Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts pārvalde” mērķis ir veicināt efektīvu darba metožu harmonizēšanu valsts pārvaldes sektorā.
Konkursa ietvaros projekta pieteikumus var iesniegt valsts iestādes, pašvaldības un to institūcijas. Tagad projekta pieteikumu drīkst iesniegt arī pašvaldību asociācijas. Mobilitātes programma sniedz finansiālo atbalstu (līdz 70% apmērā) ierēdņiem un citiem valsts pārvaldes sektorā strādājošiem mācību vizīšu, stažēšanos, apmācību vai sadarbības tīklu īstenošanai. Baltijas valstu izstrādātos projektos jābūt iesaistītiem partneriem no vismaz divām Ziemeļvalstīm. Ja projekta pieteikumu iesniedz Ziemeļvalstu institūcija, viņiem aktivitātēs jāiesaista kolēģi no vismaz divām Baltijas valstīm. Projekti iesniedzami elektroniski līdz 2012.gada 30.martam.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Uzņēmējdarbība un rūpniecība” mēķis ir veicināt ekonomisko sadarbību, sekmējot uzņēmējdarbību, reģionālo saišu stiprināšanu un inovāciju attīstību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā. Finansējumam var pieteikties mazie un vidējie uzņēmumi, biznesa inkubatori un biznesa organizācijas. Finansiālo atbalstu var saņemt uzņēmējdarbības un ražošanas jomā strādājošie, mācību vizīšu, stažēšanās un sadarbības tīklu veidošanai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā (Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Īslandē, Latvijā, Igaunijā, Lietuvā). Programmas atbalstītajās aktivitātēs jābūt iesaistītiem dalībniekiem no vismaz trim valstīm, pārstāvot Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Tiek atlīdzināti 70% no ceļa, uzturēšanās un apdrošināšanas izdevumiem. Pieteikšanās termiņš 2012. gada 30. marts.

Ziemeļvalstu valodu centrs “Nordisk” un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā 6.februārī plkst. 18:00 aicināja uz grāmatas “ISLANDIEŠU SĀGA: Hravnkela Freijgodes sāga ar komentāriem” atvēršanas svētkiem. Gaumīgais un bagātīgais Islandiešu sāgas izdevums apvieno akadēmisku pamatīgumu un aizraujošu kultūrvēsturisku materiālu. Tajā rodamas gan kartes, gan vissenākais sāgas manuskripta faksimils. Sāgu varēs iepazīt abās valodās – gan latviešu, gan senislandiešu. Sāgu no senislandiešu valodas tulkojusi M.A. Inga Bērziņa, valodas konsultanti: Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks, Dens Dimiņš, Snorre Karkonens-Svensons.

Foto no pasākuma

Pasaulslavenais zviedru fotogrāfs Anders Petersens viesojas Rīgā.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ierēdņu mobilitātes programmas „Valsts parvalde” ietvaros, 2011. gadā LR Labklājības ministrija īstenoja projektu „Dzimumu līdztiesības integrēta pieeja pirmsskolas izglītības iestādēs: Norvēģijas un Dānijas pieredze”, kurā piedalījās pārstāvji no Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts Izglītības satura centra, Ķekavas novada Baložu bērnudārza „Avotiņš”, Rūjienas bērnudārza „Vārpiņa” un Rīgas Ziepniekkalna bērnudārza „Austriņa”.
Projekta laikā no 7.līdz 15.septembrim, dalībnieki iepazinās ar Norvēģijas un Dānijas pieredzi darbā ar vienlīdzīgu iespēju veicināšanu puišiem un meitenēm bērnudārzos un uzzināja, ka ar dzimumu līdztiesības integrēto pieeju pirmsskolas izglītības iestādēs strādā trijos virzienos:

Ziemeļu Ministru padome ir apstiprinājusi Nordplus ietvarprogrammas turpinājumu nākamajiem pieciem gadiem. Tā turpinās atbalstīt sadarbības projektus izglītībā starp Baltijas un Ziemeļvalstīm. Programma veicinās kvalitāti un jauninājumus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības sistēmās, veicinot dažādus apmaiņu veidus, projektus un sadarbības tīklus. Kopējais Nordplus programmas budžets 2012.gadam ir apmēram 9 miljoni eiro. Pieteikumu iesniegšanas termiņš visām Nordplus programmas apakšprogrammām – 2012.gada 1.marts. Lasīt vairāk>

Labklājības valsts ir galvenā tēma Norvēģijas prezidentūras programmai Ziemeļu Ministru padomē 2012. gadā. Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs prezentējot programmu sacīja, ka galvenā uzmanība tiks pievērsta tālākai Ziemeļvalstu sociālā modeļa attīstībai.
- Mēs protam radīt un protam radīto sadalīt. Laba ekonomiskā izaugsme iet roku rokā ar taisnīgu sadales sistēmu. Šis ir galvenais vēstījums Norvēģijas prezidentūras programmā, skaidro Stoltenbergs.
Stoltenbergs uzskata, ka Ziemeļvalstu sadarbība ir svarīga, jo Ziemeļvalstīm ir daudz ko mācīties vienai no otras.

Grāmatā „Saknes un pēdas” liela uzmanība pievērsta cilvēka identitātes veidošanās procesiem, brīvības un drošības aspektiem un to mijiedarbībai mūsdienu sabiedrībā. Ar Tomasu Hillannu Ēriksenu sarunājas RSU sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.