Ziemeļvalstu kino balvu 350.000 dāņu kronu apmērā saņems viena no piecām nominētajām filmām, kas šogad prestižajai balvai izvirzītas no Dānijas, Somijas, Īslandes, Norvēģijas un Zviedrijas. Nominētajās filmās tiek vērtētas atspoguļotās vērtības, kas sakņojas ziemeļvalstu kultūrā, demonstrējot augstu māksliniecisko vērtību, izcilu radošo oriģinalitāti un izceļot kinomākslas daudzpusīgos elementus. 

Ziemeļvalstu kino balvai 2010 nominētās sekojošas filmas:

Ville Lenkkeri Pyramiden stories from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.

Jaunākajā Ziemeļu Stāstu izdevumā Didzis Melbiksis dalās pārdomās par to, kā zviedri sevi par veģetāriešiem skoloja, Viestarts Gailītis meklē atbildes uz jautājumiem par mūsdienu biomākslu, Vairis Starzds atsauc atmiņā neseno tikšanos ar somu fotogrāfu Villi Lenkeri, bet Daiga un Frančeska atcerās Stokholmā piedzīvoto. 

www.ziemelustasti.lv

Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Biedrību ISSP š.g. 10. augustā plkst. 19.00 aicināja uz somu fotogrāfa Villes Lenkeri (Ville Lenkkeri) prezentāciju „NEATKLĀTĀ PATIESĪBA”, kas notika Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārs). Lenkeri ir viens no atpazīstamākajiem Helsinki School jaunākās paaudzes fotogrāfiem, kurš iemantojis plašu  atzinību ar savu darbu oriģinālo vizuālo un saturisko vēstījumu. Prezentāciju papildināja saruna ar mākslinieku, kuru vadīja Starptautiskās fotogrāfijas vasaras skolas (ISSP) mākslinieciskā direktore Baiba Tetere. Ville Lenkkeri prezentācijā izrādīja un komentēja savus radošos projektus, kas tapuši pēdējo gadu laikā - Reality in the Making (2006), The Place of No Roads (2009). http://vimeo.com/14268264  Lasīt vairāk>

ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam nevar tikt īstenota bez aktīvas reģionālo sadarbības partneru iesaistes. Tāds bija secinājums pēc Startēģijai veltīta semināra, kas norisinājās š.g. 29. jūnijā Briselē.

Semināru ar nosaukumu „ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam realizācija caur Ziemeļvalstu-Eiropas sadarbību” kopīgi organizēja Ziemeļu Ministru padome, neformālā Baltijas jūras grupa un Eiropas Komisija, pulcējot 200 dalībniekus no visa Baltijas jūras reģiona.    

NCM Office in Latvia: A new music festival underway in Riga from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.  

Ja Baltijas valstis un Ziemeļvalstis spēs vienoties par konkrētu pozīciju būtiskos jautājumos, tad šim reģionam ir visas iespējas kļūt par nopietnāko spēku Eiropas Savienībā (ES).

Šādu pārliecību aģentūrai BNS pauda ekspremjers Valdis Birkavs, kurš patlaban kopā ar bijušo Dānijas aizsardzības ministru Sērenu Gādi (Søren Gade) izstrādā priekšlikumus Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanai.  

Iceland - from ashes to literature from Ziemeļu Stāsti on Vimeo. 

14.jūnijā ārlietu ministrs Aivis Ronis piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes sanāksmēs Luksemburgā.

Vispārējo lietu padomē, runājot par 17.jūnija Eiropadomes darba kārtības jautājumiem, ārlietu ministrs A.Ronis pauda atbalstu ES pievienošanās sarunu uzsākšanai ar Īslandi, kā ari apsveica gaidāmo Eiropadomes lēmumu par Igaunijas pievienošanos eirozonai. 

Aprīļa beigās notika pēdējā Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora (VBII) pieredzes apmaiņas studiju vizīte Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Uzņēmējdarbība un rūpniecība” ietvaros.

Pavisam VBII delegācija devās uz 7 biznesa inkubatoriem Norvēģijā, Zviedrijā un Igaunijā. 

Par Hasselblad fotokameru vēsturi, par to, kā Photoshop izmainījis reklāmu, un par kinooperatora Ginta Bērziņa kaislību uz analogo fotogrāfiju.

Lasiet jaunākos Ziemeļu Stāstus!

..un vinnējiet ceļojumu uz Stokholmu.

No 12.06. - 27.06  peldošajā mākslas galerijā BETANOVUSS un NOASS būs skatāma video mākslas izstāde [EN]CLOSURE.

Izstādes autori ir Eva Ulsone un Jūnass Nilsons - mākslinieku pāris no Zviedrijas, kas darbojas laikmetīgajā mākslā un kuru galvenais izteiksmes veids ir kustīgs attēls un animācija. Laiku pa laikam viņi sadarbojas un kopīgi veido jaunus video darbus. 

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Aivis Ronis un Dānijas Karalistes ārlietu ministre Lēne Espersena (Lene Espersen) 27. maijā izplatīja šādu kopīgu paziņojumu:

"Kopš 20. gs. deviņdesmito gadu sākuma, kad tika izveidots Ziemeļvalstu un Baltijas valstu astoņnieka (NB8) sadarbības ietvars, ievērojami mainījusies gan Baltijas jūras reģiona, gan starptautiskā ģeopolitiskā situācija.  

Ziemeļvalstu Kultūras punkts ir paziņojis Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopīgās mobilitātes programmas „Kultūra” šī gada pirmo projektu konkursu rezultātus.

Mobilitātes programmā stipendijas radošiem braucieniem uz Ziemeļvalstīm ir saņēmuši 7 Latvijas radošo profesiju pārstāvji: Inese Baranovska, Antra Augustinoviča, Linda Vēbere, Krists Pudzēns, Alīse Nīgale, Margita Zālīte, Inta Balode.  

No 2010.gada 10. Līdz 20. jūnijam Baltijas jūrā kuģos performances mākslas kuģis Friend_Ship. Uz tā klāja radošo auru ienesīs 12 mākslinieki no Latvijas Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas.

Skatītājiem mākslinieku sniegumu būs iespējams vērot 6 Baltijas jūras ostās, tostarp arī Rīgā Andrejsalā, 10. jūnijā. Tas būs Friend_Ship maršruta sākumpunkts. 

Katru valsti pārstāvēs divi aktīvi un profesionāli performances mākslinieki, kas uz kuģa veidos sadarbību ar pārējiem dalībniekiem.  

Vai vēlies šovasar strādāt Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā vai Īslandē?

Ziemeļvalstu apmaiņas programma Nordjobb piedāvā jauniešiem vasaras darbu, izmitināšanu, kā arī kultūras un izklaides iespējas.

Sākot ar 2010. gadu, Ziemeļu Ministru padomes finansētā apmaiņas programma Nordjobb savā mērķauditorijā ir iekļāvusi ne tikai Ziemeļvalstīs dzīvojošus jauniešus, bet arī citu ES valstu iedzīvotājus.   

25. maijā plkst. 18:00 Ventspils Teātra namā „Jūras vārti” tiks atklāta Imanta Grosa fotoizstāde “Ūdens...”, kas vērš uzmanību uz tik pašsaprotamu mūsu ikdienas sastāvdaļu kā ūdens – gan apkārtējā vidē sastopamām ūdenstilpnēm, gan ūdeni, ko, īpaši netaupot, lietojam saimniecībā.  

Izstāde ir kritisks atgādinājums par to, ka pasaules sabiedrības šībrīža attīstības posmā ūdens ir kļuvis par apdraudētu dabas resursu. Skarbā realitāte ir tāda, ka svaigs ūdens daudzās pasaules malās jau šobrīd ir grūti pieejama greznība, par ko jācīnās ik dienu.  

27. maijā plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks literārs pasākums „Jura Kronberga sarunas ar Ziemeļvalstu rakstniekiem II”

PELNI UN LITERATŪRA NO ĪSLANDES. 

Sestdien, 15.maijā, vairāki simti rīdzinieku vēroja ekoloģisko automašīnu paraugdemonstrējumus Rīgas ielās, kas bija projekta „CO2 E-Race Rīga” kulminācijas pasākums.

„CO2 E-Race” projekta mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par globālajām klimata izmaiņām un globālā klimata krīzi Latvijā, kā arī demonstrēt risinājumus tās novēršanai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un radošo spēku. 

No 12. maija līdz 5. jūnijam Īslandē notiek Reikjavīkas Mākslas festivāls, kura ietvaros tiks izstādīta latviešu fotogrāfes Ievas Epneres darbu sērija I Would Like to Be…

Fotogrāfiju sērija ar Īslandes jauniešu foto portretiem tapa 2006. gadā rezidences laikā Īslandē, kurp māksliniece devās ar Ziemeļu Ministru padomes finansiālu atbalstu.   

Kas ir universālais dizains? Un kā jūtas pacients Zviedrijas mazpilsētas slimnīcā? Jaunākajā Ziemeļu Stāstu numurā lasiet:  

2003.gadā šodien labākā pasaules restorāna NOMA šefpavārs Renē Redzepi un vēl viena dāņu kulinārijas zvaigzne Klauss Meijers organizē Ziemeļu Virtuves simpoziju.

Tajā pašā laikā tiek radīts Ziemeļu virtuves manifests, kas rada terminu Nordic Food jeb Ziemeļu virtuve.  Pēc kāda laika līdzigi rīkojas arī citas valstis, tajā skaitā arī Latvija, kurā rodas savs virtuves manifests. 

Vai tiek radīta jauna ēšanas kultūra?

Lasiet http://www.ziemelustasti.lv/

Pirms vairākiem gadsimtiem mežstrādnieki Zviedrijas vidienē sāka izgrebt no koka dažādas figūriņas un nest mājās bērniem, lai spēlējas.

Laika gaitā īpaši populāri kļuva mazi koka zirdziņi, kurus katrs meistars sāka izkrāsot savā rakstā. Kopš tā laika koka zirdziņi savā ziņā ir uzskatāmi par Zviedrijas simbolu un ir vieni no pirmajiem suvenīriem, ko iebraucējs pamana lidostā.

Lasīt vairāk>

- Vai Ziemeļvalstu valodu zināšanas ir obligātas? Cik labā līmenī tās ir jāprot?
- Jā, Ziemeļvalstu valodu prasme ir galvenais priekšnoteikums, jo Nordjobb primārais mērķis ir popularizēt tieši Ziemeļvalstu valodas un kultūru. Valoda ir jāprot vismaz tik labi, lai patstāvīgi varētu aizpildīt pieteikuma anketu Nordjobb mājaslapā, kas ir pieejama tikai Ziemeļvalstu valodās.

- Vai tomēr nepietiek ar angļu valodu?
- Nē.

- Kas man tagad jādara? Kur jāpiesakās?
- Jums ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa Nordjobb mājaslapā.
  Tas, vai un cik drīz saņemsiet darba piedāvājumu, ir atkarīgs no potenciālā darba devēja un no jūsu pieteikuma anketā norādītās informācijas – kurā valstī meklējat darbu, uz cik ilgu darba periodu piesakāties un kādus noteikumus izvirzāt.
Atcerieties, ka minimālais darba periods, uz ko var pieteikties, ir 4 nedēļas.

- Esmu nosūtījis savu pieteikumu. Kad saņemšu atbildi?

- Atbildi saņemsiet, tiklīdz par jums izrādīs interesi darba devējs. Ja darba piedāvājums nesekos, par to jums paziņos Nordjobb administrācija jūlija mēneša vidū.

» Lasiet vairāk par darba algām, izmitināšanu un citiem jautājumiem.