Seminārs par pārtikas atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībās un skolās

Piektdien, 16.septembrī plkst.13:00, Birojnīcā, Berga bazārā, Rīgā, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicināja uz semināru par pārtikas atkritumu apsaimniekošanu. Kāda ir pārtikas atkritumu pārvaldība pilsētās? Ko mēs darām ar saviem pārtikas atkritumiem? Kādi ir secinājumi, aplūkojot pārtikas atkritumu apsaimniekošanu un kādi ir iespējamie risinājumi pārtikas atkritumu samazināšanai skolās?

Semināra mērķis bija palielināt sabiedrības informētību par jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas atkritumiem, un iepazīstināt ar Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā iniciēto un atbalstīto projektu par pārtikas atkritumiem skolās, kuru īsteno biedrība “Homo Ecos”.

Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Jans Vidbergs atzina: “Veselīga pārtika ir viens no sabiedrības veselību noteicošajiem aspektiem, un Ziemeļu Ministru padome pievērš pastiprinātu uzmanību jautājumiem par pārtikas vērtību ķēdi: veidam, kā pārtika tiek audzēta un kā tā nonāk līdz mums. Taču tikpat svarīgs gudras apsaimniekošanas ziņā ir jautājums, kas notiek ar pārtikas atkritumiem? Vai mēs varam atļauties ražot pārtikas atkritumus, ņemot vērā, ka jau šobrīd “aizņemamies” planētu no saviem bērniem? Ziemeļvalstīs īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, ko mēs spējam izdarīt ar pārtikas atkritumiem un atkritumiem, kas rodas pārtikas produktu ražošanas procesā. Drēbju un apavu ražošana no zivju ādas ir viena no jaunākajām tendencēm, un tas ir tikai viens no piemēriem tam, ko sauc par aprites ekonomiku. Šeit Latvijā mēs vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību pārtika atkritumu jautājumiem un aicināt kopīgi domāt, ko darīt, lai situāciju uzlabotu.”

Tiek lēsts, ka, rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, gada laikā atkritumos tiek izmesti vismaz 113 kg pārtikas produktu , 38 % no tiem rodas mājsaimniecībās. Dati ir aptuveni, jo pārtikas atkritumu reģistru Latvijā sarežģī vienotas uzskaites trūkums. Daļa atkritumu  tiek atdalīti un reģistrēti kā pārtikas atkritumi, daļa nonāk sadzīves atkritumu kopējā masā un tālāk jau poligonos kā jaukti sadzīves atkritumi. 2012. gada  Eurostat sniegtie dati rāda, ka Latvijā tiek pārstrādāti tikai 2 % bioloģisko atkritumu.

Kamēr tiek risināti atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes jautājumi valsts līmenī, atkritumu samazināšana vai pat to neradīšana lielā mērā ir ikviena indivīda rokās. 

Semināra programma

Foto no semināra

Prezentācijas no semināra:

Dr.soc. Miķelis Grīviņš: Ēdināšanas sistēma skolās

Dr.sc.ing. Jana Simanovska: Pārtikas atkritumi: ko skolas var darīt?

Rasmus Wendt (Nordic innovation): Innovative solutions to contemporary problems: Best praxis examples from Nordic countries

Filma The Nordic Built Cities Challenge