanas iestādēs, savukārt ikviens no viņiem gatavos ēdienu savās mājsaimniecībās, tāpēc ir nepieciešams papildināt topošo pavāru zināšanas par atbildīgu pārtikas patēriņu, tostarp arī pārtikas atkritumu samazināšanas iespējām. Tiek lēsts, ka, rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, gada laikā atkritumos tiek izmesti vismaz 113 kg pārtikas produktu[1], liela daļa atkritumu rodas pārtikas ražošanas un loģistikas laikā, bet daļa arī sabiedriskajā ēdināšanā. Eiropas Komisijas dati liecina, ka 38 % no visiem pārtikas atkritumiem rodas tieši mājsaimniecībās. Daļa atkritumu[2] tiek atdalīti un fiksēti kā pārtikas atkritumi, daļa nonāk sadzīves atkritumu kopējā masā un tālāk jau poligonos kā jaukti sadzīves atkritumi.

 

2 Virtuves un ēdnīcu atkritumi (pārtikas atkritumi) (20 01 08 EAK kods); jaukti sadzīves atkritumi (20 03 01 EAK kods) – atkritumi no mājsaimniecībām, komersantiem, industrijas un institūcijām, kas pēc sava sastāva ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem. Citēts no “Metodika pārtikas atkritumu datu uzskaitei un pieejamībai”. Latvijas vides aizsardzības fonda līdzfinansēts projekts „Atkritumu uzskaites datu bāzes pilnveide par radīto un centralizēti uzskaitīto pārtikas atkritumu daudzumu." (Reģ. Nr. 1-08/410/2014). Izstrādātājs: biedrība „Latvijas Atkritumu  saimniecības asociācija”. Rīga, 2015.