Nolūkā veicināt Baltijas jūras reģiona valstu ekonomisko konkurētspēju 2013.gada 29.-30.maijā Rīgā notiks Baltijas Attīstības Foruma Samits, kas pulcēs aptuveni 400 reģiona ietekmīgākos lēmumu pieņēmējus no politiskām, uzņēmējdarbības un akadēmiskajām aprindām, kā arī vietējo un starptautisko presi. Samita mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona turpmāko attīstību konkurētspējas, ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes un infrastruktūras attīstības ziņā, kā arī citos jautājumos saskaņā ar Eiropas Savienības Stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Foruma laikā notiks arī Baltijas biznesa arēna – kontaktbirža un forums uzņēmējiem un zinātniekiem. Baltijas biznesa arēna ir lieliska iespēja sastapt esošos un potenciālos sadarbības partnerus, kā arī dibināt kontaktus jauniem sadarbības projektiem Baltijas jūras reģiona valstīs.

No 15. aprīļa "Ziemeļu puse" atgriežas ēterā jau ar sesto sezonu un šoreiz raidījuma vadītāji Marta ar Gustavu pētīs delikāto dzimumu līdztiesības tēmu.  Kurš kuru audzina un kurš zina labāk, kā audzināt? Pirmajā sērijā viss par pašu un citu bērnu audzināšanas knifiem Latvijā un Ziemeļvalstīs! Bērnu audzināšanas īpatnības pirmsskolas vecumā esot vērojamas jau bērnudārzu sadzīvē – meitenes ir krietni patstāvīgākas, bet zēni tiek aprūpēti, piemēram, meitenes pašas ģērbjas, tikmēr zēni gaida, kad kāds viņiem palīdzēs uzvilkt apavus, aizšņorēties, aizpogāties utt. Arī vērojams, ka meitenes rūpējas par zēniem un palīdz. Un kā mainās šis lomas tuvojoties skolas laikam, kāda ir ģimenes ietekme patstāvības audzināšanā. Vai apģērba un rotaļlietu izvēle bērniem ietekmē dzimumu lomu, vai mēs saviem bērniem neuzspiežam mākslīgus stereotipus. Raidījumu "Ziemeļu puse" skatieties LTV-7 pirmdienās 21:25 ar atkārtojumu LTV-1 sestdienās 15:30! Lasīt vairāk>

Norvēģu politiķis Dāgfins Heibrotens Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāra amatā stājās pirmdien, 4.martā, nomainot islandieti Haldoru Asgrimsonu, kas šajā amatā nostrādāja sešus gadus. Jaunā ģenerālsekretāra mērķis ir attīstīt un stiprināt Ziemeļvalstu sadarbību, jo viņaprāt, reģionā ir daudz neizmantota sadarbības potenciāla.  
-„Ar gandarījumu pieņemu šo izaicinājumu pilnveidot un stiprināt Ziemeļvalstu sadarbību. Ziemeļvalstīm ir spēcīga vēsturiskā un kultūras kopība. Un mums līdz šim ir uzkrāta būtiska pieredze sadarbības jautājumos. Bet potenciāls ir daudz lielāks par līdz šim paveikto. Stājoties ģenerālsekretāra amatā es raugos uz to kā iespēju, lai realizētu jaunas sadarbības formas.”
- „Ziemeļvalstu sadarbība vistiešākajā veidā attiecas uz vairākumu mūsu pilsoņu ikdienā. Helsinku līguma* pamatbūtība, par vienlīdzīgu attieksmi pret ikvienu Ziemeļvalstu iedzīvotāju, joprojām ir ļoti aktuāla. Ziemeļu Ministru padome turpina diskusijas par to, kā attīstīt sadarbības vīzijas. Arī Ziemeļu Padome ir izteikusies par manu līdzdalību Ziemeļvalstu sadarbības racionalizēšanā un attīstībā. Tā ir politiskās gribas izpausme, ko es, ar sekretariāta līdzdalību un aktīvu darbu, līdzēšu sasniegt”, stājoties amatā atzina Heibrotens. Lasīt vairāk>

Par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, eiro ieviešanu, Ziemeļvalstu federāciju un vēl citiem jautājumiem - Dienas saruna ar Ziemeļvalstu Padomes prezidenti, Norvēģijas Darba partijas politiķi un Norvēģijas parlamenta deputāti jau kopš 1985. gada - Maritu Nībaku. -Latvijā šobrīd viena no aktualitātēm ir pievienošanās eirozonai, bet Ziemeļvalstu attiecības ar Eiropas Savienību un eirozonu nav viennozīmīgas. Kāpēc?

Situācija, kāda ir Ziemeļvalstīs, atbilst šo valstu iedzīvotāju gribai un izpratnei par to, kas nepieciešams labklājības valsts pamatu nodrošināšanai - vai tā ir dalība Eiropas Savienībā, vai ir pietiekami ar Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju, vai tā ir pievienošanās eirozonai, vai savas valūtas saglabāšana. Arī Latvijas gadījumā šis jautājums jāizlemj pašiem iedzīvotājiem, es nevarēšu sniegt padomu. Lasīt vairāk>

Vai zini ko darīsi vasarā? Varbūt vēlies strādāt kādā no Ziemeļvalstīm? Ziemeļvalstu apmaiņas programma Nordjobb ir apmaiņas programma, kas organizē vasaras darbu jauniešiem Ziemeļvalstīs. Lai varētu pieteikties programmai, Tev jābūt Eiropas Savienības vai Ziemeļvalstu pilsonim, Tev jābūt labām dāņu, norvēģu vai zviedru valodas zināšanām, Tev jābūt vecumā no 18 līdz 28 gadiem.
Iepriekšējā pieredze nav nepieciešama, kandidātiem tikai jābūt interesei par Ziemeļvalstu kultūru un vēlmei pēc iespējas vairāk iemācīties, gūstot pieredzi. Programmas ietvaros tiek piedāvātas plašas darba iespējas – gan sezonas darbi lauksaimniecībā, darbs noliktavās, veco ļaužu pansionātos un dienas aprūpes centros. Pieteikums jāraksat zviedru, dāņu vai norvēģu valodā. Citās valodās rakstīti pieteikumi netiek izskatīti! http://www.nordjobb.org

Helsinkos tikko beigusies ikkgadējā, pēc skaita 64. Ziemeļvalstu Padomes sesija, kura sakrīta ar organizācijas 60. gadu jubileju. Sesijas laikā laikā tika prezentēta Helsinku Universitātes Ziemeļvalstu Pētījumu Centra (Centre for Nordic Studies – CENS) eksperta Johana Stranga (Johan Strang) grāmata Nordiska Gemenskaper (Ziemeļvalstu kopintereses), kuras ietvaros kārtējo reizi attīstīta tā dēvētās Ziemeļvalstu federācijas jeb savienības ideja. Šis ir jau trešais šāda veida pētījums, kurā attīstītas bijušā Norvēģijas ārlietu ministra Torvalda Stoltenberga (Thorvald Stoltenberg) 2009. gada ziņojumā Ziemeļvalstu sadarbība ārlietu un drošības politikā (Nordic co-operation on foreign and security policy) un 2011. gadā zviedru vēsturnieka Gunara Veterberga (Gunnar Wetterberg) grāmatā Apvienoto Ziemeļvalstu Federācija (United Nordic Federation) paustās idejas. Vienlaikus, ja bijušais Norvēģijas ārlietu ministrs akcentē pakāpenisku un brīvprātīgu Ziemeļvalstu sadarbību, bet G. Veterbergs popularizē ambiciozas idejas, tad jaunākais darbs mēģina apvienot abas šīs koncepcijas. Lasīt vairāk>

Vienota intelektuālā īpašuma licencēšanas vide, kopīga programma sadarbībai pētniecības jomā, stratēģija tautas attīstībai un pavisam jauna tūrisma joma – arodu tūrisms. Šīs ir tikai dažas no vīzijām, kas izteiktas Baltijas un Ziemeļvalstu ekspertu nesen publicētajā grāmatā "Vairāk ir labāk: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība 1991-2031". Projekts tapis pēc Ziemeļu Ministru padomes biroju Baltijas valstīs iniciatīvas.

"Lai gan šķiet, ka Ziemeļeiropas reģionam  veicies samērā labi pašreizējās ne visai iepriecinošās ekonomiskās attīstības laikā, mums ir jāapzinās, ka Baltijas jūras reģionā vēl ir daudz darāmā, lai radītu pamatu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai starp valstīm," grāmatas priekšvārdā norāda Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretārs Haldors Asgrimsons. 
Grāmatas nosaukumā ir atsauce uz 1991. gadu, kad Ziemeļvalstis nolēma atvērt ZMP pārstāvniecības Baltijas valstu galvaspilsētās - Tallinā, Rīgā un Viļņā. 2011. gadā biroji svinēja 20 gadu jubileju - īstais laika nogrieznis, lai atskatītos uz padarīto un iezīmētu sadarbības jomas nākošajai divdesmitgadei līdz 2031. gadam.
Veidojot grāmatu, dažādu jomu speciālisti tika aicināti izteikt savu personisko viedokli par nākotnes izaicinājumiem, lai veicinātu diskusijas par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionālo nākotnes sadarbību.  Lasīt vairāk>

Piektdien, 26.oktobrī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Ziemeļu Ministru padome  (ZMP)  svinīgi parakstīs līgumu sadarbībai Latvijas zinātnes sistēmas attīstībā. Sadarbības rezultātā plānots veikt Latvijas zinātnes un inovācijas sistēmas, zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto zinātnisko institūciju starptautisko izvērtēšanu un zinātniskās darbības kvalitātes izvērtējumu. Paredzēts arī organizēt un nodrošināt zinātnes un inovāciju politikas starptautiskās ekspertīzes veikšanu un izstrādāt rekomendācijas Latvijas zinātnes un tehnoloģiju politikas attīstībai.
„Līguma parakstīšana ir nozīmīga, jo sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi iegūsim neatkarīgu un starptautisku Latvijas zinātnisko institūciju konkurētspējas vērtējumu. Tas nepieciešams atbildīgu un izsvērtu lēmumu pieņemšanai par Latvijas zinātnes ilgtspējīgu attīstību” , uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Pētījumu veiks ZMP starptautiski atzīta institūcija NordForsk, kas darbojas zinātnes un inovāciju nozarē Baltijas jūras un Ziemeļvalstu reģionā. Institūcijia ir liela pieredze un tā iemantojusi augstu reputāciju zinātnes sistēmu un institūciju izvērtēšanā Lasīt vairāk>

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ierēdņu mobilitātes programmas „Valsts parvalde” ietvaros, 2011. gadā LR Labklājības ministrija īstenoja projektu „Dzimumu līdztiesības integrēta pieeja pirmsskolas izglītības iestādēs: Norvēģijas un Dānijas pieredze”, kurā piedalījās pārstāvji no Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts Izglītības satura centra, Ķekavas novada Baložu bērnudārza „Avotiņš”, Rūjienas bērnudārza „Vārpiņa” un Rīgas Ziepniekkalna bērnudārza „Austriņa”.
Projekta laikā no 7.līdz 15.septembrim, dalībnieki iepazinās ar Norvēģijas un Dānijas pieredzi darbā ar vienlīdzīgu iespēju veicināšanu puišiem un meitenēm bērnudārzos un uzzināja, ka ar dzimumu līdztiesības integrēto pieeju pirmsskolas izglītības iestādēs strādā trijos virzienos: