http://www.norden.com/lv/rss.phpNorden Jaunumien-enhttp://norden.lv/lv/news/news2/77Mākslinieces Ingas Jurovas gleznu izstāde "Lapzemes dārzi" ir tapusi pateicoties Ziemeļu Ministru padomes studiju braucienu stipendijai "Baltijas Sleipnirs", ar kuras atbalstu 2006.gada vasarā māksliniecei bija iespēja doties uz mākslinieku rezidenci Riklundsgardenā, Zviedrijas Lapzemē. Pati Inga par saviem iespaidiem, kas transformējušies krāšņās gleznās, saka: "Izstāde "Lapzemes dārzi". Dārzi - kultūrvēstriska parādība - japāņu, rokoko, Viktorijas, spāņu, franču, vai… nu dažādi var būt dārzi. Lapzemes dārzs aug skarbas, majestātiskas, nebeidzama plašuma un skaistuma pilnas ainavas pakājē. Šī ainava mani iedvesmoja personālizstādei "Ainava Zviedrijas karoga krāsās", kas tapa pēc manas pirmās viesošanās mākslinieku rezidencē Riklundsgardena, kas atrodas ciematā Saksnes, Zviedrijas Lapzemē, 2003.gada rudenī. Atgriežoties šajā vietā 2006.gada vasaras nogalē, centos pretoties jau iepazītās ainavas valdzinājumam un noskaidrot, no kā šī panorāmiskā ainava sastāv. Kas ir kalni un kas tos klāj, kas aug mežā, kā ūdeņi maina krāsu un vilņu ritmu, kādas ir debesis, kāda ir zāle… Viss, kas redzams šajās gleznās, ir dabā atrasti tuvplāni, atlasīti pēc man vien zināmas sistēmas un savākti kopā, kā jau tas iekoptā dārzā mēdz būt." Izstāde "Lapzemes dārzi" Ziemeļu Ministru padomes birojā būs skatāma visu pavasari.Fri, 01 Jan 1999 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/351No 16.-20. aprīlim kinoteātrī K Suns norisināsies ikgadējās Dānijas filmu dienas, šoreiz piedāvājot skatītājiem 2 filmas bērniem (bērnu seansi bez maksas!) un 4 mākslas filmas. Atklāšana 9. aprīlī plkst. 18:00 ar K. Levringa mākslas filmu unquot;Nebaidi maniunquot;. Filmu dienu programmaThu, 25 Mar 1999 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/372 14:00-15:00 Elektromobiļi un citas ekoloģiskas automašīnas pulcējas DUS "Statoil" Eksporta ielā un gatavojas kopīgam startam 15:00-16:00 CO2 parāde Rīgas ielās, sākot ar braucienu pāri Vanšu tiltam un beidzot Elizabetes ielā (sk. maršruta karti) 16:00-18:00 Ekoloģisko automašīnu prezentācija uz rampas pie Kongresu nama. Muzicē dāņu pūtēju orķestris. Bērniem paredzēta kartona auto būve, kā arī būs citi izklaides pasākumi. 18:00-19:00 Elektromobiļi un automašīnas dodas uz Rīgas Motormuzeju. 19:00-00:00 Elektromobiļu apskate Rīgas Motormuzejā auto entuziasta Paula Timrota vadībā. Parādes brauciena maršruts (klikšķināt uz bildes, lai iegūtu lielāku attēlu): Wed, 12 May 1999 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/381 - Vai Ziemeļvalstu valodu zināšanas ir obligātas? Cik labā līmenī tās ir jāprot? - Jā, Ziemeļvalstu valodu prasme ir galvenais priekšnoteikums, jo Nordjobb primārais mērķis ir popularizēt tieši Ziemeļvalstu valodas un kultūru. Valoda ir jāprot vismaz tik labi, lai patstāvīgi varētu aizpildīt pieteikuma anketu Nordjobb mājaslapā, kas ir pieejama tikai Ziemeļvalstu valodās. - Vai tomēr nepietiek ar angļu valodu? - Nē. - Kas man tagad jādara? Kur jāpiesakās? - Jums ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa Nordjobb mājaslapā. Tas, vai un cik drīz saņemsiet darba piedāvājumu, ir atkarīgs no potenciālā darba devēja un no jūsu pieteikuma anketā norādītās informācijas - kurā valstī meklējat darbu, uz cik ilgu darba periodu piesakāties un kādus noteikumus izvirzāt. Atcerieties, ka minimālais darba periods, uz ko var pieteikties, ir 4 nedēļas. - Esmu nosūtījis savu pieteikumu. Kad saņemšu atbildi? - Atbildi saņemsiet, tiklīdz par jums izrādīs interesi darba devējs. Ja darba piedāvājums nesekos, par to jums paziņos Nordjobb administrācija jūlija mēneša vidū. >> Lasiet vairāk par darba algām, izmitināšanu un citiem jautājumiem. Fri, 21 May 1999 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/397Pirms vairākiem gadsimtiem mežstrādnieki Zviedrijas vidienē sāka izgrebt no koka dažādas figūriņas un nest mājās bērniem, lai spēlējas. Laika gaitā īpaši populāri kļuva mazi koka zirdziņi, kurus katrs meistars sāka izkrāsot savā rakstā. Kopš tā laika koka zirdziņi savā ziņā ir uzskatāmi par Zviedrijas simbolu un ir vieni no pirmajiem suvenīriem, ko iebraucējs pamana lidostā. >> Lasiet: http://www.ziemelustasti.lv/ Tue, 15 Jun 1999 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/4022003.gadā šodien labākā pasaules restorāna NOMA šefpavārs Renē Redzepi un vēl viena dāņu kulinārijas zvaigzne Klauss Meijers organizē Ziemeļu Virtuves simpoziju. Tajā pašā laikā tiek radīts Ziemeļu virtuves manifests, kas rada terminu Nordic Food jeb Ziemeļu virtuve. Pēc kāda laika līdzigi rīkojas arī citas valstis, tajā skaitā arī Latvija, kurā rodas savs virtuves manifests. Vai tiek radīta jauna ēšanas kultūra? Lasiet http://www.ziemelustasti.lv/ Thu, 08 Jul 1999 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/26EIROPAS IDENTITĀTE NESENO NOTIKUMU DĀNIJĀ UN EIROPAS SAVIENĪBĀ KONTEKSTĀ Ceturtdien, 23.februārī plkst. 18:00 notiks paneļdiskusija par Eiropas identitāti neseno notikumu Dānijā un ES kontekstā. Paneļdiskusijas norises vieta: Dānijas Kultūras institūts, Rīgā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārs). Trīs akadēmisko aprindu pārstāvji - Daniels Taršiss (Daniel Tarschys), bijušais Eiropas Padomes ģenerālsekretārs, pašreiz - Stokholmas Universitātes profesors (Zviedrija), Like Frīse (Lykke Friis), bijusī "Dānijas Industrijas" Eiropas politikas nodaļas vadītāja, pašreiz - nesen ievēlētā Kopenhāgenas Universitātes prorektore (Dānija) un Žaneta Ozoliņa, Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore (Latvija) diskutēs par aktuāliem notikumiem Eiropā un mēģinās rast atbildes uz jautājumiem: Kas ir Eiropas (Savienības) identitāte? Vai tāda eksistē? Nesenie notikumi Eiropā - referendumi Nīderlandē un Francijā, dāņu karikatūru krīze - liek uzdot virkni jautājumu: Vai pastāv Eiropas solidaritāte? Varbūt Savienība pastāv tikai tik ilgi, kamēr ir kopīgas intereses? Kādas ir "Eiropas pamatvērtības"? ES devīze ir "Vienota dažādībā" - vai tas atbilst patiesībai? Kā vienot daudzās tautas, reliģijas un kultūras Eiropas Savienībā? Pasākums notiks angļu un latviešu valodā ar sinhrono tulkojumu uz latviešu / angļu valodu. Interesenti tiek lūgti pieteikties pa tālruni 7289994, jo vietu skaits ierobežots. Paneļdiskusiju organizē Dānijas Kultūras institūts, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un Eiropas Kustība Latvijā. NOSLĒDZIES "ENERGY++" KONKURSS Noslēdzies Ziemeļu Ministru padomes projekta "Energy++" ietvaros organizētais konkurss Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstskolu enerģētikas fakultāšu studentiem. Konkurss, kas norisinājās "Energy++" projekta Interneta lapā no 2005. gada 15. novembra līdz 5. decembrim, bija veltīts energoefektivitātes, enerģētikas politikas un enerģijas patēriņa vadības mājokļos jautājumiem. Tā mērķis bija pievērst nākamo enerģētikas nozares speciālistu uzmanību procesiem, kas uzskatāmi par vienu no Eiropas Savienības enerģētikas politikas prioritātēm. 2006. gada 20. janvārī Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās Rīgā norisinājās konkursa uzvarētāju apbalvošana. Konkursa laureāti: 1. vieta - A.Kamenders (RTU, Latvija), 2. vieta - I.Bankauskas (VTU, Lietuva) , 3. vieta - L.Bušmane (RTU, Latvija), veicināšanas balva - G.Žogla (RTU, Latvija). Ziemeļu Ministru padomes projekta "Energy++" laikā izveidotā Interneta lapa ir iecerēta kā viens no instrumentiem, kas palīdz sasniegt enerģētikas politikā izvirzītos mērķus, izmantojot starpvalstu sadarbību, pieredzes apmaiņu un informēšanu par enerģētikas attīstību. Lapas adrese: www.moreenergyfun.com. ZIEMEĻU MINISTRU PADOME ATVER BIROJU KAĻIŅINGRADĀ Pagājušā gada nogalē, 22.decembrī Maskavā tika parakstīta vienošanās starp ZMP un Krievijas Federāciju par jauna Ziemeļu Ministru padomes biroja atvēršanu Kaļiņingradā. Ziemeļu Ministru padomei ir bijuši biroji Baltijas valstīs kopš 1991.gada un Sanktpēterburgā kopš 1995.gada. ZMP sadarbība ar Ziemeļrietumu Krieviju tagad kļūs ciešāka, iesaistot Kaļiņingradas apgabalu. Sadarbībā ar vietējām institūcijām, birojs koordinēs un ieviesīs dzīvē ZMP Krievijas programmu Kaļiņingradā, jo īpaši saistībā ar jaunajām ZMP vadlīnijām un sadarbības programmu ar ZR Krieviju. Kaļiņingradā dzīvojošajiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, pētniekiem, māksliniekiem, politiķiem un biznesa cilvēkiem būs iespēja piedalīties ZMP apmaiņas un sadarbības tīklu veidošanas programmās. Sadarbību ar ZR Krieviju un Baltijas valstīm, ZMP ir izvirzījusi kā vienu no savām prioritātēm, un šai sadarbībai tiek atvēlēti apmēram 20% no ZMP ikgadējā budžeta. BALTKRIEVIJAS STUDENTI APGŪS DEMOKRĀTIJAS UN CILVĒKTIESĪBU JAUTĀJUMUS UNIVERSITĀTĒ VIĻŅĀ Ziemeļu Ministru padome un ES Komisija 2005.gada nogalē parakstīja līgumu, lai īstenotu projektu, kas atbalstīs Eiropas Humanitāro universitāti (European Humanities University) Baltkrievijā, tādejādi radot iespēju 350 Baltkrievijas studentiem studēt Lietuvā demokrātijas un cilvēktiesību jautājumus. Eiropas Humanitārās universitātes filiāli kā pēdējo neatkarīgo universitāti Baltkrievijas varas institūcijas slēdza 2004.gada jūlijā. Šobrīd EHU filiāle atradīsies Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Ziemeļu Ministru padomes Ģenerālsekretārs Pērs Unkels norāda, ka universitātes atbalstīšana vienlaicīgi nozīmē atbalstu demokrātijai un cilvēktiesībām Baltkrievijā. Atbalsts EHU ir arī daļa no plašākas Ziemeļvalstu vēlmes sadarboties ar Baltkrieviju. Cits piemērs ir pārrobežu reģionālais projekts "Baltijas Eiro-reģionu sadarbības tīkls", kurā arī ir iesaistīti Baltkrievijas pierobežu rajoni. Abi projekti ir veidojušies ciešas Eiropas Savienības un Ziemeļu Ministru padomes sadarbības rezultātā. Jaunais finansējums Eiropas Humanitārai universitātei nodrošinās iespēju 350 studentiem no Baltkrievijas studēt virkni priekšmetu un iegūt Eiropā atzītu kvalifikāciju. ES Komisijas finansējums tiek sniegts no programmas "Eiropas iniciatīva demokrātijai un cilvēktiesībām". Šis Baltkrievijas universitātes projekts ilgs trīs gadus, un tā kopējais budžets ir 20 miljoni dāņu kronu, kas ir aptuveni 1.880.000,00 LVL. Bez Eiropas Savienības un Ziemeļu Ministru padomes, arī Somija un Zviedrija ir sniegušas savu ieguldījumu projektā. Projekts - Baltkrievijas augstākā izglītība demokrātijai un cilvēktiesībām - tiks īstenots sadarbībā ar Eiropas Humanitāro universitāti. Projekta laikā izvēlētas bakalaura un maģistra studiju programmas, kas orientētas uz zināšanu nodošanu, kas nepieciešamas demokrātisku institūciju, pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību attīstībai Baltkrievijā. Studenti no Baltkrievijas varēs Viļņā studēt šādās programmās: Bakalaura programmas: Politikas zinātne. Eiropas Studijas Žurnālistika Sociālā un politikas filozofija Baltkrievijas kultūras mantojums un nacionālās identitātes veidošana Starptautiskās tiesības Maģistra programmas: Eiropas studijas Starptautiskās un Eiropas tiesības Dzimumu līdztiesība, kultūra un sabiedrība NVO menedžments Sociālā teorija un politikas filozofija Triju gadu laikā studijas būs pieejamas 350 Baltkrievijas studentiem. 2005/2006. mācību gadā bakalaura studijās tiks uzņemti 170 studenti, bet maģistra studijās - 90 studenti, savukārt 2006/2007 mācību gadā - 90 maģistra studiju studenti. Eiropas Humanitārā universitāte http://www.ehu-international.org/index_eng.html Eiropas iniciatīva demokrātijai un cilvēktiesībām http://europa.eu.int/comm/europeaid/projects/eidhr/index_en.htm Wed, 01 Feb 2006 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/27GRĀMATAS "NABAGI PILĪS" PREZENTĀCIJA Latvijā labi pazīstamais rakstnieks, publicists, polārpētnieks, fotogrāfs un filmu autors Ivars Sīlis ir dzimis Latvijā. 1944. gadā viņa ģimene devās bēgļu gaitās un nokļuva Dānijā. Vairākus gadus Ivars Sīlis dzīvojis dažādās filtrācijas nometnēs, pēc kara palicis Dānijā. Tur strādājis par inženieri, veidojis dokumentālas filmas, ir bijis lāču un ziemeļbriežu mednieks, kā arī zinātnisko ekspedīciju vadītājs Grenlandē, Kanādā un Norvēģijā. Izdevniecība "Nordik" klajā laidusi Ivara Sīļa grāmatu "Nabagi pilīs". Grāmata ir autobiogrāfisks stāsts, par autora bērnību - par laiku, kad no dzimtās Vestienas 1944. gadā viņš kopā ar māti un brāli devās bēgļu gaitās. Pēc dramatiskā ceļojuma ar kuģi pāri jūrai Sīļa ģimene Otrā pasaules kara beigās nonākusi Dānijā. Autors apraksta dzīvi Frīhavnā, filtrācijas nometnēs Hillerēdē un citur. No 1945. gada 311 latviešu bēgļi savā starpā dalīja Gurres pilī Ziemeļzēlandē. Tieši tur - Gurrē - tika nodibināts "Zemūdens" klubs, kurā pieredzējušu vīru stāstos kāri ieklausījās arī Ivars, tika iestudētas izrādes, nodibināts koris. Ap mazo zēnu mutuļoja nemierīga, krāšņi tēlaina pasaule, ko veidoja personības viņam apkārt - dēkaiņi, godavīri, talanti, skaistas un apgarotas sievietes. Tie visi bijuši viņa pirmie audzinātāji, kas savulaik palīdzējuši veidoties Ivara Sīļa meistara acij, humora izjūtai un stāstītāja talantam. Grāmatas prezentācija un tikšanās ar autoru notiks Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas iela 13/3, 28. martā plkst. 17.30. LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJAS STUDENTU DIZAINA DARBU IZSTĀDE unquot;JAUNIE ASNIunquot; Š.g. 3.martā plkst. 18.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tiks atklāta Ziemeļu Ministru padomes biroja atbalstīto Latvijas Mākslas akadēmijas studentu dizaina darbu izstāde "Jaunie asni". Izstāde "Jaunie asni" ir jaunie Latvijas dizaina dzinumi, kas spraucas Ziemeļvalstu dizaina augsnē. Izstādē būs apskatāmi jauno talantīgo dizaineru darbi, kas veidoti dalībai starptautiskajā studentu dizaina darbu konkursā "INDEX 2005 unamp; Cumulus" Kopenhāgenā, Stokholmas mēbeļu izstādes jauno dizaineru sadaļā "Greenhouse" un projekta "Ziemeļu dizaina darbnīcas" ietvaros. Tas ir jauno, topošo dizaineru radošais veikums, kas pārbaudīts starptautiskā kontekstā, mērojoties spēkiem ar vienaudžiem savā nozarē. Pirmo reizi šie dizaina darbi būs skatāmi arī Latvijā. Izstāde "Jaunie asni" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10/20) gaidīs savus apmeklētājus līdz 20.martam. Izstādi organizē Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Pateicamies atbalstītājiem: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam, Copy General, z/s Galiņi, Radio NABA. Izstāde "Jaunie asni" ir viens no kultūras programmas "Ziemeļu pavasaris" pasākumiem. ZIEMEĻVALSTU SADARBĪBA LATVIJĀ SVIN 15 GADU JUBILEJU! 2006.gadā Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā svin 15 gadu pastāvēšanas jubileju. Par godu jubilejai birojs aprīļa sākumā rīko konferenci. Kā gan aizsākās Ziemeļvalstu sadarbība ar Baltijas valstīm? Par to stāsta ZMP biroja Latvijā direktore Hanne Petersena Refslunda: "1990.gada janvārī Ziemeļu Ministru padome nolēma uzņemties iniciatīvu ar domu veicināt attīstību Baltijas teritorijā. Tā bija pirmā reize, kad ZMP izlēma rīkoties ārpus savas iekšējās Ziemeļvalstu sadarbības robežām. Mērķis bija skaidrs: politisks atbalsts Baltijas Republikām un to cīņai par brīvību. Pēc sarunām Maskavā Padomju varas iestādes akceptēja to, ka Baltijā - trijās Padomju Republikās tiek nodibināti Ziemeļvalstu biroji kā informācijas un kultūras centri. Ziemeļvalstu Informācijas biroja Rīgā oficiālā atklāšana notika 1991.gada 1.aprīlī. Šis birojs bija viens no pirmajiem ārvalstu birojiem tolaik Latvijā. Situācija Latvijā ir mainījusies, un pēdējie 15 gadi ir parādījuši, ka šobrīd ir pienācis laiks citādai sadarbībai. Arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā iezīmēja jaunus laikus savstarpējai valstu sadarbībai. Turpmāk uz palīdzību balstīto sadarbību, kāda tā bija vairāk kā desmit gadus no Ziemeļvalstu puses, nomainīs sadarbība, kas balstīta uz līdzvērtības un abpusēja izdevīguma principiem institūciju starpā. ZMP birojs Latvijā šobrīd ne tuvu nav "tikai informācijas birojs" - tā loma ir būtiski mainījusies, tāpat kā galvenās sadarbības jomas. Pašreizējo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību nosaka jaunas sadarbības vadlīnijas, kurās ZMP pauž savu vēlmi sadarboties, norādot prioritārās jomas. PATRĪCIJAS BREKTES PERSONĀLIZSTĀDE unquot;TILTMARŠRUTĒTĀJSunquot; No 7.februāra līdz 15.martam ZMP biroja telpās būs skatāma Patrīcijas Brektes glezniecības un grafikas personālizstāde "Tiltmaršrutētājs". Savas izstādes darbos māksliniece vēlējusies koncentrēt uzmanību uz vienu konkrētu tēmu - tilts un ap to saistītā vide. Izstāde ir veltījums Austrumeiropas un Skandināvijas mākslas telpai, kurā P.Brekte pievēršas urbānās ainavas tēmai, ko māksliniece savos darbos paudusi jau agrāk. "Ar savu izstādi vēlos parādīt sadraudzību maršrutā starp Zviedriju un Rīgu caur mākslas darbiem. Mūsu laikmetā ir nepieciešamība radīt ko elementāru, jo pastāv bads pēc vizuāli saprotamas mākslas" saka jaunā māksliniece. Ar saviem mākslas darbiem Patrīcija Brekte iecerējusi paradīt savādāku skatījumu uz tiltiem, mājām, ūdeni, laivām, kuģiem, apkārtni, kas eksistē Latvijā un ārpus Latvijas robežām un, kas vienlaikus kalpo par katras valsts etiķeti. Iedvesmu izstādes "Tiltmaršrutētājs" darbiem P. Brekte smēlusies Zviedrijā, kur viņa pavadīja kādu laiku, pateicoties ZMP programmas "Baltijas Sleipnirs" grantam.Wed, 01 Mar 2006 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/28ZIEMEĻVALSTU POPULĀRĀS MŪZIKAS KOLEKCIJAS PREZENTĀCIJA unquot;TIEŠRAIDEunquot; Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēkā, Rīgā, Marijas ielā 13/3, izveidota pasaules atzinību ieguvušās populārās Ziemeļvalstu mūzikas kolekcija. Kolekcijā būs pieejami tādu izpildītāju mūzikas ieraksti, kas iekarojuši popularitāti un stabilu vietu ne tikai savās zemēs, bet arī ārzemju mūzikas topos. Ierakstus no tādām populārām Ziemeļvalstu grupām kā Röyksopp, Kings of Convenience, Madrugada, Jaga Jazzist no Norvēģijas, The Concretes, Jose Gonzales, Dungen, Radio Dept, The Concretes, The Hives, Knife, The Soundtrack Of Our Lives, Nicolai Dunger, Caesars no Zviedrijas, Emiliana Torrini, Sigur Ros, Mum, Eberg no Islandes un Mew no Dānijas varēs noklausīties Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēkā uz vietas vai aizlienēt, lai klausītos mājās. Populārās mūzikas kolekcijas prezentācija "Tiešraide" notiks ceturtdien, 27. aprīlī plkst. 18.00, Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3. Prezentāciju vadīs kolekcijas veidotājs, Radio SWH DJ Toms Grēviņš. Ziemeļu Ministru padomes biroja bibliotēkas ierakstu kolekcijā iespējams atrast dažādu žanru Ziemeļvalstu mūziku. Viena no bibliotēkas jaunākajām izlasēm ir Ziemeļvalstu eksperimentālās mūzikas ierakstu kolekcija, kuru sastādījis Viestarts Gailītis, novatoriskās mūzikas foruma un lielākā eksperimentālās mūzikas festivāla Baltijā Skaņu mežs organizētājs. Plašākai auditorijai Ziemeļvalstu eksperimentālās mūzikas izlase tika prezentēta pagājušā gadā festivāla Skaņu mežs ietvaros. Kolekcijā pieejami Autofant un Jacob Kirkegaard ieraksti no Dānijas, Pan Sonic, Jimi Tenor un Mika Vainio ieraksti no Somijas, Sigtryggur Berg Sigmarsson, Jóhann Jóhannsson un Hilmar Orn Hilmarsson ieraksti no Islandes, Alog, Deathprod, Kim Hiorthøy, Lars Horntveth, Jazzkammer, Arne Nordheim, Maja Ratkje, Sir Dupermann, Supersilent un Smalltown Supersound ierakstus no Norvēģijas, Träd, gräs och stenar, Tape, Kent Tankred, Son of Clay, Sagor unamp; Swing, Leif Elggren, Öyvind Fahlström un Ilmar Laaban ieraksti no Zviedrijas. Aicinām labas mūzikas cienītājus tuvāk iepazīties ar Ziemeļvalstu mūziku un pievienotos Ziemeļvalstu mūzikas fanu pulkam! STIKLA UN GLEZNIECĪBAS IZSTĀDE unquot;AIZ POLĀRĀ LOKAunquot; Kultūras programma "Ziemeļu Pavasaris" turpinās, un no 17.marta līdz 30.aprīlim Ziemeļu Ministru padomes birojā būs skatāma Bārbalas Gulbes, Madaras Gulbis un Madaras Liepas stikla un glezniecības izstāde "Aiz polārā loka". Izstādes atklāšana š.g. 16.martā plkst. 17.30. Lapzeme - zeme, kura iedvesmo ar tīro un neskarto dabu. Zeme, kurā ir sajaukušās ziemeļu, dienvidu, austrumu un rietumu kultūras. Tie ir lapi somi, zviedri, norvēģi un krievi. Kas īsti dzīvo aiz polārā loka? Un kāda dzīve ir iespējama tik tālu ziemeļos? Šie jautājumi bija galvenā motivācija trīs Latvijas māksliniecēm 2005.gadā mērot ceļu uz Somijas ziemeļiem Ziemeļu Ministru padomes radošo braucienu programmas "Baltijas Sleipnirs" ietvaros. Izstādē "Aiz polārā loka" skatāmi Bārbalas Gulbes (stikls), Madaras Gulbis (gleznas) un Madaras Liepas (stikls) gūtos iespaidus Lapzemē. "Ar šo izstādi vēlamies izteikt savu mīlestību un cieņu pret ziemeļu skarbo dabu un drosmīgajiem cilvēkiem. Apbrīnojama ir ziemeļu dabas un dzīvnieku spēja izturēt aukstumu un salu, apbrīnojams ir to nemākslotais prieks, izbaudot īso vasaru un sauli. Aiz polārā loka ieraudzīto dabu un cilvēkus raksturo līdzsvars un harmonija. Ideja, ka miers un harmonija ir iespējami ikviena dvēselē, ik vienā zemes nostūrī, ir mūsu izstādes vēstījums, iegūts aiz polārā loka." Izstādē būs apskatāmi nosacīti abstrakti ainaviski gleznojumi (Madara Gulbis), mozaīkas, kuras ietekmējusi seno sāmu tautas kultūras etnogrāfija (Madara Liepa) un stikla plastikas darbi (Bārbala Gulbe), noskatīti ziemeļu dabā. SARUNAS AR ZINĀTNIEKIEM - SĀKAS LEKCIJU CIKLS unquot;KULTŪRŠOKSunquot; Mākslas attīstība norit ciešā mijiedarbībā ar citiem kultūras procesiem. Nereti, darbojoties konkrētā kultūras vai mākslas nozarē, blakus jomas neviļus paliek neapzinātas intereses un katra personīgās ziņkārības līmenī. Lai veidotu tuvāku, nepastarpinātu saikni ar mākslas kaimiņu nozarēm, radošā apvienība LOKOMOBILE sadarbībā ar teātra grupu UNITED INTIMACY un Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā aicina kultūras menedžerus, māksliniekus un kultūras studentus uz sarunu ar zinātniekiem - publisku lekciju ciklu "Kultūršoks". Lekcijas notiks reizi mēnesī (mēneša sākumā) Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Katrai lekcijai sekos neformāla diskusija, kuras laikā klausītājiem būs iespēja uzdot jautājumus vai apstrīdēt lektora teikto. Sadarbībā ar radio "Naba" lekcijas tiks ierakstītas un pārraidītas katra mēneša pēdējā svētdienā plkst. 16.00, kā arī publicētas internetā teātra grupas United Intimacy mājas lapā www.unitedintimacy.lv. PIRMĀ LEKCIJA: Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā) 11. aprīlis, otrdiena, plkst. 18.00 Baiba Bela-Krūmiņa, sociālantropoloģe "Dzīvesstāsti. Cilvēka atmiņa." "Dzīvesstāsti palīdz skatīt sabiedrību un vēsturi no subjektivitātes pozīcijām, kas var būt garantija, ka sociālajā izziņā pasaules īstenība netiks aizstāta ar kādu izsmalcinātu, bet mākslīgu un abstraktu teoretizēšanu par cilvēku un sabiedrību." NĀKAMĀS LEKCIJAS: 9. maijs, otrdiena, Juris Šteinbergs, biologs 6. jūnijs, otrdiena, Kārlis Bērziņš, astronoms ZIEMEĻU MINISTRU PADOMES BIROJS LATVIJĀ RĪKO 15 GADU JUBILEJAS KONFERENCI 2006.gadā Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā svin 15 gadu pastāvēšanas jubileju. Jubilejas sakarā tiek rīkoti divi pasākumi: 3.aprīlī "Grīvas mēbelēs" paredzēts koncerts un pieņemšana sadarbības partneriem un draugiem, savukārt 4.aprīlī - Ziemeļvalstu - Latvijas dialoga konference "Labklājība un ekonomiskā izaugsme Ziemeļeiropā - pamats reģiona konkurētspējai pasaulē", kas notiks Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja telpās. Šajā konferencē mēs vēlamies veicināt dialogu par sekojošiem jautājumiem: Vai ekonomiskā attīstība un labklājība ir savstarpēji priekšnosacījumi? Baltijas jūras reģions - konkurētspējīgs pasaules mērogā? Konkurētspēja, inovācijas un ilgtspējība Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs: vai ir iespējams definēt kopīgas ambīcijas, formulēt vienotu stratēģiju un rīcības plānu? Kā mēs Ziemeļu-Baltijas valstu reģionā esam nodrošināti, saskaroties ar globalizācijas radītajiem izaicinājumiem un pārmaiņām? Kāda loma Ziemeļvalstu konkurētspējas nodrošināšanā ir labklājībai? Konferencē aicināti piedalīties vadošie Latvijas un Ziemeļvalstu politiķi, ekonomisti, akadēmisko, zinātnes un kultūras aprindu pārstāvji, uzņēmēji un citi interesenti. ZIEMEĻU PAVASARIS IR KLĀT! Jau otro gadu Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Norvēģijas Karalistes vēstniecību, Somijas vēstniecību un Zviedrijas Karalistes vēstniecību, Dānijas Karalistes vēstniecību un Dānijas Kultūras institūts piedāvā Ziemeļvalstu kultūras pasākumu programmu "Ziemeļu Pavasaris", kas norisināsies no marta līdz jūnijam. Pagājušajā gadā "Ziemeļu Pavasaris" aizsākās ar skandināvu dizaina izstādi. Skandināvu dizains kā termins, ja atceramies, radās kā brīnišķīgs sadarbības paraugs, kad 5 Ziemeļvalstis, savstarpēji sadarbojoties, nevis konkurējot, ienesa pasaules mākslā jaunu dizaina izpratni. Līdzīgi arī radās "Ziemeļu Pavasara" ideja - katra Ziemeļvalsts piedāvā savus kultūras pasākumus, izveidojot kopīgu kultūras programmu. Tādejādi "Ziemeļu Pavasari" varam uzskatīt jau par tradīciju. Šogad programmā piedāvājam 6 tēmas: vizuālā māksla, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, identitāte. Plānoti 46 pasākumi: izstādes, koncerti, filmas, dejas performances, literārie vakari, semināri, konferences u.c. Ja iepriekšēja "Ziemeļu Pavasara" vadlīnija bija dizains, tad šogad šī tēma turpinās ar Ziemeļu Ministru padomes biroja atbalstīto Latvijas Mākslas akadēmijas studentu dizaina izstādi "Jaunie Asni", kas tiks atklāta jau pēc pāris dienām (03.03.). Tās aizsākumi meklējami pagājušā "Ziemeļu Pavasara" Ziemeļu dizaina darbnīcās. "Ziemeļu Pavasaris" adresēts ļoti plašai mērķauditorijai - tā ir visaptveroša, un jebkura vecuma grupa var atrast savām interesēm ko atbilstošu. Viens no "Ziemeļu Pavasara" mērķiem ir uzturēt dzīvu interesi par Ziemeļvalstīm, sniegt jaunus iespaidus un informāciju, kas attīstu jaunas sadarbības idejas. Jau sākot ar 6.martu "Ziemeļu Pavasaris" iziet Rīgas ielās, piesaistot uzmanību ar savu sulīgi zaļo krāsu un pirmajiem, baltiem ziediņiem. Plakāti ar programmu tiks izvietoti sabiedriskā transporta pieturvietās un reklāmas vietās Rīgas pilsētā, kā arī pasākumu norises vietās; līdzi ņemamas programmiņas - Narvesen preses kioskos un Statoil degvielas uzpilžu staciju veikalos, kā arī pasākumu norises vietās. Sat, 01 Apr 2006 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/30PAGARINĀTS NordProLink PIETEIKUMU IESNIEGŠANAS TERMIŅŠ Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina privātā sektorā strādājošos pieteikties konkursam uz grantiem praksei Ziemeļvalstu uzņēmumos programmas NordProLink ietvaros. Pieteikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz š.g. 15.maijam! NordProLink (Nordic Professional Links) piedāvā jauniem profesionāļiem, kuri strādā privātā mazā vai vidējā (līdz 250 darbiniekiem) uzņēmumā, iespēju no 1-4 nedēļām praktizēties privātā mazā/vidējā uzņēmumā kādā no Ziemeļvalstīm ar mērķi izveidot/paplašināt biznesa kontaktus. Stipendija sedz uzturēšanās un ceļa izdevumus (ir limiti - skat. sīkāku informāciju sadaļā unquot;Grantu programmasunquot;). Sīkāka informācija, pieteikuma anketa šeit... IZSTĀDE unquot;ZIEMEĻZEMES SĀGA STIKLĀ UN PORCELĀNĀunquot; Š.g. 7.martā plkst. 17.00 Ārzemju mākslas muzejā (Pils laukumā 3, Rīga) tiks atklāta izstāde "Ziemeļzemes sāga stiklā un porcelānā", kurā būs skatāmi Dānijā un Zviedrijā veidotie dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti no 19.-21.gs. Izstādi veido izcili dāņu un zviedru porcelāna un stikla meistaru darbi, kas izgatavoti 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta pirmajā pusē, kā arī 20.gadsimta beigu un 21.gadsimta jaunākie dizaina paraugi. Daļu no izstādes veido Ārzemju mākslas muzeja, Rundāles pils muzeja un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas. Īpaši atzīmējama Ārzemju mākslas muzeja kolekcija, kurā ir darbi no lietišķās mākslas izstādēm, ko Dānija un Zviedrija 20.gs. 30. gados rīkoja Rīgā. Pēc izstāžu slēgšanas daļa darbu tika nopirkti, daļa saņemti kā dāvinājums. Izstādē var apskatīt vairāku ievērojamu fabriku izstrādājumus: Karaliskā porcelāna fabrika un Binga unamp; Grendala porcelāna fabrika Kopenhāgenā, Klēra fabrika, fabrika Aluminia, fabrika P. Ipsena atraitne, Holmegordas stikla rūpnīca (Dānija), Porcelāna un fajansa fabrika Rerstrandē un Gustavsbergā un Orrefors stikla rūpnīca. Īpaši jāatzīmē Karaliskās porcelāna fabrikas un Binga unamp; Grendala porcelāna fabrikas (Kopenhāgena, Dānija) izstrādājumi, kas veido izstādes lielāko daļu un ar maigos zilpelēki zaļganos klusinātos toņos apgleznotiem darbiem, atstāja lielu iespaidu uz 20.gs. sākuma Eiropas porcelānu. Savus jaunākos izstrādājumus speciāli izstādei atsūtījušas Karaliskā porcelāna fabrika Kopenhāgenā, Holmegordas stikla rūpnīca (Dānija), Porcelāna un fajansa fabrika Rerstrandē kā arī Orrefors stikla rūpnīca (Zviedrija). Izstāde sniedz ekskluzīvu iespēju apskatīt trauku komplektu no Nobela pusdienu servīzes, kuru 1991.gadā veidoja vadošie zviedru dizaineri Nobela prēmijas pasniegšanas 90.gadadienas svinīgajām pusdienām, Dānijas karalienes Margrētes II dāvanu Rīgas pilsētas domei 1992.gadā un divus zviedru stikla izstrādājumus, kas dāvināti Valsts prezidentei Vairai Vīķei- Freibergai. Izstāde ir kā sāga par dāņu un zviedru porcelāna un stikla dizaina attīstību vairāku gadsimtu garumā. Izstāde būs skatāma no š.g. 7.marta līdz 7.maijam Ārzemju mākslas muzejā, Pils laukumā 3. "Ziemeļzemes sāga stiklā un porcelānā" ir sadarbības projekts starp Ārzemju mākslas muzeju, Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Zviedrijas Karalistes vēstniecību. Šī izstāde ir arī viens no Ziemeļvalstu kultūras programmas "Ziemeļu Pavasaris" pasākumiem. Mon, 01 May 2006 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/33OTRAIS ZIEMEĻU PAVASARIS ATVADĀS! Otrais ZIEMEĻU PAVASARIS tuvojas savam noslēgumam. Vēl jūnijā ZIEMEĻU PAVASARIS piedāvā somu kultūras nedēļu Jūrmalā ar daudzveidīgu programmu, un Norvēģijas vēstniecība - Ibsena filmu dienas kinoteātrī "K Suns". Taču nenovēršami pavasaris atdod sevi vasarai. Mēs, kuri dzīvo ziemeļu puslodē zinām, ka katrs pavasaris beidzas ar vasaras saulgriežiem. Tādēļ arī kultūras programma ZIEMEĻU PAVASRIS šogad atvadās pirmsjāņu nedēļā Daugavas krastā pie Jāņuguns, vasaras saulgriežu dziesmām un klāta vasaras saulgriežu svinību galda. Šogad atvadu pasākums iecerēts kultūras un mākslas centrā "Noass", kurš atrodas uz ūdens Daugavas krastā pašā pilsētas vidū. Par muzikālo noskaņu rūpēsies grupa "Ārpus laika", kas uz dziļi izpētītas tautas tradicionālās dziedāšanas pamata veido savas kompozicionālās interpretācijas. Gan pasākuma izvēlētais laiks, programma un vieta ir savdabīgs simbols, kas atgādina par gaismas un tumsas nemitīgo miju, par laika bezgalīgo plūdumu. par ticību saules spēkam un labam gadam, lai bez bēdām varētu sagaidīt nākamo pavasari. No šīs tautas gudrības ritma neatpaliek arī ZIEMEĻU PAVASARIS. Mēs ticam, ka turpmākais gads būs pietiekami ražens, lai jau nākamā gada martā varētu pasludināt trešo ZIEMEĻU PAVASARI. OSKARA LEKUNA FOTOIZSTĀDE "UZ ZIEMEĻIEM" No 2006.gada 10.maija līdz 30.jūnijam Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Rīgā, Marijas ielā 13/3 ir skatāma Oskara Lekuna fotoizstāde unquot;Uz ziemeļiemunquot;. Par šīs izstādes motīvu kalpo Ievas Stūrmanes un Oskara Lekuna 2004.gada ceļojums no Juglas līdz Ziemeļu jūrai. Ceļojuma iedvesmas avots ir Somija, Skandināvijas daba, polārā diena, tās cilvēki un kultūra. Tas arī ir noteicis ceļojuma metodi - pārvietoties cenšoties būt iespējami tuvu dabai un retajiem cilvēkiem tajā. Fotogrāfijas papildinātas ar fragmentiem no ceļojuma dienasgrāmatas. unquot;BALTIJAS EIROREĢIONĀLĀ SADARĪBAS TĪKLAunquot; APAĻĀ GALDA DISKUSIJA Š.g. 6.jūnijā Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā rīko apaļā galda diskusiju, kurā aicināti piedalīties pārstāvji no visiem Latvijas eiroreģioniem un no valsts institūcijām. Diskusiju mērķis ir uzturēt un stiprināt dialogu starp eiroreģioniem un centrālajām valsts institūcijām. Laiks: Otrdien, 6. jūnijā, plkst. 10:00 - 17:00 Vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Rīgā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā) INTERREG IIIB projektā unquot;Baltijas Eiroreģionālās sadarbības tīklsunquot; (angl. BEN - Baltic Euroregional Network) piedalās 35 partneri, tajā skaitā pieci no Latvijas. Projekta mērķis ir eiroreģionu kompetences un kapacitātes celšana, veidojot tos par kompetentiem partneriem sadarbībai ar nacionālajām un starptautiskām institūcijām. Šī apaļā galda diskusija ir otrā no trim projektā plānotajām. ZIEMEĻVALSTU POPULĀRĀS MŪZIKAS KOLEKCIJA Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēkā, Rīgā, Marijas ielā 13/3, izveidota pasaules atzinību ieguvušās populārās Ziemeļvalstu mūzikas kolekcija. Kolekcijā pieejami tādu izpildītāju mūzikas ieraksti, kas iekarojuši popularitāti un stabilu vietu ne tikai savās zemēs, bet arī ārzemju mūzikas topos. Ierakstus no tādām populārām Ziemeļvalstu grupām kā Röyksopp, Kings of Convenience, Madrugada, Jaga Jazzist no Norvēģijas, The Concretes, Jose Gonzales, Dungen, Radio Dept, The Concretes, The Hives, Knife, The Soundtrack Of Our Lives, Nicolai Dunger, Caesars no Zviedrijas, Emiliana Torrini, Sigur Ros, Mum, Eberg no Islandes un Mew no Dānijas var noklausīties Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēkā uz vietas vai aizlienēt, lai klausītos mājās. Aicinām labas mūzikas cienītājus tuvāk iepazīties ar Ziemeļvalstu mūziku un pievienotos Ziemeļvalstu mūzikas fanu pulkam! LEKCIJU CIKLS unquot;KULTŪRŠOKSunquot; United Intimacy un LOKOMOBILE sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā aicina radošo organizāciju pārstāvjus - māksliniekus, kultūras menedžerus, kultūras studentus un citus interesentus - uz sarunām ar zinātniekiem! "Kultūršoka" lekcijas notiek reizi mēnesī - ieeja bez maksas. Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji var uzdot jautājumus vai apstrīdēt lektora teikto. Sadarbībā ar radio "Naba" lekciju ieraksta un pārraida mēneša pēdējā svētdienā plkst. 16.00, kā arī publicē internetā teātra grupas United Intimacy mājas lapā www.unitedintimacy.lv. Pirmā lekcija notika 11. aprīlī - sociālantropoloģe Baiba Bela-Krūmiņa iepazīstināja klausītājus ar dzīvesstāstu pētniecību (www.dzivesstasts.lv), otrā lekcija - 9.maijā - molekulārbiologs Juris Šteinbergs runāja par tēmu unquot;Gēnu testēšana Latvijāunquot;. 3. LEKCIJA Otrdien, 6. jūnijā plkst. 18.00, lektors - Kārlis Bērziņš, astronoms, tēma unquot;Cilvēks un Visumsunquot; Lekcijā būs iespējams: sakārtot priekšstatus par Visuma vecumu, uzbūvi un attīstību, iepazīt modernās kosmoloģijas sasniegumus, uzzināt par Kosmosa ietekmi uz cilvēka ikdienu. Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji aicināti uzdot jautājumus vai apstrīdēt lektora teikto. Klausīties gribētājus lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu: elina@unitedintimacy.lv Tālrunis informācijai - 6578940 (Elīna). ORGANIZATORI Teātra grupa UNITED INTIMACY Radošā apvienība LOKOMOBILE - domubiedru grupa, kurā apvienojušies jaunie teātra mākslinieki un kultūras projektu vadītāji ar mērķi veicināt teātra mākslas jaunradi un attīstību, kā arī paplašināt šīs mākslas robežas, sadarbojoties ar citu mākslas un kultūras nozaru profesionāļiem. Thu, 01 Jun 2006 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/34DIREKTORU MAIŅA ZIEMEĻU MINISTRU PADOMES BIROJĀ LATVIJĀ Hannes Petersenas Refslundas līgums kā ZMP biroja direktora vietas izpildītājai beidzas š.g. jūnija beigās. Sākot ar š.g. 1.jūliju, ZMP biroja Latvijā direktors ir Imants Gross. I.Gross ir dzimis un uzaudzis Zviedrijā, taču pateicoties tam, ka vecāki ir latvieši, viņa dzīve gan personīgā, gan profesionālā ziņā daudzus gadus ir bijusi saistīta ar Latviju. Imantam Grosam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze starptautiskās attiecībās, biznesa attīstībā, vadībā, kā arī diplomātijā un politikā Skandināvijā, Baltijas jūras reģionā, ES un Āfrikā. Viņam ir arī pieredze valsts uzņēmumu restrukturizācijā un privatizācijā, reģionālā menedžmentā un attīstībā, starptautiskā mārketingā, projektu vadībā, ieskaitot projektus ar nekustamo īpašumu u.c. I.Gross ir strādājis kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Pārstāvniecības Zviedrijā vadītājs (2003-2005), Komandas vadītājs / mārketinga direktors ES Phare programmai Latvijas Privatizācijas aģentūrā (1995-1997). No 1991-1996 I.Gross bija Latvijas vēstnieks Zviedrijas Karalistē, kā arī akreditētais Latvijas vēstnieks Norvēģijas Karalistē. Pēdējā laika darbavietas ir SIA "REALBALTIC" un SIA "LETEL", kur viņš ieņem valdes priekšsēdētāja amatu. Imantam Grosam ir maģistra grāds starptautiskajās tiesībās (iegūts Briseles Universitātē). Viņa dzimtās valodas ir latviešu un zviedru, turklāt I.Gross brīvi pārvalda arī angļu un vācu valodas. Sat, 01 Jul 2006 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/35IZSTĀDE unquot;VIĻŅIunquot; No 2006.gada 24. līdz 26.augustam Rīgā notiks 8. Starptautiskais jauno mediju kultūras festivāls Māksla+Komunikācijas. Šogad festivālam, ko Latvijā organizē Jauno Mediju Kultūras centrs RIXC, tiek atzīmēta desmitā jubileja. Pirmo reizi festivāla ietvaros tiek rīkota vērienīga starptautiska izstāde VIĻŅI, kas aplūko elektromagnētiskos viļņus kā mediju un materiālu mākslā. Izstāde būs apskatāma no 2006.gada 24.augusta līdz 17.septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Torņa ielā 1). Festivālu un izstādi atbalsta arī Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un Ziemeļu Kultūras fonds. Tue, 01 Aug 2006 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/36GRĀMATU UN BIBLIOTĒKU GADATIRGUS GĒTEBORGĀ, 21.-24.septembris Gēteborgas Grāmatu un bibliotēku gadatirgus ir lielākā satikšanās vieta literatūrai un viens no nozīmīgākajiem kultūras pasākumiem Ziemeļvalstīs, kas šogad notiek jau 22. gadu. 2005.gadā gadatirgus galvenā tēma bija mūsu kaimiņu lietuviešu literatūra. Šogad, no 21.-24.septembrim, pasākumus cauraudīs izteiksmes brīvības tēma. Par izteiksmes brīvību semināros uzstāsies un diskutēs vairāk nekā 700 autori, publicisti, žurnālisti un citi intelektuāļi no visas pasaules kopā 400 semināros. Sīkāka informācija: http://www.bok-bibliotek.se. PAPILDINĀTĀS EKSPERIMENTĀLĀS MŪZIKAS KOLEKCIJAS PREZENTĀCIJA Pirms gada Ziemeļu Ministru padomes biroja bibliotēkā tika izveidota Ziemeļvalstu eksperimentālās mūzikas kolekcija, kurā klausāmi eksperimentālās mūzikas un tematisko materiālu ieraksti no Islandes, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Dānijas. Sadarbībā ar lielākā nepieradinātās mūzikas un video festivāla Baltijā "Skaņu Mežs" organizatoru Viestartu Gailīti, eksperimentālās mūzikas kolekcija ir papildināta ar vairākiem jauniem Ziemeļvalstu izpildītāju ierakstiem. Š.g. 7.septembrī plkst.20:00 Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās (Rīgā, Marijas 13/3) visi interesenti tiek aicināti uz Eksperimentālās mūzikas papildinātās kolekcijas prezentāciju. Prezentāciju vadīs Viestarts Gailītis. Prezentācijas viesis būs BJ Nilsen no Zviedrijas. Nilsenu interesē skaņas daba, tās ietekme uz cilvēkiem, vides skaņas, kā arī laika un telpas izpratne caur skaņu. Interesentus lūdzam pieteikties pa tālruni: 7820089, jo vietu skaits ierobežots. Ar mūzikas kolekciju var iepazīties Ziemeļu Ministru padomes biroja mājas lapā: http://www.norden.lv/Norden_LV/Music.htm. Visi interesenti mūzikas ierakstus var klausīties Biroja bibliotēkā uz vietas, bet bibliotēkā reģistrētie lasītāji var aizņemties šos diskus arī līdzi nešanai. Fri, 01 Sep 2006 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/37PROJEKTU KONKURSS RADOŠO INDUSTRIJU JOMĀ Ziemeļu Inovāciju centrs izsludina projektu konkursu radošo industriju jomā ar mērķi atklāt jaunu uzņēmējdarbības potenciālu. Projektu pieteikumus var iesniegt gan Ziemeļvalstu, gan Baltijas valstu speciālisti, kuri darbojas industriju federācijās, inovāciju institūtos, pētniecības institūtos un citās atbilstošās organizācijās. Projektu pieteikumiem jāatbilst šādām tēmām: Radošo industriju finansēšana Intelektuālā īpašuma tiesības Dizains - Ziemeļvalstu konkurētspējīga priekšrocība Digitālā interaktīvā industrija Projektu iesniegšanas termiņš: š.g.16.oktobris. Vairāk informācijas lasiet: http://www.nordicinnovation.net/article.cfm?id=1-853-467. AICINĀM UZ PRESES KONFERENCI - PREZENTĀCIJU PAR JAUNO ZIEMEĻU MINISTRU PADOMES NVO GRANTU PROGRAMMU! Piektdien, š.g. 6.oktobrī visi mediju pārstāvji un citi interesenti tiek aicināti uz preses konferenci - prezentāciju par jaunu, vērienīgu Ziemeļu Ministru padomes grantu programmu, kas domāta nevalstiskām organizācijām (NVO) pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai un ciešākai NVO pārrobežu sadarbībai. Vieta: Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās, Marijas 13/3, Rīga Laiks: plkst.10:00 - 10:45 Piedalās: Pērs Unkels, ģenerālsekretārs, Ziemeļu Ministru padome Dienas kārtībā: 10:00-10:30 NVO programma - iespēja nevalstiskajām organizācijām starptautiskai pārrobežu sadarbībai un demokrātijas veicināšanai visā Baltijas jūras reģionā 10:30-10:45 Jautājumi Valoda: Preses konference notiek angļu valodā ar tulkojumu uz latviešu valodu Kontaktpersona: Ieva Arnte, informācijas padomniece, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, ieva.arnte@norden.lv, tel. 7820051 HANNES EŠTAVĪKAS GRĀMATAS ''MĀCĪTĀJAunquot; PREZENTĀCIJA Grāmata "Mācītājaunquot;, ko sarakstījusi norvēģu rakstniece Hanne Eštavīka (Hanne Ørstavik, 1969), tiks prezentēta š.g. 3. oktobrī, plkst. 18.00, Ziemeļu Ministru padomes birojā piedaloties pašai autorei. Pasākumu rīko grāmatu apgāds unquot;Atēnaunquot; un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā. Šī ir pirmā Hannes Eštavīkas grāmata, kas tulkota latviešu valodā. Grāmata "Mācītāja" 2004. gadā ieguva Brāges balvu kā norvēģu labākais romāns. Sun, 01 Oct 2006 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/38ZIEMEĻVALSTU BIBLIOTĒKU NEDĒĻA ATKAL KLĀT! No šā gada 13.-19.novembrim Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs norisināsies ikgadējā Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa. Šī gada tēma ir "Elpu aizraujošie Ziemeļu stāsti", īpašu uzmanību pievēršot detektīvžanra literatūrai. Nedēļa iesāksies pirmdien, 13.novembrī ar Rītausmas stundas pasākumiem skolās un bērnu bibliotēkās, kad kopīgi lasīsim Gunillas Bergstrēmas (Zviedrija) un Ūles Lunda Kirkegora (Dānija) darbu fragmentus, bet pievakarē, Krēslas stundā, uzmanības centrā būs islandiešu rakstnieka Arnaldura Indridasona romāna fragments. Šogad projektā ir iesaistījušās 350 bibliotēkas visos Latvijas novados. Par pasākumiem aicinām interesēties novadu centrālajās, kā arī pagastu bibliotēkās. Rīgā Krēslas stundas pasākumi notiks RCZB Svešvalodu literatūras bibliotēkā Kongresu namā, LNB Bērnu literatūras centrā un citur. Baltijas valstīs Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa notiek kopš 1998.gada - šogad jau devīto reizi, taču Ziemeļvalstīs šis literārais pasākums šogad atzīmē savu desmit gadu jubileju. Katru gadu Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā piedalās arvien vairāk interesentu, kas liecina par pieaugošo interesi par pasākumu. Pagājušajā gadā Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa bija veltīta izcilās zviedru rakstnieces Selmas Lāgerlēvas daiļradei un viņas darba "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" nodaļai "Divas pilsētas". Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļu Latvijā rīko Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar biedrību "Norden" un Latvijas Nacionālo bibliotēku. LEKCIJU CIKLS unquot;KULTŪRŠOKSunquot; NOVEMBRĪ United Intimacy sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā aicina radošo organizāciju pārstāvjus - māksliniekus, kultūras menedžerus, kultūras studentus un citus interesentus - uz sarunām ar zinātniekiem! 5. LEKCIJAS TĒMA: unquot;Gaisa arheoloģija Latvijāunquot;, lasa arheologs, pilskalnu un svētvietu pētnieks, vēstures zinātņu profesors Juris Urtāns. Lekcijas laikā uzzināsiet kas ir gaisa arheoloģija un ar ko nodarbojas gaisa arheologi Latvijā? Vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā) Laiks: Otrdien, 14. novembrī plkst. 18.00 Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji var uzdot jautājumus vai apstrīdēt lektora teikto. Ieeja bez maksas. Klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa e-pastu: elina@unitedintimacy.lv, tel. 26578940 (Elīna). Nākamā lekcija decembrī - sekojiet informācijai: www.unitedintimacy.lv. IKGADĒJĀ ZIEMEĻU PADOMES SESIJA No š.g. 29.oktobra līdz 2.novembrim Kopenhāgenā notiek ikgadējā Ziemeļu Padomes sesija. Ziemeļu Padomes sesija notiek katru gadu un ir nozīmīgākais pasākums, kurā tiek koordinēta Ziemeļvalstu sadarbība. Katras Sesijas laikā tiek ievēlēts nākamā gada Ziemeļu Padomes prezidents, kā arī Padomes prezidija un dažādu komiteju biedri. 2007.gadā prezidentūru Ziemeļu Ministru padomē no Norvēģijas rotācijas kārtībā pārņems Somija, kas izstrādājusi gada programmu "Iespēju Ziemeļvalstis - tuvu Tev". Īpaša nozīme programmā atvēlēta ciešākai Ziemeļvalstu sadarbībai tieši ar Baltijas valstīm. Ziemeļu Padomes ikgadējo sesiju apmeklē vairāki simti parlamentāriešu no Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm, Krievijas, Polijas, Vācijas u.c., kā arī Ziemeļvalstu valdību ministri. Kā jau ierasts Sesijas laikā svinīgā ceremonijā tiek pasniegtas šā gada literatūras, mūzikas un vides balvas izvēlētajiem laureātiem. Sīkāka informācija: www.norden.org. ZIEMEĻU PADOMES MŪZIKAS BALVA 2006 - NORVĒĢU KOMPONISTEI NATAŠAI BARETAI (NATASHA BARRETT) Šogad Ziemeļu Padomes Mūzikas balvu saņems norvēģu komponiste Nataša Bareta (1972) par elektroakustiskās mūzikas sacerējumu "...fetter..." (važas). Kompozīcija ir pasūtījuma darbs, radīts 2002. gadā. Iedvesmu šai kompozīcijai Bareta smēlusies no fizikālajām likumsakarībām, kas skaidro molekulu kustību noslēgtā telpā un to kā enerģijas pieplūdes rezultātā šīs kustības izmainās un paātrinās līdz ierobežotā telpa eksplodē. Ziemeļu Padomes Mūzikas balva nav konkurss, tās ieguvēju nosaka Ziemeļu Mūzikas komiteja. Balva tiek piešķirta kopš 1965.gada un tika iedibināta ar mērķi pievērst uzmanību Ziemeļvalstu sasniegumiem mūzikas jomā un popularizēt Ziemeļvalstu komponistus un mūzikas izpildītājus. Ziemeļu Padomes Mūzikas balva 350.000 dāņu kronu (33 000 LVL) vērtībā tiek pasniegta katru gadu Ziemeļu Padomes sesijas laikā, un šogad tas notiks 1.novembrī Kopenhāgenā. Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēka, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā, visiem mūzikas interesentiem piedāvā iespēju noklausīties komponistes Natašas Baretas skaņdarbu "...fetter..." jebkurā jums izdevīgā laikā. Lai tuvāk iepazītu Ziemeļvalstu mūziku, bibliotēkas kolekcijā atrodami vairāk kā 500 dažādi mūzikas CD. Šobrīd jaunākā mūzikas kolekcija ir Ziemeļvalstu populārās mūzikas kolekcija un Ziemeļvalstu eksperimentālās mūzikas kolekcija. Papildus informācija: Ieva Hermansone, ieva@norden.lv, 7820088. ZIEMEĻU PADOMES KINO BALVA PIEŠĶIRTA ZVIEDRU FILMAI unquot;ZOZOunquot; Šī gada Ziemeļu Padomes kino balva 350.000 dāņu kronu apmērā (aptuveni 33 000 LVL), piešķirta zviedru filmas "Zozo" veidotājiem - režisoram un manuskripta autoram Josefam Faresam (Josef Fares) un filmas producentei Annai Antonijai (Anna Anthony). Libānā dzimušā zviedru režisora Josefa Fares (1977) filma "Zozo" ir līdz šim viņa personiskākais darbs. Filmas pamatā ir emigrantu bērna skolas laika atmiņas par kara plosīto Libānu un pārdzīvojumi sastopoties ar jaunu, nepazīstamu kultūru. Desmit gadu vecumā Josefs Fares no Libānas kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. Divdesmit viena gada vecumā viņš kļuva par jaunāko studentu, kas jelkad uzņemts Zviedrijas Teātra institūta Filmu režijas programmā, jo jau tolaik viņš bija uzņēmis vairākas īsfilmas. Studiju laikā režisors uzņēmis pilnmetrāžas debijas filmu -komēdiju "Jalla! Jalla!" (2000) un komēdiju "Kopps" (2003). Visas režisora Josefa Fares filmas Latvijas skatītājam ir bijusi iespēja noskatīties kinoforuma unquot;Arsenālsunquot; un Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros. Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēka, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā, visiem kino interesentiem piedāvā iespēju noskatīties režisora Josefa Fares filmas "Jalla! Jalla!" (2000), "Kopps" (2003) un "Zozo" (2006) jebkurā jums izdevīgā laikā. Papildus informācija: Ieva Hermansone, ieva@norden.lv, 7820088. Ziemeļu Padomes kino balvas pasniegšanas ceremonija notiks Kopenhāgenā, 1.novembrī, Ziemeļu Padomes sesijas ietvaros. Informāciju par Ziemeļu Padomes ikgadējo sesiju lasiet šeit: http://www.norden.org/session2006/uk/index.asp. JAUNAS ZIEMEĻU MINISTRU PADOMES GRANTU PROGRAMMAS NVO ATBALSTAM BALTIJAS JŪRAS REĢIONĀ - 1./15.novembris! Šā gada 6.oktobrī Rīgā, Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretārs Pērs Unkels prezentēja jaunu, vērienīgu grantu programmu NVO atbalstam Baltijas jūras reģionā, kas domāta nevalstiskajām organizācijām (NVO) pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai un ciešākai NVO pārrobežu sadarbībai. Ziemeļu Ministru padome iecerējusi NVO atbalsta programmas darbību visās trīs Baltijas valstīs, Ziemeļrietumu Krievijā un Kaļiņingradā, Baltkrievijā un Polijā, kā arī Ziemeļvalstīs. Programmas kopējais gada budžets ir 5 miljoni dāņu kronu, kas ir aptuveni 471 500 latu. Viena projekta finansējums iespējams no 100-500 tūkstošiem dāņu kronu viena gada laikā. Projektus var iesniegt nevalstiskās organizācijas un bezpeļņas sabiedriskās organizācijas, kuras nepieder un netiek kontrolētas no valsts, pašvaldību iestāžu vai privātu uzņēmumu puses, un kuras pēc savas būtības ir ar atklātu un demokrātisku struktūru. Wed, 01 Nov 2006 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/39NOTIKS KONFERENCE unquot;OMBUDA INSTITŪCIJA DEMOKRĀTISKĀ UN TIESISKĀ VALSTĪunquot; 2006.gada 4.decembrī Rīgā (viesnīcas "Reval Hotel Latvija" zālē "Beta", Rīgā, Elizabetes ielā 55) notiks starptautiska konference "Ombuda institūcija demokrātiskā un tiesiskā valstī", kas veltīta ombuda institūciju lomai mūsdienu pasaulē, kā arī tās izveidošanas un darbības problēmām Latvijā. Konferenci rīko Valsts cilvēktiesību birojs ar Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu. 2006. gada 6. aprīlī Saeima pieņēma Tiesībsarga likumu, kurā paredzēts ar 2007. gada 1. janvāri uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes Latvijā izveidot ombuda (Tiesībsarga) institūciju. Papildus cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšanai, šai iestādei būs arī jauns uzdevums - izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē. Tāpēc šīs konferences mērķi ir diskutēt par šādas institūcijas vietu un lomu Latvijā un citās pasaules valstīs, analizēt dažādus tās darbības aspektus, kā arī apkopot līdzīgu ārvalstu institūciju pieredzi un skatījumu uz personas tiesību nodrošināšanas problēmām. Konferences atklāšanā uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga, bet pasākumā ar ziņojumiem uzstāsies gan Latvijā, gan starptautiski atzīti eksperti. To vidū Dānijas parlamentārais ombuds profesors Hans Gammeltoft-Hansen, Zviedrijas parlamentārais ombuds Mats Melin, Igaunijas Justīcijas kanclers Allar Jõks un Lietuvas Seima Ombude Virginija Pilipavičienė. Piedalīties konferencē ir uzaicināti Saeimas deputāti, cilvēktiesību un valsts pārvaldes speciālisti, dažādu Latvijas valsts nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī Baltijas valstu ombuda institūciju darbinieki. IEVAS JEROHINAS FOTOIZSTĀDE unquot;I WOULD LIKE TO BE...unquot; No 14.septembra līdz 30.novembrim Ziemeļu Ministru padomes birojā būs skatāma Ievas Jerohinas fotoizstāde "I would like to be...". Izstādes atklāšana š.g. 14.septembrī plkst. 17.30. Ievas Jerohinas fotoizstādē "I would like to be..." apskatāmi Islandes jauniešu portreti un Islandes vide fotogrāfijās. Jaunieši tika fotografēti viņu ierastajā vidē - savās istabās. Fotogrāfijas papildina tīņu atbildes uz jautājumiem, par ko viņi vēlas kļūt, kas viņus dara laimīgus, kādi ir viņu nākotnes sapņi un kas viņiem visvairāk patīk savā zemē, tādējādi atspoguļojot mūsdienu jauniešu vērtības un ideālus. Fotogrāfijas tapušas šī gada pavasarī Islandē, kad māksliniece Ieva Jerohina ar Ziemeļvalstu Mūsdienu mākslas institūta un Ziemeļu Ministru padomes "Baltijas Sleipnira" stipendiju divus mēnešus uzturējās Hafnarborgas mākslinieku rezidencē Islandē. Fri, 01 Dec 2006 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/57Šogad 14.novembrī Astridai Lindgrēnei aprit 100 gadi. Viņa ir populārākā Ziemeļvalstu bērnu un pusaudžu literatūras autore. Pateicoties viņas radītajiem tēliem, daudzas lasītāju paaudzes veidojušās par aizrautīgiem grāmatu draugiem. Pasākumu cikls no 12.-23.novembrim būs veltīts bērnu auditorijai, tas būs interaktīvs izstādes apmeklējums, A. Lindgrēnes grāmatu lasījumi, konkursi, dažādas tikšanās un radošās darbnīcas kopā ar somu ilustratoriem. 1.- 4.klašu skolēni un bērnudārzu audzēkņi tiek aicināti piedalīties zīmējumu konkursā Kā turpinās Astridas Lindgrēnes varoņu gaitas mūsdienās? Darbu formāts -A4 vai A3. Konkursa darbus var ņemt līdzi arī uz Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas lasījumiem. Zīmējumi jāiesūta līdz 16.novembrim. 5.- 9.klašu skolēnus aicinām piedalīties domrakstu konkursā Kā turpinās Astridas Lindgrēnes varoņu gaitas mūsdienās? Darbu apjoms līdz 3 lapām. Domraksti jāiesūta līdz 9.novembrim. Visi konkursa darbi jāsūta uz Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru, adrese: Tērbatas iela 75, Rīga, LV-1001, tālrunis informācijai 7312792, berni@lnb.lv. Domrakstu konkursa laureātu sagaida brīnišķīgs ceļojums uz slaveno Junibacken Zviedrijā, ko dāvina aviokompānija SAS un Zviedrijas vēstniecība. Labākie zīmējumu konkursa darbi tiks apbalvoti ar pārsteiguma balvām. 22. un 23. novembrī kinoteātrī K.Suns būs iespēja apmeklēt zviedru bērnu filmu bezmaksas seansus Mēs - visi bērni no Trokšņu ciema, Mīļmāsiņa, Tu neesi gudra, Madiken!, Dūšīgā Kajsa. Skolēnu grupas lūdzam pieteikt līdz 16.novembrim kinoteātrī K.Suns - kino@dtc.lv, Elizabetes ielā 83/85, tālrunis informācijai 7229030. Šo pasākumu ciklu organizē un finansiāli atbalsta Zviedrijas vēstniecība, Somijas vēstniecība, Zviedru institūts, Somu institūts, Latvijas Nacionālā bibliotēka, LBJLP, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, izdevniecība Zvaigzne ABC, SAS, VKKF, kinoteātris K.Suns.Mon, 01 Oct 2007 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/58Mainās laiki un tikumi, laikam ejot mainās cilvēku ticība, un viņi par daudzām lietās spriež citādāk. Bet cilvēku sirdis nemainās nekad, teikusi Sigrida Unnsete, norvēģu izcilā rakstniece, kas Latvijas lasītājam vislabāk pazīstama ar vēsturisko triloģiju Kristīne Lavransa meita. Par šo romānu Sigrida Unnseta saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Bet tas nav vienīgais rakstnieces literārais darbs. Viņa sarakstījusi 33 grāmatas un vairākus simtus publikāciju. Ar šīs nozīmīgās un savdabīgās personības portretu iepazīstina apgāda "Daugava" nesen izdotais rakstnieces dzīves stāsts "Cilvēku sirdis". Grāmatas autore Tūrdisa Erjasētere, latviskais tulkojums Aija Eimane. 13. novembrī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēkā notiks grāmatas atvēršanas svētki un saruna par vienu no visu laiku populārākajām norvēģu rakstniecēm Sigridu Unnseti, par sievietes lomu literatūrā, izaicinājumiem un priekšrocībām, kas sagaida sievieti literāti. Diskusijā piedalīsies rakstniece Laima Muktupāvela un tulkotāja Aija Eimane. Diskusiju vadīs Norvēģijas vēstniecības Rīgā darbiniece Linda Levāne.Mon, 08 Oct 2007 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/59Vienā dienā, vienā laikā, sveču gaismā izvēlētās grāmatas fragments tiek lasīts bibliotēkās gan Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, gan Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Īslandē, Somijā, Grenlandē, Farēru salās un Ālandu salās. Sekojot līdzi grāmatas noskaņām, rodas vienotības sajūtu. Tāda ir Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas galvenā iecere. Šogad Latvijā jau desmito gadu šis unikālais pasākums pulcēs lielus un mazus lasītājus, lai iepazītu kaimiņvalstu literatūru. Katru gadu Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļai tiek izvēlēta noteikta tēma, kura caurvijas lasītajos literārajos darbos un atainojas Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļai veltītajās pastkartēs. Daudzus gadus šīs pastkartes veidotas kā logs, caur kuru iespējams ieraudzīt noslēpumaino un tēlaino grāmatu pasauli. Šoruden Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa notiks no 12. līdz 18. novembrim un tās tēma Sieviete Ziemeļvalstīs. Uzmanības centrā būs divu ievērojamu Ziemeļvalstu rakstnieču daiļrade — zviedru rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas "Pepija Garzeķe" un "Ronja - laupītaja meita" tiks lasītā bērnu auditorijai un norvēģu rakstnieces Sigrīdas Undsetes fragmentus no romāna "Kristīne Lavransa meita", lasīs pieaugušie lasītāji. 1998. gadā Latvijas bibliotēkas pirmo reizi piedalās Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumos. Bibliotēku nedēļas tēma ir Humors Ziemeļvalstīs un tiek lasīti fragmenti no zviedru autora G. Bengtsona grāmatas "Sarkanais pūķis". Ziemeļvalstu teikas un mīti ir 1999. gada Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas tēma, kuras centrā ir iepazīšanās ar somu eposu "Kalevala". 2000. gadā Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa veltīta Bērniem Ziemeļvalstīs. Kopīgajām lasīšanas stundām izvēlēti fragmenti no Astrīdas Lindgrēnes "Lennebergas Emīls", par Kathultas sētas mazo rezgali, kas patiesībā ir zinātkārs, drosmīgs un sirsnīgs puisēns. Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā 2001. gadā jāieklausās Ziemeļvalstīs runātajās valodās, jo nedēļas tēma ir Vārdi un skaņas Ziemeļvalstīs. Lasītāji un klausītāji vērtē Belmana, Andersena un Ēgnera daiļradi. 2002. gadā, mazliet paturpinot iepriekšējā gada tēmu, Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas veltīta tēmai Vārds Ziemeļvalstīs. Lasītāji tiek iepazīstināti ar Ziemeļu Padomes literatūras balvas saņēmēja V. Heinesena darbu "Laterna magica" un Tūves Jansones grāmatu "Neredzamais bērns". 2003. gadā Ziemeļu Bibliotēku nedēļa veltīta jūras tēmai—Jūra un Ziemeļvalstis. Lasījumiem izvēlēts teksts no norvēģu autora Aleksandra Hjellana grāmatas "Garmans un Vorse" un grenlandiešu stāsts "Angangujuks". 2004. gadā bibliotēku nedēļas tēma skan Sen senos laikos Ziemeļu zemēs… un uzmanības centrā dižais dāņu pasaku meistars Hans Kristians Andersens, kuram 2005. gadā atzīmēja 200 gadu jubileja. 2005. gadā bibliotēku nedēļas tēmas nosaukums Ceļojot pa Ziemeļu zemēm, kad īpaša uzmanība tika veltīta izcilās zviedru rakstnieces Selmas Lāgerlēvas daiļradei un viņas darba "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" lasīšanai. Pagājušā gada tēma bija Elpu aizraujošie Ziemeļi un mūsdienu detektīvliteratūra un piedzīvojumu stāsti. Lasījumiem bija izvēlēti fragmenti no trīs starptautiski atzītu autoru darbiem. Detektīvu rakstnieks Arnaldurs Indridasons no Īslandes pārsteidza ar fragmentu no grāmatas "Klusa kā kapā" , bet bērnu auditorija varēja jūsmot par pazīstamās zviedru rakstnieces Gunillas Bergstrēmas "Urrā tētim Obergam" un lieliskā dāņu rakstnieka Ūles Lunda Kirkegora grāmatas "Frūde un citi resgaļi" drosmīgajiem varoņiem. Thu, 01 Nov 2007 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/61Jau sesto gadu klausītājus aicina jaunās mūzikas festivāls Arēna, kas šogad sāksies 16. oktobrī un noslēgsies 7. novembrī. Festivāla organizatori biedrība "Jaunās mūzikas festivāls Arēna" sadarbībā ar VSIA Latvijas Koncerti kā goda viesi šogad ir aicinājuši pasaulslaveno somu komponistu Magnusu Lindbergu (Magnus Lindberg ) - mūziķi, kuram piemīt neticamas spējas radīt jaunas skaņu krāsas, instrumentu radītās dabiskās virsskaņas sakārtojot rūpīgi apsvērtās, negaidītās un krāšņās kombinācijās. Vēl festivālā dzirdēsim dzīvespriecīgo un fascinējošo norvēģu grupu Trio POING, Šveices ansambli Phoenix un Īslandes grupu Caput. Latvijas radio koris prezentēs Ērika Ešenvalda jaundarbu (diriģents Sigvards Kļava) un Kaspara Putniņa vadībā atskaņos Ģirta Biša elektronisko kamermūziku Press to Play. Festivāla ietvarā meistarklases Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā sniegs pagājušā gada festivālā iepazītais šveicietis Volfgangs Heinigers. Ievērojams notikums būs ģeniālās somietes Kaijas Sāriaho Čella koncerta atskaņojums kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Spānijas diriģentu Ernesto Martinesu Iskjerdo (Ernest Martinez Izquierdo). Festivālu Arēna 2007 tradicionāli noslēgs Rīgas festivāla orķestra koncerts, kura viesis būs Zviedrijas klarnetists Martins Frests (Martin Fröst) - viņš spēlēs solo zviedru komponista Andersa Hilborga (Anders Hillborg Klarnetes koncertā). Festivāla programma ungt;Thu, 08 Nov 2007 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/71United Intimacy sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā aicina māksliniekus, kultūras menedžerus, kultūras studentus un citus interesentus uz lekciju "Klusums. Troksnis. Akustiskā ekoloģija" otrdien, 11. decembrī plkst. 18.00, Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Lektors Mārtiņš Boiko, muzikologs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Rīgas Stradiņa Universitātes profesors. Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji var uzdot jautājumus vai apstrīdēt lektora teikto. Ieeja bez maksas. Uz lekciju lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu: elina@unitedintimacy.lv. Tālrunis informācijai - 26578940 Mon, 10 Dec 2007 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/74 2008.gadā prezidentūru Ziemeļu Ministru padomē rotācijas kārtībā no Somijas pārņem Zviedrija. Zviedrija izstrādājusi darbības programmu nākamajam gadam ar nosaukumu Apkopojot spēkus. Programma sadalīta četrās prioritārajās darbības jomās: Konkurētspēja - Klimats - Kreativitāte - Koordinācija. Šie četri atslēgas vārdi kalpo kā sasniedzamie virsuzdevumi un tie nosaka veicamās aktivitātes. Sektorālās programmas sniedz detalizētāku ieskatu izvirzītajās prioritātēs. Programma Apkopojot spēkus angļu valodā http://norden.org/pub/ovrigt/ovrigt/uk/ANP2007741.pdf Tue, 01 Jan 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/grants/13 Paplašini NVO sadarbības tīklu! Līdz 2010. gada 23. martam piesakies Ziemeļu Ministru padomes NVO programmai Baltijas jūras reģionā. Projekta mērķiem jabūt saistošiem Ziemeļkrievijas reģionam un Baltkrievijai. Projektā jābūt iesaistītām vismaz trim NVO, kuras pārstāv sekojošas valstis: vismaz vienu Ziemeļvalsti, Krieviju vai Baltkrieviju un Poliju vai Baltijas valstis. >> Ziemelu Ministru padome uzsāka NVO programmu 2006. gadā, lai veidotu ciešāku saikni starp Ziemelvalstu, Baltijas, Polijas un Baltkrievijas nevalstiskajām organizācijām. Šo gadu laikā ir ticis atvēlēts aptuveni 12 miljonu DKK vairāk kā 30 projektiem sadarbībai tādās jomās kā vide, bērnu un citu neaizsargātu sabiedrības grupu aprūpe un demokrātijas veicināšana. Visa informācija par pieteikšanos un noteikumiem atrodama šeit. >> Līdz 15. martam var pieteikties arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programmai Wed, 09 Jan 2008 11:09:39 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/75United Intimacy sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā aicina māksliniekus, kultūras menedžerus, kultūras studentus un citus interesentus uz lekciju "Vides aizsardzība. Katrs taču lietojam enerģiju ikdienā" otrdien, 15. janvārī plkst. 18.00, Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Lektore profesore Dagnija Blumberga, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore. Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji var uzdot jautājumus vai apstrādāt lektora teikto. Ieeja bez maksas. Uz lekciju lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu: elina@unitedintimacy.lv. Tālrunis informācijai - 26578940 Tue, 15 Jan 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/grants/15 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programmas mērķis ir sadarbības veicināšana starp Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nevalstiskām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un jaunu ilgtspējīgu iniciatīvu atbalstīšana. >> Prioritārās jomas 2011.gadā: - VIDE unamp; ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA Tiks izskatīti arī inovatīvu ilgtspējīgu projektu pieteikumi citās jomās. >> Kas var pieteikties? - Baltijas un Ziemeļvalstu nevalstiskas organizācijas (NVO). NB! Katrā projektā jāpiedalās partneriem no vismaz trim valstīm (ieskaitot projekta pieteicēju), no kurām vismaz vienai jābūt Baltijas valstij un vismaz vienai - Ziemeļvalstij. >> Finansējuma nosacījumi: lielākais iespējamais atbalsts vienam projektam ir 9000 LVL līdzfinansējuma esamība tiks uztverta pozitīvi, taču izšķirošā nozīme ideju izvērtēšanā būs projekta saturiskajai atbilstībai un idejas apraksta kvalitātei finansējums paredzēts pieredzes apmaiņai, apmācībai, sabiedrības izglītošanai, pētījumiem finansējums tiek piešķirts tādu jaunu iniciatīvu īstenošanai, kas turpināsies arī pēc projekta noslēguma programma nefinansē NVO pamatdarbību un administrēšanu, kā arī aprīkojuma, piemēram, IT tehnikas iegādi un remontdarbus. >> Pieteikuma veidlapa Lūdzam pievienot sekojošus dokumentus: partneru apstiprinājuma vēstules (var būt ieskanētas), kas apstiprina to gatavību piedalīties projektā projekta detalizēts budžets NB! Projekti jāiesniedz angļu valodā. Nākošais pietiekumu iesniegšanas termiņš - 2011. gada 25. marts. Kontaktpersona: Daina Mežecka, e-pasts: daina@norden.lv; tel. 29394399, 67211506 >> Noderīga informācija (angļu valodā): Ziemelu Ministru padomes vadlīnijas sadarbībai ar Igauniju, Latviju un Lietuvu 2009.-2013. gadā Ziemeļvalstu rīcības plāns vides attīstībai 2009.-2012. gadā Ziemeļvalstu stratēģija ilgtspējīgai attīstībai 2009.-2012. gadā Somijas prezidentūras programma 2011. gadā >> Baltijas jūras reģiona NVO programma Thu, 17 Jan 2008 10:28:49 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/90Zviedrijas ceturtā Papīra veidošanas radošā darbnīca notiks Zviedrijas pilsētas Igesundas Papīrfabrikā no 17. līdz 26. aprīlim. Radošo darbnīcu rīko Mākslinieciskā rokām darinātā papīra darbnīcu Asociācija. Mākslinieciskā rokām darinātā papīra darbnīcu Asociācija ielūdz 10 māksliniekus, arhitektus un dizainerus - 5 no Baltijas valstīm un 5 no Zviedrijas - piedalīties radošajā darbnīcā, kas ilgs 10 dienas un kurā būs iespēja strādāt kopā ar zviedru papīra mākslinieci Ingeru Drouggi-Karlbergu (Inger Drougge-Carlberg). Radošās darbnīcas noslēgumā tiks rīkota trīs nedēļu ilga izstāde Hudiksvalas pilsētas galerijā unquot;316 kubikunquot;. Ja vēlaties piedalīties radošajā darbnīcā, līdz 2008. gada 29. februārim sūties piecu (5) jūsu jaunāko mākslas darbu attēlus digitālā formātā un savu CV angļu valodā Mākslinieciskā rokām darinātā papīra darbnīcu Asociācijai, Inger Grougge-Carlberg, Långgatan 17, 82452 Hudiksvall, Zviedrija vai pa e-pastu drougge-arlberg@telia.com. Vairāk informācijas www.drougge-carlberg.seTue, 29 Jan 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/87Latviešu māksliniece Katrīna Neiburga izvirzīta kā kandidāte prestižajai Ars Fennica balvai vizuālajā mākslā. Ars Fennica ir lielākā Ziemeļvalstu mākslas balva, ko 1990. gadā nodibināja somu mecenāti Henna un Perti Nīmisto. To piešķir vienam māksliniekam par augsta līmeņa un oriģinālu radošo darbību. Katrīna Neiburga (1978) ir viena no redzamākajām savas paaudzes latviešu māksliniecēm, kas pēdējos gadus ieguvusi plašu starptautisku atzinību. Viņai kopā ar pārējiem četriem Ars Fennica kandidātiem 2008. gada rudenī tiks dota iespēja izstādīt savus darbus gan KUMU, mākslas muzejā Tallinā, gan KIASMA, laikmetīgās mākslas muzejā Helsinkos. Līdz tam kandidāti ir aicināti pierādīt savu radošās iespējas un talantu vietējos un starptautiskos mākslas projektos. Kandidāti piedalīsies divās izstādēs, pēc kurām 2009. gada sākumā, KUMU muzejā tiks paziņots viens prestižās balvas ieguvējs. Iekļūšana vien šīs balvas kandidātu sarakstā tiek uzskatīta par vērā ņemamu atzinību. Balva nozīmē naudas prēmiju, darbu kataloga izdošanu, kā arī trīs izstāžu sēriju Somijas muzejos. Pēdējos gados Katrīnas Neiburgas darbi vairāk izstādīti ārpus Latvijas, piemēram, videoinstalācija Solitude ieguva ļoti pozitīvu rezonansi Sidnejas mākslas biennālē 2006. gadā. Piemēram, kā izdevumā "Weekend Australian" rakstīja mākslas kritiķis Sebastians Smī: "Starp tik daudz (Sidnejas) biennāles kņadas ir rāmi, liriski darbi, kas paliek atmiņā. Bija divi darbi, pie kuriem mana iztēle arvien atgriežas. Viens no tiem ir Latvijas mākslinieces Katrīnas Neiburgas sirreāls trīs ekrānu videodarbs ("Solitude"). [..] Šai darbā brīnišķīgi atklāts spriegums starp to, kas ir dzīvs un kas - nedzīvs, kas ir reāls un kas - nereāls, kas ir norimis un kas - vibrējošs." Savukārt pati māksliniece par vienojošo motīvu savos darbos nosauc jauno izteiksmes veidu, kas ir vizuāli poētisks, nevis sociāls: "Šķiet, ka tieši personīga atklātība un nopietnas, eksistenciālas tēmas - mīlestība, vientulība, bailes no nāves, lai cik tas neskanētu banāli, ir svarīgas man pašai un iespējamai sarunai ar skatītāju. Ikreiz, radot jaunu darbu, esmu pavisam atšķirīgu emociju pārņemta". 1994. gadā Ars Fennica balvu saņēma tēlnieks Oļegs Tillbergs, un tas bija lielākais līdz tam piedzīvotais Latvijas laikmetīgās mākslas sasniegums starptautiskajā vidē. SestDiena, 02.02.2008Wed, 30 Jan 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/93Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Rīgā, Skārņu ielā 10/20, no 1. februāra līdz 2. marta, skatāma Somijas Stikla muzeja izstāde Somijas mūsdienu stikla māksla (2000 - 2005). Lai gan Somijas stikla dizaina uzplaukums pasaulē bija vērojams 20.gs. 50.gados, tā atbalsis ir jūtamas arī šodien. Toreiz stikla priekšmetu dizaina darināšanā iesaistījās tādi slaveni somu mākslinieki kā Kajs Franks, Timo Sarpaneva un Tapio Virkala. Mūsdienās somu stikla dizainā joprojām izteikti jūtama tā laika dizaina jeb "dizaina zelta laikmeta" klātbūtne. Paši somi stikla mākslas nozīmību plašākā mērogā sākuši apzināties tikai pēdējā laikā. Tā kā Somijai ir spēcīgas dizaina tradīcijas un atbilstoši ekonomiskie apstākļi, kas ļauj ieceres realizēt, ir pašsaprotami, ka stikla priekšmetu darināšana ir cieši saistīta ar dizainu. Vairums stikla mākslinieku ir dizaineri. Daži nav cieši saistīti ar ražošanu, bet strādā savās studijās. Taču viņi visi rada stikla darbu sērijas, unikālus stikla mākslas priekšmetus, stikla instalācijas un skulptūras. Somijas Stikla muzejam Riihimaki pilsētā ir sava specifika. Te tiek vākta un dokumentēta informācija par Somijas stikla mākslu. Muzejs 2005. gadā sarīkoja nozīmīgu izstādi "Somijas stikla dzīvei - 5". Šī ekspozīcija raksturoja piecu gadu (2000-2004) periodu Somijas stikla dizaina vēsturē. Izstādē piedalījās dizaineri, mākslinieki un stikla apstrādes meistari, kas savu dzīvi saistījuši ar profesionālu darbību stikla apstrādes jomā. Pēc šīs skates darbi tika atlasīti ceļojošai izstādei. Tā sākotnēji tika parādīta Francijā, tad Nīderlandē, Polijā, Turcijā un daudzās citās valstīs. Tagad izstāde atceļojusi uz Rīgu. Izstādē apskatāmi sešdesmit viena somu stikla mākslinieka 86 darbi - ļoti daudzveidīgi gan izmantoto tehniku, gan idejisko koncepciju ziņā. Vērienīgo ekspozīciju papildina arī informatīvs izdevums - katalogs franču un angļu valodā. Katalogā ietverti raksti par Somijas stikla vēsturi saistībā ar mūsdienām, apkopota informācija par tagadējām mākslinieciskā stikla apstrādes tehnikām, kā arī raksturots pašreizējais laika posms nozarē. Tas sniedz arī priekšstatu par galvenajām pārmaiņām stikla mākslas un ražošanas nozarē Somijā pēdējos divdesmit gados. Somijas stikla muzejsFri, 01 Feb 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/96No 6.—10.februārim Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina studenti trešo reizi piedalās Stokholmas Starptautiskās mēbeļu izstādes jauno dizaineru inkubatorā Greenhouse. Ar šāgada dalību Ziemeļvalstu dizaina aktivitātēs latvieši sauc pēc ieklausīšanās dabā — šūpuļtīkls / telts. Stokholmas mēbeļu mesas sadaļā Greenhouse Ziemeļu reģiona jaunie dizaineri un dizaina skolas demonstrē jaunākos sasniegumus mēbeļu dizaina un interjera aksesuāru jomā. Stendā tiks demonstrēta alternatīva ierastajam mēbeļu dizainam. Ekspozīcija veidota attīstot LMA dizaina nodaļas funkcionālā dizaina katedras studenta Rolanda Vēgnera bakalaura darba Karināt pamatideju, vadītājs asoc. prof. H. Elers. Šajā projektā autors radījis prototipu šūpuļtīklam - teltij. Dizainers piedāvā netradicionālu mēbeļu risinājumu, kas paver jaunas iekštelpas un āra telpas izmantošanas iespējas. Rolands Vēgners LMA Greenhouse 2008 stendu raksturo šādiem vārdiem: «Imitēta urbanizēta vide - mēģinājums ieklausīties mākslīgā dabā? Stendā dominē sarkanais - pretmets zaļajai dabai. Pretī debesīm sniedzas stabi - urbanizētie koki. Zeme, šķietamie kvadrāti, ir kalni. Mēs esam noslēguši konvenciju par to, ka zaļš ir zaļš. Urbanizācija deformē cilvēka domāšanu. Ir nepieciešams vairāk ieklausīties īstajā dabā. Sintētika liek doties dabiskā meklējumos, jo ir skaidrs, ka sintētikai - NĒ!>> Līdzīgi kā iepriekšējos gados, LMA ekspozīcijas izveidē iesaistīta dizaina nodaļas studentu un pasniedzēju darba grupa. Pasniedzēji - H. Elers, G. Straustiņa, E.Pastors. Studenti - R. Vēgners, M. Murovskis, B.Lindāne, U.Gailis, E.Bušmane. Projektu atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, H2E, MAP, Stora Enso, Altreks, Magnum NT Wed, 06 Feb 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/97Starptautiskais Polārais gads aizsākās 2007. gada 1. martā un tas ilgs divus gadus. Šo divu gadu laikā vairāk kā 60 valstis koordinēs savus pētniecības un finansu resursus vēl nebijušai iniciatīvai ar mērķi vairot zināšanas par abiem zemeslodes poliem - Arktiku un Antarktiku. Starptautiskais Polārais gads (2007 - 2008) solās būt lielākā starptautiskā zinātnes sadarbība cilvēces vēsturē.Vairāk par Starptautisko Polāro gadu lasiet šeit: www.ipy.org; www.polaryear.no Uzsverot Arktikas telpas neatkārtojamo dabas un kultūras bagātību, kas šodien ir kļuvusi par globālās klimata maiņas uzskatāmu atspoguļojumu un atzīmējot Starptautisko Polāro gadu, tapusi fotoizstāde Arktika - mūsu kristāla pasaule. Izstāde ir Latvijas devums starptautiskās sabiedrības intereses un izpratnes padziļināšanai par klimata izmaiņu ietekmi uz dabu un cilvēku. Klimata izmaiņas ietekmē gan Arktikas dabu, gan tur dzīvojošos cilvēkus. Tās paver jaunas iespējas cilvēka ekonomiskajai darbībai, vienlaikus radot jaunus politiskus un ekoloģiskus izaicinājumus. Latvijai kā Ziemeļeiropas valstij nav vienaldzīgas klimata izmaiņas Arktikā. Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Kanādas vēstniecību Latvijā, Dānijas vēstniecību Latvijā un Dānijas Kultūras institūtu 29. februārī plkst. 17.30, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārs), aicina uz sarunu Dzīve Arktikā. Sarunā piedalīsies fotoizstādes Arktika - mūsu kristāla pasaule veidotāji - latviešu izcelsmes fotogrāfi Ivars Sīlis (Dānija) un Freds Brummers (Kanāda), un fotogrāfs Gunārs Janaitis, kurš izstādei sagatavojis Andra Slapiņa fotogrāfijas. Pasākumā piedalīsies arī Andra Slapiņa atraitne Natālija Djušen (Natalia Dyushen) un meita Anna Slapiņa. Sarunu vadīs Vides filmu studijas scenārists un producents Valdis Ābols Izstādē skatāmas 96 fotogrāfijas, kuras uzņēmuši trīs izcili un starptautiski atzīti latviešu izcelsmes fotogrāfi: Freds Brummers (Fred Bruemmer, Kanāda), Andris Slapiņš (Latvija) un Ivars Sīlis (Dānija). Autori dzīvojuši un strādājuši Arktikā, šī reģiona dzīves un dabas atainojumā apvienojot kā dokumentālu, tā māksliniecisku skatījumu. Fotogrāfijām piemīt ne tikai estētiska vērtība - tās attēlo arī plašās klimata izmaiņas, kuras notikušas pēdējo 40 gadu laikā, būtiski ietekmējot Ziemeļu tautas un to dzīves veidu. Rīgā izstāde tiks atklāta 29. februārī un būs skatāma mēnesi. Interesenti ar izstādi varēs iepazīties arī Krievijā, Kanādā, ASV, Fēru salās un Grenlandē. Foto izstāde Arktika - mūsu kristāla pasaule tapusi pēc Latvijas vēstniecības Dānijā iniciatīvas sadarbībā ar Grenlandē dzīvojošo fotogrāfu Ivaru Sīli, Kanādas vēstniecību Dānijā, SIA Fotocentrs un fotogrāfu Gunāru Janaiti. Sun, 24 Feb 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/1002008. gada 28. februārī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Marijas ielā 13/3, aicina uz tikšanos ar īslandiešu rakstnieku Halgrimu Helgasonu (Hallgrimur Helgason). Viņa romāna Reikjavīka 101 tulkojums latviešu valodā klajā nāca pagājušā gada nogalē. Grāmatu latviešu valodā tulkojis Dens Dimiņš un izdevis apgāds "Valters un Rapa". Halgrims Helgasons romānu Reikjavīka 101 sarakstījis 1996. gadā un tas ir spilgtākais no viņa daiļdarbiem. Romāns 1999. gadā nominēts prestižajai Ziemeļu Padomes literatūras balvai. Pēc romāna motīviem 2000. gadā īslandiešu režisors Baltasars Kormakurs veidojis tāda paša nosaukuma filmu, kas interesentiem pieejama Ziemeļu Ministru padomes biroja bibliotēkā. Tieši filmas panākumi dažādos starptautisko kino forumos romānu lika ievērot grāmatu izdevējiem, kas pēc iznākšanas 1996. gadā Īslandē tika skarbi kritizēts un iegūla grāmatnīcu plauktos. Romāns Reikjavīka 101 līdz šim tulkots 14 valodās. www.hallgrimur.is Halgrims Helgasons Rīgā apmeklēs arī Baltijas Grāmatu svētkus, kas no 28. februāra līdz 2. martam notiks Ķīpsalas izstāžu kompleksā. Mon, 25 Feb 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/104"Dāniete Naja Marie Aidta (Naja Marie Aidt) ieguvusi prestižo Ziemeļu Padomes Literatūras balvu 2008 par īso stāstu krājumu Paviāns (Bavian). Stātu krājumā Paviāns iekļautie 15 īsie stāsti atklāj pasauli, kas maz atšķiras no ikdienā redzamās realitātes. Naja Marie Aidta raksta ar pievilcīgu un draudošu reālismu, kas pasvītro realitāti tā, lai lasītājam ikdienas dzīve šķistu kā atdusa uz potenciālo nelaimju micēlija" raksta žūrijas komisija. Najas Maries Aidtas īsos stāstus vieno to perspektīva uz dzīvi. Varbūt arī kas tāds, ko varētu saukt par globālo dzīves tumsību. Grāmatu caurvij strāva, pulss, kas ir gan graciozs un viegls, gan draudoši drūms. Mūzikas salikums, kādu iespējams atrast tikai dzejā vai poēzijā. Naja Marie Aidta dzimusi 1963. gadā un debitējusi 1991. gadā ar dzejoļu krājumu Kamēr emu jauna. Viņa sarakstījusi 8 dzejas krājumus, 3 noveļu krājumus, filmas scenāriju un virkni lugu. Ziemeļu Padomes literatūras balvas apjoms ir 350 000 dāņu kronas. Balvu rakstniece saņems 2008. gada oktobrī Ziemeļu Padomes sesijas laikā Helsinkos. Ziemeļu Padomes Literatūras balva tiek piešķirta kopš 1962. gada. 47 gados Ziemeļu Padomes literatūras balvu 36 reizes saņēmuši vīrieši un 11 reizes sievietes.Mon, 03 Mar 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/108No12.marta unquot;Fotostudijas Imagineunquot; izstāžu zālē, Rīgā, Andrejostas ielā 4a, skatāmas divas ceļojošās foto izstādes unquot;Skatsunquot; un unquot;Laiksunquot;, kas drīzumā sadarbībā ar Latvijas pārstāvniecībām ārvalstīs sāks ceļojumu pa Eiropu, Ameriku un Ķīnu. Izstāde "Skats" no 22. septembra līdz 5.oktobrim tiks izstādīta Gēteborgas pilsētas bibliotēkā Gēteborgas grāmatu un bibliotēku gadatirgus laikā, kur Latvija šogad ir viesu valsts statusā. Abas tematiskās izstādes ir tapušas, izmantojot divu unikālo foto akciju unquot;Viena diena Latvijāunquot; (1987. un 2007.g.) laikā iegūtos darbus. Izstādes ar kvalitatīvu fotomākslu mēģinās parādīt tās izmaiņas, kas ir notikušas sabiedrībā šo 20 gadu laikā ne tikai Latvijā, bet visā Austrumeiropā un prezentēt Latviju kā valsti ar augšupejošu attīstību, nezaudējot savu identitāti. Fotogrāfijās ir izdevies notvert ne tikai faktoloģiskās izmaiņas, bet laikmeta unquot;garšuunquot; - fotomākslas virsvērtību, kas redzama ne tikai Latvijas fotogrāfu, bet arī titulētu ārvalstu fotogrāfu darbos, kas parāda savu skatījumu uz šodienas Latviju. Foto izstādes unquot;Skatsunquot; un unquot;Laiksunquot; ir tapušas pēc Ārlietu ministrijas iniciatīvas sadarbībā ar unquot;Fotostudiju Imagineunquot; un biedrību unquot;VIENADIENA.lvunquot;. Foto: Viesturs KoziolsFri, 14 Mar 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/113Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un biedrība "Latvijas Sievietes zinātnē" aicina apmeklēt semināru "Sievietes zinātnē Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Izaicinājumi un iespējas". Seminārs notiks š. g. 31. martā plkst. 13.00 Latvijas Universitātes Mazajā Aulā, Rīgā, Raiņa bulv. 19 un tā mērķis ir uzsākt plašāku diskusiju sabiedrībā par aktīvāku sieviešu iesaistīšanos zinātnes dzīvē, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un integrētu pieeju dzimumu līdztiesības ievērošanā, iepazīstinot ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sasniegumiem un pieredzi šajā jomā. "Vēstures griežos, 90. gadu sākumā, daudzi Latvijas zinātnieki apsvēra iespēju atteikties no darba zinātnē. Arī man bija šāda izšķiršanās, taču vēlme darboties zinātnē ņēma virsroku", stāsta biedrības Latvijas sievietes zinātnē valdes locekle Sandra Edīte Bērziņa un uzsver, ka lielais sieviešu īpatsvars Latvijas zinātnieku vidū, veseli 52%, ierindo Latviju vienā no vadošajām vietām Eiropas Savienībā. "Mūsu zinātnieces ir augsti kvalificētas", lepni saka Sandra Edīte Bērziņa. Lai gan zinātnieku vidū jaunajās ES dalībvalstīs ir lielāks sieviešu skaits nekā esošajās ES dalībvalstīs, dziļāka ekonomiskā stāvokļa analīze ir atklājusi, ka sievietes relatīvi lielākā skaitā ir pārstāvētas valstīs ar vismazāko zinātniskās pētniecības jomā iesaistīto cilvēku kopējo skaitu. Šeit sievietes ilgstoši veidojušas augsti kvalificēta darbaspēka vairākumu un tādēļ pastāv lielāka iespēja sieviešu zinātnieču darbam zinātņietilpīgās jomās, noskaidrojusi Eiropas Komisijas iniciētā ENWISE (Enlarge Women In Science to East) ekspertu grupa. Dzimumsastāvs dažādās pētniecības un attīstības nozarēs un zinātnes jomās atšķiras, turklāt sieviešu pārstāvniecība konkurentspējīgās, labi finansētās pētniecības un attīstības jomās ir niecīga, un kā cilvēkresursu "rezerve" sievietes ir iesaistītas pārsvarā slikti finansētās jomās, kas cīnās par savu pastāvēšanu. Arī vadošajos amatos zinātņu akadēmijās un universitātēs sievietes joprojām ir mazākumā. Sieviešu pārsvars ir novērojams augstskolu pedagoģiskajā personālā (54%), taču viņas ieņem zemākos akadēmiskos amatus. Turklāt, lai gan sieviešu līdzdalība universitātes personālā ir līdzvērtīga, tendence, ieņemt vadošos akadēmiskos amatus vīriešiem, ir trīs reizes lielāka nekā sievietēm. Galvenais šķērslis integrētai pieejai dzimumu līdztiesības īstenošanā ir vienotu datu trūkums par dzimumsastāvu zinātnē visos hierarhijas līmeņos. Valsts līmenī jāsistematizē dati par dzimumu sadalījumu un pastāvīgi jāvērtē sieviešu situācija zinātnē, lai veicinātu dzimumu līdztiesību gan privātajos gan valsts zinātniskās pētniecības institūtos, ziņo ENWISE (Enlarge Women In Science to East) pētījums par zinātnieču statusu un situāciju Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Ko darīt, lai sievietes aktīvāk iesaistītos zinātnes dzīvē? Kādi pasākumi ieviešami integrētai pieejai dzimumu līdztiesības īstenošanai zinātnē Latvijā? Atbildes uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem skaidrosim diskusijā "Iespējas un izaicinājumi. Sievietes zinātnē Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs". Diskusiju rīkos Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar biedrību Latvijas sievietes zinātnē un Latvijas Pētnieku Mobilitātes Centru. Diskusijā piedalīsies Ziemeļvalstu dzimumlīdztiesības Institūta NIKK direktore Solveiga Bergmane, Norvēģijas Nacionālās komitejas Sievietes zinātnē pārstāve Eva Skērbeka, Igaunijas sieviešu pētniecības un resursu centra pārstāve Kadrija Āvika, LU Dzimtes studiju centra pētniece Irina Novikova, UNESCO Latvijas Nacionālās Komisijas Zinātnes, jaunatnes un Asociēto skolu projekta sektora vadītāja Inga Pučure, Latvijas Universitātes profesore Erna Karule-Gailīte, LR Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietniece struktūrfondu jautājumos un Eiropas lietās Lauma Sīka, Latvijas Pētnieku Mobilitātes Centra projektu vadītājs Arnis Kokorevičs, Latvijas Jauno Zinātnieku Apvienības valdes loceklis Jānis Jaško un Rīgas Stradiņa Universitātes rektors Jānis Vētra. "Valstiski svarīgus mērķus zinātnē var sasniegt ar vispusīgiem cilvēku resursiem un ievērojot taisnīgumu", rezumē Sandra Edīte Bērziņa un aicina nozaru ministriju, augstāko mācību iestāžu, zinātnisko institūtu, nevalstisko organizāciju, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjus, studentus un citus interesentus piedalīties diskusijā, kas notiks 2008. gada 31. martā. Diskusija notiks angļu valodā. Papildus informācija pa tālruni 7820088 vai e-pastu ieva@norden.lv Tue, 25 Mar 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/110Modei kā kultūras sastāvdaļai ir tendence iziet ārpus savām tradicionālajām robežām un kā reprezentējošam elementam pārstāvēt savu valsti starptautiskā vidē. Rīgas Modes nedēļas ietvaros šādi reprezentatīvi pasākumi paver iespēju iepazīt citu valstu devumu modes industrijā. Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā vadītājs Imants Gross uzsver, ka modes industrija ir joma, kurā globalizācijas tendences paver iespējas attīstīt un spēcināt reģionālo sadarbību. Līdz ar to globalizācija vairs nav drauds, bet izdevība realizēt reģiona konkurētspēju globāla mērogā. Lai sekmētu šīs sadarbības iespējas, projekts Nordic Look Rīgas Modes nedēļas ietvaros no 26. līdz 30 martam interesentiem piedāvās iespēju iepazīties ar zviedru zīmola Odeur tērpu kolekciju, kuru dizaineri ir Anna Lindstrēma (Anna Lindstöm) un Peters Holstrēms (Petter Hollström). Pamatideja ar kādu veidota Odeur kolekcija ir - dizains ne vienmēr ir pamanāms un mode ir kaut kas vairāk kā tikai āriene. Varbūt tāpēc, ka neredzamā komunikācija ir daudz saistošāka nekā vizuālā. Kopējās sajūtas ir daudz svarīgākas nekā atsevišķās sajūtas. Odeur ir modes zīmols, kurā apvienotas vairākas maņas - redze, oža un tauste. Mode ir komplekss process, kas balstās uz sajūtām. Lai neaprobežotos tikai ar vizuālo komunikāciju, apģērba šķiedrās Odeur integrējis īpašo zīmola smaržu, ko var dēvēt par Odeur zīmola dvēseli. Iespējams, ka tieši smarža apģērbam piešķir emocionālo saķeri Odeur zīmola un tā nēsātāju starpā. Odeur zīmola aromāts izvēlēts pamatojoties uz vairākiem vizuāliem faktoriem; skaidras apģērba līnijas sasaistītas ar gandrīz androgēna svešinieka tēlu. Aromāts ir tīrs un neparasts. Tas nav domāts kādam noteiktam dzimumam, izvēlētā smarža ir svaiga, tīra un moderna. Odeur siluets ir rotaļīgs. Tas piesaista ar "ne-vizuālo" filozofiju un kamuflāžas efektu, jo tieši kontrastējošs griezums bieži tiek izmantots maskēšanās apģērbos. Arī automašīnu riepas konstruētas piesardzīgi, maldinot cilvēka redzi. To dēvē arī par augstu izšķirtspēju vai deskriptīvo kamuflāžu. Odeur ir veidots saskaņā ar "ne- vizuālo" konceptu pēc deskriptīvas piegrieztnes. Piedāvājot kontrastējošas apģērba proporcijas—lielāks attiecībā pret mazāku, un izmantojot kontrastējošas krāsas, "dabīgais" siluets tiek izjaukts. Zīmola Odeur pirmā apģērbu kolekcija tika prezentēta 2006. gadā. Šopavasar Zviedrijā un Japānā Odeur piedāvās iegādāties savu jaunāko apģērbu kolekciju New Space. Kolekcija nav liela, toties katrs apģērba gabals piesātināts ar Odeur aromātu - androgēnu, tīru un vieglu smaržu. Odeur meklē veidus kā izaicināt konvenciālos priekšstatus par pamatapģērbu. Vai tas Odeur dizaineriem ir izdevies, aicinām vērot un vērtēt instalācijas prezentācijā, kas notiks Rīgas Modes nedēļas ietvaros 28. martā plkst 17.30 Reval Hotel Latvija. www.odeur.seThu, 27 Mar 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/118Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības ietvaros Ziemeļvalstu dentālo materiālu Institūts (NIOM) izsludina konkursu uz pētnieka vietu 2009. gadam. Sadarbības līguma ilgums no 2 līdz 6 mēnešiem. Konkursā var pieteikties personas, kas darbojas biomateriālu pētniecības jomā. Pieteikums un CV angļu valodā līdz 2008. gada 26. maijam jānosūta NIOM P.O.Box 70 No-1305 Haslum Norway Sīkāka informācija par Ziemeļvalstu dentālo materiālu Institūtu (NIOM) variet meklēt mājas lapā www.niom.no Sun, 30 Mar 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/115Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar apgādu Atēna un Norvēģijas Karalistes vēstniecību Latvijā 8. aprīlī plkst. 18.00 aicina uz grāmatas Knuts Hamsuns. Daiļrade, dzīve un laiks atvēršanas svētkiem. Īpašais viesis - grāmatas autors Ingars Šletens Kollūens. Ingara Šletena Kollūena grāmata balstās uz plašu, līdz šim nezināmu avotu materiālu. Tas aptver arī Hamsuna vēstuļu un dokumentu arhīvu, kas tika uzskatīts par pazudušu, un viņa psihoanalītiskās terapijas piezīmes. Šis unikālais materiāls ir kalpojis par pamatu pilnīgi jaunam literatūras ģēnija un cilvēka Knuta Hamsuna portretam. Hamsuns bija zemniekpuisis, kas ar savu daiļradi ieguva pasaules slavu un ietekmēja vairākas Eiropas un Amerikas rakstnieku paaudzes. Viņš bija rakstnieks, kas radīja jauno, moderno romānu. Hamsuna dzīvē rodams viss, par ko varētu sapņot romānu rakstnieks - spraiga ģimenes drāma, plaša politiskā drāma un mākslas ģēnija dramatiskais liktenis Norvēģijā. Hamsuns bija apsēsts ar domu, ka viņam jāraksta tā, kā neviens to nav darījis iepriekš. Tas viņam izdevās grāmatās Bads, Mistērijas un Pāns. Vēlāk viņš rakstīja romānus, kas apkaroja moderno laika garu, un 1920. gadā saņēma Nobela prēmiju par romānu Zemes svētība. Iekarotājs ir stāsts par Knuta Hamsuna krišanu. No Norvēģijas viskvēlāk pielūgtā rakstnieka viņš kļūst par viskvēlāk ienīsto un izstumto. Arī Marijai Hamsunei un bērniem ir jāmaksā augsta cena par ģēnija daiļradi. Kad 20. gadsimta 30. gados varenā rakstnieka roka vairs nejaudāja rakstīt, tā pacēlās sveikt Ādolfu Hitleru un uzdāvināja Jozefam Gebelsam Nobela prēmijas medaļu. Tā Hamsuns no savas daiļrades nokļuva pasaules drāmā. Grāmatu Knuts Hamsuns. Daiļrade, dzīve un laiks latviešu valodā tulkojusi Dace Deniņa un izdevis apgāds Atēna. Mon, 31 Mar 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/120- Ziemeļvalstu sadarbībā jāizmanto iespējas, ko sniedz globalizācijas izaicinājumi, uzsvēra Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretārs Haldors Asgrimsons uzstājoties Ziemeļvalstu globalizācijas forumā, kas 8. un 9. aprīlī notika Zviedrijas ziemeļos, Riksgrensenā. - Globalizācijas dinamika pieprasa lauzt tradicionālos darbības veidus un meklēt jaunus. Tas attiecas uz katru valsti atsevišķi tāpat kā uz Ziemeļvalstu reģionu kopumā, atzīmēja Asgrimsons. Ģenerālsekretārs uzsvēra arī to, ka šī pirmā Ziemeļvalstu "Davosas foruma" tikšanās ir konkrēts piemērs Ziemeļvalstu ieguldījumam globalizācijā, kurā vispirms jāstiprina Ziemeļvalstu spēja konkurēt zinātnes un inovāciju jomās, lai sekmētu enerģijas, klimata un vides jautājumu risināšanu. Ziemeļvalstu premjeru tikšanās Riksgrensenā ir pirmais Ziemeļvalstīs notiekošais globalizācijas forums un to turpmāk plānots rīkot katru gadu. Šogad to rīko Zviedrijā, jo Zviedrija ir prezidējošā valsts Ziemeļu Ministru padomē. Nākošgad prezidentūru Ziemeļu Ministru padomē pārņems Īslande. Tue, 08 Apr 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/119Teātris United Intimacy sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā AICINA UZ SARUNĀM AR ZINĀTNIEKIEM! Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā) otrdien, 15. aprīlī plkst. 18.00 "Aktuāli cilvēktiesību pārkāpumi Ķīnā". Lektore Anhelita Kamenska, Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji var uzdot jautājumus. Ieeja bez maksas. Klausīties gribētājus lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu: elina@unitedintimacy.lv, t. 26578940Wed, 09 Apr 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/123 Eiropas universitātēs žurnālistiku studējošajiem maģistrantiem iespēja piedalīties vasaras skolā "Reporting Europe from Home", kas notiks Kauņā no 26. jūnija līdz 5.jūlijam. Vasaras skolas programma paredz lekcijas un seminārus par online ziņu avotiem, Eiropas Savienības politiku un tās vērtējumiem, ziņu materiālu veidošanu apgrūtinošajām nacionālajām un kultūras barjerām un to pārvarēšanu. Vasaras skolas dalībniekiem paredzēta arī daudzpusīga kultūras programma un atpūtas pasākumi. Vairāk informācijas vasaras skolas mājaslapā. http://www.vdu.lt Mon, 21 Apr 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/125Teātris United Intimacy sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā AICINA UZ SARUNĀM AR ZINĀTNIEKIEM! Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā) otrdien, 13. maijā plkst. 18.00 lekcija "Tauriņefekts". Vai tauriņa spārnu vēdas Brazīlijā var izraisīt tornado Teksasā? Atbilde uz šo jautājumu nepavisam nav vienkārša - tā meklējama haosa teorijā. Lektors Dr. phys., dabaszinātņu, informācijas tehnoloģiju pētnieks, Latvijas Universitātes un Ventspils Augstskolas pasniedzējs Jānis Harja. Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji var uzdot jautājumus. Ieeja bez maksas. Klausīties gribētājus lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu: elina@unitedintimacy.lv, t. 26578940Tue, 13 May 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/132Latvijas vēsturē vēl joprojām ir jautājumi, atbildes uz kuriem vēstures pētnieki ik pa laikam vēlas pārskatīt. Viens no tiem - dažādi traktētais "brāļu draudžu" jautājums. Kas bija šīs latviešu brāļu draudzes? Vai varam to darbību vērtēt kā īpašu kultūrvēsturisku akcentu visā Ziemeļeiropā un kāpēc īpaši populāras tās kļuva tieši Latvijā? Kāds bija laikmeta fons un cilvēki, kas tajā darbojās? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem tika meklētas starptautiskā zinātniskajā konferencē unquot;Vidzeme. Baznīca. Sabiedrībaunquot;, kas notika 2007. gada 26. un 27. aprīlī Vidzemes Augstskolā un apkopotas zinātnisko rakstu krājumā Vidzeme. Baznīca. Sabiedrība.Tue, 20 May 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/1332008. gada 27. un 28. maijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notiks starptautisks zinātnisks seminārs LAIKMETĪGĀS MŪZIKAS TENDENCES. Semināru ar Ziemeļu Ministru Padomes finansiālu atbalstu grantu programmas NORDPLUS ietvaros rīko JVLMA Zinātniskās pētniecības centrs. Seminārā piedalīsies jauno zinātnieku grupas no Helsinku Universitātes (Somija) komponista un muzikologa Miko Nisulas vadībā, Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijas muzikoloģes Audras Versekēnaites vadībā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas muzikologa Jāņa Kudiņa vadībā, N. Rimska-Korsakova Sankt-Pēterburgas Valsts konservatoriju semināru pārstāvēs muzikoloģe Svetlana Lavrova. Semināra uzmanības centrā būs lekcijas par jaunākajām tendencēm Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Somijas mūsdienu komponistu daiļradē. Seminārā pārstāvētie dažādu valstu jaunie zinātnieki iepazīstinās ar savām atziņām, kas radušās analizējot Jura Karlsona un Santas Ratnieces (Latvija), Marus Baranauska un Onutes Narbutaites (Lietuva), Kalevi Āho un Lotas Vennekoski (Somija), Malinas Bongas un Kenta Olofsona (Zviedrija) skaņdarbus. Viens no semināra nosacījumiem - jaunie zinātnieki no katras valsts iepazīstina tikai ar pētījumiem par citu valstu komponistu mūziku. Semināra darba valoda - angļu valoda, semināra norises vieta - JVLMA 231. auditorija. Kontaktpersona Jānis Kudiņš, tel. 7220906, E-pasts: janiskud@music.lv Semināra programmaTue, 27 May 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/136Alter Ego konkurss šovasar notiek 22 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Projekts 14-18 gadus veciem jauniešiem dod ierosmi izpētīt dažādās un atšķirīgās identitātes savā vietējā kopienā, veidojot dubultportretu (ar video, foto, mūzikas utt. līdzekļiem). Šis dubultportrets ir pašportrets kopā ar kāda citas kultūras un tradīciju pārstāvja portretu. Konkursu popularizēs valstu plašsaziņas līdzekļos, internetā un nepastarpināti skolās un jauniešu tīklos un organizācijās. Alter Ego ir Eiropas Starpkultūru dialoga gadam veltīts Eiropas Savienības valstu kultūras institūtu tīkla (EUNIC) projekts. Latvijā projektu Alter Ego realizē nacionālais EUNIC klāsteris: Britu Padome, Dānijas Kultūras institūts, Francijas Kultūras centrs, Gētes institūts, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā. Visus mākslas darbus sakopos vienā mājas lapā www.alterego-europe.eu, meklējiet latvisko versiju, kur būs arī iespējams par iesniegtajiem darbiem balsot. Katrā valstī būs pazīstamu mākslinieku un mediju profesionāļu žūrija, kas izvēlēsies divus finālistus. Novembrī, 2 uzvarētāji no katras ES valsts dosies uz Dāniju, 5 dienu meistarklasēm, ko vadīs atzīti jauno mediju mākslinieki. Alter Ego Latvija projekta vadītāja ir Leonarda Ķestere; leonarda.kestere@mrsgrupa.lv Fri, 30 May 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/1372008. gada 2. jūnijā plkst. 12.30 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā notiks Gēteborgas Universitātes Mūzikas un drāmas akadēmijas profesora Oles Lucova-Holma (Ole LÜtzov-Holm) vieslekcija Nepilnīguma progress un skaistums (Progress and the beauty of the Incomplete). Lekcija notiks angļu valodā. Vieslekcija tiek organizēta ar Ziemeļu Ministru Padomes starptautiskās grantu programmas Nordplus atbalstu. Vieslekciju starptautiskā projekta Laikmetīgās mūzikas tendences ietvaros organizē JVLMA Zinātniskās pētniecības centrs un Kompozīcijas katedra. Mon, 02 Jun 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/140Pirmdien, 9.jūnijā, pieci biedrības NEXT pārstāvji dodas četru dienu garā vizītē uz Zviedriju, lai iepazītos ar jauniešu māju veidošanas un darbības pieredzi Kalmāras reģionā. Vizīte tiek organizēta projekta IDEA House (Ideju māja) ietvaros, kuru atbalsta Aizputes pilsētas dome, Sorosa fonds - Latvija un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā. "Aizputē pašlaik top IDEA House, kura būs kā platforma jauniešu iniciatīvām un vieta, kur īstenot savas idejas. Tāpat IDEA House piedāvās neformālās izglītības programmas, kas ļaus jauniešiem attīstīt dažādas prasmes un iemaņas," stāsta biedrības NEXT pārstāve Ance Zemžāne. Plānots, ka NEXT pārstāvji apmeklēs jauniešu pulcēšanās vietas Kalmāras, Nibro un Farjestādenas pašvaldībās, kā arī kopā ar zviedru kolēģiem Kalmāras reģiona padomē iepazīsies ar metodēm neformālās izglītības vecināšanai. "Mēs no šīs vizītes sagaidām vērtīgu pieredzi un idejas, kuras varētu īstenot IDEA House veidošanas procesā Aizputē. Darbam ar jauniešiem Skandināvijā ir senas tradīcijas, tādēļ esam pārliecināti, ka šī vizīte sekmēs IDEA House projekta attīstību," ir pārliecināts IDEA House projekta vadītājs Vilis Brūveris. "Esam pateicīgi Ziemeļu Ministru padomes birojam Latvijā, ar kura atbalstu varam iepazīties ar kolēģu darbu Zviedrijā. Šī vizīte mums dos iespēju ne tikai izzināt Kalmāras reģiona pieredzi, bet arī dalīties ar sasniegumiem jaunatnes darbā pie mums Latvijā," uzsver NEXT valdes priekšsēdētāja Liene Zīlīte. Projekta IDEA House mērķis ir veicināt Aizputes jauniešu iespējas kļūt par sabiedrības resursu un tas tiek īstenots ar Aizputes pilsētas domes, Sorosa fonda -Latvija un Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu. www.next-youth.lv Mon, 09 Jun 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/138United Intimacy sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā aicina māksliniekus, kultūras menedžerus, kultūras studentus un citus interesentus uz lekciju "Mūzika un skaitļi", ceturtdien, 12. jūnijā plkst. 18.00, Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Lektors muzikoloģijas profesors Boriss Avramecs. Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji var uzdot jautājumus vai apstrīdēt lektora teikto. Ieeja bez maksas. Uz lekciju lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu: elina@unitedintimacy.lv. Tālrunis informācijai - 26578940Thu, 12 Jun 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/141Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar "Vides Filmu studiju" no rudens iecerējis Latvijas Televīzijas 1. kanāla skatītājiem piedāvāt raidījumu sēriju par Ziemeļvalstīm ar nosaukumu Nordic Style vai Ziemeļu stils. Pilota jeb izmēģinājuma raidījums skatītāju vērtējumam tiks nodots īsi pirms Līgo svētkiem, piektdien, 20. jūnijā plkst. 19.30 Latvijas Televīzijas 1. kanālā. Ziemeļu stāstus interpretēs divi ceļotāji - Gustavs Terzens un Dace Zipka. Gustavs būs tas aizrautīgais, mazliet trakais vīrs, kurš gatavs uz piedzīvojumiem un risku. Savukārt Dace centīsies izprast kopsakarības un lietu dziļāko būtību. Kopā viņi ceļos pa ziemeļu valstīm, meklējot ne tikai brīnumus, bet arī to cēloņus. Šajā pilota raidījumā Gustavs un Dace tiekas ar cilvēkiem, kas redzējuši ziemeļus aiz polārā loka un zina stāstīt, kā globālā sasilšana maina cilvēku un balto lāču ikdienu. Viņi nokļūst nelielā klusā Zviedrijas pilsētiņā netālu no Gēteborgas, kur atrodas visā pasaulē pazīstama smagā metāla ierakstu studija Fredman Studio. Atrasties šeit ir bijis viens no Gustava sapņiem. Zviedri prot ierakstīt skaņu tā, kā neviens cits uz Zemes. Tāpat nevienam nav noslēpums, ka Zviedru komponisti saraksta vairumu no Eirovīzijas dziesmām, viņu radīto izpilda slavenas estrādes zvaigznes visā pasaulē. Un iespējams, tas ir saistīts ar unikālu mākslas un mūzikas skolu sistēmu visā valstī, kas saņem nopietnu valsts atbalstu. Abi ceļotāji nokļūst vienā no šādām skolām, kurā savas gaitas sācis slavenais kino režisors Ingmars Bergmans. Un vēl raidījumā arī par to, kas slēpjas aiz visiem zināmā stereotipa par Skandināvu markas Volvo izslavēto drošību. Drošības spilveni, drošības jostas un citas tehnoloģijas - tās ir tikai dažas inovācijas, ko visa pasaule izmanto savās automašīnās. Ar vārdu unquot;drošībaunquot; ziemeļnieki saprot ko vairāk nekā policija uz ceļiem un laba apdrošināšanas sistēma. Mūsu varoņi ir liecinieki tam, cik viegli ir vadīt auto, kurš pats sajūt priekšā braucošo un uzmana vadītāja nogurumu. Mēs, latvieši, atrodamies Baltijas jūras vidū un līdz mūsu tuvākajiem kaimiņiem - zviedriem, somiem, norvēģiem ir pavisam niecīgs attālums. Vai Baltijas jūra ir plašums, kas vieno vai šķir tai apkārt dzīvojošās tautas? Ko latvieši zina par norvēģiem, somiem, dāņiem, islandiešiem, zviedriem? Kur slēpjas Ziemeļvalstu labklājības un veiksmes atslēga? Vai mēs patiešām esam tik atšķirīgi kā sākumā šķiet? Mūsu jaunā raidījuma ambīcija ir pierādīt, ka tiešām katrai lietai var atrast savu ziemeļu pusi! Mon, 16 Jun 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/143Baltijas tautām ir izcila kopīgas dziedāšanas tradīcija, kas īpaši spilgti izpaužas Dziesmu svētkos, kuri Baltijas valstīs notiek nu jau vairāk kā 135 gadus. 2008. gads paies Dziesmu svētku zīmē gan Latvijā, gan visā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Šogad gaidāmi kā XXVI Vispārējie Latvijas Dziesmu svētki, kas no 5. līdz 12. jūlijam notiks Rīgā, tā arī V Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētki, kas no 5. līdz 10. augustam notiks Tartū, Igaunijā un tajos no Latvijas dalību jau pieteikuši vairāk nekā 10 koru. Pirms trīspadsmit gadiem, 1995. gada jūlijā Rīgā pēc kordiriģenta, profesora Imanta Kokara un Somijas Koru federācijas ģenerālsekretāra Olava Stūrgorda (Olav Storgård) iniciatīvas notika I Ziemeļvalstu Baltijas valstu Dziesmu svētki uz kuriem sabrauca 167 kori un 14 orķestri, pavisam 7000 dalībnieki no trim Baltijas valstīm, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Īslandes un Farēru salām. Trīs gadus vēlāk, 1997. gadā, II Ziemeļvalstu Baltijas valstu dziesmu svētki pieskandināja Gotlandes salu Zviedrijā. 2000. gadā Norvēģijas pilsēta Skiena uzņēma 4000 III Ziemeļvalstu Baltijas valstu Dziesmu svētku dalībniekus, bet 2002. gadā, sadziedāšanās IV Ziemeļvalstu Baltijas valstu Dziesmu svētkos, notika Klaipēdā Lietuvā. Šovasar visi aicināti doties uz Tartu - Igaunijas otro lielāko pilsētu, nozīmīgu Baltijas kultūras un izglītības centru, kur V Ziemeļvalstu Baltijas valstu dziesmu svētkos pulcēsies dziedātāji no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Vairāk informācijas par svētkiem lasiet oficiālajā mājas lapā: www.kooriyhing.eeThu, 26 Jun 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/1455. augustā LR valdība skatīja LR Ārlietu Ministrijas sagatavoto ziņojumu par Latvijas dalību jaunajās Ziemeļu Ministru padomes sadarbības programmās un piekrita 125 000 latus katru gadu atvēlēt Ziemeļu Ministru padomes sadarbības programmās. Pēc Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā, Ziemeļu Ministru padome vēlējusies iesaistīt Latviju, Igauniju un Lietuvu līdzvērtīga partnera statusā. Šogad tiek izstrādātas jaunās Ziemeļu Ministru padomes vadlīnijas līdz 2013. gadam un notiek aktīvas diskusijas par turpmākajiem sadarbības virzieniem, īpašu uzmanību pievēršot līdzfinansējuma nodrošināšanai. Paredzēts, ka programmā vairāk tiks iesaistītas Baltijas valstis, sadarbības programmas koncentrētas uz izglītību, pētniecību, kultūru, uzņēmējdarbību un inovācijām.Thu, 07 Aug 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/146Pagājušā gada nogalē LR Labklājības Ministrija kopā ar iesaistītajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām sagatavoja jauno Invaliditātes likuma projektu, kurā paredzēta pakāpeniska jaunu sociālo pakalpojumu ieviešana cilvēkiem ar invaliditāti. Kā viens no nozīmīgākajiem jaunumiem tiek plānota bezmaksas personiskā asistenta pakalpojuma ieviešana invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Šis pakalpojums būtiski atvieglotu to invalīdu ikdienu, kuri nedzīvo ilgstošas sociālās aprūpēs institūcijās. Tā kā Latvijā nav pietiekamas pieredzes personīgā asistenta pakalpojumu nodrošināšanā, LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi un Invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons, 19. un 20. augustā, LR Saeimā rīko starptautisku konferenci Personiskais asistents. Konferences mērķis ir iegūt ārvalstu pieredzi personiskā asistenta pakalpojumu nodrošināšanā personām ar invaliditāti, kā arī izvērtēt esošo pieredzi un situāciju Latvijā. Konferencē piedalīsies vairāki pieredzējuši Ziemeļvalstu speciālisti - Ūle Peters Askhaims no Lillehammeras augstskolas Norvēģijā, Sērens Hāgens no Orhūsas pašvaldības un Vībena Kremmere no Svennborgas pašvaldības Dānijā, Vībeke Māreija Melstrēma no ULOBA personisko asistentu kooperatīva Norvēģijā, Sesīlija Blanka no biedrības JAG Zviedrijā un Amu Urhonena no biedrības KYNNYS Somijā, kā arī pašmāju runātāji. Konferencē tiks sapulcināti parlamentārieši, iesaistīto ministriju vadošās amatpersonas, lielāko pašvaldību vadītāji, sociālās jomas profesionāļi, kā arī interešu organizāciju pārstāvji. Tue, 19 Aug 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/148LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi un Invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons, 19. un 20. augustā, LR Saeimā rīkoja starptautisku konferenci Personiskais asistents. Konferences mērķis ir iegūt ārvalstu pieredzi personiskā asistenta pakalpojumu nodrošināšanā personām ar invaliditāti, kā arī izvērtēt esošo pieredzi un situāciju Latvijā. Konferencē piedalījās vairāki pieredzējuši Ziemeļvalstu speciālisti - Ūle Peters Askhaims no Lillehammeras augstskolas Norvēģijā, Sērens Hāgens no Orhūsas pašvaldības un Vībena Kremmere no Svennborgas pašvaldības Dānijā, Vībeke Māreija Melstrēma no ULOBA personisko asistentu kooperatīva Norvēģijā, Sesīlija Blanka no biedrības JAG Zviedrijā un Amu Urhonena no biedrības KYNNYS Somijā, kā arī pašmāju runātāji - Agrita Sniķere un Elita Bernāte no Cēsu 2.pamatskolas, Dita Rituma un Māris Sirmulis no biedrības "Sv.Jāņa palīdzība" Rīgā, Liāna Velka no Velku biedrības Rīgā un Laine Zālīte no Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras Cēsīs, kas šobrīd īsteno pilotprojektu "Personiskie asistenti Cēsu pašvaldībā". Konferencē tika sapulcināti parlamentārieši, iesaistīto ministriju vadošās amatpersonas, lielāko pašvaldību vadītāji, sociālās jomas profesionāļi, kā arī interešu organizāciju pārstāvji. Thu, 21 Aug 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/151Ziemeļu Ministru padomes birojs Igaunijā sadarbībā ar SA Pērnavas Tūrisms un Tartu Universitātes Pērnavas koledžu, izsludina konkursu veidot datorspēli, kas veicinātu tūrisma attīstību. Nolūks, radot šādu tūrisma datorspēli, ir iepazīstināt un parādīt, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir aizraujošs tūrisma reģions un šeit ir lieliska iespēju un atrakciju daudzveidība. Uzvarētāja datorspēles modelis tiks izmantots kā praktisks līdzeklis gan tūristiem gan tūrismu studējošiem studentiem visā pasaulē. ANO Pasaules Tūrisma organizācija prognozē, ka līdz 2020. gadam Baltijas jūras reģions būs viens no pieprasītākajiem tūrisma reģioniem Eiropā. Ziemeļeiropas un Centrālās/Austrumeiropas reģioni šobrīd ir pieprasītākie Eiropas tūrisma reģioni, turpretim Baltijas jūras reģiona popularitāte turpina augt. Konkursā var piedalīties ikviens un piedāvājums angļu valodā līdz 20. oktobrim jāiesūta pa e-pastu: tartu@norden.ee Balvas un sīkāka informācija par konkursu pieejama konkursa mājas lapā: http://guide.norden.ee/en.html Fri, 29 Aug 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/152Starptautiskā kino foruma Arsenāla ietvaros ar Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu Rīgā viesosies viena no starptautiski atpazīstamākajām kino profesionālēm - montāžiste Valdisa Oskaršdotira. Valdisa ar prieku ir piekritusi vadīt meistarklasi, kas notiks 17. un 19. septembrī Ziemeļu Ministru padomes birojā. Šī meistarklase tiek piedāvāta gan jau praktizējošiem kino veidotājiem, gan kino studentiem. Valdisa Oskaršdotira vairākkārt strādājusi ar Holivudas režisoriem, tai skaitā Mišelu Gondriju, kā arī ar starptautiski atpazīstamiem Ziemeļvalstu režisoriem, kā Baltazaru Kormakuru un Tomasu Vinterbergu. No viņas nesenākajiem projektiem var minēt - Vantage Point (2008), Mongol (2007) , Eternal Sunshine of the Spotless Mind (2004) , Finding Forrester (2000) , kā arī slavenās dāņu filmas - Mifune (1999) un The Festen (1998). Starptautiskais kino forums Arsenāls šogad programmā iekļāvis 111 filmas. Ziemeļvalstu kino cienītājiem īpaši iesakām izpētīt Arsenāla pasaules kino Panorāmas skates piedāvājums. Varbūt gribēsiet izmantot unikālo iespēju un noskatīties 1926. gadā Norvēģijā uzņemto melodrāmu Kāzas Hardangerā, ko 12. septembra vakarā plkst. 21.00 izrādīs brīvdabas seansā Vērmanes dārzā! Vai varbūt jūs ieinteresēs norvēģu režisoru Benta Hamera jaunā filma Hortens(O’Horten) un Mariusa Holsta filma Asinssaite (Blodsband). Varbūt izvēlēsieties noskatīties dāņu aktiera Omāra Šargavi debiju kinorežijā Ej ar mieru, Jamil ( Ma salama Jamil - Ga med fred, Jamil) vai islandiešu režisores Gudnijas Haldorsdotiras filmu Klusā vētra ( Vedramot). Savdabīgas ir norvēģu režisora Barda Breiena filma Negatīvās domāšanas māksla (The Art of Negative Thinking) un dāņu režisora Jakoba Tīsena jaunākā, humora pilnā filma Ēriks Nīče - agrīnie gadi, 1. daļa( The Early Years: Erik Nietzsche, Part 1). Vēl Panorāmas skatē būs skatāma droši vien starptautiski visatpazīstamākā islandiešu režisora Baltazāra Kormakūra filma Mēģeņu pilsēta (Jar City). Ar Arsenāla filmu programmu var iepazīties www.arsenals.lv Thu, 11 Sep 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/153Šī gada 31. oktobrī Mūsdienu kultūras centrā Sapņu Fabrika, turpinot Islandes mākslinieku veiksmīgo šīs vasaras ekspansiju Latvijā, notiks Islandes eksperimentālās mūzikas grupas MÙm koncerts, tendēts uz publiku, kas mūzikas klausīšanos uztver kā vienu no dzīves baudām, ne tikai kā fonu savām ikdienas darbībām. Grupa, kuras mūziku raksturo liegas balsis, ierasto un netradicionālo instrumentu, kā arī digitālo tehnoloģiju pielietojuma rezultātā radītas skaņu kombinācijas, dibināta 1998. gadā Reikjavīkā. Sākotnējie dalībnieki bija Gunnar Örn Tynes, Örvar Þóreyjarson Smárason un dvīņu māsas Gyða un Kristín Anna Valtýsdóttir. Pēc Kristín teiktā, grupas nosaukums neietver sevī kādu īpašu nozīmi. MÙm pirmā uzstāšanās ar meiteņu grupu SpÙnk 1998. gada vasarā, dalība vairākos kopprojektos un debijas albums "Yesterday Was Dramatic, Today Is OK" (2000), kurš atkārtoti izdots 2005. gadā, sekmē mūziķu atpazīstamību un saņem lieliskas kritiķu atsauksmes. 2002. gadā tiek uzsākta ilggadējā sadarbība ar ierakstu kompāniju Fat Cat Records, kad grupa ieraksta savu otro albumu "Finally We Are No One", kam seko plaša vispasaules koncerttūre, pārsteidzot klausītāju pūļus ar pārstrādātām savu dziesmu versijām, galvenos akcentus liekot uz "dzīvo" instrumentu spēli elektronisko ierīču pavadībā. Nākamais albums "Summer Make Good", kuru balsta divi singli - "Nightly Cares" un "Dusk Long", iznāk 2004. gada maijā. Pastāvēšanas laikā MÙm ir ierakstījuši saundtreku Sergeja Eizenšteina filmai "Battleship Potemkin", komponējuši mūziku radio šovam Islandes nacionālajā radiostacijā, vinnējuši "Nordic Radio - theater" balvu, ar lieliskiem rezultātiem piedalījušies vairākos izcilos festivālos. Pēdējā albumā "Go Go Smear The Poison Ivy" (2007) jaušama līdzība ar grupas sākotnējiem ierakstiem. Tas ir krāsains, draiskulīgs mākslas darbs, plūstošas enerģijas pārpilns. Top singlus "They Made Frogs Smoke Til They Exploded" un "Marmelade Fire" MÙm ir atskaņojuši Amerikas, Austrālijas un Eiropas tūres ietvaros. Laika gaitā mainījies ir arī grupas sākotnējais sastāvs. Pēc tam, kad kolektīvu atstāj māsas Gyða un Kristína, Gunnaram un Örvaram uzstāšanās un ierakstu laikā piebiedrojas viņu draugi Ólöf Arnalds (vijole, ģitāra, vokāls), Eiríkur Orri Olafsson (trompete, pianette, sintezators, stabule), Hildur Guðnadóttir (čello, vokāls), Sigurlaug Gísladóttir (vokāls, dažādi instrumenti) un Samuli Kosminen (bungas, sitamie instrumenti). Katrs no viņiem ir iesaistīti vairākos citos projektos. Savu variāciju par "muzicēšanas - draudzības" tēmu pauž Hildura: "...veids, kādā grupa visu laiku mainās, labi ilustrē Islandes skatuvi kā tādu. Grupas izaug no draudzības. Ap šo konkrēto draugu pulciņu - MÙm - rotē ap desmit citu grupu, kurās spēlē vieni un tie paši cilvēki. Viņi spēlē citās kombinācijās, citos apstākļos. Trijatā, nevis piecatā, piemēram. Manuprāt tāpēc šādas pārmaiņas mūsu vidū notiek tik nepiespiesti. Mēs jebkurā gadījumā lielu daļu laika esam kopā, pazīstam viens otru, tāpēc paiet malā vai pēkšņi "ielēkt" grupā mums nesagādā nekādas problēmas," TVnet, Mūzikas intervijas Pašlaik grupa ir nodarbināta sava jaunā albuma tapšanā. Konkrēts iznākšanas datums vēl nav noteikts, taču katra jauna diena mūs nes tam arvien tuvāk un tuvāk. Koncerta organizatori aicina visus izsmalcinātas mūzikas cienītājus pasākuma biļetes iegādāties Biļešu Servisa tirdzniecības punktos vai www.bilesuserviss.lv, piedāvājot speciālu cenu studentiem, kā arī atgādina, ka sākotnējās biļešu cenas tiks mainītas. Īpašie viesi - Dun Dun. Tiksimies mūzikas brīnumzemē!Mon, 22 Sep 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/155Ziemeļu Ministru padomes birojā skatāma papīra mākslas izstāde Aiz slāņa slānis. Izstādē savus darbus, kas tapuši Zviedrijas ceturtajā Papīra veidošanas radošajā darbnīcā Apkārt Baltijas jūrai Igesundas kartona fabrikā no 17. līdz 26. aprīlim, izstādījušas trīs latviešu mākslinieces—tekstilmāksliniece Antra Augustinoviča, dažādos mēdijos strādājošā Iveta Laure un jaunā gleznotāja Eva Vēvere. Mākslienieces stāsta, ka Igesundas kartona fabrika ir ļoti īpaša ražotne. Tur top ekskluzīvs kartons (nevis biezs papīrs, bet no daudziem slāņiem veidots materiāls), kuru pamatā izmanto poligrāfijā un iepakojumu dizainā. Piemēram, slavenās franču smaržas Chanel Nr. 5, tiek pakotas tikai no Igesundas kartona izgatavotās kastītēs. Produkts ir dārgs un to izvēlas tikai tie pasūtītāji, kuriem vajadzīga nemainīga un garantēti augsta produkta kvalitāte. Tāpēc īpaši patīkami un pārsteidzoši bija tas, ka šī sterilā, perfektā ražotne tika atvērta neprognozējamām mākslinieciskām aktivitātēm. Māksliniece Ingera Drougge-Karlberga (Inger Drougge-Carlberg) šeit strādā pastāvīgi un viņai ir lieliski aprīkota papīra liešanas darbnīca. Mākslinieku rīcībā bija dažādu veidu dabīgie materiāli, kā kokvilna, lins, eksotisku koku mizas, kuri tradicionāli dominē rokas lējuma papīra tehnikā. Arī īpašas iekārtas kā holanderi, vakuumgalds, vannas, preses, žāvējamais galds. Uz radošās darbnīcas 10 vietām, tika saņemti 100 pieteikumi, tāpēc rezultāti neizpalika un darbnīcas noslēgumā, netālu esošās pilsētas Hudiksvalas mākslas centra galerijā 317 KUBIK līdz maija beigām bija skatāma izstāde Visapkārt Baltijas jūrai. Izstāde Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās būs skatāma līdz decembra beigām.Mon, 29 Sep 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/grants/26 Nordplus programmu 1988./1989. gadā izveidoja Ziemeļu Ministru padome. Sākotnēji programmā piedalījās tikai Ziemeļvalstis, taču kopš 2008. gada piedalās arī Baltijas valstis. No 2008. līdz 2011. gadam ir izveidota Nordplus ietvarprogramma četriem gadiem. Programmas mērķi ir uzlabot un ieviest jauninājumus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības sistēmās. Nordplus programmas aktivitātes balstās uz vienošanos starp programmas dalībvalstīs esošajām izglītības iestādēm un organizācijām. Programma atbalsta projektus, kas veicina zināšanu ieguvi, apmaiņu un sadarbības tīklu veidošanu. Nordplus ietvarprogrammu veido četras apakšprogrammas: Nordplus Jauniešu izglītības programma; Nordplus Augstākās izglītības programma; Nordplus Pieaugušo izglītības programma; Nordplus Horizontālā programma; Nordplus programmas mērķi veicināt Ziemeļvalstu kultūru un valodu apguvi, kā arī savstarpējo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodu un kultūru izpratni; sniegt ieguldījumu kvalitatīvā un inovatīvā mūžizglītības attīstībā; atbalstīt, attīstīt un sekmēt inovatīvu rezultātu un pieeju izplatīšanu izglītībā, daloties pieredzē un informējot par labas prakses piemēriem; stiprināt un attīstīt Ziemeļvalstu izglītības institūciju sadarbību un Ziemeļu reģiona un Baltijas izglītības telpas izveidi. Nordplus programmas dalībvalstis Programmā piedalās Baltijas un Ziemeļvalstis: Dānija (arī Grenlande un Fēru salas), Somija, (arī Ālandu salas), Īslande, Norvēģija, Zviedrija, Latvija, Lietuva un Igaunija. Dalībai Nordplus programmā Programmā var piedalīties organizācijas, kuru galvenais darbības mērķis ir izglītības vai mūžizglītības īstenošana, kā arī izglītības vai mūžizglītības sfērā strādājošie. Projektus iesniedz juridiskas personas. Finansējuma piešķiršana Nordplus ietvarprogrammā atbalstu piešķir šādām aktivitātēm: mobilitātēm; projektiem; tīklojumiem. Programmas finansējumu piešķir aktivitātēm, kuras norisinās kādā no programmas dalībvalstīm un kuras īsteno programmas dalībvalstu pārstāvji. Nepieciešamības gadījumā, ja tas ir lietderīgi tīklojumam vai projekta partneriem, aktivitāšu īstenošanā var piedalīties dalībnieki no citām valstīm. Nordplus vadības sistēma Nordplus vadības sistēmu veido piecu nacionālo programmu aģentūru apvienība. Tajā ietilpst nacionālās aģentūras no Dānijas, Somijas, Īslandes, Norvēģijas un Zviedrijas. Uz Nordplus ietvarprogrammas darbības laiku Ziemeļvalstu Ministru padome par atbildīgo administrējošo iestādi ir noteikusi Augstākās izglītības starptautiskās sadarbības centru Norvēģijā. Papildu informācija: http://www.nordplusonline.org Latvijā Nacionālā informācijas biroja funkcijas pilda Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Aģentūras uzdevums ir informēt un konsultēt Nordplus projektu pieteicējus un īstenotājus, kā arī piedalīties projektu atlasē un uzraudzīt to īstenošanu. Kontakti Valda Cepurīte - Bērziņa Nordplus programmas vadītāja E-pasts: valda.cepurite-berzina@viaa.gov.lv Tālrunis: 67814323 Mon, 06 Oct 2008 12:47:52 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/1564. un 5. novembrī, Rīgas modes nedēļas ietvaros, tiks prezentēts Ziemeļvalstu projekts NORDIC LOOK, kas apvienos dizainerus no visām piecām Ziemeļvalstīm un piecu modes skašu laikā prezentēs 32 dizaineru zīmolus. Savukārt modes izstāžu cienītājiem būs iespēja apskatīt slavenās zviedru mākslinieces Efvas Attlingas (Efva Attling) juvelierizstrādājumus. NORDIC LOOK ietvaros notiks arī starptautiska konference un semināri modes un tekstila industrijas speciālistiem. Konferencē tiks runāts par ilgtspējīgu un videi draudzīgu modi un Baltijas jūras reģiona konkurētspēju modes un tekstila industrijas jomā. Detalizēta pasākumu programma www.nordiclook.lv Tue, 07 Oct 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/16017. oktobrī Rīgā uz astoto BJVKM konferenci «Kultūras nākotne Baltijas jūras reģionā>> pulcējās kultūras ministri, ministriju pārstāvji un kultūras eksperti no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, kā arī Ziemeļu Ministru padomes, Eiropas Komisijas un Baltijas jūras padomes, lai diskutētu par 21.gs. izaicinājumiem kultūrai un sadarbības perspektīvām Baltijas jūras reģionā. Konferences mērķis bija aicināt dalībvalstu pārstāvjus diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar kultūras lomu Baltijas jūras reģiona identitātes veidošanā un reģiona konkurētspējas celšanā Eiropā, kā arī ārpus tās. Diskusijas gaitā notika debates par jaunām sadarbības iniciatīvām, piemēram, kultūras mantojuma digitalizāciju un radošās industrijas attīstību. Kultūras ministri nolēma, ka Baltijas jūras reģionā nākotnes sadarbība kultūras jomā balstāma uz ilgtermiņa mērķiem. Strukturēta sadarbība, kas apvieno visu ieinteresēto valstu centienus īsākā laikā var palīdzēt sasniegt veiksmīgus rezultātus. Deklarācijā noteikti trīs ilgtermiņa mērķi. Pirmais no tiem - kultūras mantojuma saglabāšana un tā pieejamības nodrošināšana, it īpaši bērniem un jauniešiem. Otrais - kultūras daudzveidības veicināšana, starpkultūru dialoga un pieredzes apmaiņas attīstība. Trešais - kultūras sektora ietekmes pastiprināšana reģiona radošās ekonomikas attīstībā. Ministri vienojās par noteiktu struktūru turpmākai sadarbībai kultūras jomā. Ņemot vērā to, ka starptautiskajā vidē paralēli notiek daudzas ministru tikšanās, BJVKM konference nākamībā sasaucama gadījumos, kad rodas nepieciešamība pieņemt kultūras nākotnei vai uzplaukumam būtiskus stratēģiskus lēmumus. Vienlaikus BJVKM konferences dalībnieki vēršas pie Baltijas jūras valstu reģiona pilsoniskās sabiedrības, iedrošinot tos aktīvi meklēt savstarpējus kontaktus kultūras jomā un iesniedzot savus priekšlikumus kultūras ministriem jautājumos, kuru risināšanai nepieciešams politisks atbalsts un starpvalstu sadarbība. Ministri arī piekrita, ka turpmākai sadarbībai kultūras jomā kā veiksmīga pieeja varētu kalpot atvērtā koordinācijas metode, kas dod iespēju ikvienai valstij par sev interesējošu tēmu uzsākt konsultācijas ar citām dalībvalstīm, kas saskaras ar līdzīgām problēmām, lai kopīgi meklētu risinājumus un rosinātu jaunas sadarbības iniciatīvas.Ministri vienojās arī par vairākiem principiem, ko centīsies ievērot turpmākajā darbībā, piemēram, integrēt kultūras jautājumus citās attīstības politikās kā ekonomika, izglītība vai vide. Daudzi runātāji uzsvēra jau izveidoto sadarbības platformu, kā Ars Baltica un Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma monitoringa grupa, lomu reģiona kultūras dzīves veidošanā.Ministri ar gandarījumu secināja, ka Kultūras mantojuma monitoringa grupas darba rezultātā ir izveidota cieša sadarbība starp valstu Kultūras mantojuma dienestiem un tādēļ ministri aicināja grupu turpināt darbu, īpašu uzmanību veltot labās prakses piemēru apkopošanai un izplatīšanai starp dalībvalstīm. Konferences laikā tās dalībnieki tika iepazīstināti ar vienu no šādiem piemēriem - labās prakses kodeksu zemūdens mantojuma saglabāšanai. Ministri arī pozitīvi vērtēja Ars Baltica līdzšinējo sadarbību. Šī sadarbības platforma, kas izveidota vēl 1989.gadā ir rosinājusi daudzveidīgas Baltijas jūras reģiona radošo cilvēku iniciatīvas un apmaiņas. Ministri aicināja Ars Baltica Sekretariātu meklēt jaunas sadarbības formas un mērķus, izmantojot jaunās iespējas, ko sniedz starptautiskā sadarbība kultūras jomā. Konferences laikā tās dalībnieki diskutēja arī par jaunajām ES politikas iniciatīvām - ES stratēģiju kultūrai un Ziemeļu dimensijas politiku. Ministri vienojās turpināt sadarbību, lai šajos jaunajos politiskajos ietvaros veiksmīgi iekļautu kultūras komponentes, tādējādi pastiprinot kultūras lomu ne tikai Baltijas reģiona, bet arī Eiropas attīstības mērķu sasniegšanā.Tue, 21 Oct 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/161Šī gada Ziemeļu Padomes sesija notiks Helsinkos, Somijas parlamentā no 27. līdz 29. oktobrim. Kā diskusiju tēmas 60. Ziemeļu Padomes sesijā izvirzītas globalizācija, finanšu krīze un Ziemeļvalstu labklājības modelis. Šīs tēmas šobrīd ir ļoti aktuālas un aicina diskutēt par starpvalstu sadarbību, lai veiksmīgāk pārvarētu globālos izaicinājumus. Globalizācija ir un būs viena no prioritārajām tēmām Ziemeļvalstu sadarbībā. Daudzus no globalizācijas radītajiem izaicinājumiem, nevar risināt katra valsts atsevišķi. Integrēta un padziļināta sadarbība Ziemeļvalstu starpā ir svarīga prioritāte, uzskata Ziemeļvalstu premjerministri, kas nākošajā gadā Islandē plāno organizēt gadskārtējo Globalizācijas forumu. Ziemeļvalstu premjerministri Helsinkos spriedīs arī par to, kā finanšu krīze ietekmēs Ziemeļvalstu labklājības modeli - absolūto veiksmes stāstu raugoties no starptautiskas perspektīvas. Šis modelis radījis drošu un solidāru sabiedrību. Labklājības modelis ir skaidrojums tam, ka Ziemeļvalstis ieņem vadošās vietas pasaules veiksmīgāko valstu vidū tādās jomās kā starptautiskā konkurētspēja un izaugsme. Debatēs piedalīsies gan visu piecu Ziemeļvalstu premjeri, gan autonomo apgabalu vadītāji, gan opozīcijas pārstāvji no visām Ziemeļvalstīm. Sesijā tiks debatēts arī par bērnu tiesībām, par vienotu imigrācijas un transporta politiku, kā arī sadarbību klimata jautājumu risināšanu Arktiskajos apgabalos. 2009. gadā prezidentūru Ziemeļu Ministru padomē rotācijas kārtībā no Zviedrijas pārņem Islande. Ziemeļu Padomes sesijas laikā Islande prezentēs jauno darbības programmu, kurā kā galvenās jomas izceltas globalizācija, klimata izmaiņas un Ziemeļvalstu sadarbība. Ziemeļu Padomes sesijā piedalās vairāki simti Ziemeļvalstu parlamentāriešu un liels skaits valdības pārstāvju no visām piecām Ziemeļvalstīm un trim autonomajiem apgabaliem. Plānots, ka Ziemeļu Padomes sesiju apmeklēs arī viesi no Baltijas valstīm, Krievijas un citiem pasaules reģioniem. Ziemeļu Padomes sesijā ik gadu tiekas arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjerministri. Tāpat svarīgi atzīmēt, ka Ziemeļu Padomes sesijas laikā tiks pasniegtas četras Ziemeļu Padomes balvas - mūzikas, literatūras, kino un vides. Literatūras balvu saņems dāņu rakstniece Naja Marie Aidta (Naja Marie Aidt) par īso stāstu krājumu Paviāns (Bavian), vides balvu saņems islandiešu biedrība Marorka par iniciatīvu ierobežot klimata izmaiņas samazinot enerģijas patēriņu, dāņu komponists Peters Brūns (Peter Bruun) par inovatīvo operu Miki Alone saņems mūzikas balvu, bet kino balvu saņems zviedru filma Tu kas dzīvo (Du Levande), režisors Rojs Andersons (Roy Andersson), producente Pernila Sandstrēma (Pernilla Sandström).Fri, 24 Oct 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/164 Latvijas Universitātē no 6. līdz 8. novembrim notiek starptautiskais forums "Sociālās politikas veicināšana - ieguldījums nākotnē" ("The Promotion of Social Policies - An investment in the Future"), kura ietvaros salīdzinošā diskursā tiks vērsta uzmanība uz sociālās politikas īstenošanas jautājumiem Kanādā un Eiropā, akcentējot situāciju Baltijas un Ziemeļu valstīs. Foruma mērķis ir veicināt pieredzes apmaiņu starp Kanādas, Baltijas un Ziemeļvalstu ekspertiem sociālo rīcībpolitiku veidošanā. Eiropai un Kanādai ir kopīgas tādas vērtības, kā demokrātija, cilvēktiesības un likuma vara, kuras ietekmē pieeju sociālās politikas jautājumiem. Forums tiek organizēts ar mērķi veicināt praktiskās pieredzes apmaiņu starp Kanādas, Baltijas valstu un Ziemeļu valstu ekspertiem sociālo rīcībpolitiku veidošanā. Rīgā forumā uzstāsies un savā pieredzē dalīsies vairāk nekā simts akadēmiskās sabiedrības, privātā un valsts sektora pārstāvji no Kanādas, Ziemeļu valstīm, kā arī Igaunijas un Lietuvas. Forumā tiks sniegts skatījums uz valstu sasniegumiem, problēmām un vīzijām sociālās politikas jomā, kā arī diskutēts par darba tirgus, demogrāfijas un sociālās labklājības savstarpējo saistību, izceļot sociālās labklājības problemātiku ģimenes politikā, veselības apdrošināšanas garantēšanā un pensiju un bezdarba pabalstu nodrošinājuma jautājumos. Foruma atklāšana notiks ceturtdien, 6.novembrī plkst. 9:30 Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulv. 19. Klātesošos uzrunās Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš, Kanādas vēstnieks Baltijas balstīts R. Skots Heteringtons (R. Scott Heatherington), Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Imants Gross un citi. Forumu organizē Latvijas Universitāte sadarbībā ar Kapilāno (Capilano) Universitāti Kanādā. Foruma rīkošanu atbalsta Eiropas Komisija un tās pārstāvniecības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Kanādas vēstniecība Baltijas valstīs, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Zviedrijas vēstniecība un Sorosa fonds. Foruma mājas lapa Thu, 06 Nov 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/16510. novembrī sākas divpadsmitā Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa Latvijā, kuras moto ir Mīlot Ziemeļvalstis. No 10. līdz 16. novembrim Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa apvienos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu bibliotēkas, skolas un biedrības. Pērn Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumos iesaistījās 2 600 institūcijas no 5 Ziemeļvalstīm un 3 Baltijas valstīm. Šogad Latvijā savu dalību Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā apstiprinājušas vairāk kā 350 bibliotēkas no visiem Latvijas novadiem. Pirmais kopīgais lasījums bērniem notika 10. novembrī plkst. 9.00 no rīta, bet pieaugušie uz kopīgu lasīšanu pulcējās 10. novembra vakarā plkst. 19.00. Šī gada tēma ir Mīlot Ziemeļvalstis. Tēmas nodoms ir ar literatūras starpniecību izgaismot Ziemeļvalstu iedzīvotāju attieksmi pret savu valsti un Ziemeļvalstīm pasaules kontekstā. Šogad kopīgai lasīšanai izvēlēti šādi autori un viņu darbi: Pieaugušo auditorija lasīs somu autores Ēvas Kilpi (Eeva Kilpi) oriģinālu tekstu, kas sarakstīs tieši šim pasākumam (latviešu valodā tulkojusi Aija Eimane). Ziemeļvalstīs mazākie bērni lasīs islandiešu autores Gudrunas Helgadotiras (Guðrún Helgadóttir) "Sāgas par Flumbru" (Sagan om Flumbra) fragmentus, bet Latvijā iepazīsies ar varoņiem no Vitas Andersenas (Vita Andersen) grāmatas "Petrīnes lakkurpes". Pusaudžiem būs iespēja lasīt savas valsts vai reģiona autoru darbu fragmentus. Tie būs — Manu Sarēns (Manu Sareen) Dānijā, Klaus Hāgerups (Klaus Hagerup) Norvēģijā, Virpi Sārinens (Virpi Saarinen) Somijā, Ursa Sigurdstotira (Yrsa Sigurðardóttir) Īslandē, Anna-Helēna Lestadius (Ann-Helén Laestadius) Zviedrijā, Olavurs Mihelsens (Ólavur Michelsen) Fēru salās, Johanne Platousa (Johanne Platous) Grenlandē un Ristens Soki (Risten Sokki) Sāmu apdzīvotajās teritorijās. Latvijā pusaudži atklās dāņu autora Ūles Lunda Kirkegora (Ole Lund Kirkeraard) grāmatas "Gumijas Tarzāns" piedzīvojumus. Šī gada Zimeļvalstu bibliotēku nedēļas plakātu veidojusi latviešu auditorijai labi pazīstamā grenlandiešu māksliniece Aka Hēge (Aka Høegh). Latvijā Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļu koordinē Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar biedrību Norden Latvijā un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centru. Vairāk informācijas Ieva Hermansone, ieva@norden.lv, 7820088Mon, 10 Nov 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/167 www.lv90.lv Pasākumi par godu 18.novembrim plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11.novembra krastmalā plkst.19.00 Svinīgs pasākums un Valsts prezidenta uzruna pie Brīvības pieminekļa plkst.21.00 Latvijas 90 gadu jubilejai veltīts gaismas priekšnesums Daugavmalā Fri, 14 Nov 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/1694.decembrī, Rīgas Ekonomikas augstskolā Strēlnieku ielā 4a, plkst. 12.00 notiks seminārs un diskusija unquot;Vēja enerģija - kāds ir Latvijas plāns?unquot;. Semināra dalībnieki diskutēs par vēja enerģijas izmantošanu Ziemeļvalstu un Latvijas pieredzes kontekstā. Semināra mērķis ir vērst uzmanību uz neizmantoto vēja enerģijas potenciālu Latvijā, kā arī aplūkot pastāvošos šķēršļus lielākai investoru interesei un investīciju piesaistei vēja enerģijas attīstībā.Semināru organizē Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Dānijas vēstniecību, Dānijas Kultūras institūtu un Rīgas Ekonomikas augstskolu. Par Ziemeļvalstu un Eiropas pieredzi vēja enerģijas izmantošanā seminārā stāstīs Eiropas Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektors Kristians Kjaers (Christian Kjær) un Dānijas Tehniskās universitātes pasniedzējs Jorgens Lemmings (Jørgen Lemming). Savukārt Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centra izpilddirektors Alf Vanags prezentēs pārskatu par vēja enerģijas izmantošanas juridiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem Latvijā. Diskusijas panelī piedalīsies Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Sprūds, Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centra izpilddirektors Alf Vanags, Rīgas Juridiskās augstskolas pētniece Ieva Indriksone un Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs. Semināru vadīs laikraksta unquot;Dienaunquot; žurnālists Pauls Raudseps. Uz semināru aicināti valsts un pašvaldību pārstāvji, vides un enerģētikas speciālisti, uzņēmēji, kā arī interesenti. Reģistrēties semināram var Rīgas Ekonomikas augstskolas mājas lapā: http://www.sseriga.edu.lv/ Pasākuma laikā tiks nodrošināts tulkojums uz latviešu valodu. Mon, 01 Dec 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/1712009. gadā prezidentūru Ziemeļu Ministru padomē rotācijas kārtībā no Zviedrijas pārņem Islande. Ziemeļu Padomes sesijas laikā Islande premjerministrs Geirs H. Hārde (Geir H. Haarde) prezentēja jauno prezidentūras programmu ar nosaukumu Ziemeļvalstu kompass. Īslandes izstrādātajā darbības programmā kā galvenās jomas izceltas sadarbība pētniecībā un inovācijās, īpaši orientējoties uz enerģētikas jautājumiem, klimata izmaiņām un vides jautājumiem. Programma iedalīta četrās daļās: Nordic Driving Force, Nordic Strength, the Nordic Climate Challenge, a Globalised Region. Īslandes Ziemeļvalstu sadarbības ministrs Bjorgvins Sigurdsons (Björgvin Sigurdsson) atzina, ka Īslandes prioritātes atspoguļo Ziemeļvalstu sadarbības lielās ambīcijas, kas izriet no Ziemeļvalstu premjerministru apstiprinātajām globalizācijas vadlīnijām. Viens no šī brīža Ziemeļvalstu svarīgākajiem uzdevumiem ir savstarpējas komunikācijas ceļā saprast to, kā ar vides tehnoloģijām un atjaunojamiem resursiem ierobežot klimata izmaiņas. www.norden2009.is Tue, 06 Jan 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/173Lai risinātu pasaku sižetu samezglojumus, stāstu varoņi mēdz doties pāri trejdeviņām jūrām, lai ar tur iegūtu skaidru skatu pāris gājienos dabūtu ja ne princesi, tad vismaz bezrūpīgu dzīvi ar mūža garantiju. Mūsdienās dzīves gudrības meklēt tik tālu ir tīrā izšķērdība, tādēļ Vides filmu studija sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Dānijas Kultūras institūtu piedāvā jums pavisam citādu stāstu. Tā nav pasaka. Tajā nepiedalās vis trešais tēva dēls, bet gan šarmantais palaidnis Gustavs Terzens un kopā ar viņu meitene, kura ir daudz foršāka par jebkuru pasaku princesi - Marta Selecka. Martas un Gustava piedzīvojumiem jūs varat izdzīvot līdzi skatoties jauno televīzijas raidījumu "Ziemeļu puse" svētdienās 16.30 un 23.15 Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā, bet pārējā laikā - portālā www.diena.lv un raidījuma blogā www.ziemelupuse.lv, kurā varat uzzināt vairāk par to kā ceļotājem gāja apceļojot ziemeļu pusi. Kopā viņi apceļo visas zināmās Ziemeļvalstis un rok ziemeļu vērtības ar kurām padalīties arī ar jums. Ievērības cienīgi ļaudis, to radīti brīnumi, ziemeļnieku dzīves īpatnības un satriecošas vietas, kas glabā brīnišķīgus stāstus - tas viss tur būs! Skaties, lasi un atrodi kaut ko sev, jo katrai lietai ir sava ziemeļu puse. www.ziemelupuse.lvWed, 07 Jan 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/178 No šī gada 16. janvāra līdz 25. februārim Ziemeļu Ministru padomes secretariāta galerijā Kopenhāgenā, St. Strandstræde 18, skatāma Dānijā dzīvojošās latviešu izcelsmes mākslinieces Ievas Blūmas eļļas gleznu un melnbalto foto 10 gadu jubilejas personālizstāde. Izstāde atvērta no plkst. 9.00 līdz 16.00 no pirmdienas līdz ceturtdienai un no plkst 9.00 līdz 15.00 piektdienās. Ar mākslinieci Ievu Blūmu iespējams tikties galerijā otrdienās un ceturtdienās no 14.00 līdz 16.00. www.ievabluma.net Tue, 20 Jan 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/41Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina apmeklēt profesora Viktora Freiberga priekšlasījumu Racionālais mistiķis Larss fon Trīrs, kas veltīts izcilā dāņu režisora daiļradei šī gada 28. janvārī plkst. 18.00, Ziemeļu Ministru padomes birojā, Rīgā, Marijas ielā 13, k. 3.Fri, 23 Jan 2009 15:12:24 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/177Ziemeļu Ministru padome un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības sāk kopīgo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu realizāciju valsts administrēšanas, uzņēmējdarbības un kultūras jomās laika posmā no 2009. gada līdz 2013. gadam. Programmām ir piešķirts gada budžets aptuveni 15 miljonu DKK (2 miljoni eiro) apmērā, un tās ir atvērtas dalībniekiem no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Visu triju programmu atklāšana tiek plānota 2009. gada pirmajā pusē. "Pateicoties jaunām kopīgām Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmām šo valstu sadarbība pāriet jaunā posmā. Programmas atbalstīs astoņu valstu politisko sadarbību, un palīdzēs mūsu attiecību padziļināšanai un nostiprināšanai", saka Vigaudas Ušackas, Lietuvas ārlietu ministrs, kurš 2009. gadā ieņems Baltijas valstu Ministru padomes priekšsēdētāja amatu. "Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība palīdzēs veicināt stipra Baltijas jūras reģiona, "Eiropas virsotnes" izveidošanu, pievilcīgu pilsoņiem, uzņēmumiem, investoriem un darba spēkam. Šīs jomas kopā var pozitīvi ietekmēt izaugsmi, labklājību un konkurētspēju reģionā", atzīst Haldors Asgrimsons, Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretārs. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Valsts administrācija" sniedz finansiālo atbalstu ierēdņiem un citiem valsts pārvaldes sektorā strādājošiem mācību vizīšu, stažēšanos, apmācības vai sadarbības tīklu īstenošanā. Programmas mērķis ir veicināt efektīvāko darba metožu harmonizēšanu valsts pārvaldes sektorā. 2009. gadā programmai ir piešķirti aptuveni 2 miljoni DKK. Programma darbojas no 2009. līdz 2013. gadam, un to pārvalda Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Igaunijā, www.norden.ee. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" sniedz finansiālo atbalstu uzņēmējdarbības un ražošanas jomas dalībniekiem mācību vizīšu, stažēšanos, apmācības vai sadarbības tīklu īstenošanā. Tās mērķis ir nostiprināt un veicināt ekonomisku sadarbību, uzņēmējdarbību, reģionālu sadarbību un inovācijas. 2009. gadā programmai ir piešķirti aptuveni 2 miljoni DKK. Programma darbojas no 2009. līdz 2013. gadam, un to pārvalda Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, www.norden.lv. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai atbalsta ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi, mākslinieku uzturēšanos un mobilitāti profesionāliem mākslas un kultūras darbiniekiem visās mākslas nozarēs. Kultūras jomas atbalstīšanas mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. 2009. gadā programmai ir piešķirti aptuveni 11 miljoni DKK. Programma darbojas no 2009. līdz 2011. gadam, un to pārvalda Ziemeļvalstu kultūras punkts Somijā, http://www.kknord.org. Jaunās kopīgās programmas pamatojas pieredzē, kas iegūta no jau esošās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopējās programmas izglītībā NordPlus (http://www.nordplusonline.org/), kas aizsākās 2007. gadā, kā arī no iepriekšējām Ziemeļvalstu un Baltijas valstu apmaiņas un mobilitātes programmām. Jaunās mobilitātes programmas finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis vienādā apjomā, pamatojoties uz relatīvo šo valstu ekonomikas apmēru. Mon, 26 Jan 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/175"Nordic Style - Ziemeļu puse" ir nosaukums jaunajam raidījuma ciklam par Ziemeļvalstīm Latvijas Televīzijas 1.kanālā svētdienās. Tas stāsta par cilvēkiem, notikumiem, mītiem, mistērijām, reāliem atgadījumiem un dzīvesstilu kopumā. "Nordic Style - Ziemeļu puse" tagad būs arī parole neformālajiem tikšanās, diskusiju un socializēšanās vakariem īsti ziemeļnieciskā gaisotnē katra mēneša pēdējā ceturtdienā Ziemeļu Ministru padomes birojā Rīgā. Aicināti ir visi un ikviens - studenti, diplomāti, mājsaimnieces, politiķi, uzņēmēji, ierēdņi, aktieri, žurnālisti un visi tie, kam ir interese par Ziemeļiem. Lai piedalītos nepieciešama tikai liela zinātkāre un vēlme socializēties! Nāc pats un ņem līdzi draugus! Laiku pa laikam aicināsim uzstāties arī interesantas personības dalīties savos stāstos par Ziemeļvalstīm vai diskutēt par kādu īpašu tēmu. Un visi kopā radīsim jauku atmosfēru! Pirmā kopā sanākšana notiks ceturtdien, 29.janvārī plkst. 17.30 Ziemeļu Ministru padomes birojā Rīgā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Pirmā vakara īpašie viesi būs TV raidījuma "Nordic Style - Ziemeļu puse" veidotāji: Marta un Gustavs, Uģis Olte un Aija Bērziņa, kas pastāstīs par to, kā radās šīs programmas ideja un kā top pats raidījums. Gaidīsim!Wed, 28 Jan 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/grants/29 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Kultūra" atbalsta mākslinieku rezidences, ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi, profesionālu mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti visās mākslas nozarēs. Tās mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. Šobrīd mobilitātes fonds ir atvērts sekojošiem pieteikumiem: individuālajiem radošajiem braucieniem Pieteikšanās termiņš: 2. novembris, 2011. Visi pieteikumi aizpildāmi elektroniski Ziemeļvalstu Kultūras punkta mājaslapā: www.kknord.org >> Kontaktpersona: Ginta Tropa, 67820055, ginta@norden.lv Wed, 28 Jan 2009 15:07:50 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/44Ziemeļvalstu Statistikas grāmata 2008 šogad tiek publicēta jau 46 reizi. Grāmata piedāvā visaptverošus un viegli saprotamus statistikas datus dažādās sociālājās jomās par visām piecām Ziemeļvalstīm. Daži dati no šīs jaunās grāmatas bezmakas pieejami interneta mājas lapā www.norden.org, bet grāmatu iespējams aizņemties Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēkā.Thu, 29 Jan 2009 11:56:36 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/180Paplašinātā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai reģiona māksliniekiem un kultūras darbiniekiem dod iespēju izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. Iepriekšējā Ziemeļvalstu mobilitātes programma šobrīd tiek atvērta arī dalībniekiem no Baltijas valstīm un, kopā ar Ziemeļvalstīm un autonomajiem apgabaliem, darbojas pēc vienlīdzīgiem principiem. Jauno mobilitātes programmu finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis vienādā apjomā pamatojoties uz relatīvo katras valsts ekonomikas apmēru. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai sāks darboties no šī gada februāra. "Šī programma ir jauns sākums profesionālu mākslas un kultūras darbinieku sadarbībai Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionā. Programma dod iespēju profesionāliem mākslas un kultūras darbiniekiem veidot forumu, kopīgi strādājot un daloties pieredzē. Šī programma noteikti stiprinās kultūras attīstību mūsu reģionā un akcentēs sadarbības nozīmi globalizācijas laikmetā", norāda Ziemeļvalstu Kultūras Punkta direktore Bergljota Jonsdotira (Bergljót Jónsdóttir). Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai atbalsta ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi, mākslinieku uzturēšanos un mobilitāti profesionāliem mākslas un kultūras darbiniekiem visās mākslas nozarēs. 2009. gadā programmai ir piešķirti aptuveni 1,5 miljoni eiro (11 miljoni DKK). Programma darbosies no 2009. līdz 2011. gadam, un to pārvaldīs Ziemeļvalstu Kultūras Punkts Somijā. Ziemeļvalstu Kultūras Punkts sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā nodrošinās arī visu nepieciešamo informāciju par pieteikšanās iespējām mobilitātes programmai. Mediji un citi interesenti ir aicināti piedalīties programmas prezentācijas pasākumā 2009. gada 5. februārī no plkst. 14.00 līdz 17.00, Rīgas Mākslas telpā, Rīgā, Kungu ielā 3. Prezentācija notiks angļu valodā. Savu dalību lūdzam pieteikt līdz 3. februārim Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā pa e-pastu ginta@norden.lv. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzam kontaktēties ar: Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta direktori Daci Vilsoni, tel. 67078135, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā, kultūras padomnieci Gintu Tropu, tel. 67820055, Ziemeļu Kultūras Punkta padomnieci Miru Banerjee, tel. +358451394046. Mon, 02 Feb 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/grants/33Mobilitātes fonds ir atvērts Baltijas valstīs vai Ziemeļvalstīs rezidējošiem profesionāliem mākslas un kultūras darbiniekiem visās mākslas un kultūras jomās, kas vēlas iegūt mobilitātes grantu, lai apmeklētu kādu no Baltijas valstīm vai Ziemeļvalstīm. Pieteikšanās termiņš līdz 2009. gada 4. martam. Pieteikšanās veidlapas mobilitātes grantam jāsiesniedz Ziemeļvalstu Kultūras Punktā elektroniskā veidā. Vairāk informācijas: http://kknord.org/?pageID=17unamp;lang=eng Tue, 10 Feb 2009 11:19:37 EEThttp://norden.lv/lv/grants/34Mobilitātes fonds ir atvērts mākslienieku rezidencēm Baltijas valstīs. Rezidences var pietiekties viena gada grantam, lai segtu Baltijas vai Ziemeļvalstu mākslinieku uzturēšanās izdevumus. Pieteikšanās termiņš līdz 2009. gada 6. martam. Nākošā pieteikšanās rezidencēm tikst atvērta 2010. gadā un tiks atvērta gan Baltijas valstu, gan Ziemeļvalstu rezidencēm. Pieteikšanās veidlapas rezidenču grantiem jāsiesniedz Ziemeļvalstu Kultūras Punktā elektroniskā veidā. Vairāk informācijas: http://kknord.org/?pageID=17unamp;lang=eng Tue, 10 Feb 2009 11:22:42 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/183No 19. februāra līdz 31. maijam Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas ielā 13/3, būs skatāma fotogrāfiju izstāde Špicbergena—arktiskais piedzīvojums, kas ir fotogrāfes Elīnas Bangas dialogs ar skatītāju Špicbergenas maģiski skarbās dabas popularizēšanā un aicinājums piedalīties arktiskā piedzīvojumā. Šīs fotogrāfijas tapušas 2008. gada vasarā. "Strādājot par fotogrāfi uz kruīza kuģa man bija iespēja pabūt Špicbergenā, kas manā skatījumā ir ļoti unikāla un savdabīga vieta uz zemes. Savus ceļojumus arī līdz šim esmu dokumentējusi fotogrāfiju veidā, līdz ar to fotogrāfa darbs, ko var apvienot ar ceļošanu, ir loģisks iznākums," stāsta Elīna Banga. Špicbergena ir lielākā sala Svalbārdas arhipelāgā, kas izvietojies Ziemeļu Ledus okeānā starp Norvēģiju, Ziemeļpolu un Grenlandes salu. Tā ir Norvēģijas arktiskā teritorija ar īpašu starptautisku statusu. 99% no Špicbergenas teritorijas ir neapdzīvota. 2007. gadā Špicbergenas iedzīvotāju skaits bija mērāms tūkstošos—2321 iedzīvotājs. Izstāde būs kā skaists pārsteiguma mirkļa vērojums bez vārdiem, kad laiks sastindzis un ir nesteidzīgs komunikācijā starp dabu un cilvēkiem. Thu, 19 Feb 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/188Februāra pēdējā ceturtdiena drīz būs klāt un visi interesenti tiek aicināti uz neformālās tikšanās vakaru Nordic style - Ziemeļu puse, Ziemeļu Ministru padomes birojā 26. februārī plkst. 17.30. Šoreiz īpašo viesu statusā džeza mūziķis Deniss Paškevičs ar draugiem un stāstu par Balticness projektu, kā arī par Latvijas atpazīstamības veicināšanu Baltijas jūras reģionā, par kuru Deniss saņēma LR Ārlietu ministrijas atzinības rakstu. Kā jau ziņots, Nordic Style - Ziemeļu puse ir nosaukums jaunajam raidījuma ciklam par Ziemeļvalstīm, kas Latvijas Televīzijas 1.kanālā skatāms svētdienās. Tas stāsta par cilvēkiem, notikumiem, mītiem, mistērijām, reāliem atgadījumiem un dzīvesstilu kopumā. Nordic Style - Ziemeļu puse izvēlēta arī kā parole neformālajiem tikšanās, diskusiju un socializēšanās vakariem īsti ziemeļnieciskā gaisotnē katra mēneša pēdējā ceturtdienā Ziemeļu Ministru padomes birojā Rīgā. Pirmā kopā sanākšanas reize notika 29.janvārī, kurā varēja uzzināt par raidījuma Nordic style - Ziemeļu puse uzņemšananas gaitu un uzdot jautājumus raidījuma veidotājiem un vadītājiem. Sirsnīgi gaidīti ceturtdien, 26. februārī plkst. 17.30 Ziemeļu Ministru padomes birojā Rīgā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Nāc pats un ņem līdzi draugus!Thu, 26 Feb 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/grants/37 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" sniedz finansiālo atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, biznesa inkubatoriem un organizācijām uzņēmējdarbības un ražošanas jomās mācību vizīšu, pieredzes un apmācību apmaiņas vai sadarbības tīklu īstenošanai. Pieteikšanās termiņš 2011. gada 31. marts. Programmu finansē Ziemeļu Ministru padome un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" mērķis ir veicināt ekonomisko sadarbību, uzņēmējdarbības vides, reģionālās sadarbības un inovāciju attīstību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā. Visa informācija par pietiekšanos programmai atrodama programmas oficiālajā mājas lapā www.NB8businessmobility.org Pievienojies LinkedIn grupai Nordic-Baltic Mobility Programme for Business and Industry, paplašini savu kontaktu tīklu! Thu, 26 Feb 2009 12:02:39 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/18727. februārī plkst. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks ikmēneša cikla Kultūršoks lekcija. Tajā uzstāsies Dr. Hist., Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra, kurš runās par mediju ietekmi cīņā par politisko varu. "Sarūgtinājums par demokrātiju un valsti. Politikas veidošana un politikas attēlošana. Populisms un "stingrās rokas" meklējumi" - lekcijā tiks analizētas masu mediju politiskās funkcijas, radot un ietekmējot publisko telpu, kā arī skaidrota plašsaziņas līdzekļu ietekme uz to distanci, kas Latvijā izveidojusies starp tās iedzīvotājiem un politiku. Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektoram vai apstrīdēt viņa teikto. Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu maija@unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Norises vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Marijas ielā 13/3, Berga bazārā. Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv Fri, 27 Feb 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/45Bibliotēkas kolekciju papildina jauni ieraksti no Islandes, starpt tiem jau pazīstami izpildītāji: Eivør Pálsdóttir, Sigur Ros, Hjalmar, Mugison, kā arī mazāk zināmi: Ragnheiður Gröndal. Thomas Dybdahl un Bjørn Torskes ieraksti no Norvēģijas ir jaunumi mūsu bibliotēkā, kas neatstās vienaldzīgu nevienu īstu balāžu cienītāju. Savukārt no Zviedrijas iepazīstinām ar "Little Dragon" un "Hellsongs", bet somi mūs priecē ar īstu klasiku "Jazz from Finland 2008". Mon, 02 Mar 2009 11:37:41 EEThttp://norden.lv/lv/grants/38 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Valsts administrācija" darbojas no 2009. līdz 2013. gadam ar mērķi veicināt darba metožu harmonizēšanu valsts pārvaldes sektorā. Pieteikšanās termiņš 2011. gada 30. marts Programmu administrē Ziemeļu Ministru padomes birojs Igaunijā. Visa informācija par pieteikšanos programmai Kontaktpersona: Madis Kanarbik, +372 7423625, public.administration@norden.ee Thu, 05 Mar 2009 16:23:31 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/190Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts ir kļuvis par Ziemeļu Ministru padomes pārraudzībā esošas Ziemeļvalstu pētniecības padomes NordForsk projekta "The Citizens’ Services turning public-private outside-in" partneri. Projekta mērķis ir izveidot kopīgu zinātniski pētniecisku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu programmu, kas finansēs projektus iedzīvotājiem vajadzīgāko e-pakalpojumu attīstībai, kā arī nodrošinās pakalpojumu izstrādātājus un sniedzējus - valsts iestādes un privātos uzņēmumus - ar situācijas analīzi un iespējamiem risinājumiem. Projekta partneri ir Islandes Universitātes Pētījumu koordinēšanas birojs, Norvēģijas Zinātniskā padome, Igaunijas Ekonomisko lietu un sakaru ministrija un Lietuvas Informācijas sabiedrības attīstības komiteja. Noslēdzot līgumu ar Zviedrijas Inovāciju sistēmu valsts aģentūru (VINNOVA), kas koordinē projektu, par projekta partneri kļuvusi arī Latvija. Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ziemeļvalstīs e-pārvaldes attīstības procesi norisinās līdzīgi. Lai arī Latvijā patlaban pieaug valsts budžeta un privātā sektora ieguldījumi e-pakalpojumu attīstībā, kā arī paplašinās sadarbība ar Eiropas Savienības valstīm e-pakalpojumu nodrošināšanā, nav konkrētu pētījumu par to, kādi e-pakalpojumi, pamatojoties uz iedzīvotāju vajadzībām, būtu jāattīsta. Piedaloties projektā, visi tā dalībnieki, tostarp Latvija, iegūs pētījumu par valsts iedzīvotāju pieprasījumu pēc e-pakalpojumiem, kā arī noderīgas zināšanas nākamās paaudzes e-pakalpojumu attīstīšanai. Šā gada 18. martā projekta partneri Latvijā rīko semināru, kur diskusijās tiks noskaidrots, kādas ir problēmas uz iedzīvotāju vajadzībām vērstu e-pakalpojumu izveidē un kā zinātniski pētnieciskas programmas īstenošana varētu palīdzēt e-pārvaldes attīstībā. Projekta rezultātā katra dalībvalsts iegūs pamatinformāciju, kuru paredzēts izmantot kopīgas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu programmas izveidei. Tue, 10 Mar 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/47Ērika Fosnesa Hansena romānu Sieviete lauva no norvēģu valodas tulkojusi Dace Deniņa un klajā laidis apgāds Atēna. Grāmatas prezentācija notiks 22. martā, plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā telpās, 1912. gadā Norvēģijā mazā stacijas pilsētiņā piedzimst dīvains bērns. Meitenes māte nomirst dzemdībās, un mazā Ieva aug viena ar tēvu, kurš viņu patur nošķirtībā no miestiņa sabiedrības. Ieva cieš no ārkārtīgi retas ģenētiskas slimības, kas piešķir viņai ērmīgu ārieni. Mazo pilsētiņu pārņem baumas un ar šausmām jaukta ziņkāre. Fri, 13 Mar 2009 12:42:22 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/195 Šī gada 16. martā Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā organizē konferenci par zinātnes globālo pārvaldību. Konferences dalībnieku vidū būs Eiropas Komisijas pārstāvji, ziņojuma autori, eksperti, kā arī divi Pārdomu grupas locekļi - profesore Like Frīsa (Lykke Friis) no Dānijas un Dr. Vaira Vīķe - Freiberga, bijusī Latvijas Republikas prezidente un Pārdomu grupas priekšsēdētāja vietniece. Konference norisināsies Ārlietu ministrijas telpās, Kr. Valdemāra ielā 3, Rīgā. Konferences darba valoda būs angļu valoda. Konferenci vadīs Žaneta Ozoliņa. Dalība konferencei jāpiesaka līdz š.g. 13. martam uz e-pasta adresi: linda.kaleja@mfa.gov.lv Globālās zinātnes pārvaldības pētījumu veikusi starptautiska ekspertu grupa astoņu cilvēku sastāvā. Izpētes lauks ietver sevī Eiropas pētniecības telpas globālos aspektus, kā konkurētspēju un pētnieku migrāciju, zinātnes ētiku, starptautiskās atšķirības zinātnes un tehnoloģiju ētiskajos aspektos un ētikas standartu lomu tirgus globalizācijas kontekstā. Mon, 16 Mar 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/48Trešdien, 25. martā plkst. 18.00 notiks profesora Viktora Freiberga priekšlasījums Roja Andersona sirreālās traģikomēdijas, kas veltīts savdabīgā zviedru režisora, 2008. gada Ziemeļu Padomes balvas laureāta, daiļradei. Sakarā ar ierobežotu vietu skaitu , lūdzam pieteikties līdz 24. martam pa tālruni 67820089 vai e - pastu ieva@norden.lv Mon, 16 Mar 2009 14:42:16 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/192Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" atbalsta ekonomisko sadarbību, inovāciju un uzņēmējdarbības veicināšanu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā, globālās konkurētspējas stiprināšanai. Programmas ietvaros iespējams saņemt finansiālo atbalstu uzņēmējdarbības un ražošanas jomas dalībniekiem mācību vizīšu, stažēšanās, apmācības vai sadarbības tīklu īstenošanai Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Programmas mērķis ir nostiprināt un veicināt ekonomisko sadarbību, uzņēmējdarbību, reģionālu klasteru sadarbību un inovācijas starp NB8 valstīm (Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju). Pieteikšanās termiņš programmai ir 2009. gada 30. aprīlis. Detalizētu informāciju par pietiekšanos var iegūt Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā mājas lapā http://www.norden.lv/lv/grants/37 2009. gadā programmai ir piešķirti aptuveni 2 miljoni DKK, kas tiek finansēti no Ziemeļu Ministru padomes un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdībām. Programmas atbalstītajās aktivitātēs jābūt iesaistītiem dalībniekiem no vismaz trim valstīm, no kurām vismaz vienai jābūt Ziemeļvalstij un vienai Baltijas valstij. Programma sedz 70% no ceļa, uzturēšanās un tīklošanās aktivitātāšu izdevumiem. Līdzās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmai "Uzņēmējdarbība un rūpniecība", tiek atvērtas vēl divas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas - Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Valsts administrācija" http://www.norden.ee un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai http://www.kknord.org. Kopējās mobilitātes programmas tuvāko gadu laikā kalpos kā nozīmīgs sadarbības instruments sadarbībai Ziemeļu Ministru padomes un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību starpā. Ziemeļvasltu un Baltijas valstu sadrbība tika dibināta 1991. gadā un šo gadu laikā ir attīstījusies par politisku sadarbību pamatojoties uz kopīgām interesēm un vienlīdzības principiem. Ziemeļu Ministru padomes sadarbības pamatprincipi ar Baltijas valstīm ir noteikti Ziemeļu Ministru padomes vadlīnijās sadarbībai ar Igauniju, Latviju un Lietuvu 2009.-2013. gadam un ir atrodami Ziemeļu Ministru padomes mājas lapā www.norden.org/internationellt/uk/riktl.asp?lang=unamp;p_id=677. Sat, 21 Mar 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/19726. marts - pēdējā mēneša ceturtdiena ar ziemeļu soļošanu jeb nūjošanu! Visi interesenti laipni aicināti uz kārtējo neformālas tikšanās vakaru Ziemeļu puse, Ziemeļu Ministru padomes birojā 26. martā plkst.18.30. Šoreiz īpašo viesu statusā profesionāli nūjošanas intruktori no sporta inventāra uzņēmuma Hawaii Express. Instuktori parādīs kā pareizi jānūjo, kāpēc šī nodarbe ir atzīta par ļoti noderīgu fiziskās aktivitātes veidu un pastāstīs kur Rīgā šo nodarbi vislabāk var praktizēt. Katrs interesents varēs izmēģināt nūjošanu pats. Nordic Style - Ziemeļu puse ir nosaukums jaunajam raidījumu ciklam par Ziemeļvalstīm Latvijas Televīzijas 1.kanālā svētdienās. Tas stāsta par cilvēkiem, notikumiem, mītiem, mistērijām, reāliem atgadījumiem un dzīvesstilu kopumā. Nordic Style - Ziemeļu puse tagad ir arī parole neformālajiem tikšanās, diskusiju un socializēšanās vakariem īsti ziemeļnieciskā gaisotnē katra mēneša pēdējā ceturtdienā Ziemeļu Ministru padomes birojā Rīgā. Aicināti ir visi un ikviens - studenti, diplomāti, mājsaimnieces, politiķi, uzņēmēji, ierēdņi, aktieri, žurnālisti un visi tie, kam ir interese par Ziemeļiem. Lai piedalītos nepieciešama tikai liela zinātkāre un vēlme socializēties! Nāc pats un ņem līdzi draugus! Laiku pa laikam aicināsim uzstāties arī interesantas personības dalīties savos stāstos par Ziemeļvalstīm vai diskutēt par kādu īpašu tēmu. Un visi kopā radīsim jauku atmosfēru! Sirsnīgi gaidīti ceturtdien, 26. martā plkst. 18.30 Ziemeļu Ministru padomes birojā Rīgā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Sun, 22 Mar 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/199Piedalies konkursā un apmeklē zviedru filmu unquot;Bruņinieks Ārnsunquot;! Konkurss norisinās no 24. līdz 30. martām, kad izlozē tiks noskaidroti trīs uzvarētāji, kuriem tiks 2 ielūgumi uz zviedru filmas unquot;Bruņinieks Ārnsunquot; pirmizrādi kinoteārī unquot;Rīgaunquot; 2. aprīlī plkst. 18.00. Atbildes sūtīt uz e-pastu: ginta@norden.lv Konkursa jautājumi: 1. Filmas "Bruņinieks Ārns" notikumu centrā ir Ārns un Sesīlija, tās darbība risinās Zviedrijā un Tuvajos Austrumos, a) 6.gadsimtā b) 9.gadsimtā c) 12.gadsimtā 2. Filmas pamatā ir populārā zviedru rakstnieka Jāna Gijū episkā triloģija. Cik daļās filma iznāca Zviedrijā? a) Vienā b) Divās c) Trīs 3. Viens no pasaulē pazīstamākajiem skandināvu aktieriem Stelans Skarsgārds, kurš piedalījies tādās filmās kā "Karību jūras pirāti" un "Mamma Mia!", ir filmējies Larsa fon Trīra filmās a) "Šķeļot viļņus" b) "Dejotāja tumsā" c) "Dogvila" 4. Kādā lomā filmā "Bruņinieks Ārns" redzama viena no režisora Ingmāra Bergmana iemīļotākajām aktrisēm Bibi Andersone ("Zemeņu lauks", "Persona") a) Ārna māte b) karaliene c) klostera abate 5. Cik zobenu izmantoti filmas uzņemšanā? a) 300 b) 600 c) 900 6. Cik valodas izmantotas filmas uzņemšanas laikā Marokā? a) 4 b) 6 c) 8 7. Cik cilvēku piedalījušies filmas masu skatos? a) 1900 b) 2900 c) 3900 Fri, 27 Mar 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/200Kino "Rīga", "ACME Film", Zviedrijas vēstniecība un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina noskatīties filmas "BRUŅINIEKS ĀRNS" pirmizrādi šī gada 2. aprīlī plkst. 18:00 kino "Rīga" Lielajā zālē. Filmas "Bruiņinieks Ārns" darbība risinās 12. gadsimtā Zviedrijā un Tuvajos Austrumos, notikumu centrā ir Ārns un Sesīlija, kā arī drošsirdīgi bruņinieki, ietekmīgas karalienes, nodevīgi karaļi. Tas ir stāsts par karu un intrigām, draudzību un nodevību, taču pāri visam - kaislīgu mīlestību. Filmas "Bruņinieks Ārns" pamatā ir episka triloģija par Zviedrijas valsts veidošanos. Tā ir dārgākā un vērienīgākā filma skandināvu kino vēsturē. Lomās redzamas zviedru kino zvaigznes Joakims Nēterkvists, Sofija Helina, kā arī pasaules slavu guvušie Stelans Skarsgārds un Bibi Andersone. Mon, 30 Mar 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/51Otrais Ziemeļvalstu Globalizācijas Forums notika šī gada 26. un 27. februārī Īslandē, Zilajā Lagūnā. Šī gada foruma galvenās tēmas bija klimats, enerģētika un inovācijas. Tieši Ziemeļvalstu Globalizācijas Forumā 2009 pirmo reizi tika prezentēts Nordic Innovation Monitor (Ziemeļvalstu inovāciju monitors). Šis pētījums sniedz analīzi par inovāciju attīstību Ziemeļvalstīs salīdzinājumā ar pasaules vadošājām lielvalstīm. Mon, 30 Mar 2009 14:45:27 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/2028. Rīgas Starptautiskais Bērnu filmu festivāls "Berimora kino" norisināsies no 2009. gada 4. līdz 12. aprīlim kinoteātrī "Rīga" un "Parex Plaza". Mazie kinomīļi kopā ar filmu varoņiem varēs ceļot gan laikā, gan telpā, apjaust sevī burvju spējas, iesaistīties aizraujošās avantūrās, līdzpārdzīvot varoņiem viņu priekos un bēdās, glābt un aizsargāt dzīvo radību, meklēt paslēptus dārgumus, izgudrot dažnedažādas atjautīgas ierīces, dibināt sakarus ar citplanētiešiem, vārdu sakot, ļaut fantāzijai pilnu vaļu. Šogad konofestivālā varēs noskatīties vairākas aizraujošas Ziemeļvalstu spēlfilmas - somu filmas "Bundzinieks Rikijs", "Īpašā vasara" un "Vētrassirds", norvēģu filmas "Kaķa Titānika desmit dzīvības" un "SOS: Piedzīvojumu vasara", īslandiešu filmu "Ieputināti sniegos" un dāņu filmu "Palle viens pats pasaulē". Visām filmām būs tulkojums latviešu valodā. Vairāk par kinofestivālu www.arsenals.lv. Fri, 03 Apr 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/205Apgāds "Atēna" nesen laidis klajā norvēģu rakstnieka Erika Fosnesa Hansena grāmatu "Sieviete lauva", ko latviešu valodā tulkojusi Dace Deniņa. Grāmatas sižets vēsta par nelielu stacijas pilsētiņu Norvēģijā pagājušā gadsimta sākumā, kur kādā ģimenē piedzimst pēc izskata dīvaina meitenīte. Meitenes māte dzemdībās nomirst, un mazā Ieva aug viena ar tēvu, kurš viņu patur noškirtībā no miestiņa sabiedrības. Ieva cieš no ārkārtīgi retas ģenētiskas slimības, kas pieškir viņai ērmīgu ārieni un raisa pilsētiņas iedzīvotājos gan bailes, gan ziņkāri. Bet kā līdzīgā situācijā šodien justos un rīkotos mēs? Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar apgādu "Atēna" un Norvēģijas Karalistes vēstniecību Latvijā 23. aprīlī plkst. 18.00 aicina uz sarunu par atšķirīgo mums līdzās. Sarunu vadīs žurnāliste Daina Jāņkalne, kura aicinās izteikties psiholoģi Jolantu Cihanoviču, rakstnieku Paulu Bankovski, sociālantropologu Klāvu Sedlenieku un luterāņu mācītaju Rolandu Eimani. Fragmentus no grāmatas lasīs aktrise Katrīne Pasternaka. Mon, 20 Apr 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/52 Ziemeļu Padomes prestižajai mūzikas balvai šogad ir nominēti 12 mūziķi un mūziķu apvienības. Sīkāks apraksts par katru no pretendentiem atrodams digitālajā prezentācijā, kur var noklausīties arī viņu radošo sniegumu. Ziemeļu Padomes mūzikas balvai šogad ir izvēlēti mūziķi un mūzikas izpildītāju grupas, kas eksperimentē ar jaunām muzikālām izteiksmēm, kombinējot dažādus mūzikas izpildījuma žanrus, vai kas sava žanra ietvaros ir atklājuši jaunus un inovatīvus muzikālās izteiksmes veidus. Visiem izraudzītajiem kandidātiem 2008. gadā ir jābūt piesaistījušiem publikas uzmanību kā vietējā, tā plašākā Ziemeļvalstu un starptautiskā mērogā. Uz balvu pretendē sekojoši mākslinieki: Dānija: Thunderstrucks, Alpha Somija: Pekka Kuusisto unamp; The Luomu Players, Kari Kriikku Fēru salas: Orka Īslande: Voces Thules, Víkingur Heiðar Ólafsson Norvēģija: Arve Henriksen, Paal Nilssen-Love Zviedrija: Ale Möller Band, Loney Dear Ālandu salas: Ulvens Döttrar Ziemeļu Padomes mūzikas balvas ieguvējs tiks paziņots 2. jūnijā, savukārt oficiāla balvas pasniegšana notiks Ziemeļu Padomes sesijas laikā Stokholmā 2009. gada oktobrī. Thu, 07 May 2009 12:26:40 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/207 Par godu Zviedrijā mītošā dzejnieka un tulkotāja Jura Kronberga dzejas izlases "Trimdas anatomija" iznākšanai Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un apgāds "Mansards" aicina uz literāru pasākumu ceturtdien, 14. maijā plkst. 19:00 Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Dzejnieka un tulkotāja Jura Kronberga dzīvē un daiļradē veiksmīgi sadzīvo divas kultūras - zviedru un latviešu. Publicējoties jau kopš 60. gadu vidus, viņš ir kļuvis par galveno latviešu literatūras tulkotāju zviedru valodā, kā arī plaši atzītu dzejas autoru. Jaunajā izlasē "Trimdas anatomija" apkopoti dzejoļi, kas tapuši laika posmā no 1970. līdz 1991. gadam. Vakara gaitā Juris Kronbergs dalīsies savā rakstnieka un tulkotāja pieredzē, kā arī runās par dzejas nozīmi un radošiem izaicinājumiem trimdas apstākļos. Sarunu par dzeju un trimdu vadīs Imants Gross, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā direktors. Thu, 14 May 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/204No 27. aprīļa līdz 5. jūnijam Rīgas Mākslas telpā, Kungu ielā 3, ir skatāma Zviedrijas Institūta rīkotā izstāde ECO CHIC- Towards Sustainable Swedish Fashion. Izstādē ir pārstāvēti Zviedrijas modes dizaineri, kuri savā darbā izmanto videi draudzīgu un ētisku pieeju, neziedojot modes tendenču aktualitāti, turklāt atšķirība starp ekoloģisku un cita veida apģērbu nav acīmredzama. Eko-modes idejas pamatvērtības atklājas dizaineru uzskatos - uzstādījumos, kādus tie izvirza materiālu kvalitātei un izejvielām, ražošanas procesiem. Tērpu ekoloģiska un ētiska ražošana sākas ar to dizainu un turpinās līdz pat valkāšanai gatavam izstrādājumam. Izstādes norises laikā plānoti semināri un radošās darbnīcas, informē Daina Vītoliņa, Dizaina informācijas centra pārstāve. Projekta ietvaros 15. maijā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā notiks zviedru modes dizainera Riharda Lindkvista (Rickard Lindqvist) radošā darbnīca, savukārt darbnīcas rezultāti jau nākamajā dienā tiks aplūkoti semināra laikā Ziemeļu Ministru padomes birojā. Ikdienas apģērba izgatavošanai (žakete, krekls un bikses) tiek izlietoti vismaz 5 metri auduma. Aptuveni 20% no šī auduma kļūst par neizmantojamiem atgriezumiem.. Vēsturiski audumu veidošana ir bijis laik- un darbietilpīgs, dārgs process. Modes vēstures gaitā ir bijuši vairāki piemēri, kā audumu izmantot pilnībā. Tas redzams dažādu tautu nacionālajos tērpos, piemēram, kimono, sari vai Eiropas viduslaiku kreklos. Radošās darbnīcas galvenā ideja - veidot apģērbu bez auduma atgriezumiem un izmantot visus 100% auduma. Seminārs rosinās jaunas idejas un radošu pieredzi. Īpašais notikums - atklātā diskusija unquot;Latvijas modes dizains - ilgtspējīga attīstība?unquot; 21. maijā paredzēts Rīgas Mākslas telpā. Mūsu un ārvalstu eksperti, dizaineri, uzņēmēji un izglītības jomas pārstāvji runās par esošo situāciju, dalīsies pieredzē un vērtēs nākotnes izaugsmes iespējas. Fri, 15 May 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/54unquot;Baudas un atklāsmes pie vakariņu galda. Ēdiens kā īpašs tekstsunquot; 20. maijā plkst. 18:00 noslēgs prof. V. Freiberga priekšlasījumu sēriju par Ziemeļvalstu kino. Šoreiz Latvijas Universitātes profesors Viktors Freibergs runās par gastronomiskām izpausmēm ekrāna mākslā: ēšanas kultūru un tai atvēlēto lomu Ziemeļvalstu režisoru filmās. Mon, 18 May 2009 13:29:14 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/210 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā Kultūrai no iesniegtajiem 211 pieteikumiem tika atbalstīti 60 pieteikumi no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm par kopējo summu EUR 83 483. Stipendijas radošiem braucieniem ir saņēmuši 17 pieteikumu iesniedzēji no Latvijas, kuru izmaksas tiks segtas EUR 24 361 apmērā. No Igaunijas tika atbalstīti 5 pieteikumi, no Lietuvas - 2. Kopumā Latvija no līdzdalības Ziemeļvalstu un Baltijas valstu programmā Kultūrai pirmajā piešķīrumu reizē ir saņēmusi EUR 89 646. Kā ziņots iepriekš, Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Rezidenču atbalsta programmā tika atbalstītas 2 Latvijas rezidences (Noass un Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māja) par kopējo summu EUR 23 000. Bez tam Latvijas mākslas un kultūras organizācijas bija iesniegušas pieteikumus arī Mākslas un kultūras programmai, kuras ietvaros tikuši atbalstīti 3 projekti no Latvijas, kopumā saņemot EUR 42 485. Paplašināto Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu Kultūrai finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis vienādā apjomā, pamatojoties uz katras valsts ekonomikas apmēru. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai darbojas no 2009. līdz 2011. gadam, un to pārvalda Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā: http://www.kknord.org/. Tue, 19 May 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/213 Ziemeļu un Baltijas valstis ir ilgstoši sadarbojušās un iesaistījušās pieredzes apmaiņā vairākās jomās. Vardarbības novēršanā Norvēģija ieņem vadošo lomu, veicinot labās prakses izplatību, veidojot kontaktus un atbalstot jaunu prasmju iesakņošanos Baltijas reģionā. PVO Eiropas reģionālais birojs, Latvijas Republikas Veselības ministrija, Latvijas Sabiedrības veselības aģentūra un Ziemeļu Ministru padome ar Norvēģijas valdības atbalstu kopīgi organizē Ziemeļu-Baltijas valstu darba semināru par vardarbības novēršanu ģimenē, kas norisināsies 8.-9. jūnijā viesnīcā Radisson SAS. Galvenā uzmanība tiks vērsta uz veselības aprūpes nozīmi multi-sektorālā apkarošanas stratēģijā, īpaši izceļot tādas grupas kā bērni, sievietes un veci cilvēki. Tuvāk tiks aplūkota alkohola kā riska faktora loma vardarbības izraisīšanā. Seminārs pulcēs pārstāvjus no dažādām iesaistītajām pusēm, ieskaitot politiskus lēmējus, profesionāļus, žurnālistus un sabiedrības veselības nozarē nodarbinātos no Baltijas un Ziemeļu valstīm. Semināra uzdevumi ir sekojoši: a) diskutēt par veselības aprūpes lomu multi-sektorālā pieejā ģimenes vardarbības novēršanā, b) iepazīties ar jaunākajiem labās prakses piemēriem, c) apmainīties ar pieredzi jau sevi pierādījušu programmu īstenošanā, lai novērstu vardarbību pret partneri, bērniem un veciem cilvēkiem, d) aplūkot alkohola lietošanu kā riska faktoru vardarbības izraisīšanā un kā sekas pārdzīvotai vardarbībai, e) apspriest turpmākās darbības stratēģijas, f) atbalstīt jaunu Ziemeļu un Baltijas valstu žurnālistu iesaistīšanu publiskā vardarbības apspriešanā. Darba seminārs sastāv no plēnuma sesijām, kur piedalīsies uzaicinātie starptautiskie lektori un vardarbības novēršanas eksperti no Ziemeļu un Baltijas valstīm. Starplaiku sesijās varēs iepazīties ar labākajiem piemēriem, kā veselības aprūpes sektors ir ticis iesaistīts ģimenes vardarbības novēršanā. Mon, 08 Jun 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/592009. gada Ziemeļu Padomes mūzikas balva ir piešķirta pazīstamajam somu klarnetistam Kari Kriikku, kurš jau ilgāku laiku ir darbojies modernās mūzikas laukā. Ziemeļu Padomes mūzikas balva ir DKK 350,000 vērtībā, un to pasniegs Ziemeļu Padomes sesijas laikā Stokholmā oktobrī. Mon, 08 Jun 2009 14:51:01 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/215Ziemeļu Ministru padome ir bijusi nozīmīgs ietekmes faktors jaunās ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas izveidē, ko Eiropas Komisija nule kā prezentējusi vairākās ES dalībvalstīs. Stratēģijā ir izcelti četri svarīgākie darbības mērķi: sakārtot jūras vidi, paaugstināt labklājību, veicināt reģiona pieejamību un pievilcību, kā arī uzlabot tā drošību. "Mēs palīdzēsim īstenot konkrētas Baltijas jūras reģiona stratēgijas sadaļas, cenšoties dot savu ieguldījumu stratēģijas veiksmīgā realizācijā. Ziemeļu Ministru padomei ir daudzu gadu sadarbības pieredze ar citām Baltijas reģiona organizācijām. Esam izveidojuši unikālu sadarbības tīklu, kas aptver visas Ziemeļvalstis, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Ziemeļrietumu Krieviju," tā Ziemeļu Ministru padomes Ģenerālsekretārs Haldors Āsgrimsons. Gada sākumā Ziemeļu Ministru padome nāca klajā ar priekšlikumiem, kāds varētu būt Ziemeļu reģiona pienesums ES startēģijas mērķu sasniegšanā. "Ziemeļu Ministru padomei ir bijusi nozīmīga loma stratēģijas tapšanā. Mēs uzskatām Ziemeļu Ministru padomi par nozīmīgu partneri, jo īpaši stratēgijā iezīmēto projektu realizācijā," atzina Anna-Kerstina Mileusa, Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta direktora vietniece. Cita starpā, Ziemeļu Ministru padome būs atbildīga par Baltijas jūras reģiona Inovāciju un pētniecības fonda izveidi. Ideja par ES Baltijas jūras reģiona stratēģiju pirmo reizi izskanēja 2006. gadā. Baltijas jūras reģions būs arī nākamās ES prezidentūras prioritāte, ko jūlijā uzņemsies Zviedrija. Wed, 10 Jun 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/217 Pēdējos gados Baltijas jūras reģiona loma Eiropas Savienības un Krievijas enerģētikas sasaistē ir augusi. Tajā pašā laikā ES un atsevišķās reģiona valstīs ir notikušas būtiskas izmaiņas tieši enerģētikas jomā. Grāmata ar nosaukumu "Enerģētika: Baltijas jūras reģiona saliedēšana vai šķelšana?" ir apjomīga pētniecības projekta noslēgums, ko ir veikuši Baltijas jūras reģiona universitāšu un citu ideju ģenerēšanas institūciju pētnieki. Projektu koordinēja Latvijas Ārpolitikas institūts ar Ziemeļu Ministru padomes, Fridriha Eberta fonda un Sorosa Fonda Latvijā atbalstu. Projektā iesaistītie eksperti no Vācijas, Krievijas, Polijas, Norvēģijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas ir pētījuši un vērtējuši, kā nacionālās enerģētikas stratēģijas ietekmē reģionālo sadarbību - gan attiecībā uz enerģētiku, gan citām jomām. Katrs autors vērtēja savas valsts enerģētikas politiku un tās nozīmi plašākā reģionālā kontekstā. Grāmatas ievadā tiek apskatīta ES enerģētikas politika, savukārt tās turpinājumā tiek piedāvāti atsevišķi pētījumi par deviņām valstīm. Katrā no tiem ir aplūkoti attiecīgās valsts dažādie enerģijas iegūšanas veidi, apzināti lēmumu pieņēmēji un ietekmīgākie spēlētāji lēmumu pieņemšanas procesā, iezīmēta nacionālā enerģētikas stratēģija un tās saistība ar visa reģiona politisko un ekonomisko vidi. Nobeigumā enerģētika tiek aplūkota vispārīgi kā reģionālās sadarbības faktors Baltijas jūras reģionā. Grāmatas mērķauditorija ir visi tie, kam interesē Baltijas jūras reģions un enerģētikas loma reģiona starpvalstu attiecībās. Fri, 12 Jun 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/218Ziemeļvalstu premjerministri acina pārējās pasaules valstis vienoties par savstarpēji saistošiem pasākumiem klimata pārmaiņu apturēšanā, tiem atvēlot nozīmīgu vietu uz turpmāko gadu politiskās skatuves. Īpašas pūles tiks pieliktas, lai saistošās vienošanās tiktu apstiprinātas visaugstākajā politiskajā līmenī, ņemot vērā tuvojošos ANO Klimata konferenci Kopenhāgenā. "Kopenhāgenā mums ir jāpanāk vienošanās par līgumu, kas paredz ambiciozu mērķu sasniegšanu kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Šiem mērķiem ir jāseko konkrētām darbībām un politikas nostādnēm, kas sekmēs pāreju uz zaļāku un ilgtspējīgāku ekonomiku", tā ir nolēmuši Ziemeļvalstu premjerministri 14.-15. jūnijā Īslandē kopīgi parakstītajā deklarācijā. Ziemeļvalstu vadītāji cer, ka ciešāka sadarbība enerģijas efektivitātes celšanā un jaunu enerģijas sistēmu attīstīšanā spēs mazināt ogļskābo gāzu izmešus transporta sektorā. Ministru prezidenti aicina arī pārējās turīgās valstis atbalstīt klimata aizsardzības pasākumus visnabadzīgākajās un visvairāk apdraudētajās valstīs. Premjerministri arī centīsies panākt, lai tirdzniecība ar Eiropas izmešu kvotām tiktu piesaistīta līdzīgām sistēmām pārējās pasaules daļās, tādējādi izveidojot globālu oglekļa dioksīda tirgu. Galvenais uzsvars tiek likts uz pētniecisko darbu sešās prioritārajās jomās, tai skaitā enerģijas efektivitātē, vēja enerģijas izpētē un citu ilgtspējīgu enerģijas avotu attīstībā. Ziemeļvalstu premjerministru deklarācija par klimata pārmaiņām (angļu valodā) Informācija par ANO Klimata konferenci: http://en.cop15.dk/ Fri, 19 Jun 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/61 Grāmata ar nosaukumu "Enerģētika: Baltijas jūras reģiona saliedēšana vai šķelšana?" ir apjomīga pētniecības projekta noslēgums, ko ir veikuši Baltijas jūras reģiona universitāšu un citu ideju ģenerēšanas institūciju pētnieki. Projektā iesaistītie eksperti no Vācijas, Krievijas, Polijas, Norvēģijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas ir pētījuši un vērtējuši, kā nacionālās enerģētikas stratēģijas ietekmē reģionālo sadarbību - gan attiecībā uz enerģētiku, gan citām jomām. Katrs autors vērtēja savas valsts enerģētikas politiku un tās nozīmi plašākā reģionālā kontekstā. Projektu koordinēja Latvijas Ārpolitikas institūts ar Ziemeļu Ministru padomes, Fridriha Eberta fonda un Sorosa Fonda Latvijā atbalstu. Grāmatas mērķauditorija ir visi tie, kam interesē Baltijas jūras reģions un enerģētikas loma reģiona starpvalstu attiecībās. Fri, 19 Jun 2009 16:02:02 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/220 Šomēnes, jūnijā, Nordplus Ietvarprogrammas 2009. gada konkursa dalībnieki uzzināja programmas konkursa rezultātus. Šajā Ziemeļu Ministru padomes izveidotajā izglītības sadarbības programmā, kurā piedalās piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis, Latvijas izglītības iestādes un organizācijas šogad iesniedza 22 projektu pieteikumus, no kuriem Nordplus finansējumu saņems 16 projekti. Turklāt Latvijas skolas, augstskolas, pieaugušo izglītības iestādes un organizācijas kā partneri piedalās septiņdesmit divos Baltijas un Ziemeļu valstu koordinētajos projektos. Nordplus Ietvarprogrammu 2008-2011 veido trīs nozaru programmas (Jauniešu, Augstākās izglītības un Pieaugušo programma) un viena starpnozaru jeb Horizontālā programma. Visās četrās programmās kopā 2009. gadā tika iesniegti 544 projektu pieteikumi, no kuriem atbalstīti ir 403 projekti, sadalot apmēram 8 miljonus eiro kopējā finansējuma. Šogad Nordplus Jauniešu programmā pieteikumus iesniedza astoņas Latvijas iestādes. Konkursa rezultātā finansējumu sadarbības projektu īstenošanai saņems Jelgavas 4. vidusskola, Siguldas 3. pamatskola, Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Valmieras pilsētas izglītības un sporta departaments, Rīgas Zolitūdes ģimnāzija un Skujenes pamatskola. Nordplus Augstākās izglītības programmā 2009. gada konkursam septiņas Latvijas augstākās izglītības iestādes bija iesniegušas savus pieteikumus, no kuriem atbalstīti tiek Vidzemes Augstskolas, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes, Rīgas Ekonomikas augstskolas, Valsts robežsardzes koledžas un Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijas projekti. Nordplus Pieaugušo programmā no četriem Latvijas organizāciju pieteikumiem finansējums tiek piešķirts trim sadarbības projektiem, kurus īstenos Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts>>, Rites tautskola un Kuldīgas pilsētas Kultūras projektu koordinācijas centrs. Nordplus Horizontālajā programmā šogad tika vērtēti trīs Latvijas pieteikumi, no kuriem atbalsts tiek piešķirts Bauskas pilsētas Kristīgajai pamatskolai, kā arī Rīgas Izglītības un metodiskajam centram. Statistikas dati rāda, ka četrām salīdzinoši nelielajām Nordplus dalībvalstīm - Igaunijai, Īslandei, Latvijai un Lietuvai - ir gandrīz vienāda izglītības iestāžu aktivitāte, uzņemoties projektu koordinējošo lomu. Aktīvākās izglītības iestādes-projektu koordinētājas ir Somijā un Zviedrijā. Tomēr nozīmīga ir arī daudzo iestāžu iesaistīšanās Nordplus programmā kā projektu partneriem, tādējādi gūstot jaunu pieredzi, pārņemot labu praksi un jauninājumus, un stiprinot vienotas Baltijas-Ziemeļu izglītības telpas izveidi. Vairāk informācijas par atbalstītajiem projektiem un projektu partneriem: Granted Nordplus projects. Nordplus programma internetā: www.nordplusonline.org http://www.apa.lv http://www.izm.gov.lv Tue, 30 Jun 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/grants/43Iestādes un organizācijas, kuras vēlas sagatavot kvalitatīvus pieteikumus nākamajam konkursam Nordplus Jauniešu un Nordplus Pieaugušo programmās, vēl šogad varēs pieteikties projektu sagatavošanas vizītēm. Elektroniskā tiešsaistes sistēma ARS (Application and Reporting System) sagatavošanas vizīšu pieteikumiem būs atvērta, sākot ar septembri. Sagatavošanas vizīšu mērķis ir palīdzēt iestādēm un organizācijām - potenciālo projektu partnerēm - kopīgi sagatavot projekta plānu un rakstisko pieteikumu projektu konkursam, kas notiks nākamajā gadā. Nordplus Jauniešu programmā sagatavošanas vizīšu laikā tiek sagatavoti pieteikumu plāni un projekti mobilitātes aktivitātēm (klašu apmaiņām, skolēnu apmaiņām un praksēm, skolotāju un pedagoģiskā personāla apmaiņām) vai sadarbības tīklu aktivitātēm un projektu aktivitātēm (attīstības projektu aktivitātēm un sadarbības pasākumiem, kas vērsti uz pedagoģisko un didaktisko metožu attīstīšanu un pilnveidi). Nordplus Pieaugušo programmā sagatavošanas vizīšu laikā tiek sagatavoti plāni un pieteikumi tālākizglītības aktivitātēm, dalībnieku apmaiņai, tematisku sadarbības tīklu izveidei, attīstības vai plānošanas projektiem. Sagatavošanas vizītei jāilgst vismaz piecas dienas, ieskaitot ceļā pavadīto laiku. Nordplus Jauniešu programmā sagatavošanas vizītē no vienas valsts var pieteikties, maksimums, divi skolotāji. Nordplus Pieaugušo programmā sagatavošanas vizītē no vienas iestādes vai organizācijas var pieteikties līdz diviem pārstāvjiem, kuriem tiek segti ceļa un dzīvošanas izdevumi saskaņā ar Nordplus programmā noteiktajām likmēm. Papildu informācija: Nordplus Rokasgrāmata (Nordplus Handbook). Kontaktinformācija: Viktors Kravčenko programmas koordinators Tālr. 67244442 nordplus@apa.lv Tue, 30 Jun 2009 12:38:52 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/222 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" pirmajā izsludināšanas kārtā vislielāko aktivitāti izrādīja projektu pieteicēji no Latvijas. No 27 atbalstītajiem projektiem 15 tika iesniegti no Latvijas, 5 no Dānijas, 3 no Igaunijas, 3 no Lietuvas un 1 projekts no Zviedrijas. Visu piešķīrumu kopējā summa ir DKK 1 140 600. Lielākā daļa no projektiem ietver sevī grupu aktivitātes un sadarbības tīklu veidošanu, savukārt četri no dalībniekiem ir izvēlējušies individuālus mācību braucienus. Atbalsta saņēmēju vidū ir biznesa inkubatori, biznesa asociācijas un uzņēmumi, kas pārstāv sekojošas nozares: informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, elektronika un elektrotehnika, dizains, reklāma, ilgtspējīga mode, kino industrija, tulkošana un valodu apmācība, dzelzs un tērauda liešana, atjaunojamās enerģijas ražošana un ilgtspējīgās polimērtehnoloģijas. Skatīt pilnu sarakstu ar visiem atbalstītajiem projektiem. Šogad Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" tiks izsludināts vēl viens pieteikumu iesniegšanas termiņš - 15. oktobris. Programmas ietvaros iespējams saņemt finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības un ražošanas jomu pārstāvjiem mācību vizīšu, stažēšanās, apmācības vai sadarbības tīklu īstenošanai Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Vairāk informācijas meklējiet http://www.norden.lv/lv/grants/37 Programmas darbība ir apstiprināta laika posmam no 2009. līdz 2013. gadam ar mērķi veicināt ekonomisko sadarbību, uzņēmējdarbību, reģionālu klasteru veidošanu un inovāciju attīstību NB8 valstīs (Dānijā, Īslandē, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, kā arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā). Programmu administrē Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā. Thu, 09 Jul 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/224 Simpozijs "Māksla un atjaunojamās (enerģijas) tehnoloģijas", kas norisināsies no 13. līdz 16. augustam Aizputē, pulcēs ap 30 mākslinieku, aktīvistu, zinātnieku un pētnieku galvenokārt no Baltijas un Ziemeļvalstīm, kā arī citām Eiropas valstīm. Simpozija dalībnieki iepazīstinās ar radošām idejām, alternatīvām pieejām, kā arī veiktajiem zinātniskiem un mākslinieciskiem pētījumiem saistībā ar atjaunojamās enerģijas resursiem, ekoloģisku tehnoloģiju izmantošanu un citiem ilgtspējības jautājumiem. Simpozijā tiks aplūkotas četras galvenās tēmas: 1. BIO / EKO SISTĒMAS: Vides zinātne un ekoloģija - - - Ekosistēmu izpēte - - - Permakultūra un biostēmu dizains - - - Biomasa kā atjaunojamās enerģijas resurss - - - Kritiskas un alternatīvas pieejas biotehnoloģijām - - - 2. SOLĀRĀ ENERĢIJA: Saules gaisma kā nepārtraukts enerģijas avots - - - Fotosintēzes process - - - Solārās enerģijas tehnoloģijas - - - 3. ATVĒRTAIS KODS: Atvērtā koda / informācijas pielietojuma ilgtspējības aspekts mākslā un aktīvismā, ekoloģijā un arhitektūrā, vides dizainā - - - 4. MĪTI UN NOSTĀSTI: Vēsturiskās tradīcijas un modernās alternatīvas arhitektūrā - - - kultūras transformācija: tradīcijas un jaunās tehnoloģijas - - - Enerģija dabā / pilsētā - - - Nākotnes vīzijas par enerģiju uz Zemes Simpozijs norisināsies mākslinieku rezidenču centrā SERDE Kurzemes pilsētā Aizputē. SERDE atrodas senā vēsturiskā koka arhitektūras ēkā. Šis fakts tiks izmantots kā specifisks gadījums, aplūkojot, kā atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas var tikt izmantotas vēsturisku māju ilgtspējības risinājumos. Detalizēta simpozija programma Simpozija rezultāti - jauni kopprojekti, mākslas darbi un sadarbības projekti - tiks prezentēti starptautiskajā mākslas un zinātnes konferencē ENERĢIJA, kas notiks festivāla "Māksla+Komunikācijas" ietvaros Rīgā, 2009. gada 8.-10. oktobrī. Pieteikumu iesniegšanas termiņš dalībai festivālā un konferencē "Enerģija" ir 31. augusts, 2009. Tuvāka informācija: http://rixc.lv/09 Simpoziju organizē Jauno mediju kultūras centrs RIXC ar Ziemeļu Kultūras fonda atbalstu: http://rixc.lv http://www.nordiskkulturfond.org Simpozija blogs: http://renewable.rixc.lv/ Fri, 14 Aug 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/226 "Ziemeļvastu klimata risinājumi" ir Ziemeļeiropas lielākā konference, kurā tiek apspriesti enerģētikas, transporta un uzņēmējdarbības jautājumi klimata pārmaiņu perspektīvā. Šīgada 8.-9. septembrī Kopenhāgenā konference pulcēs vairāk kā 1000 ražotāju, piegādātāju, patērētāju un darījumu partneru, kā arī politiķus un zinātniekus, lai runātu par tirgus tendencēm, tā virzītājspēkiem, šķēršļiem un noteikumiem attiecībā uz transportu, energoefektivitāti, atjaunojamo un t.s. saprātīgo enerģiju. Ziemeļvastu klimata risinājumi 2009 paver jaunu ieskatu tirgus izzināšanā un komunikācijā ar esošajiem un potenciālajiem klientiem, vienlaikus piedāvājot debatēt arī par gaidāmo ANO Klimata konferenci Kopenhāgenā. Konferencei ir izstrādāta startptautiska līmeņa programma ar augstvērtīgām paneļdiskusijām, ekspertu tirgus sesijām, specializētām meistarklasēm un darbnīcām, kā arī apjomīgu klimata risinājumu izstādi un lielisku iespēju iegūt jaunus darījumu kontaktus. Vairāk informācijas meklējiet http://www.nordicclimatesolutions.com Tue, 18 Aug 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/65Pēdējo trīs gadu laikā Baltijas jūras reģiona InnoNet projekta ietvaros tika veiksmīgi attīstīts pārnacionālu klāsteru tīkls un īstenotas aktivitātes kompetences paaugstināšanai. "Pārnacionāla sadarbība Baltijas jūras reģiona uzplaukumam" ir Ziemeļu Ministru padomes izdevums ar sekojošiem mērķiem: • Aplūkot no vairākiem aspektiem jēdzienu "sadarbība uzplaukumam" Baltijas jūras reģiona kontekstā; • Iepazīstināt ar Baltijas jūras reģiona InnoNet projekta rezultātiem un metodēm, kas var kalpot par pamatu turpmākām aktivitātēm reģiona uzplaukuma veicināšanai; • Definēt atlikušos izaicinājumus un iezīmēt nākotnes redzējumu. Izdevums pieejams lejupielādēšanai: Transnational Cooperation for Prosperity in the Baltic Sea Region (pdf)Mon, 24 Aug 2009 16:43:56 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/228Baltijas jūras parlamentārā konference (BJPK), kas ik gadu pulcē parlamentāriešus no visām Baltijas jūras reģiona valstīm, šoreiz norisināsies Nīborgā (Nyborg), Dānijā, no 31. augusta līdz 1. septembrim. Konferences darba kārtībā galvenā uzmanība tiks veltīta vides un drošības jautājumiem. "Mēs nedrīkstam aizbildināties ar esošo krīzi ekonomikā, lai mazinātu vai kavētu vides aktivitātes Baltijas jūrā un tās apkārtnē," konferences priekšvakarā paziņoja BJPK prezidente, Ziemeļu Padomes prezidija locekle un Somijas Parlamenta deputāte Kristīna Gestrina (Christina Gestrin). Viņasprāt, solidaritāte un pārrobežu sadarbība vides jomā kļūst īpaši svarīgas tieši recesijas laikā, kad dažām valstīm nākas ciest vairāk par pārējām. BJPK Klimata grupa plāno iesniegt 25 priekšlikumus visām Baltijas jūras reģiona valdībām. Tajos galvenokārt ieteikts mazināt oglekļa dioksīda (CO2) izmešus, palielināt atjaunojamo enerģijas resursu īpatsvaru un pievērst lielāku uzmanību enerģijas efektivitātei. Tā kā cilvēku drošībai ir būtiska loma reģiona attīstībā, Nīborgā tiks arī runāts par reģionālo sadarbību cilvēku un narkotiku tirdzniecības apkarošanā, cīņā ar virtuālo noziedzību, kā arī vides katastrofu un pandēmiju novēršanā. Vairāk par BJPK: http://www.bspc.net/ Fri, 28 Aug 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/231 Piecas Ziemeļvalstīs tapušas filmas ir nominētas Ziemeļu Padomes Kino balvai 2009: Antikrists (Dānija), Sauna (Somija), Brīnumainā patiesība par karalieni Rakeli (Īslande), Ziemeļi (Norvēģija), Gaismas gads (Zviedrija). Prestižā Ziemeļu Padomes Kino balva DKK 350.000 [€47.000] apmērā tiks sadalīta starp filmas režisoru, scenārija autoru un producentu. Uzvarētājfilma tiks paziņota 21. oktobrī. Ziemeļu Padome ik gadu piešķir balvas sekojošās kategorijās: literatūrā, muzikā, kino, kā arī dabas un vides jomā. Apbalvošanas mērķis ir raisīt interesi par Ziemeļvalstu literatūru, valodām, mūziku un kino gan pašā Skandināvijā, gan ārpus tās robežām. Wed, 02 Sep 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/232 No 9. līdz 12. septembrim Rīgā norisinās 10. Eiropas Pētniecības un rehabilitācijas federācijas kongress, kura tēma ir "Rehabilitācija un vide". Kā uzsver Kongresa prezidents Aivars Vētra, pasākuma galvenais mērķis ir iepazīties ar jaunākajiem izpētes datiem par rehabilitāciju un vides faktoriem tās veicināšanā. Ne mazāk svarīgi ir radīt informācijas, viedokļu un ideju apmaiņas iespēju tādiem daudzprofilu rehabilitācijas speciālistiem kā fizioterapeitiem, terapeitiem, medmāsām, psihologiem, sociāliem darbiniekiem, pedagogiem un arhitektiem, teritorijas plānošanas speciālistiem, interjera dizaineriem, celtniekiem, inženieriem u.c. Pasākumā aicināti piedalīties arī Ziemeļvalstu eksperti, tostarp no Ziemeļvalstu Sabiedrības veselības augstskolas (NHV), kuri vadīs darba grupu diskusijas par universālā dizaina tēmu. Kongresa mājas lapa: http://www.efrr-riga09.com/ Wed, 09 Sep 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/235Nordic Style otrās sezonas atklāšanā šoceturtdien, 24. septembrī, plkst. 18:00, Ziemeļu Ministru padomes birojā (Berga Bazārā, Marijas 13/3) viesosies ilggadējais alpīnisma piekritējs un atbalstītājs Juris Ulmanis. Šīgada vasarā Juris Ulmanis kļuva par pirmo baltieti, kuram nepilna mēneša laikā izdevās mērot 670km no Grenlandes rietumiem līdz austrumiem. Pamīšus slēpojot un ejot kājām, triju cilvēku komanda šo attālumu veica laika posmā no 8. maija līdz 3. jūnijam. Ceļojumā bija jācīnās gan ar -30 grādu lielu salu, gan jācenšas izvairīties no polārlāčiem, kas ne vienmēr izdevās... Klausīties iespaidos par Grenlandes ekspedīciju aicināti visi ziemeļu draugi, interesenti un vienkārši ziņkārīgie. Nordic Style - tās ir ikmēneša tikšanās ar interesantiem cilvēkiem un saistošas sarunas īsteni ziemeļnieciskā gaisotnē. Ieeja kā vienmēr brīva. Mon, 21 Sep 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/67No 24. līdz 27. septembrim jau 25. reizi tiek rīkots Gēteborgas grāmatu gadatirgus. Šogad pasākuma centrā būs Spānija un spāņu literatūra. Izpratni par Spānijas un Latīņamerikas literatūru palīdzēs radīt tādi pasaulslaveni rakstnieki kā Isabel Allende, Bernardo Atxaga, Javier Marías, Rosa Montero un daudzi citi. Gēteborgas grāmatu gadatirgus ir literāri svētki četru dienu garumā. Daudzās skatuves un izstāžu stendi kalpos par tikšanās vietu kā rakstniekiem un Nobela prēmijas laureātiem, tā arī grāmatu izdevējiem un vienkāršiem lasītājiem. Viss par Gēteborgas grāmatu gadatirgu: http://bok-bibliotek.se/sv/ Wed, 23 Sep 2009 16:07:37 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/69Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā 30. septembrī plkst. 18.00 aicina visus somu un Ziemeļvalstu literatūras cienītājus uz tikšanos ar dzejnieku un prozaiķi Miko Rimminenu, grāmatas "Alus tarbas romāns" autoru, un grāmatas tulkotāju latviešu valodā Maimu Grīnbergu. Somu dzejnieka un prozaiķa Miko Rimminena (1975) "Alus tarbas romāns" (Pussikaljaromaani) vēsta par trīs pudelesbrāļu diennakts ilgu klejojumu senā Helsinku strādnieku rajonā Kallio, kas daudziem pazīstams no Aki Kaurismeki filmām. 2004. gadā romāns tika izvirzīts prestižajai Finlandia godalgai un saņēma Kalevi Jenti literāro balvu. Tulkots arī nīderlandiešu, vācu, zviedru, krievu un čehu valodā. Mon, 28 Sep 2009 11:16:36 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/71Dzimums kā viens no noteicošiem faktoriem klimata pārmaiņu diskusijās - par to lasiet jaunākajā Ziemeļvalstu Dzimumu pētniecības institūta (NIKK) žurnāla numurā. Vīrieši sēžas pie auto stūres un lido biežāk nekā sievietes, kuras savukārt vairāk izmanto sabiedrisko transportu. Tāpat jāsecina, ka klimata pārmaiņas vissāpīgāk skar nabadzīgas sievietes jaunattīstības valstīs. Šie un vēl citi jautājumi kļūst īpaši aktuāli līdz ar ANO Klimata konferences tuvošanos Kopenhāgenā šī gada decembrī. Žurnāls pieejams lejupielādēšani. Thu, 01 Oct 2009 10:55:58 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/237Š.g. 7. oktobrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā atsāksies lekciju cikls Kultūršoks. Šoreiz uzstāties aicināta mutvārdu vēstures pētniece Māra Zirnīte, kura runās par personību kā sociālisma alternatīvu. Citādi domājoša, neatkarīga personība bija pretrunā sociālisma ideoloģiskai dogmai, kam bija nepieciešama masveida pakļāvība. Pētniece lekcijā iepazīstinās ar dažādiem dzīvesstāstiem, kas Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā vēstī par neatkarīgām personībām, kam raksturīgs nestandarta domāšanas veids, patstāvīga pieeja dzīvei, neiztrūkstoši konflikti ar valdošo konjunktūru un masveida tendencēm. Vai mūsdienu postpadomju telpā ir vieta personībām? Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektorei vai apstrīdēt viņas teikto. Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv , jo vietu skaits ir ierobežots. Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Wed, 07 Oct 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/74Aicinām uz profesora Viktora Freiberga priekšlasījumu Hamsuns un kino: literārā teksta kinematogrāfiskums. Gaidīsim Jūs š. g. 20. oktobrī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās, Marijas ielā 13/3, Rīgā. Uz pasākumu lūdzam pieteikties pa tālruni 67820089 vai e-pastu ieva@norden.lv Savukārt 21. oktobrī visi interesenti tiek aicināti uz filmu seasniem k/t K Suns, kur izrādīs Knuta Hamsuna Kaukāza mistērijas un Zemes svētību. Fri, 16 Oct 2009 13:41:21 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/241Atzīmējot norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna 150 -gadi, trešdien, 21. oktobrī Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros kinoteātrī K. Suns tiks demonstrētas 2 filmas. Plkst. 15:30 tiks demonstrēta dokumentālā eseja Knuta Hamsuna Kaukāza mistērijas (Knut Hamsun's Caucasian Mysteries), Gruzija, 2005.g. 87 min. 1899. gadā Knuts Hamsuns devās ceļojumā pa Kaukāzu bez rakstītās preses pavadības, savu vārdu ne reizes neatklājot. Šis ceļojums kalpo kā atslēga vairākiem noslēpumiem un mistērijām. Tā ir garīga atgriešanās pie savām saknēm Ziemeļnorvēģijā, atpakaļ bērnībā. Filma balstīta Hamsuna romānu "Pasaku zemē" un "Pa aizaugušām tekām" motīvos. Filma tiks demonstrēta krievu valodā ar tulkojumu latviešu valodā austiņās. Ieeja bez maksas. Plkst. 17:45 tiks demonstrēta filma Zemes svētība (The Growth of the Soil), Norvēģija, 1921.g., 96 min Filmas scenārija pamatā ir Knuta Hamsuna romāns "Zemes svētība", par kuru viņš 1920. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Filmas mūzikas autors ir pirmais norvēģu kino komponists Leifs Halvorsens. Īzaks un Ingera ir pirmie iemītnieki ziemeļu Norvēģijas mežonīgajā apvidū. Viņi gan smagi pūlas, iekopjot saimniecību, taču redz arī smagā darba augļus. Velēnu būdu nomaina īsta māja, uzrodas lopi un bērni. Kad viens no tiem piedzimst ar zaķa lūpu, Ingera bērnu nogalina un nokļūst cietumā. Viņas prombūtnē vide mainās - tiek ierīkotas vara raktuves un ierodas jauni iedzīvotāji. Taču Īzaks turpina nodarboties ar lauksaimniecību, kas pēc raktuvju bankrota izrādās vienīgais, ar ko nodarboties. Pirms filmas Jana Erika Holsta (Norvēģijas filmu institūts) uzruna. Ieeja bez maksas. Wed, 21 Oct 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/75Jau divpadsmito reizi Latvija piedalās Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļā, kas šogad norisinās no 9. līdz 15. novembrim. Projektā ir iesaistījušās jau 320 bibliotēkas no visiem Latvijas novadiem. 2009. gada Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas tēma "Karš un miers Ziemeļvalstīs" ir veltīta Somijas un Zviedrijas vēsturiskajām attiecībām. Šogad Ziemeļvalstīs tiek plaši atzīmēta 200 gadu jubileja kopš Somijas atdalīšanās no Zviedrijas. Sākot no 13. gadsimta līdz pat 1809. gadam Somija atradās Zviedrijas pārvaldībā, taču Zviedrijas un Krievijas kara rezultātā radās divas atsevišķas valstis - Somija un Zviedrija. Bibliotēkas tiek rosinātas veidot pasākumus, sasaistot "Kara un miera" tēmu ar Latvijai nozīmīgo Lāčplēša dienu 11. novembrī, kā arī aicinātas bibliotēku nedēļas laikā diskutēt par miera jēdzienu mūsdienu pasaulē. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa tiks atklāta 9. novembrī ar Rītausmas stundas pasākumiem skolās un bērnu bibliotēkās, kuros bērni tiks iepazīstināti ar latviešu tautas pasaku "Zvēru karš" un Astrīdas Lindgrēnes romāna "Brāļi Lauvassirdis" 10. nodaļu. Savukārt pievakarē, Krēslas stundā, ieklausīsimies Somijas zviedru rakstnieka Ludviga Runeberga varoņsāgā par Leitnantu Stolu, ko īpaši šim nolūkam atdzejojuši Juris Kronbergs un Gundars Godiņš. Lai godinātu norvēģu raksnieku Knutu Hamsunu, kam šogad tiek atzīmēta 150 gadu jubileja, aicinām bibliotēkas rīkot pasākumus ar Hamsuna darba lasījumiem. Šim notikumam piedāvājam fragmentu no romāna "Ceļinieks klusi koklē" Teodora Lejas-Krūmiņa tulkojumā, kura lasījums var notikt jebkurā no bibliotēkas nedēļas dienām. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas plakāta autore ir zviedru māksliniece Mona Reningena, un to var lejupielādēt šeit. Kontakti: ieva@norden.lv vai 67280088. Wed, 21 Oct 2009 11:17:09 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/24422. un 23. oktobrī Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu Rīgā pirmo reizi rīko forumu Riga Meetings - Baltijas un Ziemeļvalstu filmu institūciju pārstāvju, politikas veidotāju, producentu, izplatītāju un citu kino profesionāļu tikšanos Rīgā. Riga Meetings norisinās vienlaicīgi ar kino festivāla Arsenāls rīkotajām X Ziemeļvalstu filmu dienām. Foruma galvenais mērķis ir nostiprināt esošos Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona filmu profesionāļu kontaktus un likt pamatus jaunam reģionālās sadarbības tīklam, kā arī veicināt efektīvāku reģionālo resursu izmantojumu filmu nozarē - no politikas veidošanas līdz filmu ražošanai un izplatīšanai. Riga Meetings laikā dalībnieki tiks iepazīstināti ar filmu politiku Baltijas un Ziemeļvalstīs, notiks diskusijas darba grupās par reģionālās sadarbības veiksmēm, izaicinājumiem un problēmām, kā arī tiks analizētas reģionālās sadarbības iespējas starp Baltijas un Ziemeļvalstīm. Forumu atklās LR kultūras ministra Inta Dāldera kunga uzruna Riga Meetings dalībniekiem. Starp 30 ārzemju producentiem un filmu institūciju pārstāvjiem forumā ar prezentācijām piedalīsies ievērojamās dāņu filmu kompānijas Zentropa pārstāve Noemi Ferrera (Ms. Noemi Ferrer), Skandināvijā vadošās sabiedrisko attiecību kompānijas Have PR unamp; Communication direktors Kristians Hēve (Mr. Christian Have) un Eiropas Komisijas MEDIA programmas pārstāve Brona Valtone (Ms. Bronagh Walton). Riga Meetings forums tiek finansiāli atbalstīts no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas unquot;Uzņēmējdarbība un rūpniecībaunquot;. Thu, 22 Oct 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/242No 16. līdz 24. oktobrim Starptautiskais kino centrs sadarbībā ar Nordea banku un Ziemeļu Ministru padomi piedāvā X Ziemeļvalstu filmu dienas (ZFD), kas kļuvušas par regulāru notikumu Latvijas kino dzīvē jau no 90 -to gadu sākuma. Deviņu dienu laikā būs iespējams noskatīties jaunākās filmas no Dānijas, Īslandes, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas. ZFD konkursa programmu vērtēs Mediju žūrija. Tās sastāvā šogad darbosies portāla satori.lv žurnāliste Irbe Treile, Radio SWH dīdžejs Toms Grēviņš un žurnāla "Klubs" galvenais redaktors Juris Šleiers. Žūrija lems par to, kura no ZFD filmām iegūs festivāla galveno balvu - Ziemeļu galdu, savukārt skatītāji ar savu balsojumu varēs noteikt Skatītāju simpātiju ieguvēju. Šogad X Ziemeļvalstu filmu dienu katalogs ir pieejams elektroniski Starptautiskā kino centra mājas lapā ww.arsenals.lv un informatīvā atbalstītaja www.kinokino.lv mājas lapā. Bez jaunākajām ziemeļu kino aktualitātēm, filmu dienu ietvaros ar īpašiem seansiem tiks atzīmēta norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna 150 -gade: Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā 20. oktobrī filmu eksperts prof. Viktors Freibergs atklās sava kinolektorija otro sezonu ar priekšlasījumu Hamsuns un kino: literārā teksta kinematogrāfiskums. Filmas varēs noskatīties jau nākošajā dienā, 21. oktobrī, k/t K Suns Hamsuna dienas ietvaros. Savukārt 22.-23. oktobrī pirmo reizi norisināsies Riga Meetings - Baltijas un Ziemeļvalstu filmu institūciju pārstāvju, politikas veidotāju, producentu, izplatītāju un citu filmu profesionāļu tikšanos Rīgā. Sat, 24 Oct 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/248Ziemeļu Padomes* 61. sesija norisināsies no 27. līdz 29. oktobrim Zviedrijas Parlamentā Riksdāgā. Šīgada centrālā tēma ir Ziemeļu reģions un Eiropas Savienība. Dienu pirms sesijas oficiālās atklāšanas, 26. oktobrī, paredzēti divi nozīmīgi pasākumi: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjerministru tikšanās, kā arī ausgta līmeņa atklātā konference par klimata jautājumiem. Sesijas pirmajā dienā, 27. oktobrī, notiks debates starp Ziemeļvalstu premjerminisriem un lielāko opozīcijas partiju līderiem. Vakarpusē paredzēta Ziemeļu Padomes balvu pasniegšana literatūrā, mūzikā, kino mākslā, kā arī par sasniegumiem vides jomā. Jau ticis ziņots, ka starp filmdariem par labāko šogad tika atzīts dānis Larss fon Trīrs, kura filmu "Antikrists" bija iespējams noskatīties arī Rīgā X Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros. Turpmākajās sesijas dienās tiks diskutēts par ciešāku Ziemeļvalstu sadarbību ārlietās un aizsardzības politikā, par cilvēktirdzniecības apkarošanu, kā arī par zinātni, veselības aprūpi un citām sfērām. Triju dienu laikā Zviedrijas Parlamentā būs plaši pārstāvēta teju visa Ziemeļvalstu reģiona politiskā elite, sākot no valdību vadītājiem, ministriem, opozīcijas līderiem un citiem augsta ranga politiķiem. Plašāka informācija par Ziemeļu Padomes sesiju: http://www.norden.org NB! Jaunākās ziņas tieši no Stokholmas: http://twitter.com/norden_lv *Ziemeļu Padome ir sadarbības institūcija starp Ziemeļvalstu parlamentiem, kas tika dibināta1952. gadā Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanai. Mon, 26 Oct 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/249Š.g. 4. novembrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks lekciju cikls Kultūršoks - jau šī rudens otrā lekcija. Tajā uzstāsies mākslas zinātniece Maija Rudovska, kura stāstīs par Staļina laika sabiedrisko ēku arhitektūru padomju gados un 21. gadsimtā. Šoreiz lekcijā apskatīsim, kā padomju laika arhitektūra tika uztverta, pastāvot padomju ideoloģijai, kā arī - kā pret to mainījusies sabiedrības attieksme mūsdienās. Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektorei vai apstrīdēt viņas teikto. Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv , jo vietu skaits ir ierobežots. Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā. Atbalsta - Valsts kultūrkapitāla fonds. Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv Wed, 04 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/251Marta un Gustavs kāpj uz zinātnieku kuģa klāja, lai uzzinātu kaut ko par parādību, kas diriģē Ziemeļeiropas klimatu - Golfa straumi. Pēc tam Zviedrijas pilsētē Linčepingā viņi iepazīst metodi Snille Blixtarna, kas ideālajā gadījumā ļauj mazajiem puisīšiem un meitenītēm atraut ģenialitātes spundi. Raidījums nokavēts? Ielūkojies www.ziemelupuse.lv. Tur pieejams video arhīvs, ceļojumu piezīmes un skatītāju atsauksmes. Thu, 05 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/270Jau divpadsmito reizi Latvija piedalās Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļā, kas šogad norisinās no 9. līdz 15. novembrim. Projektā ir iesaistījušās jau 320 bibliotēkas no visiem Latvijas novadiem. 2009. gada Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas tēma "Karš un miers Ziemeļvalstīs" ir veltīta Somijas un Zviedrijas vēsturiskajām attiecībām. Šogad Ziemeļvalstīs tiek plaši atzīmēta 200 gadu jubileja kopš Somijas atdalīšanās no Zviedrijas. Sākot no 13. gadsimta līdz pat 1809. gadam Somija atradās Zviedrijas pārvaldībā, taču Zviedrijas un Krievijas kara rezultātā radās divas atsevišķas valstis - Somija un Zviedrija. Bibliotēkas tiek rosinātas veidot pasākumus, sasaistot "Kara un miera" tēmu ar Latvijai nozīmīgo Lāčplēša dienu 11. novembrī, kā arī aicinātas bibliotēku nedēļas laikā diskutēt par miera jēdzienu mūsdienu pasaulē. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa tiks atklāta 9. novembrī ar Rītausmas stundas pasākumiem skolās un bērnu bibliotēkās, kuros bērni tiks iepazīstināti ar latviešu tautas pasaku "Zvēru karš" un Astrīdas Lindgrēnes romāna "Brāļi Lauvassirdis" 10. nodaļu. Savukārt pievakarē, Krēslas stundā, ieklausīsimies Somijas zviedru rakstnieka Ludviga Runeberga varoņsāgā par Leitnantu Stolu, ko īpaši šim nolūkam atdzejojuši Juris Kronbergs un Gundars Godiņš. Lai godinātu norvēģu raksnieku Knutu Hamsunu, kam šogad tiek atzīmēta 150 gadu jubileja, aicinām bibliotēkas rīkot pasākumus ar Hamsuna darba lasījumiem. Šim notikumam piedāvājam fragmentu no romāna "Ceļinieks klusi koklē" Teodora Lejas-Krūmiņa tulkojumā, kura lasījums var notikt jebkurā no bibliotēkas nedēļas dienām. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas plakāta autore ir zviedru māksliniece Mona Reningena, un to var lejupielādēt šeit. Kontakti: ieva@norden.lv vai 67280088. Mon, 09 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/265Apgāds unquot;Mansardsunquot; un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā gaidīs Jūs Knuta Hamsuna grāmatas unquot;Pa aizaugušām tekāmunquot; atvēršanā otrdien, 10. novembrī plkst. 19.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Sarīkojumā piedalīsies literatūrzinātniece, Daugavpils universitātes asociētā profesore Maija Burima, literatūrzinātniece Dace Dalbiņa un jaunā rakstniece, Knuta Hamsuna prozas konkursa laureāte Justīne Kļava. Grāmatas fragmentus lasīs aktieris Juris Strenga. Hamsuna 150. jubilejas gada svinību ietvaros grāmatas izdošanu atbalstījusi Norvēģijas Karalistes vēstniecība Latvijā. Tue, 10 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/77Apgāds unquot;Mansardsunquot; un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā gaidīs Jūs Knuta Hamsuna grāmatas unquot;Pa aizaugušām tekāmunquot; atvēršanā otrdien, 10. novembrī plkst. 19.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Sarīkojumā piedalīsies literatūrzinātniece, Daugavpils universitātes asociētā profesore Maija Burima, literatūrzinātniece Dace Dalbiņa un jaunā rakstniece, Knuta Hamsuna prozas konkursa laureāte Justīne Kļava. Grāmatas fragmentus lasīs aktieris Juris Strenga. Hamsuna 150. jubilejas gada svinību ietvaros grāmatas izdošanu atbalstījusi Norvēģijas Karalistes vēstniecība Latvijā. Tue, 10 Nov 2009 10:37:58 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/256 Zviedrijas ES prezidentūra un Ziemeļu Ministru padome aicina uz semināru par ES Baltijas jūras stratēģiju, kas norisināsies 12. novembrī Rīgas Ekonomikas augstskolā. !! Skaties semināru tiešsaistē: http://watch.sseriga.edu/ Ar priekšlasījumiem par Baltijas jūras reģiona potenciālu jaunās ES stratēģijas kontekstā uzstāsies pārstāvji no Eiropas Komisijas, Ziemeļu Ministru padomes, Ārlietu minsitrijas, Zviedrijas Starptautiskās attīstības un sadarbības centra (SIDA), kā arī Zviedrijas un Dānijas vēstniecībām. Tiks sniegts arī īss pārskats par reģiona radošo un inovatīvo klāsteru sadarbību praksē. Paneļdiskusijā, ko vadīs asociētais profesors Roberts Ķīlis, piedalīsies amatpersonas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts administrācijas institūcijām un uzņēmējdarbības sektoriem. ES Baltijas jūras stratēģija ir pirmā reģionāla līmeņa stratēģija Eiropas Savienības vēsturē. Stratēģijas mērķi īsumā: tīra apkārtējā vide, labklājības pieaugums, pateicoties tirdzniecībai un inovatīviem uzņēmumiem, uzlabojumi transporta un enerģijas sakaru tīklos, operatīva sadarbība nelaimes gadījumu novēršanā un pārrobežu noziedzības apkarošanā. Pasākuma programma Uzziniet vairāk par ES Baltijas jūras stratēģiju Thu, 12 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/25914. novembrī Rīgā notiks "CO2 E-Race Rīga" pasākumu sērijas pirmais posms - Rīgas CO2 kartes izveidošana. Sākot no plkst. 17:00, Rīgas CO2 karti veidos LYNX automašīna, kurā ievietots GPS (globālās pozicionēšanas sistēma), ar kuras palīdzību tiešsaistē projekta mājas lapā www.co2erace.lv un uz dažādiem ekrāniem Rīgā varēs redzēt, kā Rīgas kartē tiek iezīmēta CO2 ķīmiskā formula. Ekrāni ir izvietoti Stacijas laukumā, Brīvības ielas un Vairoga ielas krustojumā, kā arī Spīķeros pie Laikmetīgās mākslas muzeja KIM?. Šajā pašā dienā Spīķeros, Laikmetīgās mākslas muzeja KIM? telpās plkst. 16:00, Jākobs Fuglsangs Mikelsens piedāvās projekta prezentāciju. Pēc CO2 kartes izveidošanas automašīna LYNX un citi elektroniskie transporta līdzekļi būs apskatāmi pie KIM?. Šeit līdz pusnaktij būs apskatāmas arī interesantas izstādes saistībā ar klimata pārmaiņu tematiku. Šī projekta mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par globālajām klimata izmaiņām un globālā klimata krīzi Latvijā un pasaulē, kā arī demonstrēt risinājumus tās novēršanai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. "CO2 E-Race Rīga" pasākumu sērijas kulminācija būs aprīlī, kad notiks elektronisko automašīnu sacensības Biķernieku trasē, kā arī šo automašīnu parāde Rīgā 11.novembra krastmalas ielā un uz Rīgas tiltiem. "CO2 E-Race Rīga" pasākumi veidoti saistībā ar decembrī plānoto ANO klimata pārmaiņu konferenci COP 15, kas notiks Kopenhāgenā no 7. līdz 18. decembrim. "CO2 E-Race", tāpat kā COP 15, mudinās cilvēkus pievērst uzmanību klimata izmaiņām un meklēt tām risinājumus. Arī Latvija aktīvi iesaistās šajos pasākumos, organizējot seminārus, konferences, un elektromobīļu sacensības. Sīkāka informācija par 14. novembra pasākumu, kā arī citiem "CO2 E-Race Rīga" pasākumiem atrodama projekta mājas lapā www.co2erace.lv. Fri, 13 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/260Svētdien, 15. novembrī, plkst. 9:50 skatieties LTV7 kanālā raidījumu "Aktualitātes", kurā tiks piedāvāts plašāks izklāsts par nesen pieņemto ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Raidījumā par to runās arī Ziemeļu Ministru padomes Ģenerālsekretārs Haldors Āsgrimsons (Halldór Ásgrímsson). ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam ir pirmā reģionāla līmeņa stratēģija Eiropas Savienības vēsturē. Stratēģijas mērķi īsumā: tīra apkārtējā vide, labklājības pieaugums, pateicoties tirdzniecībai un inovatīviem uzņēmumiem, uzlabojumi transporta un enerģijas sakaru tīklos, operatīva sadarbība nelaimes gadījumu novēršanā un pārrobežu noziedzības apkarošanā. Ziemeļu Ministru padome ir bijusi aktīva stratēģijas izstrādē un ir uzņēmusies gan vadošo, gan partnerorganizācijas lomu vairākos no Rīcības plāna 80 projektiem. Plašāks ieskats par ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam: http://www.mfa.gov.lv/lv/eu/sadarbiba-baltijas-juras-regiona/bjs/ (latviešu val.) http://ec.europa.eu/regional_policy/cooperation/baltic/ (angļu val.) Sun, 15 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/261Skatieties raidījumu unquot;Ziemeļu puseunquot; LTV7 kanālā trešdien, 18. novembrī, plkst. 21:15 vai atkārtojumu LTV1 svētdien, 22. novembrī, plkst. 23:20. Šoreiz par neparasto un atšķirīgo fēriešu tradicionālajā dejā un mūzikā. Mon, 16 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/273Šovakar, 17. novembrī plkst. 19:00 kim? lekciju/kino zālē (3. st. Maskavas iela 12/1) ASV Vēstniecība Latvijā, ar Ziemeļu Ministru padomes biroja atbalstu, piedāvās iespēju noskatīties amerikāņu režisora Deivisa Gugenheima (Davis Guggenheim, 1963) filmu "An Inconvenient Truth". "An Inconvenient Truth" ("Neērtā patiesība") ir dokumetālā filma, kas tapusi 2006. gadā un stāsta par bijušā ASV viceprezidenta Ala Gora centieniem izglītot sabiedrību par globālo sasilšanu un tās izraisītajām klimata izmaiņām. Filma dokumentē Ala Gora uzstāšanos auditorijas priekšā, kuras laikā Gors gan ar joku, gan visnotaļ iedarbīgu uzskates materiālu palīdzību demonstrē klimata izmaiņu baisās sekas. Filma pirmizrādi piedzīvoja prestižajā ASV neatkarīgā kino festivālā Sundance Film Festival 2006. gadā, kur skatītāji to uzņēma ar ovācijām. "An Inconvenient Truth" vienlīdz pozitīvi novērtēja gan kino kritiķi, gan skatītāji. Filma ieguva divas ASV Kino akadēmijas balvas - Labākā dokumentālā filma un Labākā oriģināldziesma - un filmas kases ieņēmumi bija miljoni. 2007. gadā Alam Goram un Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomei (Intergovernmental Panel on Climate Change) tika piešķirta Nobela miera prēmija. Filma tiks demonstrēta angļu valodā, filmas garums 94 minūtes. Ieeja bez maksas Tue, 17 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/80Grāmata, kurā apkopoti 100 vienkārši un konkrēti pasākumi, ko ieviest ikdienā un kas dos paliekošu ieguldījumu cīņā par ilgtspējīgu un sakārtotu vidi. Taupīt enerģiju un mazināt piesārņojumu nav nemaz tik sarežģīti. "100 veidi, kā izglābt pasauli" palīdzēs saprast, ar ko lai sāk.Tue, 17 Nov 2009 12:48:13 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/275Š.g. 23. novembrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks lekciju cikla Kultūršoks trešā rudens lekcija. Šoreiz politologs Veiko Spolītis analizēs sabiedrības līdzdalības trūkumu Latvijā, izvērtēs tā cēloņus, kā arī sniegs ieskatu iespējamajos situācijas risinājumos. Lekcija būs turpinājums žurnālā "Teritorija" (tagad pieejams internetā www.teritorija.lv) aizsāktai tēmai "Sabiedrības līdzdalība - no masām uz individualitāti". Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektoram vai apstrīdēt viņa teikto. Ieeja lekcijā ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane [at] unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā. Atbalsta - Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv Thu, 19 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/280TV raidījumā unquot;Ziemeļu puseunquot; šoreiz par Latvijā tik iemīļoto orientēšanos un tās izcelsmi Zviedrijā. Skatieties šovakar LTV7 programmā plkst. 21:30 vai atkārtojumu svētdien, 29. novembrī LTV1 plkst. 23:20. Fri, 20 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/277 Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina ikvienu, kam interesē Ziemeļvalstis, ceļošana vai aizraujoši stāsti, uz Nordic Style pasākumu sērijas pēdējo šī gada tikšanos 26. novembrī plkst. 18:00. Iespaidiem šoreiz dalīsies TV raidījuma "Ziemeļu puse" radošā komanda, kas kopš 2009. gada janvāra ir vēstījusi LTV skatītājiem par Ziemeļvalstu sasniegumiem, īpatnībām un ikdienas dzīvi. Izceļojušies krustu-šķērsu pa Skandināviju, Īslandi un Fēru salām, raidījuma vadītāji Gustavs un Marta zina stāstīt daudz interesanta: par eko-mājām Somijā un "zaļajām" automašīnām Oslo ielās; par fēriešu aitām un zviedru pūdēto siļķi; un vēl un vēl un vēl… Bet vai "Ziemeļu pusei" ir izdevies atklāt ziemeļzemju "veiksmes stāsta" noslēpumu? Vai ir kaut kas, ko esam palaiduši garām vai ko raidījuma veidotāji atstājuši aiz kadra? Lai to uzzinātu, nāciet 26. novembra vakarā uz Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā (Marijas 13/3, Berga bazārs) un ņemiet līdzi draugus! Nordic Style - tās ir ikmēneša tikšanās ar interesantiem cilvēkiem un saistošas sarunas īsteni ziemeļnieciskā gaisotnē. Raidījumu "Ziemeļu puse" skatieties LTV7 kanālā 21:30 vai atkārtojumus LTV1 23:20. Tue, 24 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/282 No š. g. 3. līdz 5. decembrim Jauno mediju kultūras centrs sadarbībā ar Laikmetīgās kultūras NVO asociāciju organizē starptautisku kultūras tīklu menedžmenta semināru "Organizētie tīkli", kas pievērsīsies kultūras ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Seminārā piedalīsies pārstāvji no vairāk kā 20 laikmetīgās kultūras nevalstiskajām organizācijām, jauno mediju mākslas centriem un sadarbības tīkliem no Latvijas, Baltijas, Ziemeļvalstu un citiem Eiropas reģioniem, kā arī no Kaukāza valstīm. Ceturtdien, 3. decembrī pl. 19.30 RIXC un kim? ielūdz uz Spīķeriem, kur notiks nīderlandiešu mediju teorētiķa Ērika Kluitenberga publiskā lekcija "Ilgtspējīgas ne-mobilitātes dizains". Lasiet vairāk: http://rixc.lv/calendar/index.php?m=12unamp;y=2009 Sun, 29 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/2663.-4. decembrī Ziemeļu Ministru padome, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls un LR Labklājības ministrija rīko Ziemeļu un Baltijas valstu forumu unquot;Finansiālās krīzes ietekme uz sievietēm un vīriešiemunquot;. Seminārā valdošā ekonomiskā krīze tiks aplūkota no dzimumu līdztiesības perspektīvas. Vai sievietes un vīrieši Baltijā un Ziemeļvalstīs pārdzīvo finansiālās grūtības atšķirīgi? Kurš apmaksā rēķinus? Vai esam ko mācījušies no agrāko gadu ekonomiskajām problēmām? Kā izskatās dzimumu līdztiesība finansiālās krīzes ielenkumā? Pasākuma mērķis ir apmainīties pieredzēm, lai prasmīgāk spētu risināt finanšu krīzes radītās problēmas. Kā lai nodrošinām to, ka dzimumu līdztiesības perspektīva tiek ņemta vērā lēmumu pieņemšanas procesā? Semināra noslēgumā tiks izstrādātas konkrētas rekomendācijas un ieteikumi kopīgiem nākotnes projektiem. Dzimumu līdztiesības semināra dalībnieku mērķa grupas: politiķi, ierēdņi, pētnieki, nevalstiskās organizācijas. Wed, 02 Dec 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/285Ziemelu Ministru padome, kā arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības ir atvēlējušias ap 2,5 miljonus dāņu kronu (DKK) jeb vairāk kā 335 000 EUR Ziemeļvalstu-Baltijas valstu mobilitātes programmai "Valsts administrācija". Nākamais pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2010. gada 30. marts. Programma atbalsta mācību vizītes, prakses iespējas un kontaktu dibināšanu un uzturēšanu starp valsts sektora darbiniekiem, tādējādi veicinot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību starp nozaru ministrijām, kā arī reģionālās un vietējās pārvaldes institūcijām. Mobilitātes programma veicina zināšanu apmaiņu visos valsts administrācijas līmeņos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopīgu interešu jomās, līdz ar to atbalstot valsts administrācijas attīstību visā reģionā. Atbalstu piešķir projektiem, kuros iesaistītas vismaz trīs valstis no Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona (Dānija, Igaunija, Īslande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija). Programma sedz līdz pat 70% no ceļa un uzturēšanās izmaksām. "Mobilitātes programma "Valsts administrācija" ir ļoti nozīmīgs instruments sadarbības veicināšanai starp Baltiju un Ziemeļvalstīm," atzīst Liena Muraškina, Latvijas Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante, kas mobilitātes programmas pirmā projekta uzsaukuma ietvaros veiksmīgi īstenoja sadarbības projektu starp Latviju, Norvēģiju un Īslandi. Viņasprāt, pieredzes un ideju apmaiņai ir būtiska loma valsts administrācijas stiprināšanā Baltijas jūras reģionā. 2009. gadā Ziemeļvalstu-Baltijas valstu mobilitātes programmas "Valsts administrācija" ietvaros atbalstu saņēma 32 projekti, kuru kopējā piešķīrumu summa pārsniedza 1.4 miljonus DKK jeb 188 000 EUR. Atbalstītie pasākumi attiecās uz visdažādākajām sfērām: izglītība, likuma un kārtības uzturēšana, tiesu pētījumi, dabas aizsardzība, nodarbinātība un zemkopība. Mobilitātes programmu administrē Ziemeļu Ministru padomes birojs Igaunijā. Uz jautājumiem par programmu un pieteikumu noformēšanu atbildēs ZMP biroja Igaunijā padomnieks Madis Kanarbik, tel: +372 7 423 625, fakss: +372 7 441 241, e-pasts: public.administration@norden.ee Kontaktpersona Latvijā: Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece Daina Mežecka (67211506; daina@norden.lv) Mon, 07 Dec 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/288Ceturtdien, 10. decembrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks šī gada lekciju cikla Kultūršoks noslēdzošā lekcija. Šoreiz Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Jānis Bērziņš stāstīs par šobrīd aktuālo notikumu zinātnes jomā - Lielo hadronu paātrinātāju (Large hadron collider) un mikropasaules uzbūves pētniecību. BBC informē, ka ar šīs ierīces palīdzību zinātnieki cer paplašināt cilvēces zināšanas par to, kas noticis pirmajos brīžos pēc Lielā sprādziena, un veiksmes gadījumā rast atbildes uz dažiem no fizikas pamatjautājumiem, kas attiecas, piemēram, uz masas dabu vai citu dimensiju esamību, savukārt eksperimenta pretinieki raizējas par to, ka izmēģinājuma gaitā varētu atbrīvoties tik daudz enerģijas, ka rastos nekontrolējams melnais caurums, kas aprītu visu Zemi... Lektors J. Bērziņš sniegs ieskatu mikropasaules uzbūvē, kā arī pastāstīs par pētījumiem, kurus paredzēts veikt Lielā hadronu paātrinātājā. Tas ir visspēcīgākais daļiņu paātrinātājs, kādu jebkad ir radījuši cilvēki (Eiropas kodolpētījumu centra CERN vadībā). Lielais hadronu paātrinātājs izmaksājis 10 miljardus Šveices franku (4,66 miljardus latu) un ir uzbūvēts pazemē zem Šveices un Francijas robežas. Tā izveide ilgusi gandrīz divdesmit gadus. Ieeja lekcijā ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā. Atbalsta - Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv Tue, 08 Dec 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/290"CO2 E-Race" pasākumu sērijas ietvaros 13.decembrī Kopenhāgenā, izmantojot elektromobīļus, tiks izveidota CO2 karte. Šāda karte 14.novembrī jau veiksmīgi izveidota Rīgā, un tagad šis pasākums tiek īstenots arī Dānijā. Kopenhāgenas CO2 karti veidos gandrīz 100 elektriskās automašīnas, un, tāpat kā Rīgā, pasākuma laikā skatītājiem būs iespējams vērot kartes veidošanu uz pilsētas centrā izvietota ekrāna. Kartes veidošanas laikā Kopenhāgenas iedzīvotāji varēs fotografēt braucošās elektriskās automašīnas un lejupielādēt savus attēlus interneta saitē Google Maps, kur tās parādīsies Kopenhāgenas kartē. Visu pasākuma norisi varēs vērot arī "CO2 E-Race" pasākuma mājas lapā www.co2-e-race.blogspot.com. Sākot no 7.decembra, Kopenhāgenā norisinās ANO Klimata konference COP 15, kuras laikā pasaules valstu pārstāvji cenšas panākt starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņu mazināšanu. Saistībā ar šo konferenci tiek veidoti arī dažādi mākslas pasākumi, to skaitā arī "CO2 E-Race". Tas tāpat kā COP 15 mudina cilvēkus pievērst uzmanību klimata izmaiņām un meklēt tām risinājumus. Arī Latvija aktīvi iesaistās šajos pasākumos, organizējot seminārus, konferences un elektromobīļu sacensības. "CO2 E-Race" pasākumus Kopenhāgenā organizē Dānijas Kultūras institūts sadarbībā ar Kopenhāgenas un Frederiksbergas domēm un Dānijas Rūpniecības konfederāciju. "CO2 E-Race" Rīgas pasākumu sērijas kulminācija būs aprīlī, kad notiks elektrisko automašīnu sacensības Biķernieku trasē, kā arī šo automašīnu parāde Rīgā 11.novembra krastmalā un uz Rīgas tiltiem. Fri, 11 Dec 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/292ANO Kopenhāgenas klimata konference jeb COP15, kas norisinās no 7. līdz 18. decembrim, tiek dēvēta par vienu no vissvarīgākajām sanāksmēm cilvēces vēsturē. Lielas cerības tiek liktas uz pasaules valstu vadītājiem un viņu spēju vienoties par globālās sasilšanas apturēšanu. Ziemeļvalstu reģions ir paudis vienotu un stingru nostāju attiecībā uz klimata jautājumiem, kaut arī konferences pārrunu procesā valstis piedalīsies dažādos blokos (Dānija, Somija un Zviedrija ES sastāvā, Norvēģija un Īslande ārpus ES). Par Ziemeļvalstu sadarbības redzamību ANO Konferences laikā rūpēsies Ziemeļu Ministru padome, kas ir Ziemeļvalstu starpvaldību sadarbības organizācija: - Ziemeļu Ministru padome finansē Ziemeļu COP15 Klimata ekspertu grupu, kurā ietilpst pārstāvji no visa Ziemeļvalstu reģiona. - Pašā COP15 norises vietā, Bella Centrā, kopīgā izstāžu stendā uzstāsies Ziemeļu Ministru padome un citas Ziemeļvalstu organizācijas. Ar filmām, dažāda veida prezentācijām un citiem palīglīdzekļiem ik dienu tiks aktualizēta kāda no klimata tēmām (piemēram, Arktikas reģions, klimata pētniecība, finansējums, zaļā enerģija, bioloģiskā daudzveidība u.c.). - Ziemeļu Ministru padome piedalās kā finansētājs un kā dalībnieks Arktikai veltītajā izstādē Arctic Venue Ziemeļatlantijas Izstāžu namā (Nordatlantens Brygge). Kā daļa no informatīvā projekta, kura galvenā tēma ir Arktikas pētījumi, vienu no izstāžu kompleksa ēkām klās iespaidīga ledāja instalācija, simbolizējot notiekošās klimata pārmaiņas. - Ziemeļvalstu klimata sadarbība būs redzama arī klimata izstādē "Kopenhāgenas Klimata apmaiņa 2009" (Copenhagen Climate Exchange 2009). - Laikmetīgās mākslas izstādē Rethink - Contemporary Art unamp; Climate Change Ziemeļvalstu sadarbību pārstāv Ziemeļvalstu Kultūras punkts. - Ziemeļu Ministru padomes balva REClimate jauniešu īsfilmu konkursā tika piešķirta Fēru salu pārstāvjiem par darbu ar nosaukumu "Nasta" (Burden). Žūrijas raksturojumā filmai piemīt unquot;skaists vizuāls izpildījums savienojumā ar spēcīgu vēstījumu un dziļu izpratni. Vizuāli filma iedzīvina stāstu, kas ir pārlaicīgs un kura iespaids jūtams vēl ilgi pēc tā noskatīšanās. Filma parāda, ka klimata pārmaiņas ir mūsu pašu un mūsu senču izraisītas un ka to uzlikto nastu pārmantos arī nākamās paaudzes, ja mēs nerīkosimies tagad un tūlīt.unquot; Filmu unquot;Nastaunquot; var noskatīties šeit. Mon, 14 Dec 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/2942010. g. 5. janvārī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māju ielūdz uz literāru pasākumu "Domas un līdzības". Andra Konste, Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājas direktore, rosinās uz sarunu par lietām un vērtībām somu tulkotāju Mirju Hovilu, mācītāju Juri Rubeni un mākslinieku Māri Subaču. Mirja Hovila ir tulkotāja no Somijas, kas pašreiz uzturas Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājā un somu valodā tulko Jura Rubeņa darbu izlasi (ieskaitot "Domas un līdzības"). Sat, 02 Jan 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/2972010. gada 1. janvārī Ziemeļu Ministru padomes rotējošo prezidentūru no Īslandes pārņem Dānija. Par prezidentūras vadmotīvu ir izvēlēta globalizācija. Kā atzīst Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens (Lars Løkke Rasmussen) : "Arī Ziemeļvalstīm jārēķinās ar izaicinājumiem, ko rada globalizācija, klimata pārmaiņas un ekonomiskā krīze. Prezidentūras laikā meklēsim visam reģionam kopīgus risinājumus, maksimāli izmantojot dotās iespējas." Ziemeļvalstis turpinās uzturēt zaļa un inovatīva reģiona tēlu, uznemoties vadošo lomu klimata pārmaiņu un vides aizsardzības jautājumos. Tāpat tiks gādāts par jau veiksmīgi iedibināto sadarbību tehnoloģiskās attīstības, pētniecības un energoefektivitātes jomās. Ziemeļvalstis uzskata, ka Baltijas enerģijas sadarbības organizācija BASREC un ar tās palīdzību realizētā politika ir neatņemama ES Ziemeļu Dimensijas kursa sastāvdaļa. Ziemeļu Ministru padome vēlas stiprināt visa reģiona redzamību arī starptautiskā kontekstā, ko centīsies panākt, kooperējoties un aizstāvot kopīgas intereses ar tādām reģionālām organizācijām kā ES, Arktikas padome, Baltijas jūras valstu padome un Barenca reģiona padome. Starp prioritātēm tiek izcelta ekonomiskās krīzes radīto seku novēršana, kā arī rūpes par reģiona nākotni un pamatu veidošana turpmākai ekonomikas izaugsmei. Lejupielādēt 2010. gada prezidentūras programmu (angļu valodā) Prezidentūras mājas lapa: http://www.norden2010.dk/da >> Ziemeļu Ministru padome ir sadarbības institūcija starp Ziemeļvalstu valdībām, kas tika nodibināta divdesmit gadus pēc Ziemeļu Padomes izveidošanās - 1971.gadā. Ziemeļvalstu sadarbībā ir iesaistītas Dānija, Zviedrija, Norvēģija, Somija, Īslande un autonomie apgabali - Grenlande, Fēru salas (Dānija) un Olandes salas (Somija). Lasiet vairāk: http://www.norden.org Sun, 03 Jan 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/307Piektdien, 22.janvārī, Baltijas Ministru padomes sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeri vienojās par ciešāku sadarbību ekonomikas ilgtermiņa attīstībā un Baltijas reģiona konkurētspējas stiprināšanā. Baltijas Ministru prezidenti uzsvēra uz zināšanām balstītas ekonomikas un pētniecības attīstības lomu tautsaimniecības izaugsmē. Amatpersonas vienojās veicināt sadarbību finanšu un ekonomikas nozarēs, izmantojot visus Baltijas valstu sadarbības formātus. Tādēļ līdz septembrim triju valstu Finanšu un ekonomikas ministrijas izvērtēs iespējas Baltijas ministru padomes ietvaros izveidot ekonomikas un finanšu darba grupa. Tika pārrunāti arī jautājumi par perspektīvu attīstīt koordinētu nodokļu sistēmu, kā arī par Baltijas valstu kopējo interesi eiro ieviešanā. Valstu vadītāji uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbība ir jāstiprina, lai sekmētu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formāta - NB8 iespējas jauno globālo izmaiņu laikā. Tikšanās laikā tika novērtēta triju valstu veiksmīgā sadarbība jaunā NATO stratēģiskās koncepcijas jautājumā, tādejādi veicinot Baltijas interešu pārstāvību NATO dalībvalstu diskusijā. Premjeri vienojās, ka Baltijas ministru padomes Vecāko amatpersonu komitejai būs jāizvērtē esošo sadarbības formātu efektivitāte un nākotnes perspektīvas. Tāpat triju valstu labklājības un veselības ministrijām būs jāsagatavo priekšlikumi par Baltijas ministru padomes sadarbību ar Baltijas Asamblejas Sociālo lietu komiteju Baltijas valstīm aktuālajos sociālajos jautājumos. Baltijas Ministru prezidenti pārrunāja arī Baltijas Premjerministru padomes plānoto tikšanos 2010.gada 23.un 24.septembrī, kā arī savu dalību konferencē par reģionu konkurētspēju, kurā piedalīsies Baltijas asamblejas pārstāvji un Baltijas valstu uzņēmēji. Fotogrāfijas no Baltijas Ministru padomes ir pieejamas Valsts kancelejas interneta foto albumā: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157623135988625/ Baltijas Ministru padomes tikšanos organizē Latvija saistībā ar Baltijas Ministru padomes prezidentūru 2010.gadā. Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994. gada 13. jūnijā. BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaras līmenī. Fri, 22 Jan 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/323Laiks: 09.02.-13.02 Vieta: Stokholma LMA Dizaina nodaļa ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalstu jau piekto gadu piedalās Stokholmas mēbeļu meses (09.02.-13.02) jauno dizaineru sadaļā Greenhouse, tādejādi kļūstot par atpazīstamu spēlētāju Ziemeļu un Baltijas dizaina skolu starpā. Šī gada ekspozīciju veido Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas uzņēmuma Vannu Fabriku PAA sadarbības projekts. Stokholmā tiks demonstrētas kopdarbības rezultātā tapušas unikālas izlietnes. Šī gada Dizaina nodaļas dalības mērķis mesē ir dibināt tiešos kontaktus ar Ziemeļvalstu uzņēmumiem, gūt tālāku pieredzi kaimiņvalstu industriālajā dizainā, rast iespējas praktizēties uzņēmumos un meklēt jaunas iespējas sadarbībai. LMA ekspozīcija ,,Welcome to my bath" apskatāma jauno dizaineru ekspozīcijas zālē ,Greenhouse stendā V01:12. Izstādē piedalās LMA Dizaina nodaļas docētāji Gita Straustiņa, Juris Krūmiņš, Ervīns Pastors, Barbara Ābele, Holgers Elers, Ingūna Elere, Aija Freimane un studenti Svetlana Šaguna, Viktorija Ivanova, Jānis Valdmanis, Kaspars Jursons, Marta Batbajarina un Intars Ozols. Vairāk informācijas: http://www.designlv.lv/ unamp; http://www.lma.lv/ Thu, 28 Jan 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/313Apkopojot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas Kultūra 2009. gada piešķīrumu rezultātus, dalībnieki no Latvijas ir izrādījušies gana aktīvi. Mobilitātes stipendijas radošiem braucieniem uz Ziemelvalstīm ir saņēmuši 36 Latvijas radošo profesiju pārstāvji, bet rezidenču atbalsta programmā tika atbalstītas divas Latvijas rezidences: Kultūras un mākslas projekts Noass un Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māja. Īstermiņa un ilgtermiņa sadarbības tīklu programmā veicās 6 projektu iesniedzējiem, savukārt papildus trīs projektos Latvija figurē piesaistīto partneru statusā. Jāpiebilst, ka bez tam trīs no Latvijas mākslas un kultūras organizāciju iesniegtajiem projektiem saņēma finansējumu no Mākslas un kultūras programmas, kur, atšķirībā no Mobilitātes programmas, Baltijas valstis ar līdzfinansējumu nepiedalās. Kopumā Latvija no līdzdalības Baltijas un Ziemeļvalstu mobilitātes programmā Kultūra tās pirmajā darbības gadā ir saņēmusi 243 357 EUR jeb vairāk kā 170 000 LVL. Mobilitātes programma turpinās arī 2010. gadā, un jau šobrīd tiek gaidīti pieteikumi sekojošās aktivitātēs: individuāliem radošiem braucieniem uz Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, kā arī mākslinieku rezidenču centru atbalstam. Pieteikšanās termiņi: 10. un 24.februāris. Vairāk informācijas meklējiet http://www.norden.lv/lv/grants/29 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu Kultūra kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Programma darbojas no 2009. līdz 2011. gadam, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā: http://www.kknord.org/ Fri, 29 Jan 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/314Biroja bibliotēkā ir pieejamas vairākas no X Ziemeļvalstu Filmu dienu repertuāra filmām: Roskilde (Dānija), Puisis, kurš mīlēja Ingvi (Norvēģija), Mamuts (Zviedrija) un Briesmīgi laimīgi (Dānija). Tāpat piedāvājam iepazīties ar Ziemeļvalstu filmām, kas izrādītas iepriekšējos gados starptautiskā filmu festivāla "Arsenāls" ietvaros: Hortens, Neērtais cilvēks (Norvēģija), Mēģeņu pilsēta (Islande), Zozo (Zviedrija), Slepkavība (Dānija) u.c. Thu, 04 Feb 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/329 NATO spējas garantēt Baltijas valstu drošību pēdējā laikā tikušas asi kritizētas. Tai pat laikā Stoltenberga ziņojums (Stoltenberg Report), kurā ietverti 13 ieteikumi, kā uzlabot Ziemeļvalstu savstarpējo sadarbību aizsardzības jomā, iesaka paplašināt Ziemeļvalstu sadarbību ārpolitikas un drošības sfērā. Iespējamās izmaiņas Ziemeļvalstu savstarpējā sadarbībā, tādējādi aizpildot relatīvo drošības vakuumu, kas šobrīd pastāv Baltijas valstīs, bija centrālais jautājums Starptautiskā aizsardzības studiju centra (International Centre for Defence Studies) organizētajā konferencē Tallinā. Edvards Lūkass (Edward Lucas), The Economist korespondents Centrālajā un Austrumeiropā, diskusiju laikā norādīja, ka NATO šobrīd pastāv lielas iekšējās nesaskaņas un ka pārāk liela uzmanība tiek veltīta ISAF misijai Afganistānā, dodot pamatu apšaubīt alianses spējas garantēt drošību Baltijas valstīs. Tāpat Lūkass pauda satraukumu par Krievijas līderu nostāju Gruzijas jautājumā, noslēgto līgumu starp Franciju un Krieviju par pasaules modernāko bruņukuģu iegādi, kā arī kritiski izteicās par NATO Bukarestes samitu, nosaucot to par izgāšanos. Viņš norādīja, ka drošību Baltijas valstīs varētu nodrošināt ciešākā sadarbībā ar Ziemeļvalstīm, tomēr apšaubot šādas alternatīvas realizēšanās iespējas. Lūkasa kritikai piekrīt arī Zviedrijas Aizsardzības pētniecības aģentūras (Swedish Defence Research Agency) un Drošības un attīstības politikas institūta (Institute for Security and Development Policy) zinātniskais līdzstrādnieks, ģenerālmajors Kārlis Neretnieks. Arī viņš apšauba NATO rīcībspēju krīzes situācijās un nepiekrīt apgalvojumam, ka Baltijas valsīm vajadzētu balstīt savu drošību tikai uz Ziemeļvalstu drošības garantijām, kuras pašas jau ir izvirzījušas savas prioritātes drošības jomā. Tā, piemēram, Norvēģija vairāk fokusējas uz krīžu noregulējumu un drošību Barenca jūrā, kā arī tiecas uz ciešākas militārās sadarbības nodibināšanu ar ASV, savukārt Dānija un Zviedrija galveno uzmanību velta misijai Afganistānā. Ģenerālmajors norāda, ka tikai Somija ir vairāk orientēta uz militāro pašaizsardzību, krietni apsteidzot pārējās Ziemeļvalstis. Tai pat laikā eksperti, kas piedalījās diskusijās, augstu vērtē 2009. gadā pieņemto Zviedrijas rezolūciju, kas paredz uzbrukuma gadījumā Baltijas valstīm sniegt militāru palīdzību. Ģenerālmajors Neretnieks uzskata, ka vērienīga uzbrukuma gadījumā ar Ziemeļvalstu palīdzību būtu par maz, tāpēc daudz svarīgāk ir iesaistīt ES un NATO kā galvenos drošības garantus. Tam piekrīt arī Dānijas vēstnieks Igaunijā Uffe Baslevs (Uffe Baslev), iesakot uz Baltijas valstu drošību raudzīties no globālas perspektīvas, cieši sadarbojoties ar citām demokrātiskām valstīm. Lūkasa kritikai par NATO nepiekrīt Igaunijas Ārlietu ministrijas Politikas plānošanas departamenta direktors Marguss Kolga (Margus Kolga), tomēr viņš atzīst, ka būtu nepieciešams padarīt redzamāku Vašingtonas līguma 5.pantu, piemēram, sarīkojot NATO militārās mācības Baltijas valstīs. Taču viņš atgādināja, ka drošības jomā Igaunijai šobrīd nav iespējamas citas alternatīvas NATO. Norvēģijas Ārlietu ministrijas vecākais padomdevējs Sverre Jarvels (Sverre Jarvell) atzīmē, ka joprojām ir daudz valstu, kas nav NATO dalībvalstis, tomēr kas ar entuziasmu raugās uz Ziemeļatlantijas aliansi, jo, neraugoties uz izdevumu pieaugumu modernu militāro tehnoloģiju izstrādē, reģionālās vienības var būt par mazu, lai individuāli spētu nodrošināt pilnīgu aizsardzību pret ārējiem draudiem. Ziņojums par konferenci (angļu valodā) Mon, 08 Feb 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/322 Ir nācis klajā jauns interneta žurnāls ar nosaukumu Ziemeļu Stāsti, kas atrodams pēc tīmekļa adreses www.ziemelustasti.lv Ziemeļu Stāsti iznāks divas reizes mēnesī, tieši ceturtdienās. Tajā tiks publicēti jauni vēstījumi no dažādiem autoriem, kuriem Ziemeļu zemes iekritušas sirdīs, prātos un ceļojumu somās. Lasītāji varēs iepazīties ar stāstiem par šodienas ļaudīm, kas dzīvo, šķiet, matemātiski precīzi izskaitļotā sistēmā, kuri maksā lielākos nodokļus pasaulē un uzskata sevi par pasaules sirdsapziņu. Stāsti par tā dēvēto ziemeļu dzīvesveidu, ko apskauž, pēta, atdarina, dažkārt atzīst par pārāk vienmuļu, un kas, škiet, nevienu neatstāj vienaldzīgu. Ziemeļu Stāstu pirmajā numurā lasiet par Ziemeļvalstu modeli un tajā mītošo Homo Nordicus īpatni, par telemedicīnas eksperimentiem Zviedrijā, par labāko Ziemeļvalstu restorānu "Noma" un citām aktualitātēm. Lasiet un vērtējiet: http://www.ziemelustasti.lv/ >> Ziemeļu Stāsti viesojas Latvijas Radio raidijumā Kultūras Rondo >> Bildes no atklāšanas pasākuma 28. janvārī. Tue, 09 Feb 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/84Politika, socioloģija, plašsaziņas līdzekļi, vēsture - tik plašs ir tematu loks, kas skarts jauniegādātajās biroja bibliotēkas grāmatās: The Nordic States and European Unity Manufacturing Europe: Spaces of Democracy, Diversity and Communication European Union and the Making of a Wider Northern Europe Remaking Europe in the Margins Ethnicity and Nation Building in the Nordic World The Nordic Regions and the European Union Political Institutions in Europe Communicating Politics: Political Communication in the Nordic Countries The Oxford Illustrated History of the Vikings Russia Lost or Found? African Media, African Children Wed, 10 Feb 2010 14:05:44 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/326 Daži no Ziemeļu Stāstu draudzīgās komandas viesojās Latvijas Radio 1 raidījumā Kultūras Rondo. Raidījumu var noklausīties šeit. Thu, 11 Feb 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/335 Interneta žurnāla "Ziemeļu stāsti" otrajā numurā lasiet par ANO Klimata konferenci jeb COP15. Video uzrunā savās pārdomās par Kopenhāgenas veiksmēm un neveiksmēm dalās žurnālists un raidījuma "Vides fakti" vadītājs Sandijs Semjonovs. Tāpat lasītāju vērtējumam tiek piedāvāta intervija ar LR Vides ministrijas Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktoru Valdi Bisteru, kurš ANO Klimata konferences ietvaros darbojās Latvijas delegācijas sastāvā. Ko paredz "Kopenhāgenas vienošanās", cik "zaļa" ir Latvijas ekonomika, un kāpēc sabiedrības uztverē klimata izmaiņas joprojām paliek kaut kas tāls un uz mums neattiecināms? Lasiet un komentējiet: http://www.ziemelustasti.lv/ "Ziemeļu stāsti" ir tīmekļa žurnāls, kas iznāk divas reizes mēnesī - tieši ceturtdienās. Tajā tiek publicēti jauni vēstījumi no dažādiem autoriem, kuriem Ziemeļu zemes iekritušas sirdīs, prātos un ceļojumu somās... Thu, 18 Feb 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/336 Visi Ziemeļu draugi un citi interesenti aicināti uz kārtējo Nordic Style ikmēneša pasākumu šo ceturtdien, 25. februārī plkst. 18:00. Šoreiz profesore Agrita Briede, LU Ģeogrāfijas nodaļas vadītāja, rādīs un skaidros, kā darbojas planētas sasilšanas un atdzišanas mehānismi. Vakara gaitā lektorei varēs uzdot jautājumus, kā arī iesaistīties diskusijā par klimata pārmaiņām. Nordic Style - tie ir Ziemeļu Ministru padomes birojā rīkotie pasākumi katra mēneša pēdējā ceturtdienā, kur tīmekļa žurnāla "Ziemeļu Stāsti" lasītāji var satikt rakstu autorus un citus Ziemeļu entuziastus. "Ziemeļu Stāstu" pēdējā numura tēma īpaši veltīta ANO Klimata konferencei Kopenhāgenā, Latvijai kā "zaļās" ekonomikas līdzveidotājai, kā arī pārspriedumiem par patēriņa kultu klimata pārmaiņu kontekstā. Lasiet un izsakiet savu viedokli: http://www.ziemelustasti.lv/ Mon, 22 Feb 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/343Interneta žurnāla "Ziemeļu stāsti" jaunākajā numurā lasiet par latviešu piedzīvojumiem Ziemeļvalstu darba tirgū. No biļešu pārdevējas un brīvprātīgās darbinieces nevalstiskā organizācijā Bergenā līdz karjeras turpināšanai starptautisku konfliktu risināšanā - tik līkumains bija latvietes Guntas Veņģes ceļš Norvēģijā. Savukārt grāmatvedības pakalpojumu pārdevēja Mārtiņa Barkovska labās krievu valodas zināšanas pavēra ceļu uz gadu ilgo pieredzi Somijā. Video intervijā viņš stāsta par somu disciplinētību, pieprasītākajiem speciālistiem Somijas darba tirgū un attieksmi pret iebraucējiem. Zviedru ekonomikas profesors Larss Okselhaims raksta par Ziemeļvalstu darba tirgu globalizācijas laikmetā. Viņš iestājas pret slēptu protekcionismu un pelēko ekonomisko zonu izplatību, tā vietā mudinot uz ciešāku sadarbību un investīciju piesaisti visam reģionam kopumā. Lasiet un komentējiet: www.ziemelustasti.lv "Ziemeļu stāsti" ir tīmekļa žurnāls, kas iznāk divas reizes mēnesī - tieši ceturtdienās. Tajā tiek publicēti jauni vēstījumi no dažādiem autoriem, kuriem Ziemeļu zemes iekritušas sirdīs, prātos un ceļojumu somās... Thu, 25 Feb 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/337Ziemeļu Ministru padomes birojā notika LU profesora Viktora Freiberga priekšlasījums Savējie un svešie. Mītiskais un sadzīviskais Fridriksona filmās, kas bija veltīts īslandiešu kinorežisora Fridrika Tora Fridriksona (Fridrik Thór Fridriksson) daiļradei. Fridriks Tors Fridriksons (dz. 1954.g.), kas kino izglītību ieguvis gandrīz pašmācības ceļā, bijis pirmā īslandiešu kinožurnāla izveidotājs un galvenais redaktors. Pasaules atzinību guvis, pateicoties savai pirmajai pilnmetrāžas aktierfilmai Baltie vaļi (1987.g.) un vēlāk - filmai Dabas bērni (1991.g.), kas tika nominēta ASV Kinoakadēmijas gada balvai "Oskars" . Svešie un savējie from Ziemeļu Stāsti on Vimeo. P.S. Biroja bibliotēkā pieejamas 4 no režisora filmām: >> Children of Nature (Börn náttúrunnar) >> Cold Fever (Á köldum klaka) >> Devil's Island (Djöflaeyjan) >> Angels of the Universe (Englar alheimsins) Fri, 26 Feb 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/346 Interneta žurnālā "Ziemeļu stāsti" šoreiz viss par un ap Zviedriju: sākot ar vasaras saulgriežu tradīcijām un beidzot ar politikas dzīves peripetijām. Mākslas zinātnieks Jānis Borgs, kura dzīves gaitas ir cieši saistītas ar šo Ziemeļu valsti, dalās savos vērojumos - par zviedros iesakņojušos vainas apziņu, par mūžam dzīvo internacionālismu un sadzīves īpatnībām. Paši zviedri sevi uzskata par kautrīgiem, klusiem un garlaicīgiem. Vai tas ir Jantes likuma garā ieturētās audzināšanas rezultāts? Un kā klājas zviedru stabilitātes garantam - sociāldemokrātiem? Vai pēc nesenā zaudējuma ir gaidāma politiskā reinkarnācija? Par to visu lasiet jaunākajā "Ziemeļu stāstu" numurā: www.ziemelustasti.lv "Ziemeļu stāsti" ir tīmekļa žurnāls, kas iznāk divas reizes mēnesī - tieši ceturtdienās. Tajā tiek publicēti jauni vēstījumi no dažādiem autoriem, kuriem Ziemeļu zemes iekritušas sirdīs, prātos un ceļojumu somās... Wed, 03 Mar 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/339Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā norisinājās zviedru rakstnieka Ulfa Eriksona grāmatas "Stikla cilvēki" prezentācija. Grāmatas autoru Ulfu Eriksonu uz sarunu aicināja tulkotājs un dzejnieks Juris Kronbergs. Diskusijā par romānu piedalījās arī dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš, žurnāliste un tulkotāja Ieva Lešinska, kā arī dzejniece Liāna Langa. Video: grāmatas autors Ulfs Eriksons un tulkotājs Juris Kronbergs. Ulfa Eriksona (1958) postmodernais romāns "Stikla cilvēki" (Varelser av glas) latviski iznācis Jāņa Rozes apgādā. Tas ir dažādu atmiņu, atsauču un pārdomu blīvi caurvīts stāsts par četriem nejaušības kopā savestiem draugiem - skeptiskiem intelektuāļiem - mūslaiku tukšības un pliekanības patērētājlaikmetā. Tomēr romānu var uztvert arī kā metaromānu, kas dekonstruē reālisma pretenzijas, ņemot talkā valodu un tās neierobežotās iespējas. "Romāns "Stikla cilvēki" ir gan fantastisks vēstījums maģiskā reālisma garā, gan blēņu stāsts, gan filosofisks un sabiedriski-socioloģiski-psiholoģisks domraksts, gan dzeja, dzejproza, epifānijas, gan arī satīra un pastičo, tukšu frāžu un pretencioza augstā stila imitēšana un izsmiešana, gan..." - raksta Juris Kronbergs, tulkotājs. "Šo milzīgo, asociācijām bagāto, pāri malām plūstošo vielu kopā satur savdabīga dzīves izjūta, vientulības melanholija, savdabīgi gaišs apkārt klīstošs nemiers. Tādēļ labirintveida saturs nekad neņem virsroku, romāns ir un paliek caurredzams, skaidrs kā stikls, lai cik meandros stāstījums vītos. Ar savu īpatno un skaisto romānu Ulfs Eriksons vienkārši paveicis to, par ko visi romānu autori sapņo: uzbūvējis caurspīdīgu laika tvertni, stikla radījumu, kas sevī ietver aizgājušā laika silto elpu," - vērtējis laikraksts Dagens Nyheter. Grāmata izdota ar Zviedrijas Kultūras padomes (Statens Kulturråd) finansiālu atbalstu.Thu, 04 Mar 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/350 Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC aicina uz grāmatas "Leduslācēns Ille" atvēršanas svētkiem un tikšanos ar vienu no tās autoriem Ivaru Sīli š.g. 31.martā plkst. 18.30 Rīgā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Grāmata jaukā un humoristiskā veidā stāsta par leduslācīti Illi no paša pēdējā ledus gabala. Leduslauki ir izkusuši, roņi vairs neķeras, un izsalkušais lācēns nolemj izvēlēties vieglāko ceļu - doties uz zooloģisko dārzu, lai atrastu jaunu mājvietu un lai būtu paēdis un brīvs no skolas pienākumiem. Par šiem un citiem leduslācēna piedzīvojumiem un par to, kā leduslāčiem klājas viņu īstajās mājās Arktikā, stāstīs viens no grāmatas līdzautoriem - Grenlandē dzīvojošais latviešu fotogrāfs un rakstnieks Ivars Sīlis. Ivaru Sīli uz sarunu aicinās žurnālists Sandijs Semjonovs. Sandija Semjonova saruna ar Ivaru Sīli from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.Sat, 27 Mar 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/352Igauņu izcelsmes somu rakstniece Sofī Oksanena (Sofi Oksanen) ir ieguvusi 2010. gada Ziemeļu Padomes balvu literatūrā par savu darbu Attīrīšana (Puhdistus). Sofī Oksanenas (dz. 1977) pēc skaita trešais romāns atklāj autores literāro spēku visā pilnībā. Bagātīgā un izteiksmīgā valodā viņa savij konkrētus vēsturiskus faktus - Igaunijas padomju laika pagātni - ar tik aktuālu un globāla mēroga mūslaiku problēmu kā cilvēktirdzniecību Baltijas jūras reģionā. Žūrijas motivācija apliecina: unquot;Sofī Oksanenas romāna Attīrīšana darbība norisinās Igaunijā divos atšķirīgos laika posmos, taču tā tematika - mīlestība, nodevība, vara un bezspēcība - nepazīst laika robežu. Neparasti trāpīgā un spēcīgā valodā autore parāda, kādu iespaidu uz vienkāršo cilvēku atstāj vēsture un kādas ir vēstures atskaņas šodienā.unquot; 350 000 DKK vērto literatūras balvu Sofī Oksanenai pasniegs 2010. gada novembrī Ziemeļu Padomes sesijā Reikjavīkā, Īslandē. Ziemeļu Padomes balva literatūrā tiek piešķirta kopš 1962. gada. Lasiet vairāk par Literatūras balvu http://www.youtube.com/watch?v=ZDxfohgwXtUunamp;feature=player_embeddedSun, 28 Mar 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/347 Martā Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā rīkoja Ziemeļu Stāstu ikmēneša tematisko vakaru: Māksla kā provokācija! Pasākumu atklāja režisore Una Celma ar fragmentiem no savas dokumentālās filmas "Latvietis, par kura galvu izsludināta 150 000 USD atlīdzībaunquot;, kas nesen piedzīvoja TV pirmizrādi Latvijas Televīzijā. Vakara turpinājumā provokatīvās izpausmes vietējās mākslas kontekstā iztirzāja mākslas zinātnieks Jānis Borgs. Vai mākslā viss ir atļauts? - šis jautājums pēdējā laikā ir kļuvis īpaši aktuāls saistībā ar nesenajiem notikumiem Zviedrijā, kur latviešu izcelsmes karikatūrists Larss Vilks kādā no saviem darbiem bija attēlojis islāma pravieti Muhamedu suņa veidolā. Pārdrošā rīcība atnesa ne tikai popularitāti, bet arī reālus dzīvības draudus: 9.martā Īrijas policija apcietināja septiņus musulmaņus, kuri tiek turēti aizdomās par Larsa Vilka slepkavības plānošanu... Ziemeļu Stāstu 4dienas - tie ir Ziemeļu Ministru padomes birojā rīkotie pasākumi katra mēneša pēdējā ceturtdienā, kur tiekamies ar interesantiem cilvēkiem un risinām saistošas sarunas par ziemeļnieciskām tēmām. Ziemeļu Stāsti (www.ziemelustasti.lv) ir tīmekļa vietne visiem tiem, kam Ziemeļu zemes iekritušas sirdīs, prātos un ceļojumu somās... Mon, 29 Mar 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/340No 26.marta līdz 25.aprīlim galerijā "Supernova" un Krāmu ielas apkārtnē bija apskatāma dāņu mākslinieka Troelsa Sandegårda neparasta izstāde-instalācija EXHALE. Troels Sandegård's exhibition Exhale in Riga from Ziemeļu Stāsti on Vimeo. Šī izstāde tika ietverta CO2 E-Race Riga pasākumu sērijā, kuras mērķis bija palielināt sabiedrības izpratni par globālajām klimata izmaiņām un globālā klimata krīzi Latvijā, kā arī demonstrēt risinājumus tās novēršanai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Izstāde - instalācija EXHALE aicina skatītāju ielūkoties, kā dabas un klimata jautājumi tiek risināti mākslas pasaulē. Mākslinieks cer ar savu darbu veicināt sarunas un diskusijas par ekoloģijas tēmu, parādot mijiedarbību starp mākslu un dabu, telpu un vietu, mākslīgo un dabisko, mākslu un pilsētainavu, kas ir ļoti aktuālas tēmas šajā klimatu pārmaiņu laikmetā. Idejas tehniskais risinājums balstās uz ventilācijas cauruļu sistēmas izveidi, kur ar ventilatora palīdzību uz galerijas telpām un prom no tām tiek pārraidīts gaiss un skaņa, kā arī gaisa sēņu "gleznu" veidošanu uz galerijā izvietotajām stikla platēm. Šodien, kad apzināmies, ka globālā klimata krīze vairs nav tikai tukšs vārds, mums katram vajadzētu aizdomāties, vai efektīvi izmantojam ventilācijas iekārtas, vai ziemas laikā neveram vaļā logus bez iemesla, ļaujot aizplūst siltajam gaisam, kas liek telpām izsalt, kā rezultātā atkal ir jātērē siltumenerģija, lai telpas tiktu atkārtoti piesildītas. Tādas šķietami ikdienišķas lietas kā ventilācijas iekārtas, pareiza siltināšana un rūpīgi izplānota izolācija var būtiski samazināt CO2 izplūdi. Projekts "CO2 E-Race Rīga" noslēgsies 15. maijā, kad Biķernieku trasē notiks sacensības automašīnām ar zemu CO2 izmešu līmeni, kā arī varēs vērot šo automašīnu svinīgo parādi Rīgas centrā. "CO2 E-Race" projekta pasākumus Latvijā organizē Dānijas Kultūras institūts sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā, Dānijas Karalistes vēstniecību Latvijā un Sorosa fondu Latvijā. Papildus informācija: www.co2erace.lv Tue, 30 Mar 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/87 Biroja bibliotēkā ir pieejamas vairākas no X Ziemeļvalstu Filmu dienu repertuāra filmām: Roskilde (Dānija), Puisis, kurš mīlēja Ingvi (Norvēģija), Mamuts (Zviedrija) un Briesmīgi laimīgi (Dānija). Tāpat piedāvājam iepazīties ar Ziemeļvalstu filmām, kas izrādītas iepriekšējos gados starptautiskā filmu festivāla "Arsenāls" ietvaros: Hortens, Neērtais cilvēks (Norvēģija), Mēģeņu pilsēta (Islande), Zozo (Zviedrija), Slepkavība (Dānija) u.c. Tue, 30 Mar 2010 13:11:19 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/353 Jaunākajā Ziemeļu Stāstu numurā lasiet: Kā dāņi Muhamedu zīmēja (Viestarts Gailītis) No Rušdi līdz Vestergordam (Nilss Barfods) 150 000 USD par Vilka galvu (Una Celma) Fri, 09 Apr 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/354Ceturtdien, 15. aprīlī plkst. 18.00 aicinām uz prof. Viktora Freiberga priekšlasījumu unquot;Stāstu mednieki: Holivuda dodas uz Ziemeļvalstīm". Agrāk radušos leģendu vai stāstu izmantošanai literatūrā ir senas tradīcijas. Šodien esam liecinieki tam, ka mūsdienu kino aizvien vairāk agrāk filmēti scenāriji tiek uzņemti no jauna. Vai iespējams izskaidrot, kāpēc aizvien biežāk mums tiek piedāvāti tā saucamie rimeiki, un vai tas apliecina stāstu izsīkumu mūsdienu pasaulē? Ir salīdzinoši daudz piemēru, kad Holivudā top Ziemeļvalstu režisoru rimeiki. Vai ziemeļnieku darbi tiek "pārfilmēti" tāpēc, ka tiem ir aizraujošāki stāsti, vai arī Ziemeļvalstu kino valoda globālai auditorijai ir pārlieku sarežģīta? Šie ir jautājumi, uz kuriem mēģināsim rast atbildes. Tue, 13 Apr 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/355Jaunākajā Ziemeļu Stāstu numurā lasiet: Islandiešu galaktika Labās puslodes laiks Kas ir Nokia un Somijas mobilo tehnoloģiju veiksmes atslēga? Mon, 19 Apr 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/357Radošuma nedēļas ietvaros Ziemeļvalstu ģimnāzijā 29.aprīlī notiks radošas darbnīcas, kas rosina interesi par dažādu svešvalodu apguvi. 7.-12.klašu skolēni un pedagogi tiks aicināti arī Ziemeļu Ministru padomes biroja radošajā darbnīcā, kur ikviens varēs pārbaudīt savas zināšanas par pārsteidzoši daudzveidīgo Ziemeļu reģionu. Pasākuma laikā darbosies sekojošas valodu darbnīcas: angļu, baltkrievu, dāņu, franču, igauņu, ivrita, japāņu, krievu, ķīniešu, lietuviešu, norvēģu, poļu, somu, spāņu, ukraiņu, vācu, zviedru un latīņu valodas apguvei. Visas radošās darbnīcas strādās vienlaicīgi, aktivitātēm paredzot noteiktu laiku, līdz ar to pasākuma ietvaros būs iespējams apmeklēt dažādas radošās darbnīcas! Pasākumu organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā, Britu padomes biroju Latvijā, Gētes institūtu, Dānijas Kultūras institūtu un Ziemeļvalstu ģimnāziju. Pasākuma laiks: 2010.gada 29.aprīlis, plkst. 14.00 - 17.00. Pasākuma norises vieta: Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzija, P.Lejiņa ielā 12, Rīgā, (apskatīt karti). >> Radošuma nedēļa Latvijā norisināsies no 26.-30.aprīlim. Tās mērķis: apzināt un stiprināt saites starp radošumu, izglītību un Latvijas ilgtspējīgu attīstību globalizētajā pasaulē; rosināt jaunu radošo partnerību un iniciatīvu veidošanos stabilas platformas veidošanai radošuma un radošo talantu atbalstam; aktualizēt Globālo Izglītības Visiem nedēļu Latvijā. Nedēļas pasākumi ietver aktivitātes, kas atklāj daudzveidīgās iespējas un formas, kā atvērt un veicināt mūsu iedzīvotāju radošumu un kā to ieguldīt mūsu valsts izaugsmē un mūsu sabiedrības un ikviena indivīda harmoniskā attīstībā. Vairāk informācijas: Izglītības un zinātnes ministrijas un Britu padomes biroja Latvijā mājaslapās. Mon, 26 Apr 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/358Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina uz Ziemeļu Stāstu ikmēneša tematisko vakaru: "Konceptuāla arhitektūra. Ko tas nozīmē?" Kā atzīst pasākuma galvenais viesis, arhitekts Miķelis Putrāms: "Dažreiz man radies iespaids, ka Latvijā [konceptuāla arhitektūra] nozīmē kaut ko neadekvātu. Man liekas, ka savādāk nevar, bet varbūt koncepcija arhitektūrā nav nepieciešama...?" Uz šo jautājumu centīsimies rast atbildi Ziemeļu Stāstu 4dienā, 29.aprīlī plkst. 17:30. Norises vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs, Marijas 13/3, Berga bazārā. Par koncepcijas lomu arhitektūrā spriedīs MADE arhitekti līdzdibinātājs un galvenais arhitekts Miķelis Putrāms, kā arī žurnāliste Kristīne Budže. Sarunā aicināti iesaistīties arī klausītāji: gan iztaujājot, gan oponējot lektora teiktajam. Ar konkrētu piemēru palīdzību tiks parādīts, kāda izskatās konceptuāla arhitektūra - gan paša M. Putrāma un viņa biroja MADE arhitekti realizētajos projektos, gan stāstot par viņa līdzdarbošanos B.I.G. arhitektu praksē, ko dibinājis pazīstamais dāņu arhitekts Bjarke Ingelss. Skatīt Bjarkes Ingelsa prezentāciju par unquot;stāstu stāstīšanuunquot; arhitektūrā: ungt;ungt; Ziemeļu Stāstu 4diena - tie ir Ziemeļu Ministru padomes birojā rīkotie pasākumi katra mēneša pēdējā ceturtdienā, kur tiekamies ar interesantiem cilvēkiem un risinām saistošas sarunas par ziemeļnieciskām tēmām. Tue, 27 Apr 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/361Interneta žurnāls Ziemeļu Stāsti šoreiz stāsta par kristietības vēsturi Ziemeļvalstīs, kā arī piedāvā personisku skatījumu uz Humānētiķu apvienību Norvēģijā. Par šīm tēmām raksta žurnālists Juris Kaža un LKA Nordistikas centra dibinātājs, tagad doktorantūras stipendiāts Bergenas Universitātē, Snorre Karkonens-Svensons. Lasiet (un ievērtējiet žurnāla vizuālās pārmaiņas): http://www.ziemelustasti.lv/ Wed, 05 May 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/365 Turpinot tradīcijas, arī šogad Latvijā no 5. līdz 9.maijam tiek atzīmēta Eiropas nedēļa, kuras galvenais notikums būs unquot;Eiropas Savienības Dārza svētkiunquot; 9.maijā Vērmanes dārzā, Rīgā. ES Dārza svētkos piedalīsies arī Ziemeļu Stāsti, kuru mājvieta būs atrodama Dānijas vēstniecības informatīvajā teltī. 9. maijā tiks izludināts radošais konkurss Izstāsti savu Ziemeļu stāstu!, kur būs iespējams vinnēt braucienu uz Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu. Svētku viesi no pulksten 10:30 līdz 16:00 tiks laipni gaidīti Vērmanes dārzā, kur ikvienam interesentam būs iespēja klātienē iepazīties ar Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, tradīcijām un dzīvesziņu, kā arī jaunu zināšanu ieguves un studiju iespējām. Eiropas nedēļu un Eiropas dienu Vērmanes dārzā organizē Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Eiropas Parlamenta Informācijas biroju, Rīgas domi un Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībām Rīgā. Thu, 06 May 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/363 7.maijā plkst. 19.00 ar zviedru režisora Nilsa Ardena Opleva (Niels Arden Oplev) 2009. gada filmu "Meitene ar pūķa tetovējumu" Kino "Rīga" tiek atklāts Eiropas filmu festivāls EiroKinoKrāsas. "Meitene ar pūķa tetovējumu" ir Stīga Lāršona (Stieg Larsson) tāda paša nosaukuma grāmatas ekranizācija, kas ir par sensāciju kļuvušās "MILENNIUM" triloģijas pirmā daļa. Tā ir tulkota un pārdota vairāk nekā 8 miljonu eksemplāru visā pasaulē - tai skaitā arī Latvijā, bet filma ir kļuvusi par Zviedrijas filmu vēsturē pelnošāko filmu. 7.maijā plkst. 22.00 ar Kannu kinofestivāla Grand Pri ieguvušo itāļu filmu par mafiju "Gomora" sāksies festivāla FILMU NAKTS, kurā par vienu biļeti 4Ls vērtībā visas nakts garumā būs iespēja redzēt 4 filmas - 4 trillerus. Pēc itāļu "Gomoras" sekos franču psiholoģiskais trilleris "Cilvēcības jautājums" ar izcilo Metjū Almeriku (Mathieu Amalric "Skafandrs un tauriņš") galvenajā lomā. Tai sekos psiholoģiskas spriedzes caurstrāvotā dāņu filma "Kandidāts". FILMU NAKTI noslēgs kāda profesionāla slepkavas stāsts beļģu filmā "Alcheimera lieta". Biļetes uz FILMU NAKTS filmām iespējams iegādāties tikai līdz 7.05.2010. plkst. 23.00. Paralēli klasiskajiem trilleriem, Kino "Rīga" mazā zālē tiek piedāvāta vides problemātikai veltīta dokumentālo filmu programma. 7. maijā plkst 19:30 būs iespēja redzēt zviedru dokumentālo filmu "East Indianman - Celjojums uz Ķīnu un atpakaļ" par burukuģa Ostindiefararen Goteborg ceļojumu uz Ķīnu, bet plkst. 21:30 būs skatāma čehu dokumentālā filma par mūsdienu sabiedrības auto-matizāciju "Auto*Mate". Visas festivāla filmas būs skatāmas oriģinālvalodā, ar angļu subtitriem, nodrošinot sinhrono tulkojumu austiņās latviešu valodā. >> Festivāla filmu programma. Vairāk informācijas: http://www.kinoriga.lv/lv/ Fri, 07 May 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/376 Kas ir universālais dizains? Un kā jūtas pacients Zviedrijas mazpilsētas slimnīcā? Jaunākajā Ziemeļu Stāstu numurā lasiet: To, ka nemarķētas stikla durvis ir "neredzamas" vecāka gadagājuma cilvēkiem un skrienošiem bērniem, ka pelēkos ielu stabos mēdz ieskriet pa mobilo telefonu runājoši vai vienkārši savu domu pārņemti cilvēki, ir ikvienam pazīstama situācija. Termins "universālais dizains" ir radies, pūloties izveidot tādu vidi, produktus un pakalpojumus, kas ir ērti pieejami ikvienam. Par gūto pieredzi Norvēģijā un par situāciju universālā dizaina jomā Latvijā stāsta viens no aktīvākajiem šī koncepta popularizētājiem - Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis. Savukārt mākslas zinātnieks Jānis Borgs atklāj paša piedzīvoto kādā no Zviedrijas mazpilsētas slimnīcām pēc tam, kad Ziemassvētku priekšvakarā bija salauzis kāju... >> Lasiet Ziemeļu Stāstus ...un vēl. Atgādinām, ka Ziemeļu Stāsti izsludina stāstu konkursu. Balvā - ceļojums uz Stokholmu 2 personām un plaša pilsētas apskates programma. >> Lasiet vairāk par konkursa noteikumiemSat, 15 May 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/375Sestdien, 15.maijā, vairāki simti rīdzinieku vēroja ekoloģisko automašīnu paraugdemonstrējumus Rīgas ielās, kas bija projekta "CO2 E-Race Rīga" kulminācijas pasākums. "CO2 E-Race" projekta mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par globālajām klimata izmaiņām un globālā klimata krīzi Latvijā, kā arī demonstrēt risinājumus tās novēršanai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un radošo spēku. Sestdien, kamēr saule mijās ar stipru lietu, 11 videi draudzīgās automašīnas un 5 elektromopēdi no Zviedrijas un Baltijas valstīm pulcējās pie DUS "Statoil" Eksporta ielā, kur notika gatavošanās līdz šim klusākās parādes CO2 startam, kā arī "CO2 E-Race Rīga" ekoloģiskā pasākuma svinīga atklāšana. Stundu garās parādes laikā tika izveidots CO2 zīmējums uz Rīgas pilsētas kartes, savukārt gan pirms parādes pie DUS "Statoil", gan pēc tās pie Kongresu nama pasākuma apmeklētāji tuvāk apskatīja ekoloģiskās automašīnas un mopēdus, kā arī aprunājās ar šo transportlīdzekļu īpašniekiem, lai vairāk uzzinātu par katru no videi draudzīgajiem pārvietošanās līdzekļiem. Pasākuma apmeklētājiem bija arī unikāla iespēja redzēt elektromobiļu uzlādes procesu gan pie DUS "Statoil", gan "Latvenergo" elektrouzlādes punktā, kas tika svinīgi atklāts pie Kongresu nama. Pēc pasākuma noslēguma elektromobiļi devās uz Rīgas Motormuzeju, kur tos īpašā izstādē bija iespējams apskatīt līdz pat pusnaktij "Muzeju nakts" ietvaros. Gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem ekoloģiskie pārvietošanās līdzekļi radīja lielu interesi, it īpaši vecā sudrabainā "Pobeda", kura ir pārbūvēta un tagad izmanto elektrisko dzinēju, kā arī divvietīgais elektromobilis "ZEV SEVEN", kurš bija vienīgais atvērta tipa automobilis. Lielu interesi iemantoja arī no citiem transportlīdzekļiem atšķirīgā ūdeņraža automašīna "Umo-Hymo", kas ir LU Cietvielu fizikas institūta un RTU pētnieku un studentu kopdarbs. Pasākuma apmeklētāji, kuriem bija iespēja pašiem izmēģināt braukšanu ekoloģiskajā automašīnā, atzina, ka šī aktivitāte sniedza neparastas un pozitīvas izjūtas, jo šādi pārvietošanās līdzekļi ir ļoti klusi, kā arī to dizains un tehniskais aprīkojums ir neierasts un atšķiras no parastas automašīnas. Pasākuma laikā tika izteiktas prognozes, ka jau tuvā nākotnē videi draudzīgās automašīnas būs redzamas Rīgas ielās arī ikdienā. "CO2 E-Race" projekta pasākumus Latvijā organizē Dānijas Kultūras institūts sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā, Dānijas Karalistes vēstniecību Latvijā, Sorosa fondu Latvijā, Zviedrijas vēstniecību, Vides ministriju, Rīgas domi, DUS "Statoil", "Tallink", "Latvenergo" un Rīgas Motormuzeju. Papildus informācija: www.co2erace.lv Mon, 17 May 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/90Biroja bibliotēkā pieejamas divas no Eiropas filmu festivāla EiroKinoKrāsas filmām: Kandidāts (Dānija, 2008.g.) un Meitene ar pūķa tetovējumu (Zviedrija, 2010.g.). Kandidāts (Dānija.,2008., 94min) Advokāts Jūnass Bekmans ir sistēmas piekritējs līdz pat dienai, kad tiek apsūdzēts slepkavībā. Sākot lietas kārtot pašrocīgi, Jūnass kļūst par medījumu šantāžistiem, kas draud novelt visu vainu uz viņu. Bet nekas nav tāds, kā izskatās, un šantāža met pagātnes ēnu, sasaistoties ar notikumiem pirms pusotra gada, kad noslēpumainos apstākļos mira Jūnasa tēvs. "Kandidāts ir filma par patiesību un meliem. Tā ir par cilvēku, kas spiests izvēlēties starp viegliem meliem un sarežģītu patiesību. Par cilvēku, kas nonāk situācijā, kad viņam jāizvērtē, kas viņš ir, kam viņš tic un kas ir svarīgākais viņa dzīvē." (Režisors K. Barfods) Meitene ar pūķa tetovējumu (Zviedrija, 2010., 152min.) Pirms četrdesmit gadiem Herieta Vangere ģimenes saieta laikā pazuda no varenajai Vangeru dzimtai piederošās un apdzīvotās salas. Viņas tēvocis uzskata, ka tā bijusi slepkavība, ko pastrādājis kāds no pašu ģimenes tādēļ lietas izmeklēšanai nolīgst finansu žurnālistu Mikaelu Blūmkvistu (Michael Nyqvist) un neordināro hakeri ar tetovējumu Lisbetu Salanderi (Noomi Rapace). Kad abi sasaista Herietas pazušanu ar slepkavībām, kas risinājušās pirms gandrīz četrdesmit gadiem, viņi sāk atklāt dzimtas vēstures tumšo pusi. Bet Vangeru dzimta savus noslēpumus nemēdz atklāt, tādēļ Blūmkvistam un Salanderei nāksies būt piesardzīgiem. "Meitene ar pūķa tetovējumu" ir Stīga Lārsona (Stieg Larsson) tāda paša nosaukuma grāmatas ekranizācija, kas ir par sensāciju kļuvušās "MILENNIUM" triloģijas pirmā daļa. Tā tulkota un pārdota vairāk nekā 8 miljonu eksemplāru visā pasaulē - tai skaitā arī Latvijā, bet filma ir kļuvusi par Zviedrijas filmu vēsturē pelnošāko filmu. 2010. gada maija otrajā pusē Apgādā Zvaigzne ABC iznāks Stīga Lārsona "MILENNIUM" triloģijas otrā daļa "Meitene, kas spēlējās ar uguni". Mon, 17 May 2010 15:59:17 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/382 27. maijā plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks literārs pasākums "Jura Kronberga sarunas ar Ziemeļvalstu rakstniekiem II" PELNI UN LITERATŪRA NO ĪSLANDES. Daudzi no mums ir īslandiešu vulkānterorisma upuri. Cik lielā mērā Īslandes senā literatūra vainīga pie šodienas pelnu mākoņa? Vai mūsdienu īslandiešu literatūra arī ir vulkāniska? Vai tā apdraud citu zemju literatūras tikpat lielā mērā kā nesenā izvirduma pelni starptautisko lidmašīnu satiksmi? Kas sagaidāms nākotnē? Juris Kronbergs sarunā ar īslandiešu dzejnieku un tulkotāju Hrafnu Hardarsonu (Hrafn Andrés Harðarson) meklēs atbildes uz šiem un citiem jautājumiem. Hrafns Hardarsons ir bibliotekārs, dzejnieks un tulkotājs, kas pašreiz uzturas Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājā Ziemeļu - Baltijas valstu rezidenču programmas ietvaros. Ar Latviju H. Hardarsonu saista patiesa interese par latviešu literatūru un vēsturi vairāku gadu garumā, ko apliecina viņa atdzejotie latviešu autoru (Vizmas Belševicas u.c.) darbi īslandiešu valodā. Saruna noritēs angļu valodā. Ieeja pasākumā brīva. Thu, 20 May 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/378 25. maijā plkst. 18:00 Ventspils Teātra namā "Jūras vārti" tiks atklāta Imanta Grosa fotoizstāde "Ūdens...", kas vērš uzmanību uz tik pašsaprotamu mūsu ikdienas sastāvdaļu kā ūdens - gan apkārtējā vidē sastopamām ūdenstilpnēm, gan ūdeni, ko, īpaši netaupot, lietojam saimniecībā. Izstāde ir kritisks atgādinājums par to, ka pasaules sabiedrības šībrīža attīstības posmā ūdens ir kļuvis par apdraudētu dabas resursu. Skarbā realitāte ir tāda, ka svaigs ūdens daudzās pasaules malās jau šobrīd ir grūti pieejama greznība, par ko jācīnās ik dienu. Tāpat nevar vairs paļauties uz pieņēmumu, ka mūsu bērniem un mazbērniem ūdens būs pieejams neierobežotā daudzumā. Visticamāk, nākotnē patēriņš būs maksimāli jāierobežo, jo ūdens rezerves būs krietni sarukušas... Ja vien nesāksim mainīt savus ūdens lietošanas ieradumus jau šodien. Imanta Grosa fotoizstādes kuratore ir Iveta Ērkšķe. Speciāli tai mūziku radījis Raimonds Tiguls. Foto izdruku un ierāmēšanu veicis Aivars Purmals (fineArtPrint.lv). >> Vairāk par izstādi Imants Gross (dz.1953.g., Zviedrijā) ir latviešu izcelsmes diplomāts, kas kopš 2004. gada dzīvo Rīgā un vada Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā. Ar fotografēšanu sāka nodarboties 15 gadu vecumā, kad mantojumā no vectēva Miķeļa Gross saņēma savu pirmo fotokameru. Paralēli darba gaitām dažādās zemeslodes valstīs fotografēšana palika nemainīgi iecienīts vaļasprieks, kas pamazām pārtapa par profesionāla līmeņa nodarbi. 2009. gada maijā sadarbībā ar fotogrāfu Gunāru Janaiti tika izveidota retrospektīva fotoizstāde par Imanta vectēvu Miķeli Gross (1886-1966). Līdztekus izstādot arī paša Imanta bildētus fotoportretus, tapa savdabīga laikmeta liecība četru paaudžu griezumā. Fri, 21 May 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/388No 2010.gada 10. Līdz 20. jūnijam Baltijas jūrā kuģos performances mākslas kuģis Friend_Ship. Uz tā klāja radošo auru ienesīs 12 mākslinieki no Latvijas Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas. Skatītājiem mākslinieku sniegumu būs iespējams vērot 6 Baltijas jūras ostās, tostarp arī Rīgā Andrejsalā, 10. jūnijā. Tas būs Friend_Ship maršruta sākumpunkts. Katru valsti pārstāvēs divi aktīvi un profesionāli performances mākslinieki, kas uz kuģa veidos sadarbību ar pārējiem dalībniekiem. Latviju pārstāvēs šobrīd vieni no aktīvākajiem performances māksliniekiem Kristaps Pūce un Krišs Zilgalvis. Kristapa Pūces un Kriša Zilgalvja performances ir kā fiziski un garīgi pārbaudījumi, kuros mākslinieki cenšas šķērsot savas robežas. Projektā piedalīsies somu performances mākslas zvaigzne Rojs Vāra (Roi Vaara), kurš veido konceptuālas performances un kuram 2005.gadā piešķirta Ars Fennica balva. Pazīstamais igauņu mākslinieks Andrus Joonas veido pats savu mitoloģiju, kuru sauc vienā vārdā "Aledoia" un ilgu laiku bija dzeltenais vilkcilvēks. Dāņu mākslinieks Henriks Vestergārds Frīss (Henrik Vestergaard Friis) kā Zaratustras onkulis savās performancēs rekonstruē dāņu performances mākslas kanonu. Kuģis tiks izmantots arī kā radoša darbnīca, uz kura notiks diskusijas par performances mākslu. Friend_Ship performanci ostā veidos tās valsts pārstāvji, kurā kuģis ir pietauvojies, tajā iesaistot arī pārējo valstu māksliniekus. Viss, kas notiks uz kuģa, tiks veidots kā 10 dienu performance. To varēs vērot online video pārraidē mājas lapā www.friendship.lv Friend_ Ship laikā ir plānota Baltijas ūdens laboratorija Baltic Water, mākslinieku tirgošanās ar sevi kā ar mākslas darbu, cilvēku makšķerēšana un citas performances. Ar Ziemeļvalstu kultūras punkta Nordic Culture Point atbalstu projektu organizē Latvijas Performances Mākslas savienība. Sīkāka informācija: www.friendship.lv un www.performance.lv Sat, 29 May 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/380 Ziemeļvalstu Kultūras punkts ir paziņojis Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopīgās mobilitātes programmas "Kultūra" šī gada pirmo projektu konkursu rezultātus. Mobilitātes programmā stipendijas radošiem braucieniem uz Ziemeļvalstīm ir saņēmuši 7 Latvijas radošo profesiju pārstāvji: Inese Baranovska, Antra Augustinoviča, Linda Vēbere, Krists Pudzēns, Alīse Nīgale, Margita Zālīte, Inta Balode. Rezidenču atbalsta programmā finansējumu saņēma Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māja. Atbalsts paredzēts Ziemeļvalstu rakstnieku un tulkotāju ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanai. Īstermiņa sadarbības tīklu programma atbalsta projektus, kas veicina sadarbību un nodrošina pieredzes apmaiņu dažādu kultūras un mākslas jomu profesionāļu starpā Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. No Latvijas finansējumu saņēma 3 projekti, kurus bija iesnieguši Latvijas Jaunā teātra institūts, Starptautiskā fotogrāfijas vasaras skola, kā arī Mūzikas un mākslas atbalsta fonds. Jāatzīmē, ka vēl četri Latvijas projekti - Rakstniecības un mūzikas muzejs, Austrumparka studija, RIXC un kim? - saņēma finansējumu arī no Kultūras un mākslas programmas, kas atbalsta projektus dažādās mākslas un kultūras jomās un kur, atšķirībā no augšminētajiem moduļiem, Baltijas valstis ar līdzfinansējumu nepiedalās. Kopumā Latvija no līdzdalības Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā "Kultūra" šī gada pirmajos piešķīrumos ir saņēmusi 115 467,-EUR. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu unquot;Kultūraunquot; kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Programma darbojas no 2009. līdz 2011. gadam, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā. Nākamie pieteikšanās termiņi tiks izsludināti 2010. gada rudenī. Vairāk informācijas meklējiet Ziemeļvalstu Kultūras punkta mājaslapā www.kknord.org Mon, 31 May 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/386Latvijas Republikas ārlietu ministrs Aivis Ronis un Dānijas Karalistes ārlietu ministre Lēne Espersena (Lene Espersen) 27. maijā izplatīja šādu kopīgu paziņojumu: unquot;Kopš 20. gs. deviņdesmito gadu sākuma, kad tika izveidots Ziemeļvalstu un Baltijas valstu astoņnieka (NB8) sadarbības ietvars, ievērojami mainījusies gan Baltijas jūras reģiona, gan starptautiskā ģeopolitiskā situācija. Ir notikusi gan ES, gan NATO paplašināšanās un izveidotas daudzas reģionālas institūcijas un iniciatīvas. Līdz ar to ir būtiski pielāgot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību mainīgajai reģionālajai un starptautiskajai videi. Īstenodami attiecīgi Baltijas Ministru padomes un Ziemeļvalstu ārlietu sadarbības prezidentūras, mēs esam nolēmuši izvirzīt divus augsta līmeņa pārstāvjus - bijušo Latvijas Ministru prezidentu un ārlietu ministru Valdi Birkavu kā Baltijas valstu pārstāvi un bijušo Dānijas aizsardzības ministru Sērenu Gādi (Søren Gade) kā Ziemeļvalstu pārstāvi -, lai viņi veiktu visaptverošu analīzi un sniegtu priekšlikumus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības veicināšanai, kas stiprinās mūsu attiecības un ļaus efektīvāk risināt mūsu kopējos reģionālos un globālos izaicinājumus. Mēs sagaidām, ka ziņojums ar sākotnējiem ieteikumiem būs gatavs līdz Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru sanāksmei, kas norisināsies 26.-27.augustā Latvijā.unquot; Aivis Ronis, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Lēne Espersena (Lene Espersen), Dānijas Karalistes ārlietu ministreTue, 01 Jun 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/391No 12.06. - 27.06 peldošajā mākslas galerijā BETANOVUSS un NOASS būs skatāma video mākslas izstāde [EN]CLOSURE. Izstādes autori ir Eva Ulsone un Jūnass Nilsons - mākslinieku pāris no Zviedrijas, kas darbojas laikmetīgajā mākslā un kuru galvenais izteiksmes veids ir kustīgs attēls un animācija. Laiku pa laikam viņi sadarbojas un kopīgi veido jaunus video darbus. Evas darbos vairāk dominē filozofiskas pārdomas par mūsdienu Rietumu pasauli, tās ikdienas dzīvi un sociāliem jautājumiem. Māksliniece rekonstruē pazīstamas situācijas, lai radītu īsas animācijas un gūtu jaunas atziņas. Jūnass šobrīd ir ieinteresēts jautājumos, kas saistīti ar rietumnieku saspīlēto un straujo dzīvesveidu, strauji augošo naudas patēriņu un sekām, ko tas paģērē. Eva un Jūnass pagājušajā gadā tika izvēlēti dalībai NOASS rezidenču programmā, ko atbalsta Ziemeļvalstu Kultūras punkts, un šī izstāde ir loģisks turpinājums viņu pavadītajam laikam Rīgā. Lasiet par izstādi: http://www.noass.lv/noass-news/2322 Thu, 10 Jun 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/392 Par Hasselblad fotokameru vēsturi, par to, kā Photoshop izmainījis reklāmu, un par kinooperatora Ginta Bērziņa kaislību uz analogo fotogrāfiju. Lasiet jaunākos Ziemeļu Stāstus! ..un vinnējiet ceļojumu uz Stokholmu. Fri, 11 Jun 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/393Aprīļa beigās notika pēdējā Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora (VBII) pieredzes apmaiņas studiju vizīte Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" ietvaros. Pavisam VBII delegācija devās uz 7 biznesa inkubatoriem Norvēģijā, Zviedrijā un Igaunijā. Pirmā studiju vizīte uz Norvēģiju notika jau 2009.gada oktobrī. Tās laikā VBII administrācijas pārstāvji un četri inkubējamie uzņēmumi apmeklēja Oplandes apgabala pašvaldību un 5 biznesa inkubatorus (Lillehammeres Zinātnes parku, Kappas Uzņēmējdarbības atbalsta centru, Raufosas Industriālo parku, Gjovikas Zinātnes parku un radošo inkubatoru Fabrikken). Kamēr VBII administrācijai visos inkubatoros bija iespēja satikt Norvēģijas inkubatoru vadītājus un klātienē diskutēt par inkubēšanas principiem, veiksmīgāku darbības organizēšanu un potenciāliem kopīgiem nākotnes projektiem, Valmieras inkubējamie uzņēmumi tikās ar sev līdzīgiem uzņēmumiem Norvēģijas pusē, pārrunājot biznesa specifiku un sadarbības iespējas nākotnē. VBII uzņēmumi, kas piedalījās mobilitātes programmā, bija SIA unquot;Progunquot;, SIA unquot;Aunamp;A Projektsunquot;, SIA unquot;I.V. Konsultācijasunquot; un SIA unquot;Voltampērsunquot;. 2009.gada novembrī Zviedrijā VBII delegācija apmeklēja Valmieras sadraudzības pilsētas Solnas pašvaldību un zinātnes parku "Stiftelsen Teknikdalen" Borlenges pilsētā, bet Igaunijā viesojās Tartu Zinātnes parkā. Arī šo vizīšu laikā notika gan savstarpējas tikšanās starp inkubatoru administrācijām, gan biznesa tikšanās starp VBII un Zviedrijas un Igaunijas inkubatoru uzņēmumiem. Studiju vizīšu laikā iegūtās zināšanas, pieredze un idejas kalpoja par neatsveramu atbalstu, kas ļāvis VBII daudz veiksmīgāk un raitāk uzsākt darbību, nodibināt vērtīgus kontaktus un domāt par jauniem un interesantiem projektiem uzņēmējdarbības vides veicināšanai Valmieras, Gulbenes un Valkas rajonos. Pēc mobilitātes programmas realizēšanas VBII ir vairāki reāli un taustāmi rezultāti. Ir sagatavoti un iesniegti 3 starptautiska mēroga projekti, kuros partnerībā ar VBII piedalās arī Norvēģijas, Zviedrijas un Igaunijas inkubatori; projekti iesniegti Interreg IVB Baltijas jūras reģiona programmas un Centrālās Baltijas Interreg IVA programmas ietvaros. Šobrīd, piesaistot Skandināvu un Igaunijas partnerus, tiek gatavots projekts arī Igaunijas-Latvijas-Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Tāpat VBII ļoti pozitīvi novērtēja Zviedrijā apmeklētā inkubatora "Stiftelsen Teknikdalen" inkubēšanas un darbības principus, kurus pakāpeniski plānots ieviest un realizēt arī Valmierā, nodrošinot vēl augstākas kvalitātes un vēl profesionālākus inkubēšanas pakalpojumus Ziemeļlatvijā. >> Lasiet Neatkarīgās Rīta avīzes rakstu unquot;Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators paredz pārsniegt izvirzītos mērķusunquot; Studiju vizītes tika organizētas, pateicoties Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" piešķirtajam finansējumam. Mon, 14 Jun 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/394 14.jūnijā ārlietu ministrs Aivis Ronis piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes sanāksmēs Luksemburgā. Vispārējo lietu padomē, runājot par 17.jūnija Eiropadomes darba kārtības jautājumiem, ārlietu ministrs A.Ronis pauda atbalstu ES pievienošanās sarunu uzsākšanai ar Īslandi, kā ari apsveica gaidāmo Eiropadomes lēmumu par Igaunijas pievienošanos eirozonai. A.Ronis piedalījās arī tradicionālajā Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru sanāksmē pirms ES Ārlietu un Vispārējo lietu padomes, apmainoties viedokļiem ar kolēģiem par svarīgākajiem ES dienaskārtības jautājumiem. >> Visa ziņa: LR Ārlietu ministrijas mājaslapā Tue, 15 Jun 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/400 Iceland - from ashes to literature from Ziemeļu Stāsti on Vimeo. 27. maijā plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notika literārs pasākums "Jura Kronberga sarunas ar Ziemeļvalstu rakstniekiem II". Šajā reizē Jura sarunu biedrs bija Hrafns Hardarsons (Hrafn Andrés Harðarson) - bibliotekārs, dzejnieks un tulkotājs, kurš maijā uzturējās Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājā Ziemeļu - Baltijas valstu rezidenču programmas ietvaros. Divu dzejnieku tikšanās izvērtās par aizraujošu, asprātīgu un iedvesmojošu sarunu. >> Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma unquot;Kultūraunquot; 2009. gadā >> Lasiet vairāk par mobilitātes programmu Mon, 21 Jun 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/401Ja Baltijas valstis un Ziemeļvalstis spēs vienoties par konkrētu pozīciju būtiskos jautājumos, tad šim reģionam ir visas iespējas kļūt par nopietnāko spēku Eiropas Savienībā (ES). Šādu pārliecību aģentūrai BNS pauda ekspremjers Valdis Birkavs, kurš patlaban kopā ar bijušo Dānijas aizsardzības ministru Sērenu Gādi (Søren Gade) izstrādā priekšlikumus Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanai. Ziņojums, kurā analizēta līdzšinējā sadarbība un izteikti priekšlikumi tās padziļināšanai, jāiesniedz līdz NB-8 valstu ārlietu ministru sanāksmei, kas 26.-27.augustā notiks Latvijā. Valdis Birkavs nepiekrīt apgalvojumam, ka Baltijas valstis ir vairāk ieinteresētas sadarbības stiprināšanā nekā Ziemeļvalstis, jo tām, pēc viņa vārdiem, ir vienlīdz svarīgi, lai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā valdītu iekšējā stabilitāte. Savukārt Baltijas valstis ir ieinteresētas sasniegt Ziemeļvalstu dzīves līmeni. «Ciešā sadarbība ar Ziemeļvalstīm var paaugstināt Baltijas valstu dzīves kvalitāti daudz vairāk nekā Eiropas Savienība,>> paskaidroja ekspremjers. Tādējādi ziņojuma izstrādātājs apliecināja gan Baltijas, gan Ziemeļvalstu interesi sadarbības uzlabošanā. «Romantisma periods ir beidzies, tagad ir jāizvērtē situācija no jauna un jāpārvērtē mērķi,>> sacīja Birkavs. Patlaban eksperti vēl apmeklē šīs valstis, lai, tiekoties ar ārlietu ministriem, uzņēmējiem, ekspertiem un amatpersonām, izpētītu situāciju. Savukārt darbs pie situācijas novērtējuma un rekomendāciju izstrādes sāksies jūlijā. Pēc Birkava domām, ziņojumam jābūt gatavam jau augusta sākumā, lai ārlietu ministri ar to varētu laicīgi iepazīties. Lai gan par rekomendācijām vēl esot pāragri runāt, Birkavs atzina, ka viens no priekšlikumiem varētu būt apvienot dažas organizācijas, kas pašlaik darbojas šajā reģionā. «Vieglāk ir organizāciju radīt, nekā likvidēt. Organizācijas nomirst pašas - ja tās nefinansē vai ja tās zaudē mērķus. Tam jābūt dabiskam procesam,>> komentējot organizāciju iespējamo likvidēšanu, teica Birkavs. Jau vēstīts, ka maija beigās Latvijas un Dānijas ārlietu ministri deleģēja Birkavu un Gādi izstrādāt ziņojumu par Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanu. Ministru deleģētajiem pārstāvjiem jāveic visaptveroša analīze un jāsniedz priekšlikumi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības veicināšanai, kas stiprinās mūsu attiecības un ļaus efektīvāk risināt kopējos reģionālos un globālos izaicinājumus. Baltijas valstīs darbojas gan Baltijas Asambleja, gan Baltijas Ministru padome, savukārt Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība notiek NB8 formātā («Nordic-Baltic Eight>>) - tajā bez Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēl ir Dānija, Īslande, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Vēl reģionā darbojas Ziemeļu Padome un Ziemeļu Ministru padome. >> Ziņa pārpublicēta no portāla apollo.lv Wed, 30 Jun 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/404 NCM Office in Latvia: A new music festival underway in Riga from Ziemeļu Stāsti on Vimeo. "Esmu iemīlējies Rīgā, jo šeit mūzikā ir saglabājies kaut kas no tā, kas daudz kur citur 1970. gados tika zaudēts," saka trombona virtuozs, pasaulē pazīstams mūziķis un komponists Kristians Lindbergs (Christian Lindberg), kurš ir iesaistījies darba grupā par starptautiska klasiskās mūzikas festivāla rīkošanu Rīgā 2012.gadā. Festivāla sākotnējo nosaukumu "Riga Resonance" ir nomainījis "NB8 Classical Music Festival", lai vairāk akcentētu festivāla reģionālo amplitūdu - Ziemeļu un Baltijas valstis. Festivāla pamatideja ir stiprināt kulturālās saites starp reģiona valstīm un rast iespējas jauno talantu izaugsmei. Jauniem izpildītājiem tiks dota iespēja pierādīt savu varējumu, ne tikai savstarpēji sacenšoties, bet arī uzstājoties kopā ar pasaules vadošajiem mūzikas profesionāļiem. Darba grupā ietilpst Kristians Lindbergs (Christian Lindberg), Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Imants Gross, diriģents un "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē, kā arī mārketinga un sabiedrisko attiecību eksperts Pērs-Anderss Jemtnēss (Per-Anders Jämtnäs). Saruna par festivāla ideju un mērķiem norisinājās Spīķeros, kur ar meistaru tikās diriģents Normunds Šnē un Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā vadītājs Imants Gross. Nebijām gaidījuši, ka meistara balss tik ļoti līdzināsies viņa instrumentam, tāpēc vietām kameras mikrofons to nav spējis unquot;izturētunquot;. >> Iepazīsties: www.ziemelustasti.lv Mon, 05 Jul 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/406 ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam nevar tikt īstenota bez aktīvas reģionālo sadarbības partneru iesaistes. Tāds bija secinājums pēc Startēģijai veltīta semināra, kas norisinājās š.g. 29. jūnijā Briselē. Semināru ar nosaukumu "ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam realizācija caur Ziemeļvalstu-Eiropas sadarbību" kopīgi organizēja Ziemeļu Ministru padome, neformālā Baltijas jūras grupa un Eiropas Komisija, pulcējot 200 dalībniekus no visa Baltijas jūras reģiona. - Ziemeļu Ministru padome arī turpmāk kā vienu no savas darbības prioritātēm izvirzīs ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam Rīcības plānu. Esam gatavi dot savu ieguldījumu visos startēģijas darbības līmeņos, un uzraudzīt, lai Stratēģija aizvien atrastos politiskās darba kārtības augšgalā, semināra laikā teica Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretārs Haldors Āsgrimsons (Halldór Ásgrímsson). Tāpat H.Āsgrimsons uzsvēra, ka Ziemeļu Ministru padome ar tās 16 Ziemeļvalstu institūcijām un vietējām pārstāvniecībām Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un ziemeļrietumu Krievijā piedāvā unikālu sadarbības tīklu, ko var veiksmīgi izmantot Stratēģijas vajadzībām. >> Lasīt vairāk Wed, 07 Jul 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/407Vai TU esi gada jaunais dabas fotogrāfs? Pārvērt savus dabas vērojumus fotogrāfijās un piedalies Baltijas jūras valstu lielākajā foto konkursā! Grupas: 1) Baltijas jūra un cilvēks, 2) Latvijas daba, 3) daba un mobilais telefons. Konkurss norisinās atsevišķi katrā no deviņām Baltijas jūras valstīm: Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Krievijā. Pirmās vietas balva ir Nikon fotoaparāts (3500 eiro vērtībā). 2011.gadā visu grupu uzvarētāji tiks uzaicināti braucienā pa Šērgordshāvetas nacionālo parku Somijā. Konkursa patronese ir Somijas prezidente Tarja Halonena. Lasi vairāk par konkursu un Baltijas jūru: www.ywp2010.com Konkursa beigu termiņš ir 2010.gada 1.septembris plkst. 15.00. Fri, 09 Jul 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/409 Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Biedrību ISSP š.g. 10. augustā plkst. 19.00 aicināja uz somu fotogrāfa Villes Lenkeri (Ville Lenkkeri) prezentāciju "NEATKLĀTĀ PATIESĪBA", kas notika Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārs). Lenkeri ir viens no atpazīstamākajiem Helsinki School jaunākās paaudzes fotogrāfiem, kurš iemantojis plašu atzinību ar savu darbu oriģinālo vizuālo un saturisko vēstījumu. Prezentāciju papildināja saruna ar mākslinieku, kuru vadīja Starptautiskās fotogrāfijas vasaras skolas (ISSP) mākslinieciskā direktore Baiba Tetere. Ville Lenkkeri prezentācijā izrādīja un komentēja savus radošos projektus, kas tapuši pēdējo gadu laikā - Reality in the Making (2006), The Place of No Roads (2009). Realitāte un tās reprodukcija vienmēr ir bijusi tēma, kas interesējusi Lenkkeri. Kaut arī fotogrāfija plašāk uzskatīts kā dokumentējošs medijs, Lenkkeri uzsver neizbēgamu fikcijas klātesamību. Ville Lenkeri ir dzimis 1972.gadā Oulu, Somijā, patreiz dzīvo Stokholmā, Zviedrijā. Lenkeri pārstāv Helsinki School un ar savu ieguldījumu virzījis Somijas mūsdienu fotogrāfiju pasaules mākslas arēnā kā kultūras eksportpreci. Villes darbi ir plaši starptautiski izstādīti - Berīnē, Stokholmā, Ņujorkā u.c. www.villelenkkeri.com Šogad Ville Lenkeri kā pasniedzējs piedalās Starptautiskajā fotogrāfijas vasaras skolā (International Summer School of Photography jeb ISSP) 2010, kas notiek Ezersalas internātskolā, Franopolē, Ludzas novadā no 31.jūlija līdz 8.augustam. Villes dalību ISSP 2010 atbalsta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Kultūra". Vairāk par ISSP 2010: www.issp.lv Ville Lenkkeri Pyramiden stories from Ziemeļu Stāsti on Vimeo. Ville Lenkkeri people stories from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.Wed, 04 Aug 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/411 Līdz 1.septembrim mākslinieki, kultūras darbinieki un citi radošo profesiju pārstāvji var pieteikties Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmai "Kultūra" individuāliem radošiem braucieniem: http://www.kknord.org/lang-en/culture-programmes/nordic-baltic-mobility-programme-for-culture/mobility-support Visi pieteikumi aizpildāmi elektroniski Ziemeļvalstu Kultūras punkta mājaslapā: www.kknord.org Tue, 10 Aug 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/419Jaunākajā Ziemeļu Stāstu izdevumā Didzis Melbiksis dalās pārdomās par to, kā zviedri sevi par veģetāriešiem skoloja, Viestarts Gailītis meklē atbildes uz jautājumiem par mūsdienu biomākslu, Vairis Starzds atsauc atmiņā neseno tikšanos ar somu fotogrāfu Villi Lenkeri, bet Daiga un Frančeska atcerās Stokholmā piedzīvoto. www.ziemelustasti.lvWed, 18 Aug 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/415Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina uz Ziemeļu Stāstu ikmēneša tematisko vakaru: Afišu stabs pasakai. Lielā dāņu pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena pasaku "Ķēniņa jaunās drēbes" neikdienišķā projektā pārvērtis tēlnieks Egons Peršēvics. Ziemeļu Stāstu 4dienā, 26. augustā plkst. 19:00 izsekosim līdzi projekta "VIŅŠ IZSLĒJĀS VĒL LEPNĀK, UN KAMBARKUNGI GĀJA TĀLĀK, NESDAMI ŠLEPI, KURAS NEMAZ NEBIJA" tapšanas gaitai. Norises vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs, Marijas 13/3, Berga bazārā. Pasaulē pastāv daudz absurdu lietu, kurām mēs piekrītam, jo baidāmies atzīt, ka kaut ko nesaprotam. Līdzīgi karaļa gudrajiem ministriem mēs esam gatavi ieraudzīt neredzēti skaisto tērpu, kura nemaz nav, lai nevajadzētu atzīt, ka esam muļķi un nederam savam amatam. Projekta autors Egons Peršēvics šo darbu ir radījis, lai atgādinātu mums par pasaku, kurā tik asprātīgi parādītas šīs bailes un to izraisītās sekas. Neskatoties uz to, ka H.K.Andersens šo pasaku sarakstīja pusotru gadsimtu atpakaļ, tā ir aktuāla arī tieši šobrīd - laikā, kad mēs varam apšaubīt jebko, bet piekrītam gandrīz visam. Sarunā aicināti iesaistīties arī klausītāji: gan iztaujājot, gan oponējot lektora teiktajam. ungt;ungt; Ziemeļu Stāstu 4diena - tie ir Ziemeļu Ministru padomes birojā rīkotie pasākumi katra mēneša pēdējā ceturtdienā, kur tiekamies ar interesantiem cilvēkiem un risinām saistošas sarunas par ziemeļnieciskām tēmām. Thu, 19 Aug 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/92Aizraujošs stāsts DVD formātā par Roalda Āmundsena (Roald Amundsen) ekspedīciju uz Dienvidpolu tālājā 1910. - 1912. gadā un slavenā norvēģu polārpētnieka Berges Ouslanda (Børge Ousland) grāmata "The Great Polar journey", kas izdota 2009. gadā, visvairāk iepriecinas Arktikas interesentus. Berge Ouslands 2008. gadā viesojās arī Latvijā, un ar saviem arktikas piedzīvojumiem klātienē iepazīstināja klausītājus gan Rīgā gan Valmierā. Savukārt ievērojamā norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna ceļojumu apraksti grāmatā "I Hamsuns fotspor" lasītājus aizvedīs pagājušā gadsimta 20-tajos gados, kad rakstnieks apceļoja Ameriku, Kaukāzu un Eiropas valstis. Fri, 20 Aug 2010 09:09:49 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/420 Ville Lenkkeri Pyramiden stories from Ziemeļu Stāsti on Vimeo. Ville Lenkkeri people stories from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.Mon, 23 Aug 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/424 Sociālantropologs par sociālantropologu from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.Thu, 09 Sep 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/422Ziņojums par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību, ko ir izstrādājuši NB8 valstu ārlietu ministru pilnvaroti augsta līmeņa pārstāvji no Latvijas un Dānijas - bijušais Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministrs Valdis Birkavs un bijušais Dānijas aizsardzības ministrs Sērens Gāde (Søren Gade). Ziņojums pieejams angļu valodā.Fri, 10 Sep 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/429 Šobrīd mobilitātes fonds ir atvērts pieteikumiem, kas paredzēti īstermiņa un ilgtermiņa sadarbības tīklu veidošanai. Pieteikšanās termiņš: 13. oktobris. Visi pieteikumi aizpildāmi elektroniski Ziemeļvalstu Kultūras punkta mājaslapā: www.kknord.org. Kontaktpersona: Ginta Tropa, 67820055, ginta@norden.lv Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Kultūra" atbalsta mākslinieku rezidences, ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi, profesionālu mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti visās mākslas nozarēs. Tās mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. Mon, 20 Sep 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/grants/47 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Kultūra" atbalsta mākslinieku rezidences, ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi, profesionālu mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti visās mākslas nozarēs. Tās mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. Šobrīd mobilitātes fonds ir atvērts sekojošiem pieteikumiem: īstermiņa sadarbības tīklu veidošanai Pieteikšanās termiņš: 9. marts. Visi pieteikumi aizpildāmi elektroniski Ziemeļvalstu Kultūras punkta mājaslapā: www.kknord.org >> Kontaktpersona: Ginta Tropa, 67820055, ginta@norden.lv Mon, 20 Sep 2010 11:51:48 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/427Filmu studija "DEVIŅI" sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Latvijas Republikas Ārlietu minitriju prezentē dokumentālās filmas "Pretrunīgā vēsture" starptautiskās versijas pirmizrādi 27. septembrī plkst. 18.00 kinoteātra "Rīga" Mazajā zālē. Filmu studijas "DEVIŅI" dokumentālā filma "Pretrunīgā vēsture" ir filma par mums visiem - Latvijas sabiedrību, dažādu tautību un atšķirīgas vēsturiskās pieredzes cilvēkiem, kuri nu jau 20 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas dzīvo vienā valstī, taču viņu atmiņas, zināšanas un spriedumi par valsts vēsturi ir ļoti dažādi un pretrunīgi. Dokumentālās filmas "Pretrunīgā vēsture" galvenie varoņi ir latvietis Kurts Grīnups, ebrejs Edvards Anders un krievs Vitālijs Ļeonovs. Viņu ļoti atšķirīgā kara laika pieredze un šodienas pārliecība ir savdabīgs Latvijas sabiedrības "šķērsgriezums" mūsdienās. Pēc filmas diskusiju par atšķirīgiem vēstures notikumu skaidrojumiem vadīs Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Sergejs Kruks. Filmas veidotāji ir režisore Ināra Kolmane un vēsturnieks Uldis Neiburgs, producents Jānis Juhņēvičs. Oriģinālmūziku sarakstījis komponists Ivars Makstnieks. Operatori Andrejs Verhoustinskis, Aivars Kalniņš, Renārs Vimba. Filmas mecenāti ir Andris Grasmanis un Kaspars Viškints. Filmas veidošanu atbalstījis Nacionālais kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, Latviešu fonds un Latvijas Okupācijas muzejs, kā arī privātie ziedotāji. Filmas subtitrēšanu angļu valodā atbalstījusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Filmas satrptautiskās versijas pirmizrādi atbalsta Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā. Sīkāka informācija par filmu: Ināra Kolmane, kolmane@parks.lv, mob. 29250104 Jānis Juhņēvičs, devini@parks.lv, mob. 29250275Mon, 27 Sep 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/432Ceturtdien, 30. septembrī, pl. 19:00 Andrejsalas peldošajā darbnīcā Vides Filmu Studija, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un Dānijas Kultūras institūts aicina uz raidījuma Ziemeļu Puse ceturtās sezonas atklāšanu. Raidījums Ziemeļu Puse "mitinās televizorā un arī interneta ārēs", kā saka raidījuma veidotāji. Kopš 2009. gada janvāra tas ik nedēļu laiž klajā stāstus pusstundas garumā, kas vesti no Ziemeļvalstīm, lai iedvesmotu Latvijas iedzīvotājus mainīt savas dzīves uz labo pusi. Raidījumu stūrē divi ceļinieki - Marta Selecka un Gustavs Terzens, bet zem kapota sēž vēl daži darbīgi ļaudis, kas mīl kinovalodu, piedzīvojumus un ne pārāk karstus zemeslodes nostūrus. Jūnija vidū Ziemeļu Puses komanda kāpa uz jahtas Palsa klāja un apbrauca visas Baltijas jūras piekrastes galvaspilsētu ostas - kopā ar 12 performances māksliniekiem, kurus bija pulcinājis projekts Friend_ship (www.friendship.lv). Visu ceļojumā piedzīvoto Ziemeļu Puse gatava parādīt skatītājiem savā ceturtajā sezonā - no 7. oktobra līdz pat decembrim, raidlaiki - ceturtdienās pl. 21:00 Latvijas Televīzijas 7. kanālā un atkārtojumi svētdienās pl. 23:00 LTV 1. kanālā. Pārējā laikā par raidījuma uzņemšananas gaitu variet uzzināt raidījuma blogā www.ziemelupuse.lv. Thu, 30 Sep 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/431Ziemeļu Ministru padomes Ziemeļvalstu - Baltijas valstu NVO programmas ietvaros 2010. gadā finansējumu saņēmuši 9 projekti par kopējo summu 46 500 latiem. Vides izglītības jomā atbalstīti 4 projekti. Projektu "Domā zaļi, dzīvo zaļi!"realizē "CEMEX Iespēju fonds Brocēniem un Saldus rajonam", rīkojot seminārus un izglītojot bērnus, jauniešus, viņu vecākus un skolotājus par vides jautājumiem. NVO "Atbalsta centrs bērniem un ģimenēm "Roku rokā"" realizē projektu "Bērni zaļākai Latvijai", kurā bērni no augsta sociālā riska ģimenēm apgūs dabā izmantojamas prasmes - koku stādīšanu, dabas iepazīšanu pārgājienos un citas līdzīgas aktivitātes. Projektu "Ilgtspējīgs patēriņš - vecāku un bērnu sadarbības tīkls" iesniedza NVO "Risinājumu darbnīca", kā galveno projekta uzdevumu izvirzot sākumskolas bērnu apmācību par pārdomātu patēriņu un enerģijas taupīšanu savās ģimenēs. Ceturtais projekts vides jomā - "Atjaunojamo energoresursu labās prakses apmaiņa Zviedrijā, Latvijā un Igaunijā" - tika saņemts no NVO "Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas". Projektā paredzēts organizēt Latvijas un Igaunijas patērētāju interešu aizsardzības tīkla reģionālo organizāciju pieredzes apmaiņas semināru par atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī izveidot faktu lapu par projekta ietvaros apkopotajiem "labās prakses" piemēriem un informāciju par atjaunojamajiem energoresursiem. Biedrība "NEXT" ar projektu "NEXT society"veicinās pilsoniskas un atvērtas sabiedrības veidošanos Latvijā, sekmējot jauniešu līdzdalību un stiprinot jaunatnes politiku. Biedrības "Sporta kluba "Mežaparks"" projekta "Baltijas nevalstisko orientēšanās organizāciju stiprināšana ar Ziemeļvalstu pieredzes pārņemšanu" ietvaros tiks izstrādāta un popularizēta orientēšanās treneru rokasgrāmata un tiks organizēts vairāku dienu izglītojošs seminārs Baltijas orientēšanās klubu biedriem. "Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento"" ar projekta "Pieejamas tūrisma vides sakārtošana Latvijā" starpniecību, kurā iesaistījušās Ziemeļvalstu asociācijas cilvēkiem ar invaliditāti, veicinās izpratni par to, ka tūrisma objektiem jābūt pieejamiem ikvienam, lai tādejādi ikviens ceļotājs justos gaidīts un drošs. "Supervizoru apvienība" ar projektu "Profesionāla padomdošana klientiem ar bērniem" vēlas stiprināt ģimeņu ar bērniem spēju labāk funkcionēt sabiedrībā un apzināties savas tiesības. Projekts "Lauksaimniecības dzīvnieku reto šķirņu ģenētisko resursu saglabāšana", kuru realizē NVO "Livonian Agro LV", gādās par to, lai retās dzīvnieku šķirnes, kurām Latvijā draud izmiršana, tiktu saglabātas. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programmas mērķis ir sadarbības veicināšana starp Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nevalstiskām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un jaunu ilgtspējīgu iniciatīvu atbalstīšana. Nākošais projektu konkurss Ziemeļvalstu Baltijas valstu NVO programmas ietvaros tiks izsludināts 2011. gada pavasarī. Sekojiet informācijai Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā mājas lapā www.norden.lvFri, 01 Oct 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/435 Grāmatā "Saknes un pēdas" liela uzmanība pievērsta cilvēka identitātes veidošanās procesiem, brīvības un drošības aspektiem un to mijiedarbībai mūsdienu sabiedrībā. Ar Tomasu Hillannu Ēriksenu sarunājas RSU sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. NCM Office in Latvia: Interpreting interpretation from Ziemeļu Stāsti on Vimeo. Tue, 05 Oct 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/437No 28. līdz 29. oktobrī Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu Latvijā, Latvijas Kinoproducentu asociāciju un Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā rīko Latvijas, Baltijas un Ziemeļvalstu producentu tikšanos Riga Meetings 2010. Šīs tikšanās mērķis ir veicināt Baltijas un Ziemeļvalstu filmu producentu sadarbību un kino nozares finansējuma piesaisti Rīgai un Latvijai. Šā gada pasākums ir turpinājums pagājušajā gadā oktobrī notikušajam semināram, kura rezultātā Latvijas un Ziemeļvalstu producentu starpā jau izveidojušies vairāki sadarbības projekti kino jomā. Rīgā viesosies aptuveni 15 filmu producenti no Baltijas un Ziemeļvalstīm, kā arī no Vācijas. 28. oktobrī Riga Meetings seminārs norisināsies Dānijas Kultūras institūta telpās, tā laikā notiks arī Rīgas Filmu fonda prezentācija, savukārt Lietuvas režisors Arūns Matelis stāstīs par filmu izplatīšanas sistēmu Lietuvā. 29. oktobrī ārvalstu producentiem un viņu Latvijas sadarbības partneriem (kopumā aptuveni 30 cilvēkiem) plānota Rīgas un Latvijas filmēšanas vietu apskate. Pasākumu Riga Meetings atbalsta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Uzņēmējdarbība un rūpniecība", Media Desk Latvija, Dānijas Kultūras institūts, Gētes Institūts un First Motion programma (Baltic Sea Region Programme 2007-2013) un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā. Riga Meetings 2010 programmaThu, 14 Oct 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/439No 23. oktobra līdz 15. novembrim Rīgas pilsētas izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" notiks bigbendu festivāls, kura ietvaros 3 koncertos pašmāju un ārzemju mūzikas zvaigznes izpildīs džeza mūziku. Īpašu programmu sagatavojuši Kārļa Vanaga City Jazz Big Band ar Jāņa Stībeļa piedalīšanos, Mats Holmquist "Stora Stygga" no Zviedrijas un Magnus Lindgren "Batacuda Jazz", kura koncertā piedalīsies arī City Jazz Big Band pūtēju grupa. 23. oktobrī plkst. 18:00 Kārļa Vanaga City Jazz Big Band atskaņos savu jaunāko koncertprogrammu "Contemporary Big Band". Šajā programmā tiks iekļauti izcilāko bigbendu komponistu un aranžētāju darbi no 60-to gadu beigām līdz mūsdienām. Koncertā varēs dzirdēt Bret Zvacek, Thad Jones, Bob Mintzer, Chick Corea, Mats Holmquist un Ritvara Garozas mūziku. Koncertā piedalīsies arī dziedātājs Jānis Stībelis. Papildu informācija un video ieraksti: http://www.cjbb.lv 27. oktobrī plkst. 19:00 Mats Holmquist Stora Stygga bigbenda koncertā būs dzirdama programma "Big Bands Minimalism". Autors sava topošā CD "Big Band Minimalism" mūziku dēvē par afroamerikāņu minimālismu vai uzlaboto minimālismu. Rakstot šos darbus, autors ir izmantojis Steve Reich un John Adams minimālisma idejas un principus. Šādā veidā tika radīts jauns skanējums, kas līdz šim nekur nav bijis dzirdēts. Par šo programmu jau ir saņemtas atsauksmes kā Mats Holmquist oriģinālākais sasniegums. Papildu informācija un video ieraksti: http://www.myspace.com/matsholmquistthegeneralmethod 15. novembrī plkst. 19:00 uzstāsies grupa no Zviedrijas - Magnus Lindgren "Batucada Jazz" kopā ar City Jazz Big Band pūtēju grupu. Nesen multinstrumentālists, komponists un aranžētājs Magnus Lindgren kādu laika posmu pavadīja Brazīlijā, komponējot un spēlējot kopā ar izciliem Dienvidamerikas mūziķiem. Tā rezultātā ir tapusi programma un albums ar nosaukumu "Batucada Jazz". Šajā mūzikā ir spēcīga Sambas orķestru ietekme, ar kuriem autors nereti sastapies Brazīlijas karnevālu norisēs. Magnus Lindgren šo mūzikas materiālu ir īpaši aranžējis City Jazz Big Band sastāvam un šādā sastāvā "Batucada Jazz" izskanēs pirmo reizi. Papildu informācija un video ieraksti: http://www.magnuslindgren.com/Fri, 15 Oct 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/441Ziemeļu Ministru padomes birojā 27. oktobrī plkst. 18.00 notiks literārs pasākums "Papeles, arsēniks un eremītkrabji: Jura Kronberga sarunas ar Ziemeļvalstu rakstniekiem III". Juris Kronbergs šoreiz uz sarunu aicinās norvēģu rakstnieci Anni B. Ragdi. Pasākums notiks Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā. Anna B. Ragde ir Norvēģijā un ārpus tās robežām atzinību ieguvusi rakstniece, kas saņēmusi Norvēģijas literāro balvu "Brage" par Sigridas Unsetes autobiogrāfisko romānu jauniešiem. Viņas pazīstamākais romāns "Berlīnes papeles" Norvēģijā ir pārdots 250 000 eksemplāros un tulkots 15 valodās. 2008. gada apgāds "Zvaigzne ABC" romānu izdeva latviešu valodā. Rakstniece apmeklē Latviju, lai piedalītos NORLA (Norvēģu literatūras aģentūras) rīkotajā Norvēģijas - Baltijas tulkošanas seminārā, kas 28. -29. oktobrī notiks Rīgā. Pasākums notiks angļu valodā. Tue, 19 Oct 2010 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/449Valsts SIA "Vides projekti" un Ziemeļu Ministru padomes birojs aicina piektdien, 12.novembrī plkst. 9:00 Rīgā, Albert Hotel, Dzirnavu ielā 33 apmeklēt semināru "Ekomarķējums - efektīvs instruments uzņēmējdarbības sekmēšanai". Piedalīties seminārā aicināti dažādu nozaru uzņēmumu un organizāciju pārstāvji, īpaši tie, kurus interesē uzņēmējdarbības attīstīšana Ziemeļvalstīs un ekomarķējuma "Nordic Ecolabel" ("Zaļais gulbis") ieviešana. Seminārā būs iespējams uzzināt, kādi ir galvenie zaļā iepirkuma principi un aprēķināšanas instrumenti un kāpēc nepieciešanas vides pārvaldības sistēmas un ekomarķējums. Pasākuma otrajā daļā semināra dalībniekiem tiks sniegti ieteikumi, kāpēc ir lietderīgi un kā praktiski iegūstams ekomarķējums "Nordic Ecolabel" ("Zaļais gulbis"), un ar ko uzņēmējiem jārēķinās, attīstot savu darbību Ziemeļvalstīs. Ziemeļu Ministru padomes biroja pārstāvis Kārlis Valters iepazīstinās dalībniekus ar Ziemeļvalstu un Baltijas mobilitātes programmu, kuras mērķis ir nostiprināt un veicināt ekonomisku sadarbību, uzņēmējdarbību, reģionālu sadarbību un inovācijas Dānijā, Igaunijā, Īslandē, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā. Aicinām pieteikties semināram līdz trešdienai, 10.novembrim http://mail.videsprojekti.lv/ekomarkejums/ vai nosūtot aizpildītu pieteikuma anketu projekta vadītājai Aijai Zučikai: aija.zucika@videsprojekti.lv. Dalība seminārā ir bez maksas, darba valodas - latviešu un angļu. Semināru vadīs žurnālists Sandijs Semjonovs. "Zaļais gulbis" ir oficiālais Ziemeļvalstu ekomarķējums, kura mērķis ir ievērojami samazināt ikdienas patēriņa radīto negatīvo ietekmi uz vidi, palīdzot cilvēkiem izvēlēties "zaļās" jeb videi draudzīgās preces un pakalpojumus, kā arī mudinot uzņēmējus ražot videi draudzīgus izstrādājumus. Projekta par Ziemeļvalstu ekomarķējuma ieviešanu Baltijas valstīs un ziemeļrietumu Krievijā apraksts un aptauja. Semināra programma Reģistrācijas lapa Tue, 02 Nov 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/446Rīgas modes nedēļas laikā projekts NORDIC LOOK piedāvā vairākus interesantus pasākumus: 4. novembrī no plkst. 10.00 līdz plkst. 14.30 viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija notiks informatīvais seminārs dizaineriem unquot;Individuālais modes dizaineris - veiksmes formulaunquot;. Semināru vadīs Rīgas modes nedēļas dalībniece, viena no pazīstamākajām Somijas dizainerēm Hanna Sarēn (Hanna Saren). Dizainere dalīsies pieredzē kā nodibināt un attīstīt savu zīmolu, kā sadarboties ar plaša patēriņa apģērbu ražotājiem un realizētājiem, kā veiksmīgi veidot mārketingu un realizēt saražotās preces. Latvijas apģērbu ražošanas kompānijas "Solutions" direktore Ginta Ozoliņa stāstīs par pieredzi darbā ar dizaineriem un ražotāju prasībām. Tāpat par savu pieredzi darbā ar ražotājiem un pārdevējiem stāstīs Ukrainas dizainere Lilija Pustovita. Īpaša vieta semināra programmā atvēlēta ekoloģiskās modes jautājumam un pārstrādāto audumu izmantošanai ekskluzīvo apģērbu ražošanā. Par šīm tēmām reflektēs Igaunijas modes māksliniece Reet Aus un Helsinki Design Week direktors Kari Korkmans (www.helsinkidesignweek.com). Kari Korkmans prezentēs Ziemeļvalstu modes asociācijas iniciatīvu projektu NICE (www.nicefashion.org/en). Projekts NICE apvieno programmu un instrumentus, kuri paredzēti ekonomiski stabila un ekoloģiski labvēlīga dizaina radīšanai un modes preču ražošanai. Dalība seminārā visiem interesentiem ir bezmaksas, semināra valoda - angļu. Reģistrācija pa e-pastu: pr@bffederation.com. Seminārs tiek organizēts sadarbībā ar Baltijas modes federāciju 4. novembrī plkst. 16.00 Skandināvu dizaina veikalā INRE, Brīvības iela 31, tiks atklāta eksperimentālu dāņu adījumu izstāde KNIT:STRIK, kas atklās adījumu un dizaina nebeidzamās iespējas un plašo potenciālu. Dāņu dizains sevī ietver daudz vairāk kā tikai minimālistisku estētiku. Nevajag vienmēr gaidīt tikai funkcionālas mēbeles, taisnas līnijas un klasisku modi. Kad nonākam pie adījumu un jaunu, radošu mākslinieku apvienojuma, dāņu dizains kļūst eksperimentāls, kičīgs un spilgts. Izstādi KNIT:STRIK organizē Dānijas Kultūras institūts sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā, Skandināvijas dizaina veikalu INRE un Koldingas dizaina skolu Dānijā. 5. novembrī plkst. 20.00 viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija Omega zālē somu dizaineres Hannas Sarēn (Hanna Saren) modes šovs. http://hannasaren.net/ Wed, 03 Nov 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/44511. novembris Ziemeļvalstīs tiek atzīmēts kā Ziemeļvalstu Klimata diena. Šī viena īpašā diena izvēlēta tāpēc, lai bērni un jaunieši kopā ar vecākiem un skolotājiem īpaši pievērstu uzmanību, pētītu un fiksētu vides problēmas savā tuvākajā apkārtnē, domātu un meklētu risinājumus klimata izmaiņu ierobežošanai. Diskusijas par klimata izmaiņām, realizēto Ziemeļvalstu - Baltijas valstu vides projektu prezentācijas, pieejamās atbalsta programmas un nākotnes ieceres - tas viss Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā rīkotajā pasākumā unquot;Ziemeļvalstu Klimata diena. Viena diena - daudzi risinājumi!unquot;, kas notiks Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, 9. novembrī plkst. 16.00. Par vēlmi piedalīties pasākumā lūdzam rakstīt uz e-pastu inga@norden.lv vai zvanīt uz tālruni 67820051 līdz 8. novembrim. Pasākumā piedalīsies Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā padomnieks Kārlis Valters, kas īsumā ieskicēs Ziemeļvalstu Ministru padomes nostāju klimata un vides jautājumos. Ziemeļvalstu Ministru padomes programmas NORDPLUS atbalstītos projektus prezentēs Rīgas Juglas vidusskolas 11. klases skolēni Ance Andersone un Ernests Ķirsis un Siguldas 3. pamatskolas skolotājas Elita Cīrule un Indra Zambare. Latvijas Jaunā teātra institūta programmas kuratore Zane Kreicberga prezentēs realizētos un iecerētos kultūras un vides mijiedarbības projektus - "Garā Pupa", "Pasaka par Kurbadu" un "Sadarbības tīkls Imagine 2020 - Art and Climate Change". Realizētos vides projektus prezentēs vairāku NVO pārstāvji - biedrības "Bērnu vides skola" vadītāja Inese Liepiņa prezentēs projektu "Fosforam - NĒ!", biedrības "Zaļā brīvība" projektu "8 soļi līdz klimatam draudzīgam dzīvesveidam", prezentēs biedrības vadītājs Jānis Brizga un biedrības "CEMEX Iespēju fonds Brocēniem un Saldus rajonam" vadītāja Ilga Ķuze prezentēs projektu "Domā zaļi, dzīvo zaļi". Valsts Izglītības Attīstības aģentūras Ārējās sadarbības un korporatīvās vadības departamenta direktore Gunta Tralmaka stāstīs par Ziemeļu Ministru padomes NORDPLUS Ietvarprogrammu, bet Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece Daina Mežecka klātesošos iepazīstinās ar divām Ziemeļu Ministru padomes NVO atbalsta programmām. Fri, 05 Nov 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/451Gadskārtējā Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa šogad notiks no 8. līdz 14. novembrim, kad vairāk nekā 2000 institūcijas no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm pārlapos vairākus Ziemeļvalstu autoru darbus. Šī gada tēma ir "Teiksmainie Ziemeļi" un izvēlēto daiļdarbu pamatā ir fantāziju rosinošas darbības un maģiskais reālisms. Vairāk nekā 1000 gadus senais īslandiešu "Vecās Edas Zintnieces pareģojums", kuru latviešu valodā tulkojis Uldis Bērziņš, tiks pretstatīts mūsdienu modernajiem tekstiem. Latvijas bibliotēkās lasītāji iepazīsies ar dāņu rakstnieces Lēnes Koberbēlas (Lene Kaaberbøl) darbu "Kauninātājas meita", izdots 2004. gadā apgādā unquot;Zvaigzne ABCunquot; un atmiņā atsauks Kārļa Skalbes tēlojumu "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties". Mazie lasītāji iepazīsies ar leduslācēnu Illi no Grenlandes, par kura dēkainajām gaitām grāmatu unquot;Leduslācēns Illeunquot; uzrakstījis Ivars Sīlis, izdota 2009. gadā apgādā unquot;Zvaigzne ABCunquot;. Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas laikā notiks daudzi lieliski pasākumi, kā piemēru gribam minēt pasākumu "Saruna par Ziemeļu teikām", kas notiks Rīgas Centrālās Bibliotēkas Svešvalodu bibliotēkā, Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 5, Kongresu namā, 8.novembrī plkst. 18.00. Šeit būs iespēja uzzināt par ziemeļu tautu, skandināvu, latviešu un senbaltu teikām - par Rūnām un citām zīmēm, par Odīnu, Freiju, Baldru, par kraukļiem, milzeņiem, rūķiem, vilkiem... Par teiksmainajiem Ziemeļiem! Par citiem pasākumiem Ziemļvalstu bibliotēku nedēļas ietvaros lūdzam informāciju meklēt savā tuvākajā bibliotēkā vai bibliotēkas mājas lapā. Mon, 08 Nov 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/454Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina apmeklēt sociālantropologa Linasa Svolkinasa (Viļņas Universitāte) lekciju "Septiņi mēneši Kristiānijā" un tai sekojošu diskusiju 16. novembrī plkst. 18.00. Pēc lekcijas sociālantropologs Klāvs Sedlenieks par mākslas un jaunu teritoriju mijiedarbību iztaujās Dirty Deal vadītāju Kristapu Puķīti, Ģertrūdes ielas teātra producenti Maiju Pavlovu, mākslinieku un topošā mākslas centra VEF teritorijā vadītāju Kasparu Lielgalvi un Dānijas Kultūras institūta direktoru Simonu Drevsenu -Holmbergu. Linass Svolkinas, Viļņas Universitātes sociālantropologs, ir ieguvis maģistra grādu sociālajā antropoloģijā Kopenhāgenas Universitātē. Viņš vairākus gadus pētījis Kristiānijas alternatīvās komūnas fenomenu un tās kolektīva ideoloģiju, dzīvojot un ielāgojot turienes dzīves stilu un etnogrāfiskos paradumus. Kristiānija pastāv jau 40 gadu kā hipiju un alternatīvā dzīvesveida piekritēju komūna Kopenhāgenā. Tās ir mājas 850 cilvēkiem, kas apšauba privātīpašuma jēgu un izvēlas alternatīvas vērtības. Kristiānijas nozīmīgs pienesums ir tās laikmetīgās mākslas izpausmes mūzikā, teātrī un tēlotājmākslā. Pasākums notiks Ziemeļu Ministru padomes birojā Marijas ielā 13/3 (Berga bazārā). Lekcija un diskusija angļu valodā. Pasākums notiks Ziemeļu Ministru padomes birojā Marijas ielā 13/3 (Berga bazārā). Lekcija un diskusija angļu valodā.Wed, 10 Nov 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/501Sociālantropologa Klāva Sedlenieka saruna ar sociālantropologu no Viļņas Universitātes Linas Svolkinas. Seven months in Christiania Tue, 16 Nov 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/45612.novembrī Rīgā, Albert Hotel notika seminārs Ekomarķējums - efektīvs instruments uzņēmējdarbības sekmēšanai. unquot;Zaļais gulbisunquot; ir oficiālais Ziemeļvalstu ekomarķējums, kura mērķis ir ievērojami samazināt ikdienas patēriņa radīto negatīvo ietekmi uz vidi, palīdzot cilvēkiem izvēlēties unquot;zaļāsunquot; jeb videi draudzīgās preces un pakalpojumus, kā arī mudinot uzņēmējus ražot videi draudzīgus izstrādājumus. Semināru organizēja Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar valsts SIA unquot;Vides projektiunquot; un seminārā piedalījās aptuveni 60 dažādu nozaru uzņēmumu un organizāciju pārstāvji. Lektoru prezentācijas: Zaļais iepirkums - galvenie principi Laimonis Osis - LR Vides ministrija, Klimata pārmaiņu finanšu instruments, projektu eksperts Zaļā iepirkuma kritēriji dažādām grupām, aprēķina instrumenti Jūlija Bulgakova - SIA Ekodoma, projekta unquot;Buy Smartunquot; vadītāja Uzņēmējdarbība un vides aizsardzība Iveta Jēgere - Vides pārraudzības valsts birojs, Sākotnējā izvērtējuma daļas vadītāja Ziemeļvalstu ekomarķējums - standarts, nozīme, prasības Karl-Oskar Nicolaisen - Ziemeļvalstu ekomarķējuma birojs, Tirdzniecības departamenta pārstāvis Ekomarķējums Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļrietumu Krievijā Janar Sutt - Zviedrijas Eksporta padome, projektu vadītājs Igaunijā Latvijas - Zviedrijas sadarbība uzņēmējdarbības atbalstam Guntis Rubīns - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Zviedrijā vadītājs Wed, 17 Nov 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/457No 25. līdz 28. novembrim norisināsies Norvēģijas un Dānijas filmu programma Sievietes skats, kurā iekļautas norvēģu un dāņu spēlfilmas, ko veidojušas režisores - sievietes. Programmas fokuss ir "sievietes skats", tas unikālais pasaules izjūtā, filmu tematikā un stāstījumā, ko savos radošajos darbos, arī šķietami tradicionāli tik vīrišķīgā profesijā kā kinorežija, ienes sievietes. Filmu programma skatāma kinoteātrī KSuns no ceturtdienas līdz svētdienai seansos plkst.18.00 un 20.00. Filmu programmas atklāšana - 25. novembrī plkst.17.30. Ieeja uz seansiem - brīva. Filmu programma ir reta un lieliska iespēja redzēt aktuālākās mūsdienu norvēģu un dāņu režisoru filmas, arī rosināt diskusiju, vai sieviešu režisoru filmas, to stāstītie stāsti ir īpašāki, emocionālāki, jūtīgāki par viņu kolēģu veidotiem darbiem. Tā ir arī iespēja novērtēt Ziemeļvalstu režisoru filmas, kas guvušas panākumus starptautiskā arēnā. Dānijas programmu veido trīs starptautisku atzītu režisoru - Anetes K. Olesenas, Pernilles Fišeres Kristensenas, par filmu "Izglītība" Oskaram nominētās Lones Šērfigas darbi. Savukārt Norvēģiju pārstāv pieredzējušās režisores Evas F.Dāras, jauneklīgās, temperamentīgās Margrētas Olinas, kā arī skatītāju mīlestības lutinātās Sāras Jonsenas filmas. Pasākuma ietvaros (26. novembrī Spīķeros kim? no plkst.11.00) notiks arī zinātniska konference Women's Angle, kurā uzstāsies Norvēģijas kino profesionāļi - režisore Eva F.Dāra, kinoteorētiķis Jans Eriks Holsts, kā arī Latvijas kino teorētiķi un praktiķi. Konferenci vadīs LU asociētais profesors Viktors Freibergs. Tā tiek organizēta sadarbībā ar LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju studiju nodaļu. Organizē Nodibinājums Kinoskola. Atbalsta Norvēģijas Karalistes vēstniecība, Dānijas Kultūras institūts, biedrība kim?, K Suns. Filmu programma kinoteātrī KSuns (Elizabetes iela 83/85) 25. nov. 17.30 Tempo (rež. Eva F. Dāra, Norvēģija) Mazais kareivis (Lille Soldat, 2008, Anete K. Olesena, Dānija) 20.00 Marss un Venera (Mars og Venus, 2007, rež. Eva F. Dāra, Norvēģija) 26. nov. 18.00 Apelsīnu meitene (Appelsinpiken, 2009, rež. Eva F. Dāra, Norvēģija) 20.00 Upperdog (2009, rež. Sāra Jonsena, Norvēģija) 27. nov. 18.00 Gluži kā mājās (Hjemve, 2007, Dānija) 20.00 Dejotāji (Dansen, 2010, rež. Pernille Fišere Kristensena, Dānija) 28. nov. 18.00 Eņģelis (Engelen, 2009, rež. Margrēta Olina, Norvēģija) 20.00 Upperdog (2009, rež. Sāra Jonsena, Norvēģija) Mon, 22 Nov 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/459Š.g. 3.decembrī no plkst.10.00 līdz 16.00 Rīgas Kongresu namā (Rīgā, K. Valdemāra ielā 5) Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) pirmo reizi Latvijā organizē Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības un Nordplus programmu projektu rezultātu izstādi, seminārus un pieredzes apmaiņas pasākumus unquot;Baltic Expro 2010unquot;. Expro ir saīsinājums no vārdiem Exposition of Project Results. Izstādes tradīciju pirms pieciem gadiem aizsāka Igaunijas starptautisko izglītības programmu aģentūra Socrates. 2006.gadā izstāde paplašinājās, iekļaujot - ES Mūžizglītības programmu projektus Comenius, Leonardo da Vinci, Erasmus un Grundtvig apakšprogrammās. 2007.gadā izstāde kļuva par starptautisku Baltijas un Ziemeļvalstu pasākumu. Apmeklēt izstādi un piedalīties semināros par dalību starptautiskos izglītības projektos aicinām pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, augstskolas, pieaugušo izglītības centrus, nevalstiskās organizācijas, kā arī valsts pārvaldes iestādes un uzņēmējus. VIAA semināros īpaši aicina piedalīties izglītības iestādes, kas līdz šim vēl nav īstenojušas Mūžizglītības vai Nordplus programmu projektus. Izstādes apmeklējums un dalība semināros ir bez maksas. Darba valodas - latviešu un angļu. Izstādes ietvaros ar savu starptautisko projektu pieredzi un rezultātiem dalīsies vairāk kā 50 Baltijas valstīs īstenoti Comenius, Leonardo da Vinci, Erasmus, Grundtvig, Mācību braucienu un Nordplus programmu projekti. Līdztekus izstādei norisināsies arī informatīvie semināri par pieteikumu sagatavošanu 2011.gada izsludinātajam projektu konkursam, projektu veiksmīgu īstenošanu un rezultātu izplatīšanu Comenius, Mācību braucienu un Erasmus programmās. Pēcpusdienā notiks valorizācijas jeb rezultātu izplatīšanas seminārs par Mūžizglītības programmas projektu sociālās iekļaušanās tēmām - projektu pieredze un izvērtēšana. Apmeklēt izstādi un piedalīties semināros par dalību starptautiskos izglītības projektos aicinām pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, augstskolas, pieaugušo izglītības centrus, nevalstiskās organizācijas, kā arī valsts pārvaldes iestādes un uzņēmējus. VIAA semināros īpaši aicina piedalīties izglītības iestādes, kas līdz šim vēl nav īstenojušas Mūžizglītības vai Nordplus programmu projektus. Izstādes apmeklējums un dalība semināros ir bez maksas. Darba valodas - latviešu un angļu. Izstādes un semināru programma: 10.00-11.00 Informatīvais seminārs par ES Mūžizglītības programmu Comenius un Mācību braucieniem (semināra valoda: latviešu) 11.00-12.00 Informatīvais seminārs potenciālajiem programmas Grundtvig dalībniekiem (semināra valoda: latviešu) 12.00-12.30 Baltic Expro 2010 izstādes oficiālā atklāšana 14.00-16.00 Valorizācijas seminārs "ES Mūžizglītības programmas projektu sociālās iekļaušanās tēmas - projektu pieredzes un izvērtēšana" (semināra valoda: angļu un latviešu) Dalībai semināros aicinām reģistrēties līdz š.g. 26.novembrim, izmantojot online reģistrāciju VIAA mājas lapā. Papildu informācija par pasākumu: Inta Asare, tālrunis: 67201170, e-pasts: inta.asare@viaa.gov.lv Tue, 23 Nov 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/460Ziemeļu Ministru padomes birojā, Berga Bazārā, no 10. decembra būs skatāma somu mākslinieces Inari Kronas izstāde "Novērojumi un interpretācijas". Somu grafiķe Inari Krona (Inari Krohn) dzimusi 1945. gadā. Savas daiļrades pirmsākumos, māksliniece pievērsusies politiskiem zīmējumiem. Bet nu jau vairāk kā 30 gadus, mākslinieces garfikās un akvareļos figurē dabas tēmas, kur Somijas dabas skati mijas ar eksotisko zemju motīviem un krāsām. Grafiskie darbi līdzinās akvareļiem un izstaro mistisku noslēpumainību. No 1995. līdz 1998. gadam Inari Krona kā mākslas grafikas profesore lasīja lekcijas Somijas Mākslas akadēmijā. Viņa arī uzrakstījusi divas biogrāfiskas grāmatas un ilustrējusi savas māsas Lēnas Kronas (Leena Krohn) grāmatas. Inari Krona stāsta par savu izstādi "Novērojumi un interpretācijas": Manu darbu pamatā visbiežāk ir saskarsme ar dabu. Darba gaitā novērojumi tomēr maina savu formu un gala rezultātā darbs atšķiras no sākotnējā novērojuma. Novērojums ir atskaites punkts, kas pārtop interpretācijā. Interpretācija ietver sevī arī citus elementus - atmiņas un jūtas. Daba man ir liels nedalāms veselums, no kura es paņemu kādu daļu un ievietoju savos pārdzīvojumos. Mežs, jūra, augi, koki, dzīvnieki un dažkārt arī cilvēki iekļaujas manos darbos. Lielie elementi un mazās detaļas savienojas. Man patīk mazo detaļu pārpilnība. Grafikas paņēmieni dod iespēju pētīt detaļas. Mērogs mainās, lielais pārtop par mazo. Es strādāju uz asociāciju pamata. Mani darbi ir daudzslāņaini. Tajos savienojas vairākas daļas, kuras rezultātā veido veselumu. Grafiskie darbi tiek būvēti no flīzītēm, kuru manos darbos ir daudz. Tāpat tajos ir arī daudz slāņu. Viss noris kā lēns roku darbs. Darba procesā ir pietiekami daudz laika domāšanai un rezultāta sasniegšanai. Bieži tas atšķiras no sākotnējā atskaites punkta. Grafikas neparedzamība ir aizraujoša arī pašam autoram. Novērojumi top par novērojumu objektu citiem. Autors stāsta par saviem pārdzīvojumiem un atklāj tos skatītājam. Skatītājs tos interpretē savā veidā. Vēlos ar saviem darbiem stāstīt par dabu un mums cilvēkiem kā daļu no tās, par formu daudzveidību un bagātību, kas ir mums visapkārt. Papildus patvērumam un pārtikai daba mums dāvā pārdzīvojumu un pieredzi par kaut ko plašāku. Daba ir pielūgta kā svēts, godbījību raisošs elements. Cauri gadsimtiem tā bijusi par pasaku un teiku avotu. Šī dabas īpašība ir manos darbos. Šajā ziņā es pievienojos daudzajiem pasaku teicējiem. Fri, 26 Nov 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/99NORDICOM (Ziemeļvalstu mediju un komunikāciju pētniecības informācijas centrs) ir viena no Ziemeļu Ministru padomes finansētajām institūcijām. NORDICOM nodrošina vienotu pieejas punktu visam, kas saistīs ar mediju un komunikāciju pētniecības jomu. Šeit tiek veidotas datubāzes par mediju pētniecību Ziemeļvalstīs, apkopota statistika par mediju izmantošanas tendencēm Ziemeļvalstīs, kā arī izdoti starptautiski atpazīstami izdevumi par mediju izmantošanas aspektiem bērnu un jauniešu vidū visā pasaulē. Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēkā ir pieejamas daudzas NORDICOM izdotās grāmatas. Iepazīstieties ar jaunāko grāmatu sarakstu angļu valodā: Media Mergers and the Defence of Pluralism A History of the Press in Sweden Media Literacy Education : Nordic Perspectives The Digital Public Sphere : Challenges for Media Policy The Public in Public Service Media Communicating the Nation : National Topographies of Global Media Landscapes Ar bibliotēkā pieejamo grāmatu, DVD un CD sarakstu variet iepazīties bibliotēkas katalogā Mon, 29 Nov 2010 14:21:31 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/462unquot;Zaļais gulbisunquot; ir oficiālais Ziemeļvalstu ekomarķējums, kura mērķis ir ievērojami samazināt ikdienas patēriņa radīto negatīvo ietekmi uz vidi, palīdzot cilvēkiem izvēlēties unquot;zaļāsunquot; jeb videi draudzīgās preces un pakalpojumus, kā arī mudinot uzņēmējus ražot videi draudzīgus izstrādājumus. Vārti uz Ziemeļvalstu tirgu Tue, 14 Dec 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/466Lai stiprinātu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu konkurētspēju, parlamentiem un nacionālajām valdībām jāveido ciešāka sadarbība. Tas teikts Ziemeļu Padomes un Baltijas Asamblejas kopīgajā paziņojumā pēc ikgadējā samita, kas notika 7. decembrī Somijas pilsētā Kirkkonummi. Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes pārstāvji samitā izskatīja NB8 reģionālajai sadarbībai veltīto ziņojumu, kuru veidoja bijušais Dānijas aizsardzības ministrs Sorens Gade (Søren Gade) un bijušais Latvijas premjers un ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Ziņojums vērsts uz praktiskiem pasākumiem reģionālo saišu stiprināšanai un reģiona nostiprināšanu Eiropas un pasaules līmenī. Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm tiek rekomendēts īstenot kopīgas aktivitātes tādās jomās kā enerģētika, cilvēkresursi, finanšu sektors, ekonomika, transports un infrastruktūra, kā arī veselības aprūpe un cilvēkdrošība. 7. decembrī Somijā notiekošajā samitā tika apstiprināta stratēģija par Ziemeļu Padomes un Baltija Asamblejas sadarbību nākamajā gadā. Valstu pārstāvji vienojās, ka 2011. gadā sadarbība koncentrēsies uz sekojošiem jautājumiem: kopējas ilgtspējīgas Ziemeļu un Baltijas enerģētikas stratēģijas izstrāde; cilvēkkapitāls, uz zināšanām balstīta un inovatīva ekonomika; kopīgi pasākumi nelegālā preču importa un pārrobežu noziedzības apkarošanā; transporta un infrastruktūras attīstība reģionā; integrēta un stabila Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu tirgu attīstīšana, kā arī uz veselības aprūpe un sociālo politiku. Ziņojuma teksts angļu valodāTue, 21 Dec 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/102Ziemeļvalstu statistikas gadagrāmata 2010 iznāk jau 48. reizi. Grāmata piedāvā visaptverošus un viegli saprotamus statistikas datus dažādās sociālājās jomās par visām piecām Ziemeļvalstīm un autonomajiem apgabaliem. Grāmatā ietvertā informācija lasītājiem dot iespēju salīdzināt dažādus datus par Ziemeļvalstīm. Grāmata papīra formātā pieejama Ziemeļu Ministru padomes biroja bibliotēkā. Thu, 23 Dec 2010 10:51:11 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/468Profesionāli mākslinieki un kultūras darbinieki tiek aicināti pieteikties finansiālam atbalstam Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā "Kultūra", kuras mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. Šobrīd pieteikumi tiek gaidīti mobilitātes modulī individuāliem radošiem braucieniem uz Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, kuriem var pieteikties visu mākslas jomu un kultūras nozaru radošo profesiju pārstāvji, profesionāli mākslinieki, kultūras darbinieki un tulkotāji. Pieteikšanās termiņš ir 9.februāris. Pieteikumi aizpildāmi elektroniski Ziemeļvalstu Kultūras punkta mājaslapā http://www.kknord.org 2010.gadā Latvijas radošo profesiju pārstāvjiem tika piešķirtas 24 mobilitātes stipendijas par kopējo summu EUR 35 500: Antra Augustinoviča, Arnis Balčus, Inta Balode, Inese Baranovska, Inga Fridrihsone, Jānis Garančs, Solvita Krese, Anita Meldere, Alīse Nīgale, Simona Orinska, Laila Pakalniņa, Maija Pavlova, Marika Priedīte, Krists Pudzēns, Lija Rage, Arnis Siliņš, Inese Stade, Alise Tīfentāle, Raimonds Tiguls, Inese Upeniece, Gatis Vanags, Linda Vēbere, Margita Zālīte, Laima Žurgina. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu "Kultūra" kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Programma darbojas no 2009. līdz 2011. gadam, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā. Tue, 11 Jan 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/472Pirmajā ideju samitā par modernās Ziemeļeiropas ekonomikas izaicinājumiem 2011. gada 19. un 20. janvārī Londonā tiekas Apvienotās Karalistes, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjeri, augsta līmeņa amatpersonas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un biznesa līderi. Samitu organizē Apvienotās Karalistes valdība, lai veicinātu jaunu ideju apmaiņu starp Apvienoto Karalisti, Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm ar mērķi diskutēt un dalīties pieredzē par radošiem risinājumiem un inovācijām, kas veicina ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju sociālās labklājības un vienlīdzības vērtību kontekstā. Pasākums ir neformāls, profesionāls un netradicionāls, radot iespējas kreatīvai domāšanai, partnerībai un inovācijām. Samita dalībvalstis prezentēs vairāk nekā 40 labākās prakses un sasniegumus zaļās ekonomikas un ilgtspējīga biznesa, tehnoloģiju un inovāciju, kā arī nodarbinātības, ģimenes un dzimumu līdztiesības jomās. Sanāksme pulcēs aptuveni 120 dalībniekus no Apvienotās Karalistes, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Norvēģijas, Īslandes, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Vairāk informācijas: http://uknordicbaltic.readandcomment.com/Tue, 18 Jan 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/477Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā piektdien, 21. janvārī, organizēja darba semināru, kurā bija uzaicināti piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kultūras un radošās industrijas attīstības jomā iesaistītie eksperti. Semināra mērķis - turpinot attīstīt Baltijas valstu sadarbību radošās industrijas politikas plānošanā un īstenošanā, dalīties labās prakses piemēros politikas veidošanā, finansējuma piesaistē un radošās industrijas izglītībā. Regulāras pieredzes apmaiņas sanāksmes starp Baltijas valstu Kultūras ministriju speciālistiem un radošās industrijas attīstības jomā iesaistītajiem ekspertiem notiek jau kopš 2007. gada, un šobrīd ir svarīgi atkārtoti pievērst uzmanību tam, kā attīstīt un izmantot kultūras un radošās industrijas potenciālu, lai tas pilnvērtīgi darbotos kā viens no valsts sociālekonomiskās attīstības dzinējspēkiem. Seminārā piedalījās kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, ekonomikas ministrs Artis Kampars, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Kultūras ministriju, kā arī Attīstības aģentūru pārstāvji. Pirms semināra dalībnieki apmeklēja Andrejsalas radošās industrijas inkubatoru, lai klātienē skatītu vienu no radošās industrijas prakses piemēriem Latvijā, kas sevi raksturo kā "piestātni uzņēmīgiem cilvēkiem, kas savas radošās biznesa idejas vēlas iedzīvināt taustāmās formās un tā labā ir gatavi aktīvi un produktīvi rīkoties." Biznesa inkubators Creative Andrejsala kopš 2010. gada marta, kad ieguva tiesības īstenot programmu un uzsāka darbību, jau ir veiksmīgi atbalstījis 50 jaunos uzņēmumus, kas visi pārstāv dažādas radošās industrijas nozares.Fri, 21 Jan 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/470Attīstoties sabiedrībai un tās izpratnei par dažādu sociālo grupu iesaisti, jaunas mērķa grupas tiek iekļautas arī tādā būtiskā uzņēmējdarbības nozarē Latvijai kā tūrisms. Nodrošinot visiem pieejamus tūrisma produktus un pakalpojumus, ir iespēja piesaistīt jaunu tirgus segmentu - cilvēkus ar pārvietošanās grūtībām. Seminārs "Vides pieejamības veicināšana tūrisma sektorā" notiks 26. janvārī, Eiropas Savienības mājā, Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, no plkst. 10.00 līdz 13.00. Piedalīties seminārā tiek aicināti tūrisma nozares profesionāļi, īpaši viesnīcu un restorānu pārstāvji, tūrisma informācijas centru un muzeju darbinieki, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. Seminārā būs iespējams uzzināt par pieejamo finansējumu Ziemeļu Ministru padomes administrētajās grantu programmās, kā arī veidot sapratni par cilvēkiem, kam ir pārvietošanās grūtības, kā līdzvērtīgiem tūrisma tirgus dalībniekiem. Tiks prezentēti universālā dizaina principi - ieguvumi un iespējas tūrisma nozarē. Oslo pilsēta Norvēģijā jau vairākus gadus strādā , lai nodrošinātu tūrisma informāciju par pieejamiem tūrisma produktiem un pakalpojumiem - seminārā ar savu pieredzi dalīsies Oslo tūrisma informācijas centra pārstāvji. Tiks prezentēts vides pieejamības kritēriju modelis viesnīcām, restorāniem un konferenču telpām. Aicinām pieteikties semināram līdz pirmdienai, 24. janvārim, nosūtot aizpildītu pieteikuma anketu uz e-pastu: daiga.veinberga@sustento.lv, vai zvanot tel. 26855496. Semināru organizē Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO Ziemeļu Ministru padomes finansēta projekta "Vides pieejamības veicināšana tūrisma sektorā" ietvaros. Papildus informācija: Ilze Neimane, projekta vadītāja, tel. 29392749, e-pasts: ilze.neimane@sustento.lvSat, 22 Jan 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/482 ES Ārējās palīdzības programmas ietvaros ir izsludināts projektu konkurss Baltijas Jūras Reģiona nevalstiskā sektora un pašvaldību sadarbībai ar Krieviju. Programmas mērķis ir atbalstīt sadarbību ar Krieviju tajās prioritārajās jomās, kas noteiktas ES Baltijas Jūras Stratēģijas Darbības Plānā. Programma paredz sniegt atbalstu nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām to efektīvai darbībai kopēju Baltijas Jūras Reģiona problēmu risināšanā. Programmas ietvaros paredzēts stiprināt nozīmīgāko iesaistīto pušu kapacitāti, uzlabojot to dalību lēmuma pieņemšanas procesos tādās jomās kā klimata izmaiņas, energoefektivitāte, veselība un sociālā aizsardzība, transports un loģistika, kultūra un tūrisms par pamatu ņemot Ziemeļu Dimensijas prioritātes. Programma paredz uzlabot reģionālo pārvaldi, un uzlabot saikni starp iedzīvotājiem un vietējā līmeņa pārvaldes institūcijām, kā arī uzlabot sadarbību starp ES un Krieviju augstāk minētajās jomās, strādājot partnerībā ar līdzīgām Eiropas organizācijām, attīstot saites, tīklu veidošanu un sadarbību. Projekta konkursa norise plānota divās kārtās. Projekta koncepcija jāizstrādā un jāiesniedz līdz 2011.g. 10.martam. Atbalstītajām koncepcijām tiks izsūtīts uzaicinājums iesniegt pilno projekta pieteikumu. Kopējais pieejamais indikatīvais programmas finansējums ir 3 500 000 EUR. Viena projekta līdzfinansējums noteiktsminimums 200 000 EUR apmērā un maksimums 500 000 EUR apmērā. Viena projekta līdzfinansējums tiks nodrošināts 50% - 80% apmērā no kopējā attiecināmo izmaksu apjoma. Projekta partnerību jāveido vismaz divām organizācijām no vismaz divām ES dalībvalstīm un vismaz vienai organizācijai no Krievijas. Projekta ieviešanas periods nevar būt īsāks par 24 mēnešiem un garāks par 30 mēnešiem. Sīkāka informācija par programmu pieejama: http://ec.europa.eu/delegations/russia/funding_opportunities/grants/index_en.htm Sun, 30 Jan 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/479Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā šī gada 2. februārī plkst. 18.00 aicina apmeklēt Latvijas Universitātes profesora Viktora Freiberga kinolekciju Ziemeļnieciskā polifonija: vēstījuma struktūra un kolīzijas somu kino. Zemes sasalums, aukstums, sniegs somu režisoru darbos bieži vien darbojas kā metaforas, lai raksturotu indivīda noslēgtību, šo motīvu pastiprina polifoniskā vēstījuma struktūra, kad vairākas, šķietami nesaistītas sižeta līnijas filmā pakāpeniski savijas vienotā struktūrā un noslēdzas ar kolīziju. Konflikts, savukārt, traktējams kā patiesības eksplozija, kad atklājas filmu varoņu patiesā būtība. Lekcijā tiks izmantoti fragmenti no Mikas un Aki Kaurismaki, Aku Louhimies un citu režisoru pēdējo gadu filmām. Mon, 31 Jan 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/483Aicinām pieteikt projektus īstermiņa sadarbības tīklu veidošanai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Kultūra" ietvaros. Programmas mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. Pieteikšanās termiņš: 9.marts. Pieteikumi aizpildāmi elektroniski Ziemeļvalstu Kultūras punkta mājaslapā: www.kknord.org. Atbalsts īstermiņa sadarbības tīklu veidošanai nodrošina finansējumu projektiem, kas ilgst līdz 1 gadam un maksimālā summa ir € 25 000 (sedz ne vairāk kā 70% no kopējiem projekta izdevumiem). Tas nozīmē, ka sadarbības tīklam (tīkla darbībā iesaistītajām organizācijām) ir jāiegulda atlikušie 30% no projekta budžeta un pieteikumā jānorāda, kā tas tiks sasniegts. Pēc pirmā darbības gada sadarbības tīkls var iesniegt pieteikumu papildus finansējumam uz vēl vienu darbības gadu un labi funkcionējošs īstermiņa sadarbības tīkls var pēc finansējuma perioda beigām pieteikties finansējumam ilgtermiņa sadarbības tīkla veidošanai. 2010.gadā īstermiņa sadarbības tīklu programmā tika atbalstīti pieci Latvijas organizāciju (Latvijas Jaunā teātra institūts, Mūzikas un mākslas atbalsta fonds, Starptautiskā fotogrāfijas vasaras skola, Virtuālā studija "Urga", Mūsdienu kultūras centrs "KultKom") iesniegtie projekti par kopējo summu 59 560 EUR. Bez tam vēl četras Latvijas organizācijas līdzdarbojās citu valstu iesniegtajos projektos. Atgādinām, ka līdz 9.februārim tiek gaidīti arī pieteikumi individuāliem radošiem braucieniem uz Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, kuriem var pieteikties visu mākslas jomu un kultūras nozaru radošo profesiju pārstāvji, profesionāli mākslinieki, kultūras darbinieki un tulkotāji. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu "Kultūra" kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Programma darbojas no 2009. līdz 2011. gadam, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā. Fri, 04 Feb 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/484 Pia Eriksen par www.visitoslo.com from Ziemeļu Stāsti on Vimeo. Seminārs "Vides pieejamības veicināšana tūrisma sektorā" Thu, 10 Feb 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/487 Viktora Freiberga priekšlasījums unquot;Ziemeļnieciskā polifonijaunquot; from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.Mon, 21 Feb 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/489Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un apgāds "Jumava" sadarbībā ar Somijas vēstniecību Latvijā piektdien, 4. martā plkst. 18.00 aicina uz sarunu Ziemeļu Padomes literatūras balvas 2010. gadā ieguvēju Sofī Oksanenu (Sofi Oksanen), kuru somu valodā iztaujās romāna "Attīrīšanās" tulkotāja Maima Grīnberga. Saruna tiks tulkota latviešu valodā. Pasākums notiks Ziemeļu Ministru padomes birojā, Rīgā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārs). Rakstniece prestižo Ziemeļu Padomes literatūras balvu ieguva par 2008. gadā izdoto romānu "Attīrīšanās" ("Puhdistus"). Bagātīgā un izteiksmīgā valodā viņa savij konkrētus vēsturiskus faktus - Igaunijas padomju laika pagātni - ar tik aktuālu un globāla mēroga mūslaiku problēmu kā cilvēktirdzniecību Baltijas jūras reģionā. Ziemeļu Padome literatūras balvas žūrija apliecina: unquot;Sofī Oksanenas romāna "Attīrīšanās" darbība norisinās Igaunijā divos atšķirīgos laika posmos, taču tā tematika - mīlestība, nodevība, vara un bezspēcība - nepazīst laika robežu. Neparasti trāpīgā un spēcīgā valodā autore parāda, kādu iespaidu uz vienkāršo cilvēku atstāj vēsture un kādas ir vēstures atskaņas šodienā.unquot; Romāns unquot;Attīrīšnāsunquot; ir tulkots 38 valodās. Sofi Oksanena dzimusi 1977. gadā Jiveskilē, viņas māte ir igauniete, tēvs soms. Sofi ir studējusi literatūru Jiveskiles un Helsinku universitātēs, savukārt dramaturģiju viņa apguvusi Helsinku Teātra augstskolā. Intervija ar Sofī Oksanenu somu valodā (tulkojums zviedru valodā). Fri, 25 Feb 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/494Electrolux Design Lab 2011 aicina industriālā dizaina studentus radīt mājsaimniecības ierīces, kas atspoguļo inteliģentu mobilitāti. Studentiem līdz 1. maijam jāizstrādā nākotnes dizaina koncepcijas mājsaimniecības ierīcēm, kas mainīs to, kā cilvēki gatavos un uzglabās ēdienu, uzkops un mazgās traukus gan mājās, gan ārpus tām. Konkurss Design Lab notiek jau devīto gadu un šoreiz studenti tiek aicināti radīt dizaina koncepcijas, kas, izmantojot esošās tehnoloģijas, lietotājiem piedāvās personalizētus un iedvesmojošus risinājums. Turklāt koncepcijai jāsaskan ar Electrolux vēsturisko mantojumu, atspoguļojot skandināvu dizaina vērtības - draudzīgums videi, funkcionalitāte un vienkāršība līnijās un formās. Konkursa fināls notiks 2011. gada rudenī, kad astoņi finālisti tiksies kādā Eiropas pilsētā, kur dizaina ekspertu žūrijai prezentēs savas idejas. Žūrija novērtēs finālistu darbu atbilstību konkursa kritērijiem un apbalvos pirmās vietas ieguvēju ar sešu mēnešu apmaksātu prakses vietu Electrolux pasaules dizaina centrā un 5000 eiro. Otrās vietas ieguvējs saņems 3 000 eiro, savukārt trešās - 2 000 eiro. Darbi jāiesniedz Electrolux Design Lab mājas lapā www.electroluxdesignlab.com līdz 2011. gada 1. maijam. Pagājušajā gadā pirmo reizi pasaules mēroga elektroierīču un sadzīves tehnikas dizaina konkursa Design Lab vēsturē piedalījās arī 15 Latvijas industriālā dizaina studenti, kas iesniedza savu skatījumu un idejas par to, kā nākotnē attīstīsies sadzīves ierīču dizains. Kopumā pagājušajā gadā Design Lab saņēma 1 300 pieteikumus no visas pasaules.Sun, 27 Feb 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/491Šogad aprit 50 gadi, kopš pirmo reizi kāds no Ziemeļvalstu literātiem izvirzīts prestižajai Ziemeļu Padomes literatūras balvai. Šo gadu laikā balvu saņēmuši 50 Ziemeļvalstu atzītākie rakstnieki - 8 somi, 9 norvēģi, 9 dāņi, 15 zviedri, 6 īslandieši, 2 fērieši un 1 sāms. Daudzi no šo autoru darbiem pazīstami arī latviešu lasītājiem, un vairāki Ziemeļu Padomes literatūras balvas ieguvēji ir viesojušies Latvijā. Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā bieži rīko literāros vakarus, kuros ar lasītājiem aicināti tikties Ziemeļvalstu rakstnieki. To skaitā ir arī Ziemeļu Padomes literatūras balvas ieguvēji: Pērs Ulovs Enkvists, Dorita Villumsena, un tagad arī Sofī Oksanena - igauņu izcelsmes somu rakstniece, kas 2010. gadā saņēma Ziemeļu Padomes literatūras balvu par savu romānu "Attīrīšanās". Šo romānu latviešu valodā klajā laidis apgāds "Jumava". Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā piektdien, 4. martā plkst. 18.00 aicina uz sarunu Ziemeļu Padomes literatūras balvas 2010. gadā ieguvēju Sofī Oksanenu (Sofi Oksanen), kuru somu valodā iztaujās romāna "Attīrīšanās" tulkotāja Maima Grīnberga. Saruna tiks tulkota latviešu valodā. Atzīmējot Ziemeļu Padomes literatūras balvas 50. gadskārtu, rudenī Ziemeļu Ministru padomes birojā būs skatāma ceļojošā izstāde. Šī gada laikā ceram klātienē iepazīties arī ar citiem Ziemeļu Padomes literatūras balvas ieguvējiem. Ievērojamāko Ziemeļu Padomes literatūras balvas saņēmēju darbi latviešu valodā Zviedru rakstnieks Eivinds Jūnsons (Eyvind Johnson) 1962. gadā pirmais saņēma Ziemeļu Padomes literatūras balvu par noveli "Viņa žēlastības laiks". Šī novele latviešu valodā nav tulkota, bet latviešu lasītāji var iepazīties ar trim citām rakstnieka novelēm antoloģijā "Zviedru noveles" (tulkojusi Elija Kliene, izdevis apgāds "Liesma" 1968. gadā). Vairāki rakstnieka darbi latviešu valodā izdoti arī emigrācijas apgādā "Daugava". Vēl viena Ziemeļu Padomes literatūras balvas saņēmēja, zviedru rakstnieka Pēra Ulova Enkvista (Per Olov Enquist), proza Latvijā ir ļoti labi pazīstama. Līdz šim latviešu valodā tulkotas piecas rakstnieka grāmatas, un pats rakstnieks Latvijā viesojies vairākkārt. Rakstnieks prestižo balvu ieguva 1969. gadā par romānu "Leģionāri", (tulkojusi Argita Daudze, izdevis apgāds "Liesma" 1993. gadā). Latviešu valodā var lasīt arī Pēra Ulova Enkvista romānus "Magnetizētāja piektā ziema" (tulkojusi Solveiga Elsberga, izdevis apgāds "Liesma" 1980. gadā), "Galma ārsta apmeklējums" (tulkojusi Solveiga Elsberga, izdevis apgāds "Atēna" 2002. gadā), "Kapteiņa Nemo bibliotēka" (tulkojusi Dace Deniņa, izdevis apgāds "Atēna" 2004. gadā) un "Grāmata par Blānšu un Mariju" (tulkojusi Dace Deniņa, izdevis apgāds "Atēna" 2006. gadā). 1974. gadā Ziemeļu Padomes literatūras balva tika piešķirta dāņu rakstniekam Villijam Sērensenam (Villy Sørensen) par darbu "Bez mērķa - un vēl". Latviešu valodā tulkota Villija Sērensena grāmata "Ragnaroks" (tulkojusi Egita Dardeta, izdevis apgāds "Atēna" 2004. gadā). Viena no izcilākajām mūsdienu norvēģu rakstniecēm Herbjorga Vasmu (Herbjørg Wassmo) Ziemeļu Padomes balvu ieguva 1987. gadā par darbu "Plikās debesis". Latviešu lasītājiem labi pazīstama ir rakstnieces triloģija par Dinu - "Dinas grāmata" (tulkojusi Raita Kozlovska, izdevis apgāds Zvaigzne ABC" 1999., 2003. un 2010. gadā), "Dinas dēls" (tulkojuši Raita Kozlovska un Guntis"Ancens, izdevis apgāds " Zvaigzne ABC" 2002. gadā) un "Karnas mantojums" (tulkojuši Raita Kozlovska un Guntis Ancens, izdevis apgāds "Zvaigzne ABC" 2003. gadā), kā arī romāni "Septītā tikšanās" (tulkojuši Raita Kozlovska un Guntis Ancens, izdevis apgāds "Zvaigzne ABC" 2005. gadā) un "Bēgšana no Franka" (tulkojusi Raita Kozlovska, izdevis apgāds "Zvaigzne ABC" 2006. gadā). 1990. gadā Ziemeļu Padomes literatūras balvu saņēma zviedru dzejnieks Tomass Transtrēmers (Tomas Tranströmer) par darbu "Dzīvajiem un mirušajiem". Tomass Transtrēmers ir starptautiski vispazīstamākais un atzītākais no zviedru dzejniekiem, kura darbi tulkoti teju 50 valodās, tostarp arī latviešu valodā. Dzejas krājumu "Atmiņas mani redz" 1999. gadā klajā laidis apgāds "Jumava", atdzejotāji Vizma Belševica, Solveiga Elsberga, Uldis Bērziņš, Zigurds Elsbergs, Andrejs Irbe, Juris Kronbergs, Knuts Skujenieks. Tomass Transtrēmers ir viesojies arī Latvijā. Dāņu rakstnieces Dorita Villumsena (Dorrit Willumsen) saņēmusi vairākas prestižas literārās godalgas, tai skaitā arī Ziemeļu Padomes literatūras balvu 1997. gadā par romānu "Bangs", kurā apraksta ievērojamā 19.-20. gadsimtu mijas homoseksuālā dāņu rakstnieka Hermaņa Banga dramatisma pilno dzīvi. Visvairāk tulkotā rakstnieces grāmata ir "Marija: Romāns par Marijas Tiso dzīvi", kura iznākusi arī latviešu valodā (tulkojusi Dace Deniņa, izdevis apgāds "Atēna" 2001. gadā). Latviešu lasītāji ar savdabīgās dāņu rakstnieces sapņaino un reālistisko redzējumu var iepazīties romānos "Kaķa brīvdienas" (tulkojusi Dace Deniņa, izdevis apgāds "Atēna" 2001. gadā) un "Koras balss" (tulkojusi Dace Deniņa, izdevis apgāds "Atena" 2007. gadā). 1999. gadā Ziemeļu Padomes literatūras balvu saņēma dāņu dzejniece Pia Tafdrupa (Pia Tafdrup) par dzejoļu krājumu "Karalienes vārti". Latviešu valodā dzejoļus atdzejojusi Olga Lisovska, ko 2001. gadā izdevis apgāds "Tapals". Vēl viens norvēģu rakstnieks Larss Sobijs Kristensens (Lars Saabye Christensen) Ziemeļu Padomes balvu saņēma 2002. gadā par romānu "Pusbrālis". 2005. gadā apgāds "Zvaigzne ABC" latviešu valodā izdeva divus Larsa Sobija Kristensena romānus - "Pusbrālis" (tulkojusi Solveiga Elsberga) un "Nātru dzimta" (tulkojusi Agnese Mortukāne). 2009. gadā Ziemeļu Padomes balvu literatūrā saņēma norvēģu rakstnieks Pērs Petersons (Per Pettersson) par dzejas izlasi "Es nolādu laika upi". Lasītāji Latvijā var iepazīt viņa sarakstīto romānu "Prom ārā zirgus zagt", ko 2010. gadā izdeva apgāds "Zvaigzne ABC" Solveigas Elsbergas tulkojumā. Ziemeļu Padomes balva literatūrā tiek piešķirta kopš 1962. gada, un tās apmērs ir 350 000 dāņu kronas. Mon, 28 Feb 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/497Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā 4. martā plkst. 18.00 viesojās Ziemeļu Padomes literatūras balvas 2010. gadā ieguvēju somu rakstniece Sofī Oksanena (Sofi Oksanen), kuru somu valodā iztaujāja romāna "Attīrīšanās" tulkotāja Maima Grīnberga. ZMP birojs Latvijā: Sofi Oksanen from Ziemeļu Stāsti on Vimeo. Tikšanās ar Sofī Oksanenu - Ziemeļu Padomes literatūras balvas ieguvēju 2010. gadā Tue, 15 Mar 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/499Par Ziemeļvalstu labklājības modeļa vēsturiskajiem aspektiem un citiem Ziemeļu sadarbības jautājumiem 23. martā plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā uzstāsies Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas Studiju fakultātes lektors un Helsinku Universitātes doktorants Veiko Spolītis ar lekciju Ziemeļvalstu modelis - ceļš uz Ziemeļvalstu federāciju? Ziemeļvalstis kopš pagājušā gadsimta 50.gadiem tiek minētas kā labklājības valsts modeļa piemērs. Šo labklājības modeli veido spēcīga ekonomiskā konkurētspēja un inovācijas starptautiskajos biznesa tirgos, kas apvienotas ar dāsniem labklājības pasākumiem. Ziemeļvalstis vieno sociālais viendabīgumus un līdzvērtīgas iespējas visiem iesaistīties ekonomikā. Pagājušā gada nogalē Ziemeļu Padomes sesijas laikā Īslandes galvaspilsētā Reikjavīkā tika prezentēta sabiedrisko norišu analītiķa Gunara Veterberga (Gunnar Wetterberg) grāmata "Apvienotā Ziemeļu Federācija" , kas ieguva ļoti plašu rezonansi Ziemeļvalstīs. Cik pamatota ir šādas N5 federācijas izveide, kādi pamatojumi tiek ņemti, lai veidotu federālas valstiskas vienības un vai mums trijām Baltijas valstīm (3B) ir cerības pieskaņot savus stratēģiskos mērķus šādu notikumu attīstības iespējamības gadījumā? Thu, 17 Mar 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/496Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" sniedz finansiālo atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, biznesa inkubatoriem un organizācijām uzņēmējdarbības un ražošanas jomās mācību vizīšu, pieredzes un apmācību apmaiņas vai sadarbības tīklu īstenošanai. Pieteikšanās termiņš 2011. gada 31. marts. Programmu finansē Ziemeļu Ministru padome un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" mērķis ir veicināt ekonomisko sadarbību, uzņēmējdarbības vides, reģionālās sadarbības un inovāciju attīstību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā. Visa informācija par pietiekšanos programmai atrodama programmas oficiālajā mājas lapā www.NB8businessmobility.org. Kontaktpersona Kārlis Valters, tel. 67213231, e-pasts business.industry@norden.lv Tue, 22 Mar 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/503Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas Studiju fakultātes lektora un Helsinku Universitātes doktoranta Veiko Spolīša lekcija Ziemeļvalstu modelis - ceļš uz Ziemeļvalstu federāciju? Veiko Spolītis, Ziemeļvalstu modelis - ceļš uz Ziemeļvalstu federāciju? Fri, 25 Mar 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/103Renē Redzepi ir šefpavārs šobrīd pasaulē labākajā restorāna "Noma" Kopenhāgenā. Šeit tapusi un realizēta viņa iniciatīva par Ziemeļvalstu virtuvi, kurā galvenais uzsvars tiek likt uz reģionālajiem ēdieniem. Grāmatā NOMA ietvertas 90 no Renē Redzepi receptēm un aprakstiem ko var nobaudīt Noma restorānā. Šī grāmata tagad skatāma un lasāma mūsu bibliotēkā, tāpat kā daudzas citas Ziemeļvalstu pavārgrāmatas ar tradicionālo ēdienu receptēm un pagatavošanas aprakstiem. Fri, 25 Mar 2011 13:29:18 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/5074. aprīlī Somijas pilsētā Turku uz tikšanos ieradās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kultūras ministri. Tikšanās laikā tika izvērtēta Ziemeļvalstu-Baltijas valstu kopējā mobilitātes programma "Kultūra" un pieņemts lēmums šo programmu turpināt līdz 2014. gadam. Kopējā mobilitātes programma kultūras jomā darbojas kopš 2009. gada. Programmu administrē Ziemeļvalstu Kultūras Punkts (Nordic Culture Point), kas atrodas Somijā. Vairāk informācijas: http://www.kknord.org/lang-en Tue, 12 Apr 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/509Vai Tu šajā vasarā gribētu strādāt vasaras darbu kādā no Ziemeļvalstīm un saņemt pieklājīgu atalgojumu? Ja Tu esi jaunietis vecumā no 18 līdz 28 gadiem, esi Eiropas Savienības pilsonis, proti kādu no Ziemeļvalstu valodām, tad Tev šāda iespēja tiek dota. Ziemeļvalstu apmaiņas programmas NORDJOBB ietvaros var pieteikties vasaras darbam. Programma uz darba laiku nodrošina dzīves vietu, kā arī kultūras un atpūtas programmu. Visa informācija par pieteikšanos atrodama NORDJOBB mājas lapā www.nordjobb.net. Wed, 20 Apr 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/510Eiropas dienā, 9.maijā, Vidzemes augstskolā (Valmierā) notiks starptautiska konference "Izglītība un kultūra - Eiropas reģionu attīstības platforma". Pasākuma mērķis ir veicināt sadarbību starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, izvērtējot augstākās izglītības un kultūras nozīmi Eiropas reģionu attīstībā un izaugsmē. Konferences laikā ir paredzētas debates par Baltijas jūras reģiona veiksmes stāstiem un ES sniegtajām iespējām reģiona konkurētspējas veicināšanai. Ar referātiem konferencē aicinātas piedalīties Latvijas un Ziemeļvalstu amatpersonas un eksperti. Konferenci organizē Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Informācijas biroju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Vidzemes Augstskolu, Ziemeļu ministru padomes biroju Latvijā, Latvijas Universitāti un Eiropas Kustību Latvijā. Projektu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību. Konferences programma Plašāka informācija par konferenci Fri, 29 Apr 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/505Rīgā, Radisson Daugava Hotel, 2011. gada 5. un 6. maijā notiks starptautiska konference "Zaļā izaugsme Baltijas jūras reģionā" (Green Growth in the Baltic See Region). Konferenci organizē Ziemeļu Ministru padomes sekretariāts sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā, Eiropas Komisija, Interact un Baltijas Attīstības Forums. Konferences programmaSun, 01 May 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/517Arterritory.com ir interneta mākslas un kultūras portāls latviešu, krievu un angļu valodā, kura uzmanības fokusā ir Baltijas, Skandināvijas un Krievijas mākslas procesi un to izpausmes visur citur pasaulē. Par portāla lasītāju var kļūt ikviens, kuru interesē mūsdienu kultūras parādības, kurš vēlas savu dzīvi padarīt aizraujošu un interesantu, jo Arterritory.com veidotāju pārliecība ir, ka māksla ir atvērta pasaule, kurā vieta ne tikai profesionāļiem, bet arī mākslas baudītājiem un mīļotājiem. Arterritory.com var kļūt par jūsu acīm un ausīm, kas ielūkosies mākslinieku darbnīcās, uzklausīs viņu viedokļus un dokumentēs viņu gaitas nozīmīgos mākslas notikumos; par jūsu diskusiju partneri, ar kuru dalīties domās par kādu Rīgā, Helsinkos, Sanktpēterburgā, Viļņā, Tallinā, Kopenhāgenā, Maskavā vai vēl kur citur notiekošu izstādi, mākslas vai dizaina notikumu; par jūsu kalendāru, kurā kāds jau būs atzīmējis must see pasākumus. Mēs saprotam, ka māksla šodien nav noslēgta telpa, tā atrodas mijiedarbībā un sasaistē ar pārējām kultūras jomām. Tieši tālab portālā jūs varat gūt informāciju arī par kino, dizainu, modi, arhitektūru un grāmatām. Arterritory.com ir tikšanās vieta profesionāļiem, kas ne tikai piedāvā iesaistīties dialogā, kura sarunu partneris ir gatavs uzklausīt arī skarbu kritiku, bet arī telpa, kur iepazīt citam citu. Jo laikam taču ziemeļnieku atturīgā daba ir iemesls, kālab, mītot cits citam līdzās, mēs tomēr ļoti lēni savstarpēji iepazīstamies. Arterritory.com veidotāji ir aizrautīgi kultūras un žurnālistikas jomu profesionāļi. Katram no mums ir savs mākslas favorītu saraksts un dažkārt arī kardināli atšķirīgi viedokļi un sava pieredzes bagāža. Daži no mums šobrīd nedzīvo Baltijas, Krievijas un Skandināvijas mākslas teritorijā, tālab portāla lietotājiem nevajadzētu brīnīties, saņemot vēstules no Ņujorkas, Melburnas, Londonas, Berlīnes, Čikāgas vai jebkuras citas vietas pasaulē. Taču mēs visi izjūtam nepārejošu kaislību pret mākslu. Arterritory.com visciešākais sadarbības partneris ir interneta žurnāls neatkarīgiem ceļotājiem Anothertravelguide.com.Thu, 19 May 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/515"Stabila pilsoniskā sabiedrība" ir Eiropas Komisijas finansēts projekts Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam pēc 2010.gada 19.decembra prezidenta vēlēšanām. Projektu administrē Ziemeļu Ministru padome. Projekta mērķi: 1. Sniegt atbalstu represiju upuriem un palīdzēt tiem reintegrēties sabiedrībā. 2. Atbalstīt pilsoniskās organizācijas, it īpaši plašsaziņas līdzekļus, ļaujot tiem turpināt savas aktivitātes un rīkot kampaņas Baltkrievijā un ārpus tās Projekts tiek īstenots ar divu grantu moduļu palīdzību: • Grantu modulis A: Atbalsts pilsoniskām organizācijām Baltkrievijā , it īpaši plašsaziņas līdzekļiem, ļaujot tiem turpināt savas aktivitātes un rīkot kampaņas Baltkrievijā un ārpus tās. • Grantu modulis B: Aizstāvība starptautiskā līmenī un pasākumi sabiedriskās izpratnes veicināšanai. Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2011.gada 17.jūnijs Vairāk informācijas par projektu "Stabila pilsoniskā sabiedrība Baltkrievijā" mājaslapā www.cssb.lt Vispārīga informācija: Ziemeļu Ministru padomes birojs Lietuvā Didzioji 5, Vilnius Tel. +370 5 212 36 98 E-pasts: juozas@norden.lt www.norden.ltFri, 20 May 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/518Kā uzņēmums īsā laikā var kļūt par pasaules līderi? Par to pirmo reizi Latvijā savā pieredzē dalījās izcilais dāņu uzņēmējs Lars Kolins (Lars Kolind). Viņš pasaules atpazīstamību ieguva, izstrādājot inovatīvu pieeju uzņēmuma vadīšanā, panākot to, ka viņa vadītais uzņēmums Opticon A/S piecu gadu laikā kļuva pa pasaules līderi, ik gadu palielinot apgrozījumu par 25% (ņemot vērā, ka tirgus pieaugums bija vien 5%). Opticon A/S izcilo biznesa izaugsmes piemēru analizē nozīmīgākās pasaules biznesa skolas (Harvard Business, Standford Graduate School of Business etc.). Lars Kolind unquot;Driving Profit through Change and Innovationunquot; from Ziemeļu Stāsti on Vimeo. Mon, 06 Jun 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/520Atzīmējot savas pastāvēšanas 25.gadadienu, Ziemeļvalstu Enerģētikas izpētes institūts 2010.gada rudenī izsludināja projektu konkursu "Ilgtspējīgās enerģijas sistēmas 2050". Programmas mērķis ir attīstīt integrētus risinājumus enerģētikā, iesaistot atjaunojamās enerģijas resursus, zemu oglekļa emisiju transportlīdzekļus, elektroenerģijas pārdales tīklus un elektroenerģijas tirgus. Sākotnēji tika saņemti 90 pieteikumi, kuru potenciālās izmaksas kopsummā pārsniedza 1 miljardu Norvēģijas kronu. Pieteicēju spektrs aptvēra visu Ziemeļvalstu reģionu, tai skaitā Grenlandi un Fēru salas, apliecinot Ziemeļvalstu interesi gan par esošajām enerģijas piegādēm, gan arī to attīstību nākotnē. Pirmajā atlases kārtā tika izvēlēti 29 projekti. Otrajā atlases kārtā projektus rūpīgi izvērtēja starptautisku ekspertu žūrija, kā rezultātā Ziemeļvalstu Enerģētikas izpētes institūta valde izvēlējās 10 projektus, kuriem piešķirt izsludinātās programmas "Ilgtspējīgās enerģijas sistēmas 2050" finansējumu. Izvēlēto projektu darbības jomas - saules enerģijas ražošana, bionerģija, vēja enerģija, t.s. viedie energoapgādes tīkli, vispārēja enerģētikas politika, kā arī transports. Kopējā summa 100 miljonu NOK apmērā tiks pārdalīta starp 8 izpētes projektiem un 2 energoražošanas projektiem. Projektu partneri pārstāv visas Ziemeļvalstis un prestižāko reģiona universitāšu vadošos pētniecības institūtus, kā arī enerģijas ražošanas nozares. Šāda starpnozaru un pārrobežu sadarbība ir lielisks pamats, lai piešķirtu Ziemeļvalstu sadarbībai papildus vērtību un veicinātu ciešākas savstarpējās attiecības arī akadēmiskajā vidē. Tāpat uzsvars uz enerģētikas sistēmām paver jaunas iespējas doktorantiem, jo tie var dot savu ieguldījumu spēcīgas Ziemeļvalstu sadarbības tradīcijas izveidei enerģētikas sektorā. Kā secina Ziemeļvalstu Enerģētikas izpētes institūta pārstāve Emma Petersone (Emma Petersson): "Šī ir pirmā reize, kad enerģijas pētniecība Ziemeļvalstīs tiek skatīta no sistēmiskas perspektīvas. Spriežot pēc lielā pieteikumu skaita un to dažādības, ir skaidrs, ka tieši šādas pieejas ilgu laiku ir pietrūcis gan akadēmiskajā vidē, gan ražošanas sektorā." Vairāk informācijas par programmu "Ilgtspējīgās enerģijas sistēmas 2050" un atbalstītajiem projektiem skatīt mūsu mājaslapā. Īsumā par Ziemeļvalstu Enerģētikas izpētes institūtu Ziemeļvalstu Enerģētikas izpētes institūts ir Ziemeļu Ministru padomes institūcija. Tā tika dibināta 1999.gadā kā turpinājums Ziemeļvalstu Enerģētikas pētniecības programmai, kas tika aizsākta 1985.gadā. Institūcijas uzdevums ir veicināt un atbalstīt Ziemeļvalstu kā vadošā kompetences reģiona lomu attiecībā uz jauniem atjaunojamās enerģijas risinājumiem un veiksmīgi operējošiem enerģētikas tirgiem. Kontaktpersona papildus informācijai: izpilddirektore Anne Cathrine Gjærde, tālr. +47 99 23 94 05.Fri, 10 Jun 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/522Ziemeļvalstu kino pēdējo gadu filmās sazīmējama tēma, kas saistīta ar piedalīšanos militārajās misijās Afganistānā un citviet. Viktors Freibergs savā lekcijā runā par psiholoģisko kara darbības seku atainojumu kino — kā cilvēkam iespējams tikt galā ar traumatisku pieredzi, kā tas ietekmē cilvēka psihi un kā apkārtējie un mediji uztver un ataino no kara misijas pārnākušos. Lekcijā izmantoti fragmenti no filmām unquot;Mazais kareivisunquot; (2008., Dānija), unquot;Brāļiunquot; (2004., Dānija), unquot;Armadillounquot; (2010., Dānija) un unquot;Sapierisunquot; (2008., ASV). Viktora Freiberga lekcija unquot;Neiespējamā misijaunquot; from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.Wed, 15 Jun 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/5232011.gada rudenī Rīga kļūs par tikšanās vietu Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineriem. Sākot no oktobra veselus divus mēnešus Rīgas Mākslas telpā notiks virkne pasākumu visdažādākajās dizaina jomās. Lai arī cik nemanāmi integrēts vai pamanāms būtu dizains, tam vienmēr ir kāds stāsts: par cilvēkiem, kas to radījuši, par tiem, kam tas radīts, kā arī par paša dizaina eksistences vietu un laiku. Kāds ir šis vēstījums? 2011.gada rudenī sešpadsmit Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineri ieradīsies Rīgā, lai dalītos savā redzējumā par šī brīža aktuālajām tendencēm, veidojot atbildīgu un ilgtspējīgu dizainu. Dizaina profesionāļi meklēs starptautiskas un starpdisciplināras sadarbības iespējas, radošie prāti satiks uzņēmējus, un dizaina studenti tiks iedrošināti iesaistīties diskusijās par kritisku pieeju dizainam. Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu pamatekspozīcija "Sešpadsmit soļus tuvāk" apvienos 16 dažādas inovatīvas idejas, ko arhitektūras, industriālā, modes un grafiskā dizaina pārstāvji no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Īslandes, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas veidos speciāli šai izstādei. Visi darbi būs veltīti vienai tēmai - Baltijas jūras nākotnei. Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu programmā būs arī daudzi citi notikumi: slavenā Somijas zīmola Marimekko ceļojošās izstādes atklāšana, Ziemeļu un Baltijas valstu kompjūterspēļu veidotāju seminārs, PechaKucha Night ar karstāko dizaina tendenču prezentācijām, semināri, lekcijas, darbnīcas un performances, kas manifestē ilgtspējīga dizaina ideju. Organizatori: Ziemeļu Ministru padomes Somijas prezidentūra Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vēstniecības Rīgā Dānijas Kultūras institūts Rīgas Mākslas telpa un SIA Rīgas Nami Kurators: Kari Korkmans, Helsinki Design Week Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumi iekļaujas Dizaina Informācijas centra rīkotajā festivālā " Dizains.Nākotne 2011". Papildus informācija: kultūras padomniece Ginta Tropa, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā, tel.: 67820055, e-pasts: ginta@norden.lvTue, 28 Jun 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/106Skandināvu interjera dizains ir apbrīnots visā pasaulē ar savu nepretenciozo vienkāršību un eleganci. Grāmata Simply Scandinavian, ko apkopojusi Sara Norman, ir brīnišķīgs izdevums, kurā vienkopus atspoguļotas divas lietas: skandināvu interjera paraugi un iespēja paviesoties interesanti iekārtotās mājās. Grāmatā atspoguļotas 20 mājās Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā un Dānijā, kas ir gan pilsētas dzīvokļi, piejūras namiņi, un to saimnieki ir gan mākslinieki, gan šefpavāri, gan dizaineri. Grāmata Dansk Design vienlaicīgi ir gan vēstures grāmata, gan uzziņu grāmata, gan Dānijas dizaina tagadnes momentuzņēmums. Tas ir mēģinājums attēlot Dānijas dizainu vienā kopainā, aptverot visu veidu dizainu, piemēram, produktu dizainu, tekstila un apģērbu dizainu, grafisko dizainu u.c. Dansk Dizains parāda, kā skaistumu saplūst kopā ar formu un funkciju.Mon, 04 Jul 2011 11:12:17 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/525Biedrība unquot;Jaunatnes politikas institūtsunquot; izdevis resursa materiālu unquot;Jaunatnes politikas ABCunquot;, kas tapis projekta unquot;Jaunieši stratēģiskai jaunatnes politikas attīstībai pašvaldībāsunquot; ietvaros un noderēs ikvienam, kurš strādā ar jaunatnes politiku. Projekts īstenots ar Eiropas Komisijas, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā un Sorosa Fonds Latvija finansiālu atbalstu. Projektā "Jaunieši stratēģiskai jaunatnes politikas attīstībai pašvaldībās" Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programmas starpniecību atbalstīja jaunatnes politikas ekspertu darbību Latvijas pašvaldībās, kā arī Zviedrijas un Igaunijas pieredzes izzināšanu jaunatnes politikas jomā. Materiāls izstrādāts balstoties uz JPI projekta laikā gūto 6 Latvijas pašvaldību pieredzi, sniedzot prakstiskus padomus pašvaldības jaunatnes politikas veidošanā. Izvērtējot pašvaldību esošo pieredzi, JPI piedāvā pārskatīt veikto darbu ar jaunatni, aplūkojot galvenos jēdzienus un skaidrojot tos praktiskā plāksnē, skatīt konceptu sadursmes punktus darba ar jaunatni plānošanā un iezīmēt galvenos praktiskos soļus efektīva darba ar jaunatni īstenošanai, kas ir pamatnosacījums jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Ar resursu materiālu unquot;Jaunatnes politikas ABCunquot; var iepazīties www.jaunatnespolitika.lv/ab/, bet lai saņemtu šo matreiālu sazinieties ar Jaunatnes politikas institūta valdes priekšsēdētāju Edgaru Bajarunu, info@jaunatnespolitika.lv, 22137795. Fri, 08 Jul 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/5282011.gada rudenī Rīga kļūs par tikšanās vietu Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineriem. Sākot no oktobra veselus divus mēnešus Rīgas Mākslas telpā notiks virkne pasākumu visdažādākajās dizaina jomās. Kā lai izprot ziemeļnieku dabu? Mēs varam būt miermīlīgi kā gaišās vasaras nakts ēnas, kā siltums, kas izgaro no jūras. Pēc mirkļa mēs varam kļūt tikpat dumpīgi un nepakļāvīgi kā brāzmainie ziemeļu vēji. Mēs esam neparedzami un neapturami, tas vienkārši ir mūsu dzīvesveids. Un tā ir mūsu jūra, kas mūs tādus ir veidojusi. Ziemeļnieki mīl daudzpusību - mēs nebeidzam sajūsmināmies par vienmēr mainīgajiem gadalaikiem, tāpat kā novērtējam vienkārši pie jūras pavadītu dienu. Bet mums visiem ir kas kopīgs - tās ir rūpes par mūsu Ziemeļu reģiona nākotni, un šajā nākotnes vīzijā ir vieta arī jūrai. 2011.gada rudenī mēs dosimies sešpadsmit soļus tuvāk mūsu redzējumam par tīru un dzīvības pilnu Baltijas jūru. Dizains, tāpat kā mēs, ziemeļnieki, ir ļoti daudzpusīgs - tas var būt stilīgs, industriāls, funkcionāls un pat pretrunīgs. Kā būtu, ja šīs dizaina daudzveidīgās radošās izpausmes formas tiktu apvienotas vienā projektā, kas veltīts mūsu kopējai vīzijai par Ziemeļu nākotni? Mēs ticam, ka šī pieeja varētu būt veiksmīga. Tieši tāpēc šovasar sešpadsmit atzīti dizaina jomas profesionāļi no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Īslandes, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas ir tikuši izraudzīti, lai attīstītu sešpadsmit dažādus projektus ar vienu kopīgu mērķi - kā Baltijas jūru padarīt tīrāku un dzīvi pie tās - skaistāku. Mēs vēlamies rast labākos dizaina risinājumus, kas palīdzētu Baltijas jūras krastā dzīvojošajiem kļūt atbildīgākiem un vairāk domāt par nākotni. Šī projekta rezultāti būs viens no galvenajiem Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumiem 2011.gada rudenī Rīgā. Sešpadsmit dažādi dizaineri izstādīs savas idejas, kas veltītas īpaši šai tēmai. Lai piešķirtu projektam paliekošu vērtību, katrs dizaineris veidos video dienasgrāmatu par radošo procesu attīstot savu ideju/darbu, kas vēlāk tiks apkopotas dokumentālā filmā. Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu programmā iekļauti sekojoši pasākumi: Dāņu dizaina krēslu izstāde Galdnieku rudens izstāde - Whiteout, 6. oktobris - 27. novembris Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru izstāde 16 soļus tuvāk, 13. oktobris - 27. novembris Dizaineru prezentāciju vakars PechaKucha, 13. oktobris Seminārs dizaineriem Par Baltijas jūras nākotni, 14. oktobris Radošās darbnīcas bērniem Kokoomo, 19. - 21. oktobris Seminārs Jaunais skandināvu dizains - pārmaiņas un jauni stila virzieni Zviedrijā un kaimiņvalstīs, 25. oktobris Folkmūzikas grupas Nordic koncerts, 4. novembris Seminārs Biznesa ieguvumi no ilgtspējīgas modes ražošanas, 15. novembris Seminārs Riga Meetings Transmedia 2011 par interaktīvo spēļu un starpmediju attīstību Baltijas jūras reģionā, 24. - 25. novembris Informācija par visiem pasākumiem un dizaineriem skatāma pasākuma mājas lapā: www.nbde.lv Organizatori: Ziemeļu Ministru padomes Somijas prezidentūra Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vēstniecības Rīgā Dānijas Kultūras institūts Rīgas Mākslas telpa un SIA Rīgas Nami Tue, 12 Jul 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/530Profesionāli mākslinieki un kultūras darbinieki tiek aicināti pieteikties finansiālam atbalstam Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā "Kultūra". Programmas mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. Šobrīd pieteikumi tiek gaidīti mobilitātes modulī individuāliem radošiem braucieniem uz Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, kuriem var pieteikties visu mākslas jomu un kultūras nozaru radošo profesiju pārstāvji, profesionāli mākslinieki, kultūras darbinieki un tulkotāji. Pieteikšanās termiņš: 31.augusts. Pieteikumi aizpildāmi elektroniski Ziemeļvalstu Kultūras punkta mājaslapā www.kknord.org. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu "Kultūra" kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Programma sāka darboties 2009.gadā un tās darbības termiņš ir ticis pagarināts līdz 2014.gadam. Programmu administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā. Mon, 08 Aug 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/533Ziemeļu Ministru padomes Somijas prezidentūras ietvaros 29.-30.septembrī Helsinkos norisināsies konference par e-zinātni. Pasākumam ir cieša saistība ar Ziemeļvalstu pētniecības institūta Nordforsk administrēto Ziemeļvalstu e-Zinātnes iniciatīvu 2011.-2015.gadam. Konference apskata galvenos ar e-zinātni saistītos jautājumus: e-infrastruktūra un t.s. "mākoņu skaitļošana" (cloud computing), pētniecības metodes un rīki, pētnieku prakse un izglītība, zaļās tehnoloģijas, mijiedarbība starp pētniecību, politiskām vadlīnijām, uņēmējdarbību un rūpniecību. Mūsdienu pētniecība vairs nav iedomājama bez attiecīgas infrastruktūras: tehniskiem instrumentiem un palīgrīkiem, kā arī socioekonomiskām sistēmām zināšanu organizēšanai un apmaiņai. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijās balstīta infrastruktūra ir neaizstājams pamats visām ar pētniecību un inovācijām saistītām norisēm. Labi attīstīta zinātnes e-infrastruktūra pavērtu iespējas dažādu nozaru pētnieki em sadarboties globālā mērogā, izmantojot identiskus datu kopumus un tādējādi paplašinot zināšanu robežas. Jaunu tehnoloģiju izmantošana pētniecībā veicina atklājumu, inovāciju un radošu risinājumu izveidi, kas sniedzas pāri starpnozaru robežām. E-zinātne met jaunus izaicinājumus gan akadēmiskajām un zinātnes aprindām, gan arī inovāciju sektoram. Kā izmantot šīs jaunās iespējas pilnvērtīgāk? Un kādas priekšrocības paver Ziemeļvalstu sadarbība e-infrastruktūras un zaļo tehnoloģiju attīstībā? Konferenci organizē Somijas Izglītības un kultūras ministrija, IT zinātnes centrs "CSC - IT Center for Science Ltd." (Somija), Somijas Nodarbinātības un ekonomikas ministrija, Ziemeļu Ministru padome un Ziemeļvalstu pētniecības institūts Nordforsk. Dalība konferencē ir bez maksas, iepriekš reģistrējoties. Vairāk informācijas par konferenci: http://www.csc.fi/english/pages/escience Wed, 10 Aug 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/534Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programmas mērķis ir sadarbības veicināšana starp Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nevalstiskajām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā un jaunu ilgtspējīgu iniciatīvu atbalstīšanā. Tāpēc esam gandarīti, ka programmas ietvaros, atbalstot biedrības "Sporta klubs "Mežaparks"" projektu "Baltijas nevalstisko orientēšanās organizāciju stiprināšana ar Ziemeļvalstu pieredzes pārņemšanu", latviešu valodā ir tapusi jauna un izsmeļoša grāmata Treniņi. Padomi orientēšanās treniņiem sportistiem un treneriem. Grāmata tulkota no zviedru valodas. Vairāk kā 200 lappušu biezajā grāmatā ir ietverta ļoti daudzveidīga informācija: treniņu plānošana un to analizēšana, fizisko spēju testēšana un izturības treniņu vadība, mērķu izvirzīšana, orientēšanās psiholoģiskie faktori, sporta anoreksija un ieskats bērna attīstības procesos un pedagoģiskajos principos noteikti noderēs gan sportistiem, gan treneriem. Informācija par cilvēka fizioloģiju un domu spēka brīnumaino darbību, uztura saistību ar sportošanu, veselības saglabāšanu un traumu novēršanu sportojot, pamācības kartes lasīšanā un apvidus izpratnē noderēs ikvienam orientēšanās sporta baudītājam. Grāmatai papildus ir arī mācību plāns. Tāpēc tā īpaši piemērota, lai izglītotos gan orientēšanās klubos, gan mācību iestādēs. Tāpat kā grāmatas izdevēji, arī mēs ceram, ka grāmatā atrodamā informācija palīdzēs radīt zinātkāri un sniegs zināšanas, lai ikviens varētu kļūt par teicamu sportistu vai treneri. Grāmatas digitālā versija ir brīvi pieejama Latvijas Orientēšanās federācijas mājaslapā www.lof.lv un www.skmezaparks.lv. Savukārt iespiestā versija ir pieejama bez maksas AS "Latvijas valsts meži", veikalā "Maratons", Latvijas Orientēšanās federācijā, Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā un sporta klubā "Mežaparks". Iespiestā grāmata nav paredzēta pārdošanai. Thu, 18 Aug 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/536Zaļā izaugsme zilākai Baltijas jūrai - šāda tēma izraudzīta Baltijas jūras parlamentārajai konferencei, kas šogad notiks Helsinkos no 28. līdz 30. augustam. "Zaļā izaugsme ir jēdziens, kas ietver sevī nozīmīgus izaicinājumus nākotnes sabiedrības attīstībā. Kā mēs varam veicināt ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, vienlaikus būdami sociāli un ekoloģiski atbildīgi ilgtermiņā?" atzīst Kristīna Gestrina, BSPC priekšsēdētāja un Ziemeļu Padomes Prezidija locekle. Gestrina uzsver, ka svarīgi atrast gan politiskās, gan praktiskās stratēģijas, lai panāktu videi draudzīgu izaugsmi. Konferences laikā tās dalībnieki tiks iepazīstināti ar ziņojumu un priekšlikumiem cilvēktirdzniecības apkarošanai Baltijas jūras reģionā, integrētās jūrniecības politikai Baltijas jūrā, tiks diskutēts par zaļo izaugsmi un energoefektivitāti, ES Baltijas jūras stratēģiju un Ziemeļu dimensiju un HELCOM Baltijas jūras rīcības plānu. Vairāk informācijas par konferenci www.bspc.net Tue, 23 Aug 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/537Rīt, 21.septembrī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā notiks starptautisks darba seminārs Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam - stimuls inovatīvai uzņēmējdarbībai. Kāda ir Stratēģijas nozīme inovāciju jomā? Ko tā var sniegt reģiona uzņēmumu un valstu konkurētspējai? Kā Stratēģija var rosināt reģiona iespējas pētniecībā un efektīvākā cilvēkresursu izmantošanā? Atzīmējot inovatīvus mazos un vidējos uzņēmumus kā pamatu ilgtspējīgai attīstībai, semināra dalībnieki centīsies rast atbildes uz šiem un vēl virkni citu jautājumu. Semināra norisei varēsiet sekot līdzi mms://stream.apollo.lv/ltcl (latviešu valodā), mms://stream.apollo.lv/ltce (angļu valodā). Stratēģijas kontekstā iepazīstināsim ar Latvijas valdības redzējumu inovatīvās uzņēmējdarbības jomā un sniegsim Eiropas Komisijas rekomendācijas Eiropas Savienības struktūrfondu sadalē. Dalībniekiem būs iespēja gūt informāciju par reģionālās sadarbības labajiem piemēriem "zināšanu deficīta" novēršanā, kā arī iepazīt kaimiņvalstu sasniegumus un jaunākās tendences inovāciju jomā. Vēlamies uzklausīt viedokļus un rosināt diskusiju starp uzņēmējiem, zinātniekiem un valsts amatpersonām, lai aktivizētu Latvijas uzņēmējus izmantot Stratēģiju kā platformu reģionālās sadarbības projektu īstenošanai. Stratēģijas prioritātes daļēji tiks iekļautas nākamajā ES daudzgadu budžeta plānā (2014-2020), kur sadarbībai inovāciju jomā būs atvēlēta svarīga loma. Tā kā ievērojami ES struktūrfondu finanšu līdzekļi tiks saskaņoti ar Stratēģijas mērķiem, tad, piesakot projektus, Stratēģijas prioritātes tiks izmantotas kā kritērijs finansējuma saņemšanai. Tāpēc semināra laikā pievērsīsimies arī finanšu avotiem, kas nākotnē būs pieejami inovatīvai uzņēmējdarbībai Seminārs notiks latviešu un angļu valodā, tiks nodrošināta sinhronā tulkošana. Tiešraidi būs iespējams vērot internetā, mājaslapā www.esmaja.lv, savukārt pēc semināra prezentācijas būs pieejamas Ārlietu ministrijas mājas lapā www.am.gov.lv. Semināru organizē Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, INTERACT Point Turku un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā. Semināra programma Wed, 07 Sep 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/540Atlantijas Padome klajā laidusi izdevumu unquot;Ziemeļu un Baltijas valstu drošība 21.gadsimtā: Reģionālā dienas kārtība un globālā loma,unquot; kurā apkopoti viedokļi par dažādām tēmām saistībā ar Ziemeļu-Baltijas valstu drošību, tostarp NATO lomu reģionā, enerģētikas drošību, reģiona lomu transatlantiskajā kopienā. Izdevumā tiek sniegts pārskats par pašreizējo drošības stāvokli reģionā, kā arī pārdomas, kā padziļināt reģionālo sadarbību drošības, aizsardzības un ārlietu jautājumos. Krājums izdots saistībā ar Atlantijas Padomes konferneci unquot;Ziemeļvalstu un Baltijas valstu drošība 21.gadsimtāunquot;, kas notika 7.septembrī.Tue, 13 Sep 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/54227. septembrī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā Rīgā, Marijas ielā 13/3 (Berga bazārā), Lapzemes Universitātes profesors dr. Lassi Heininens uzstāsies ar lekciju Baltijas jūras reģions kā (jaunās) Ziemeļu ģeopolitikas un drošības sastāvdaļa. 21.gadsimta sākumā starptautiskās sabiedrības uzmanība arvien biežāk tiek pievērsta Arktikas reģionam. Lekcijas gaitā tiks apskatītas attiecīgās izmaiņas Ziemeļvalstu ģeopolitikā un drošības nostādnēs, kā arī Baltijas jūras reģiona loma šo izmaiņu kontekstā. Lekcija notiks angļu valodā. Ar pilnu lekcijas aprakstu angļu valodā var iepazīties www.norden.lv/en/news/news2/541Wed, 21 Sep 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/546 Dr. Lassi Heininen from Ziemeļu Stāsti on Vimeo. Fri, 07 Oct 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/548Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu ietvaros 13. oktobrī Rīgas Mākslas telpā tiks atklāta Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru izstāde "16 soļus tuvāk". Izstādē būs apskatāmas 16 pilnīgi svaigas idejas, ko īpaši šai izstādei ir izstrādājuši pazīstami arhitekti, industriālie, modes un grafiskie dizaineri no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Islandes, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. Darbi, kuru kopīgā tēma ir Baltijas jūra un tās nākotne, tiks izstādīti līdzās autoru iepriekšējiem radošajiem veikumiem. "Izstāde "16 soļus tuvāk", ir Baltijas jūrai, tās ekoloģijai un nākotnei veltīts projekts. Esmu pārliecināts, ka mūsu, ap jūru dzīvojošo, identitāti vai vismaz tās daļu ir veidojusi un joprojām nosaka Baltijas jūras klātbūtne, tās raksturs. Uzaicinot dizainerus un arhitektus no katras valsts, uzdevām viņiem vasaras darbu - uzskicēt ideju tam, ko viņi vēlētos ieviest cilvēku dzīvē, kura tiek vadīta pie Baltijas jūras. 13. oktobrī, kad notiks izstādes atklāšana, varēs pirmoreiz publiski ieraudzīt 16 objektu un konceptu vīzijas. Šai izstādei ir gaiša vēsts," atzīst izstādes kurators Kari Korkmans (Helsinki Design Week). Izstādē piedalās: Cecilie Manz (Dānija) Johan Carlsson (Dānija) Kaija Poijula (Somija) Hannu Kähönen (Somija) Björn Dahlström (Zviedrija) Jessica Signell Knutsson (Zviedrija) Helle Frogner (Norvēģija) Runa Klock (Norvēģija) Katrin Olina (Islande) Krads (Islande) Mare Kelpman (Igaunija) Martin Pärn (Igaunija) Rasa Baradinskiene (Lietuva) Juozas Brundza (Lietuva) Ieva Kalēja (Latvija) Pēteris Bajārs (Latvija) Mediju pārstāvji un citi interesenti aicināti uz tikšanos ar izstādes kuratoru Kari Korkmanu un izstādē pārstāvētajiem dizaineriem Rīgas Mākslas telpā 13.oktobrī plkst. 15.30. Tūlīt pēc izstādes atklāšanas, 13. oktobrī plkst 18.00, visi interesenti tiek aicināti apmeklēt radošo lekciju vakaru PechaKucha, kurā ar 20x20 formāta prezentācijām uzstāsies Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineri, izstādes "16 soļus tuvāk" dalībnieki. Prezentācijas notiks angļu valodā. Savukārt nākošajā rītā, 14. oktobrī plkst 10.00, seminārā dizaineriem "Par Baltijas jūras nākotni", Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineri dalīsies savā pieredzē par dizainera darba specifiku un saviem projektiem, veidojot atbildīgu un ilgtspējīgu dizainu. Seminārs notiks angļu valodā. Pilna Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu programma skatāma mājas lapā: http://www.nbde.lv Tue, 11 Oct 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/551Seminārs "Jaunais skandināvu dizains - pārmaiņas un jauni stila virzieni Zviedrijā un kaimiņvalstīs" notiks 25.oktobrī plkst. 10.00 Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu ietvaros. Semināru vadīs Stefans Nilsons (Stefan Nilsson) no PR aģentūras Trendgruppen, Zviedrija. Skandināvu dizains ļoti ilgi ir ticis uzskatīts par tīra minimālisma iemiesojumu, taču jaunākās tendences šo apgalvojumu apšauba. Seminārā stila tendenču eksperts Stefans Nilsons no Zviedrijas iezīmēs visbūtiskākās pārmaiņas stila novirzienos, īpaši pievēršoties tādām stila parādībām kā Howdy Cowboy, Made here un glamūrīgi krāsainajam Falcon Crest. Stefans Nilsons ir šībrīža vadošais stila tendenču vērotājs Skandināvijas reģionā. Ceļojot pa visu pasauli, viņš meklē jaunus dizaina talantus un producentus. Ziņas par jaunākajām tendencēm un citiem atklājumiem tiek nodotas tālāk klientiem, taču Stefans labprāt sadarbojas arī ar plašsaziņas līdzekļiem - piemēram, Zviedrijas lielāko rīta pārraidi "Ziņu rīts" TV4 kanālā, kā arī radio un presi. Stefana birojs atrodas Stokholmā, kur viņam pieder sabiedrisko attiecību un stila ekspertu aģentūra Trendgruppen, kā arī dizaina galerija Designgalleriet. Iepriekš viņš ir strādājis Zviedrijas Amatniecības un dizaina biedrībā un bijis īpašnieks dizaina veikalam Stokholmas centrā. www.trendgruppen.se Reģistrēties semināram var līdz 20.oktobrim, rakstot uz e-pastu janis.gailitis@lma.lv Semināru organizē Latvijas Mākslas akadēmija. Seminārs notiek Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu ietvaros. NBDE unquot;Jaunais skandināvu dizains, pārmaiņas un trendiunquot; ar Stefanu Nilsonu from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.Tue, 18 Oct 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/553Sestdien, 29. oktobrī plkst. 15.00 Melngalvju namā Rīgā, Rātslaukumā 7 notiks zviedru dzejnieka, 2011. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāta Tomasa Transtrēmera grāmatas "Dzeja" atvēršanas svētki, kuros piedalīsies pats autors ar kundzi Moniku. Krājums "Dzeja", kuru 2011. gadā klajā laidis apgāds unquot;Mansardsunquot;, apkopo visu Tomasa Transtrēmera dzeju jaunā atdzejojumā. Zviedru dzejnieks Tomass Transtrēmers dzimis Stokholmā 1931. gadā. Pirmais Transtremera dzejoļu krājums "17 dzejoļi" iznāca 1954. gadā. No mūsdienu skatupunkta raugoties, viņa debija bija "sensacionāla, bez precedenta" (J. Stenkvists), varbūt salīdzināma ar sprādzienam līdzīgo Čaka debiju 20. gs. 20. gadu Latvijā. Tomass Transtremers ir pasaulē visvairāk tulkotais pēckara dzejnieks. Viņa dzejoļi tulkoti vismaz 46 valodās. 2011. gada Nobela prēmija literatūrā Tomasam Transtrēmeram piešķirta "par to, ka viņš sabiezinātos, gaismas cauraustos dzejas tēlos jaunā veidā padara īstenību mums pieejamu". 1998. gadā Vesterozas pilsētas pašvaldība nolēma iedibināt Transtrēmera vārdā nosauktu literāru balvu, ko bija iecerēts piešķirt izcilam Baltijas jūras telpas dzejniekam. Tās pirmie laureāti bija Vizma Belševica un Knuts Skujenieks. Uz jautājumu "Kas atšķir dzejas valodu no citas valodas?" Transtremers atbild: "Blīvums. Dzeja, starp citu, ir blīvākais informācijas veids. Maņas, atmiņas, intuīcija, viedokļi - viss tur ir." (No Jura Kronberga priekšvārda). Grāmatas atvēršanas svētkus organizē apgāds "Mansards" un Zviedrijas vēstniecība Latvijā. Pasākumā piedalīsies dzejnieki un atdzejotāji Knuts Skujenieks, Juris Kronbergs, Guntars Godiņš, literatūrzinātnieks Niklass Šeilers, pianists Vestards Šimkus. Tue, 25 Oct 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/556Augstākā ranga diplomāti Baltijas Attīstības forumā, kas notika Gdaņskā no 24. līdz 26. oktobrim, pārrunāja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības pagātni un iezīmēja nākotnes vīzijas. Tieši šogad Ziemeļu Ministru padomes biroji Baltijas valstīs svin 20 gadu pastāvēšanas jubileju. Tie tika izveidoti 1991. gadā un daudzējādā ziņā ir palīdzējuši šīm valstīm iekļauties Eiropā notiekošajos procesos. Tieši šis bija viens no diskusiju jautājumiem starp Halldorr Asgrimsonu, Ziemeļu Ministru padomes (ZMP) ģenerālsekratāru un Raulu Melku, Igaunijas īpašo sūtni Baltijas jūras reģionā. Sadarbība starp Ziemeļu un Baltijas valstīm un līdzšinējie panākumi ir balstīti dažādās veiksmīgās inciatīvās, kā Ziemeļvalstu Investīciju banka un Nordplus izglītības programma, runājot par Ziemeļu Ministru padomes pagātnes sasniegumiem Baltijas valstīs, sacīja Halldors Asgrimsons. Wed, 26 Oct 2011 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/558No 1. līdz 3. novembrim Dānijas parlamentā, Kopenhāgenā, notiks Ziemeļvalstu parlamnetāriešu ikgadējā tikšanās Ziemeļvalstu Padomes sesijā. Ziemeļvalstu parlamentārieši trīs dienas spriedīs par aktualitātēm Ziemeļvalstu politikā. Šodien uz Kopenhāgenu dosies arī Latviajs Republikas ministru prezidents Valdis Dombrovskis, lai piedalītos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valdību vadītāju sanāksmē. Premjerministri diskusijās pievērsīsies ekonomiskai situācijai Eiropā, pārrunās ES darba kārtību un valstu prioritātes Dānijas prezidentūras laikā 2012.gada pirmajā pusē un citus reģionālus jautājumus. Sesijas laikā tiks pasniegtas arī Ziemeļu Padome balvas. Pasniegšanas ceremonija notiks Dānijas Karaliskās mūzikas akadēmijā 2.novembra vakarā. Vairāk informācijas: http://www.norden.org/en/nordic-council/sessions-and-meetings/sessions/session-2011Mon, 31 Oct 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/5604. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Mākslas telpā zviedru folkmūzikas grupas Nordic koncerts! Nordic ir folkmūzikas grupa no Zviedrijas ar plašām zināšanām tautas mūzikas jomā. Šis trio ļaujas brīviem eksperimentiem, meklējot jaunas izpausmes formas. Meklējumi rezultējas iespaidīgās kompozīcijās, kurās jaušamas gan grūva gan regeja noskaņas un ritmi. Īpatnējais instrumentu apvienojums nodrošina grupas izpildītajai mūzikai savdabīgu skanējumu un improvizācijām - neatkārtojamu svaigumu. Ar savu azartu un skatuvisko šarmu grupa baudījusi lielus panākumus gan Zviedrijā, gan ārzemēs. 2010. gadā grupa koncertējusi Zviedrijā, Itālijā, Holandē, Vācijā, Dānijā un Norvēģijā. Folkmūzikas grupā Nordic spēlē Anderšs Lofbergs - čells, Magnus Zeterlunds - mandolīna, Ēriks Rīdvals - taustiņvijole. Ieejas maksa 2LVLFri, 04 Nov 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/550Izcilās norvēģu rakstnieces Herbjorgas Vasmo (Herbjørg Wassmo) daiļrades cienītāji tika aicināti uz literāro vakaru pirmdien, 17.oktobrī, plkst 18.00, Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas iela 13/3 (Berga bazārā). Herbjorga Vasmu ir viena no izcilākajām mūsdienu norvēģu rakstniecēm, kuras darbi ir tulkoti 24 valodās. Rakstniece ir saņēmusi vairākas balvas, tostarp tādas prestižas balvas kā Literatūras kritiķu godalgu, Grāmattirgotāju balvu un Ziemeļu Ministru padomes balvu Literatūrā. Pasākumu organizē Norvēģijas vēstniecība Rīgā, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un izdevniecība "Zvaigzne ABC". Pasākums notiks latviešu valodā ar tulkojumu norvēģu valodā. Video no pasākuma turpinājumā Herbjorgas Vasmu literārais vakars unquot;Ceļā uz septīto tikšanos…unquot; from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.Sun, 06 Nov 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/555Uldis Bērziņš, Lilija Dinere, Terijs Gunnels (Lielbritānija, Īslande) un Arnis Siliņš nu jau turpat gadu strādā pie kopīga projekta par senskandināvu episkās dzejas pieminekļa "Vecākās Eddas" iemiesojuma latviešu rakstos, bildēs un horeogrāfiskā uzvedumā. Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājas direktore Andra Konste literārā pasākumā unquot;Nezin saule, kur istabas tai... Nezin mēness, kur vara tam" uz sarunu aicināja dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu. Pasākums notika 1. novembrī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā, Rīgā, Marijas ielā 13, k. 3 (Berga bazārs). Sarunas videoversija turpinājumā... Uldis Bērziņš - senskandināvu episkā dzeja un islandiešu valoda mūsdienās from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.Mon, 07 Nov 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/563Labklājības valsts ir galvenā tēma Norvēģijas prezidentūras programmai Ziemeļu Ministru padomē 2012. gadā. Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs prezentējot programmu sacīja, ka galvenā uzmanība tiks pievērsta tālākai Ziemeļvalstu sociālā modeļa attīstībai. - Mēs protam radīt un protam radīto sadalīt. Laba ekonomiskā izaugsme iet roku rokā ar taisnīgu sadales sistēmu. Šis ir galvenais vēstījums Norvēģijas prezidentūras programmā, skaidro Stoltenbergs. Stoltenbergs uzskata, ka Ziemeļvalstu sadarbība ir svarīga, jo Ziemeļvalstīm ir daudz ko mācīties vienai no otras. - Mēs varam dalīties pieredzē un, lai gan mēs nevaram kopēt viens otru, mēs varam iedvesmot viens otru un veidot Ziemeļvalstis par vēl labāku vietu kur dzīvot. Uz jautājumu, kāds ir Ziemeļavalstu redzējums tālākā perspektīvā, Stoltenbergs uzsver pilsoņu pieredzi. - Ziemeļvalstu reģions būs tāds, kur cilvēki dzīvo labi, kur viens otram uzticās, saprot viens otru pāri valstu robežām, kur valda dažādība un brīvība un sociālais taisnīgums. Programmas teksts angļu valodā Fri, 11 Nov 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/565Savulaik bijis Islandes premjerministrs un vēlāk ārlietu ministrs, piedalījies arī Islandes un Baltijas valstu valdību pirmajās apspriedēs, tagad islandietis HALDORS ASGRIMSONS ir Ziemeļvalstu ministru padomes ģenerālsekretārs. Intervijā unquot;Latvijas Avīzeiunquot; viņš stāsta par ziemeļvalstu attiecībām ar Baltijas valstīm, to attīstību, par nākotnes perspektīvām.
 - Kāda jūsu vērtējumā ir līdzšinējā sadarbība ar Baltijas valstīm? Šeit kopš deviņdesmito gadu sākuma darbojušies Ziemeļvalstu ministru padomes biroji, bet tagad klīst runas par to slēgšanu. Vai tas tiesa? - No Ziemeļvalstu ministru padomes puses nav plānu slēgt birojus Baltijas valstīs. Sesijā šādu iespēju apsprieda ziemeļvalstu parlamentārieši, taču viens padomes prezidija loceklis man apstiprināja, ka šāds apgalvojums bijis pārpratums. Runa ir par līdzšinējās sadarbības pārskatīšanu un izvērtēšanu. Tāpēc esam sākuši darbu pie jaunu sadarbības vadlīniju izstrādes. To mēs darīsim, sastrādājoties ar Baltijas valstīm. Esam paziņojuši, ka mums vajadzīgi instrumenti, ar kuriem turpināt deviņdesmitajos gados uzsākto labo sadarbību. Līdz šim šo funkciju pildījuši Ziemeļvalstu ministru padomes biroji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Protams, sadarbība ir mainījusies un šodien tā atšķiras no deviņdesmito gadu sākumā pieredzētās. Un, iespējams, nākotnē būs kādas pārmaiņas. Bet pašreiz mums šie biroji ir vajadzīgi. Ja mēs tos likvidēsim, zaudēsim nepieciešamos kontaktus, zaudēsim saikni ar Baltijas valstīs notiekošo. - No ziemeļvalstu perspektīvas - kas deviņdesmito gadu sākumā bija galvenais mērķis Ziemeļvalstu ministru padomes biroju izveidei Baltijas valstīs? - Gribējām izveidot attiecības ar šo valstu cilvēkiem, ar Baltijas valstu institūcijām. Padomju laikos tika izpostītas daudzas dzīves sfēras, daudzi sabiedrības balsti, un bija nepieciešams attīstīt demokrātiskas iestādes. Mūsu misija bija palīdzēt atjaunot Latvijas sabiedrību, un, protams, veidot draudzību ar Baltijas valstīm. Uzskatu, ka esam izdarījuši ļoti labu darbu, un uz šīs bāzes mums jāveido nākotnes sadarbība. Šodien jāņem vērā jaunie izaicinājumi un pašreizējie apstākļi. Nav vērts uzturēt birojus, ja tie neizstrādā ciešākas sadarbības projektus. Šobrīd Latvija, Lietuva un Igaunija ziemeļvalstīs tiek uztvertas kā vienlīdzīgas partneres. Jau tagad varam redzēt labu sadarbību izglītības un kultūras jomā, un tā ilgtermiņā attīstīsies arī citās nozarēs. Nākamā gada laikā apspriedīsim jaunas iespējas sadarbībai, tās iespējamos modeļus. Un tad arī tiks pieņemti lēmumi, kā veicināsim sastrādāšanos pēc 2013. gada. Biroji ir lieliskas platformas, no kurām veicināt sadarbību. Piemēram, Viļņas birojs ir mūsu mugurkauls sadarbībai ar Baltkrievijas iedzīvotājiem. Šis biroju tīkls ir ļoti nepieciešams. - Kāpēc ziemeļvalstīm ir svarīgi ciešāk sastrādāties ar Baltkrieviju? - Esmu pārliecināts, ka nākotnē mūsu attiecības ar Baltkrieviju būs ciešas. Taču ir grūti veidot jebkādu sadarbību ar pašreizējo tās valdību. Tajā pašā laikā Baltkrievijā darām svarīgu darbu. Pašreiz esam daļēji atbildīgi par Baltkrievijā likvidēto Eiropas humanitāro zinātņu universitāti, kas tagad darbojas trimdā Viļņā. Arī Eiropas Savienības vārdā mēģinām uzturēt sakarus, veidot attiecības dažādās jomās, piemēram, ar pilsonisko sabiedrību, turpināsim izstrādāt baltkrievu studentiem paredzētās stipendiju programmas. Protams, ir neticami, ka Minskā šī universitāte tika slēgta tikai tāpēc, ka tā vēlējās darboties saskaņā arī Eiropas izglītības standartiem. Ceru, ka Eiropas humanitāro zinātņu universitāte kādu dienu atsāks darbu Minskā. - Pašreiz Baltkrievija ziemeļvalstu darbībām ir slēgta. Kā jūs redzat iespējas darboties šajā valstī? - Tā ir, Baltkrievija mums ir slēgta. Taču Zviedrijai ir vēstniecība Minskā, un, pateicoties tai, varam uzturēt sakarus ar Baltkrieviju. Pagaidām tur nav nepieciešams izveidot biroju, savu darbu veiksmīgi varam turpināt no Viļņas. Es neizslēdzu iespēju tuvākai sadarbībai ar citu valstu vēstniecībām Minskā. - Vai arī no Baltkrievijas puses jūtat interesi par sadarbību ar ziemeļvalstīm? - Ne no valdības. Savukārt no pilsoniskās sabiedrības bijusi liela interese par sadarbošanos ar padomi. Līdzīgu interesi mēs jutām Baltijas valstīs, pirms tās atguva neatkarību. Jau tolaik strādāju Ziemeļvalstu ministru padomē un braucu arī uz Baltijas valstīm. Tā bija neaizmirstama pieredze. Domāju, ka tolaik uzsāktais darbs bija svarīgs ne tikai Baltijas valstīm, bet arī ziemeļvalstīm. Tas mūs noteikti satuvināja. Un par šo sadarbību mums jārūpējas, un tā jālolo joprojām. - Runājot tieši par piecu ziemeļvalstu sadarbības modeli, vairāki šo valstu politiķi izteikuši nepieciešamību to reformēt, lai ziemeļvalstu sadarbībai piešķirtu politisko svaru. Kas ir šis unquot;politiskais svarsunquot;? - Nestrādājam pie kaut kāda neatkarīga politiskā veidojuma. Mēģinām meklēt veidus tādam sadarbības formātam, kas ļautu kopīgajā darbā izmantot katras ziemeļvalsts unikālo pieredzi tajā nozarē, kurā tai ir lielākas zināšanas. Tādējādi ziemeļvalstu sadarbība var kļūt par platformu starptautiskajai sadarbībai. Tajā pašā laikā arī ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība var tikt veidota kā platforma, lai runātu vienā balsī par starptautiskajiem notikumiem. - Kurās jomās šī sadarbība nākotnē varētu būt ciešāka? Vai tie ir drošības jautājumi, ekonomika, sociālās lietas? - Drošības jautājumi un ārpolitika nav Ziemeļvalstu ministru padomes darbakārtībā. Protams, strādājam pie dažiem aspektiem saistībā ar ārpolitiku, piemēram, sadarbība Baltijas jūras reģionā, Arktikas reģionā, Eiropas Savienībā. Tomēr sadarbības prioritātes ir klimats, enerģētika, vide. Tagad liels uzsvars tiks likts uz unquot;zaļounquot; izaugsmi, unquot;zaļuunquot; ekonomiku un arī labklājības valsti. Ziemeļvalstu labklājības modelis ir slavens visā pasaulē, taču mēs nedrīkstam to uztvert kā pašu par sevi saprotamu. Mums par to joprojām jārūpējas, lai to saglabātu. Protams, katrai valstij pirmkārt pašai jāatbild par savu labklājību, bet varam meklēt sadarbības iespējas arī šajā jomā. - Ko nozīmē unquot;zaļaunquot; izaugsme? - Labs jautājums... Mēs gribam rēķināties ar vides ilgtspējību, enerģētiku, mežiem, jūru. Ilgtspējība ir galvenais jautājums. Nedrīkstam paļauties tikai uz naftu un akmeņoglēm, mums jāmeklē arī citi enerģētiskie resursi. Tas nozīmē, ka jākoncentrējas uz ilgtspējīgas vides saglabāšanu. Tas, protams, prasīs laiku un ir liels izaicinājums, kas ietver virkni svarīgu jautājumu, piemēram, transporta problēmas kā uz sauszemes, tā jūras ceļos. - Zviedru politiskais un biznesa analītiķis Gunars Veterbergs pērn nāca klajā ar visnotaļ pretrunīgi vērtētu ierosmi par Ziemeļu Savienības izveidi, kas būtu kaut kas līdzīgs Eiropas Savienībai. Šķiet, ziemeļvalstīs šis piedāvājums netika uztverts īpaši nopietni. - Tas izraisīja lielisku diskusiju, bet nedomāju, ka tas ir reāli. Ziemeļvalstis ļoti atšķiras ekonomikas, sociālo lietu un citās nozarēs. Bet tas radīja diskusiju par to, ko mēs varam izdarīt kopīgi, kā atbrīvoties no šķēršļiem, kas kavē tuvāku sadarbību. Mēs daudz darām, lai šos šķēršļus likvidētu. Šī ierosme kalpoja kā ģenerators labai diskusijai, bet ideja par ziemeļvalstu federācijas izveidi pašreiz ir absolūti nereāla. Latvijas Avīze, 2011. gada 11. novembrī, autors Jānis Krēķis Wed, 16 Nov 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/567Forums Riga Meetings notiks 24. un 25. novembrī Rīgas Mākslas telpā, kurā Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Vācijas filmu nozares profesionāļi tiksies, lai attīstītu sadarbību un veidotu kopīgus filmu projektus Baltijas jūras reģiona ietvaros. Iepriekšējie forumi 2009. un 2010. gadā ir devuši konkrētus reuzultātus profesionālo kontaktu paplašināšanās un jaunu/ topošu filmu projektu veidā. Šogad Riga Meetings ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" un Gētes institūta atbalstu pievērsīsies interaktīvo spēļu un starpmediju attīstībai Baltijas jūras reģionā. Tādēļ tikšanās apakšvirsraksts ir Transmedia. Forums pulcēs aptuveni 30 ietekmīgākos spēļu biznesa profesionāļus no Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un Vācijas un tā ietvaros tiks prezentēti labākie piemēri, notiks diskusijas, darba grupas un savstarpējās tīklošanās pasākumi. Riga Meetings Transmedia mērķis ir veicināt savstarpējo sadarbību spēļu attīstībai šajā reģionā, nostiprinot jaunus profesionālos tīklus un strādājot pie jaunu, konkrētu projektu veidošanas. Riga Meetings organizē Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu Latvijā. Vairāk informācijas www.nbde.lv Tue, 22 Nov 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/569No 28.novembra līdz 9.decembrim, 2011., Durbanā, Dienvidāfrikas Republikā notiks ikgadējā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola dalībvalstu sanāksme, kas tiek dēvēta par COP. Sanāksmes laikā tiks pieņemta visaptveroša vienošanās par klimata pārmaiņu politikas režīmu pēc 2012.gada, kā arī panākta vienošnās par turpmāko darba programmu. COP17 sanāksmē ar plašu programmu piedalās arī Ziemeļu Ministru padome. Ziemeļvalstu mērķis dalībai COP17 ir, daloties pieredzē ar konkrētiem risinājumiem un piemēriem, kas var kalpot par iedvesmu citiem, veicināt klimata problēmu risināšanu. Seko līdzi! Fri, 25 Nov 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/572Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentārieši tiksies no 7. līdz 9. decembrim Īslandes galvaspilsētā Reikjavīkā, lai vērtētu sadarbības progresu un noteiktu prioritātes turpmākajai darbībai. Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes līdzšinējā sadarbība 20 gadu garumā ir bijusi veiksmīga, tomēr ir vērts diskutēt par turpmākās sadarbības modeļiem, īpaši vēršot uzmanību savstarpējām darbībām ES un starptautiskā mērogā. Efektīvāka sadarbība varētu tikt stiprināta iesaistot valdības partnerus: Baltijas Ministru padomi, Ziemeļvalstu Ministru padomi un NB8 ārlietu ministrus. Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentāriešu tikšanās laikā tiks reflektēts uz Baltijas valstu neatkarības 20 gadiem, un tiks apspriesti tādi jautājumi kā, attiecības ar ES austrumu kaimiņvalstīm Baltkrieviju un Krievijas Federāciju, un to, ka Baltijas Asambleja ir izveidojusi ciešu sadarbību ar Gruziju, Ukrainu, Azerbaidžānu un Modovu, par kopīgu darbību koordinēšanā attiecībā uz ES un Baltijas un Ziemeļvalstu interešu lobēšanu ES, NB8 Wise Men ziņojumu un Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes rīcības plāns 2012.-2013. gadam. http://www.baltasam.org Thu, 08 Dec 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/573Ziemeļu Ministru padome ir apstiprinājusi Nordplus ietvarprogrammas turpinājumu nākamajiem pieciem gadiem. Tā turpinās atbalstīt sadarbības projektus izglītībā starp Baltijas un Ziemeļvalstīm. Programma veicinās kvalitāti un jauninājumus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības sistēmās, veicinot dažādus apmaiņu veidus, projektus un sadarbības tīklus. Kopējais Nordplus programmas budžets 2012.gadam ir apmēram 9 miljoni eiro. Pieteikumu iesniegšanas termiņš visām Nordplus programmas apakšprogrammām - 2012.gada 1.marts. Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) aicina izglītības iestādes un organizācijas iesniegt pieteikumus Nordplus programmas piecās apakšprogrammās: Nordplus Jauniešu, Augstākās, Pieaugušo izglītības un Horizontālajā programmās, kā arī Latvijai jaunā apakšprogrammā - Ziemeļvalstu valodu programmā. Visām sadarbības aktivitātēm ir jābalstās uz vienošanos starp programmas dalībvalstu izglītības iestādēm un organizācijām, kā arī jāatbilst Nordplus programmas rokasgrāmatā noteiktajiem programmas galvenajiem mērķiem. Nordplus Jauniešu programma - Stiprina un attīsta sadarbību dalībvalstu skolu izglītības jomā, kā arī atbalsta pirmsskolas iestāžu, pamatskolu un vidusskolu (vispārizglītojošo un profesionālo) sadarbības tīklus. - Veicina mācīšanās un mācību kvalitātes uzlabošanu, radošuma un jauninājumu attīstību, kā arī stiprina saikni starp skolu izglītību un darba dzīvi. - Atbalsta mobilitātes, kas sniedz ieguldījumu Ziemeļvalstu valodu izplatīšanā. Nordplus Augstākās izglītības programma - Sniedz ieguldījumu dalībvalstu augstākās izglītības iestāžu sadarbībā un sadarbības tīklu izveidē studentu un akadēmiskā personāla apmaiņai, pieredzes, labākās prakses un inovatīvu rezultātu izplatīšanai. - Sniedz ieguldījumu augstākās izglītības iestāžu un citu augstākās izglītības jomā strādājošu iestāžu vai organizāciju sadarbības veicināšanā, īpaši stiprinot saikni starp augstāko izglītību un darba dzīvi. Nordplus Pieaugušo izglītības programma - Sniedz ieguldījumu sadarbībā un sadarbības tīklu izveidē starp pieaugušo izglītībā iesaistītām iestādēm (izglītības iestādēm, kā arī uzņēmumiem, organizācijām, t.sk. nevalstiskajām organizācijām). - Atbalsta mobilitātes un projektus, kas veicina kvalitātes un jauninājumu attīstību visā pieaugušo izglītībā. Nordplus Horizontālā programma - Veicina sadarbību starp izglītības jomām un atbalsta starpnozaru sadarbības tīklus un projektus. - Sniedz ieguldījumu privātā un publiskā sektora piesaistē sadarbības projektos izglītības jomā. Nordplus Ziemeļvalstu valodu programma - Atbalsta aktivitātes, kas veicina Ziemeļvalstu valodu (primāri dāņu, norvēģu un zviedru valodu) apguvi bērniem un jauniešiem. - Atbalsta Ziemeļvalstu valodu mācību materiālu, metožu un stratēģiju izstrādi visu līmeņu izglītības un mācību sistēmās. Visi pieteikumi jāiesniedz, izmantojot tiešsaistes pieteikšanās sistēmu ARS: http://ars.norden.org (pieteikšanas sistēma ARS tiks atvērta lietotājiem pieteikumu aizpildīšanai no 2012.gada janvāra). Pieteikumi ir jāaizpilda angļu valodā, izņemot Nordplus Ziemeļvalstu valodu programmas pieteikumus, kas ir jāaizpilda vienā no Ziemeļvalstu valodām. Plašāka informācija ir pieejama Nordplus programmas oficiālajā mājas lapā www.nordplusonline.org un VIAA mājas lapas sadaļā Nordplus. Nordplus programma Latvijā darbojas kopš 2008.gada, un Latvijā programmas informācijas biroja funkcijas pilda VIAA. Kontaktpersona Latvijā - Irīna Stoļarova, e-pasts: irina.stolarova@viaa.gov.lv, tālrunis: 67785469. Mon, 12 Dec 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/575Trešdien, 21. decembrī plkst. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās Marijas ielā 13/3 (Berga bazārā), būs iespēja ieklausīties ziemeļu salu muzikālajās piezīmēs, kas apkopotas ambientās un elektroakustiskās mūzikas autora Raimonda Tigula jaunākajā mūzikas albumā "Islands" ("Salas"). Muzikālo materiālu jaunajam albumam Raimonds Tiguls guvis pirms vairākiem gadiem aizsāktajos ceļojumos uz Īslandi un Gotlandi (ar Ziemeļu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Kultūra" finansiālu atbalstu), kur apzināti vai pavisam nejauši sastaptie mūziķi kļuvuši par ieraksta būtiskāko elementu. Albumā dzirdams gan islandieša Steindora Andersena (Steindor Andersen) izpildītais rimuri dziedājums, kura etniskais poētisms citkārt dzirdams arī grupas "Sigur Ros" darbos, gan Gotlandē sastaptās tautas dziesminieces Gertrūdes Jākobsones (Gertrud Jakobsson) senajā gotlandiešu dialektā iedziedātās melodijas. Tituldziesmai izraudzītā kompozīcija atklāj Latvijā vēl nedzirdētu mūzikas instrumentu, islandiešu skulptora Pala Gudmundsona (Páll Guðmundsson) veidoto akmens arfu, kuras ksilofonam līdzīgā konstrukcija tapusi no turpat Islandē atrastām akmens plāksnēm un kas tembrāli sasaucas ar gadsimtiem senās islandiešu dziedrunas formas rimuri pārlaicīgo skanējumu. Albums tapis ierakstu studijā "Moonlight Sound Design" un tā tapšanā līdzās kompozīciju autoram un izpildītājam Tigulam piedalījušās arī vairākas izcilas pašmāju instrumentālās apvienības un solisti, tai skaitā Rīgas Saksofonu kvartets, koklētāju ansamblis "Atbalsis", trio "Silk", kā arī Deniss Paškēvics un sitaminstrumentu virtuozi Artis Orubs un Rihards Zaļupe. Jaunais albums ir neliels ieskats muzikālajā projektā, kas jau nākamā gada jūnijā izskanēs Talsos, Tiguļu kalnā. Senā kulta vieta ozolu ielokā uz brīdi kļūs par apmetni ziemeļu saliniekiem un ļaus klātienē atklāt albumā "Islands" dzirdamos skaņu avotus.Fri, 16 Dec 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/578 Ziemassvētku apsveikums from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.Tue, 20 Dec 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/588Sat, 24 Dec 2011 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/579Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ierēdņu mobilitātes programmas "Valsts parvalde" ietvaros, 2011. gadā LR Labklājības ministrija īstenoja projektu "Dzimumu līdztiesības integrēta pieeja pirmsskolas izglītības iestādēs: Norvēģijas un Dānijas pieredze", kurā piedalījās pārstāvji no Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts Izglītības satura centra, Ķekavas novada Baložu bērnudārza "Avotiņš", Rūjienas bērnudārza "Vārpiņa" un Rīgas Ziepniekkalna bērnudārza "Austriņa". Projekta laikā no 7.līdz 15.septembrim, dalībnieki iepazinās ar Norvēģijas un Dānijas pieredzi darbā ar vienlīdzīgu iespēju veicināšanu puišiem un meitenēm bērnudārzos un uzzināja, ka ar dzimumu līdztiesības integrēto pieeju pirmsskolas izglītības iestādēs strādā trijos virzienos: - Izglītojot skolotājus un vecākus par vienlīdzīgām iespējām. Pedagogiem jāreflektē vienlīdzīga attieksme pret puišiem un meitenēm, ļoti būtiski - vienlīdzīga attieksme pret tēviem un mātēm. - Nestereotipisku grāmatu, dzimumam netradicionālu rotaļu, spēļu, nodarbību izvēle. Daudzos bērnudārzos izmanto islandiešu Hjalli pedagoģiju, proti, - apzināti izvēlas neitrālas, ne vienam, ne otram dzimumam raksturīgas rotaļlietas, uzsvaru liekot uz materiāliem, no kuriem bērni paši var pagatavot vai iztēloties sev lietas, ar ko rotaļāties, tādā veidā neatražojot stereotipus par rotaļlietām, kas domātas meitenēm vai puišiem. - Piesaistot bērnudārziem vīriešus skolotājus, reizē strādājot ar puišu studentu piesaisti pedagoģijas studijām universitātēs un koledžās. Norvēģijas valsts "Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai bērnudārzos 2008.-2010.g." paredzēja piesaistīt 20% vīriešus audzinātājus bērnudārziem. Šobrīd - vidēji tikai 8% skolotāji ir vīrieši, taču kā skolotāja asistenti - gandrīz 30% vīriešu. Turklāt privātajos bērnudarzos, jo īpaši tajos, kurus vada vīrietis, vīriešu skaits ir daudz lielāks, nereti pat sasniedzot 50% no audzinātāju īpatsvara. Dānijā gan pašvaldību, gan privātie bērnudārzi saņem vienādu dotāciju no valsts. 93% 0-2 gadu veci bērni Dānijā apmeklē bērnudārzus, bet no 3-5 gadiem - 97%. Ja pašvaldība nespēj nodrošināt vietu bērnudārzā no viena gada vecuma, tā zaudē valsts dotāciju 25% apmērā. Lielākoties bērni uzsāk gaitas bērnudārzā no vienpadsmit mēnešu vecuma, kas būtiski ietekmē sieviešu nodarbinātības rādītājus Dānijā (74.4% 2010.g.). Dānijā vairs nav saglabājušies "speciālie" bērnudārzi bērniem ar īpašām vajadzībām. Jau divdesmit gadus Dānija integrē bērnus ar īpašām vajadzībām gan pašvaldības, gan privātajos bērnudārzos. Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt bērnudārzus pieejamus bērniem invalīdiem - gan iekļūšanu/piekļūšanu bērnudārzam, gan iekštelpu pielāgotību, gan arī personāla ziņā, - nodrošināt vairāk skolotāju un asistentu grupiņās. Vairāk par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ierēdņu mobilitātes programmu unquot;Valsts pārvaldeunquot; uzzni šeit!Mon, 02 Jan 2012 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/111Piedāvajam iepazīties ar trīs jaunām norvēģu antropologa Tomasa Hillanna Ēriksena (Thomas Hylland Eriksen) grāmatām Kulturell kompleksitet i det nye Norge, Storeulvsyndromet. Jakten på lykken i overflodssamfunnet un Søppel. Avfall i en verden av bivirkninger. Visas grāmatas pieejamas norvēģu valodā un paredzētas plašam lasītāju lokam.Fri, 06 Jan 2012 13:11:55 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/582Andras Manfeldes grāmatu "Ceļojums uz mēnesi. Visbija - Ventspils - Visbija", kuras žanrs definēts kā "dokumentālā proza un dzeja", tieši pirms mēneša klajā laidusi biedrība Literatūras kombains. Grāmatas atvēršanas svētki notiks 19. janvārī plkst. 18.00, Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārs. Pārdomās dalīsies grāmatas autore Andra Manfelde, redaktors un dzejnieks Māris Salējs un muzicēs čelliste Maija Prēdele. Aicinām visus, kam saistoša Zviedrija, literatūra, ceļošana un čells. Andra Manfelde: "Diezgan bieži man nācies dzirdēt "Ak, Visbija! Lieliska... Neaizmirstama... Esmu tur bijis/usi vairākas reizes!" Vai arī - "Visbija? Vai tad tāda maz ir... Tā taču tikai tāda dziesma "es peldēju no Ventspils uz Visbiju."" Arī es par Visbiju biju dzirdējusi vien pa ausu galam. Biju piemirsusi, ka uz mazās, Visbijai tik tuvās Fāro salas, ir režisora Bergmaņa mājas. Nemaz nezināju, ka šī savādā, vietumis stepei līdzīgā zeme, jau redzēta Tarkovska filmā "Upurēšana". Es nebiju kāpelējusi pa klintīm, nebiju dzīvojusi katedrāles ēnā, nebiju ik vakaru savas istabiņas logā vērojusi saulrietu. Nebiju, nebiju, nebiju... bet Visbijā taču VISS BIJA! Par to kā "bija" un tas, kā ļoti skaista vide ikdienas pierakstus pārvērš dzejā, dokumentēts grāmatā "Ceļojums uz mēnesi". Šobrīd no drukāšanas dienas apritējis mēnesis un man jādomā par to, ka grāmatām mēdz būt arī aizkulises. Uz parastām grūtuma sastatnēm balstās mākslas skaistums. Savā ziņā grāmatas ir arī augļu koki. Īstenība iesēj graudus, kuru sākšanos spēj atšifrēt tikai tas, kas rakstījis. Ceru, ka grāmatas atklāšanas svētki būs ne tikai lappušu vaļā vēršana, bet saruna par to, kas palicis aiz "priekškara" un kas tie par graudiem, no kuriem simt sešdesmit tūkstots rakstu zīmes sākušās."Wed, 11 Jan 2012 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/580Līdz 1.februārim mākslinieku rezidenču centriem ir iespējams pieteikties finansējumam no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Kultūra", lai varētu uzaicināt pie sevis profesionālus māksliniekus un citu radošo profesiju pārstāvjus un Ziemeļu un Baltijas valstu reģiona. Finansiālais atbalsts, uz kuru rezidences var pieteikties, paredzēts to izdevumu segšanai, kas tieši saistīti ar izvēlēto uzaicināmo mākslinieku izmaksām. Rezidences var aicināt 2-4 māksliniekus vai nelielu mākslinieku grupu uz laika periodu līdz 2 mēnešiem. Izvēlētajiem māksliniekiem jābūt no kādas Ziemeļu vai Baltijas valsts, bet ne no tās pašas valsts, kurā atrodas rezidence. Līdz 9.februārim profesionāli mākslinieki un citi radošo profesiju pārstāvji var pieteikties radošo braucienu atbalstam Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Kultūra" ietvaros. Finansiālais atbalsts paredzēts braucienam uz kādu no Ziemeļu vai Baltijas valstīm laika periodā no 1-10 dienām, tas sedz ceļa un uzturēšanās izmaksas. Jaunums: braucieniem var pieteikties arī nelielas grupas (līdz 6 personām), ja visi grupas dalībnieki dodas uz vienu un to pašu vietu, vienā un tajā pašā laikā. Plašāka informācija: http://www.kulturkontaktnord.org/ Tue, 17 Jan 2012 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/587 Tue, 24 Jan 2012 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/591 Pasaulslavenais zviedru fotogrāfs Anders Petersens viesojas Rīgā.Wed, 25 Jan 2012 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/589 Ziemeļvalstu valodu centrs "Nordisk" un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā 6.februārī plkst. 18:00 aicināja uz grāmatas "ISLANDIEŠU SĀGA: Hravnkela Freijgodes sāga ar komentāriem" atvēršanas svētkiem. Gaumīgais un bagātīgais Islandiešu sāgas izdevums apvieno akadēmisku pamatīgumu un aizraujošu kultūrvēsturisku materiālu. Tajā rodamas gan kartes, gan vissenākais sāgas manuskripta faksimils. Sāgu varēs iepazīt abās valodās - gan latviešu, gan senislandiešu. Sāgu no senislandiešu valodas tulkojusi M.A. Inga Bērziņa, valodas konsultanti: Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks, Dens Dimiņš, Snorre Karkonens-Svensons. Gaužām īso Hravnkela Freijgodes sāgu var dēvēt par islandiešu sāgu pērli, par meistardarbu miniatūrā. Ne katra lielāka Eiropas valsts var lepoties ar šī kultūrvēsturē unikālā teksta tulkojumu. Pateicoties Bergenas universitātes senskandināvu filoloģes Ingas Bērziņas lieliskajam veikumam, sāgas žanrs Latvijā atklājas apbrīnojami spilgtā, kolorītā un dzīvā tulkojumā. Nezināmais sāgas teksta autors kodolīgi izklāstījis teiksmu par Hravnkelu vien pāris desmitos lappušu, savijot rokrakstos un mutvārdos atrodamās ziņas un sagādājot estētisku baudu kā saviem laikabiedriem, tā, jācer, arī mūsdienu izvēlīgajiem lasītājiem. Lasītāja lielākais ieguvums ir saistoša lasāmviela ar akadēmisku slīpējumu un virsvērtību, aizraujoša grāmata ikvienam pasaules literatūras vai kultūrvēstures cienītājam. Bilingvālais izdevums ļauj līdztekus sāgas tulkojumam ieskatīties arī senislandiešu tekstā. Izdevumu bagātina plaši komentāri, sniegti tulkojumā izmantotie senskandināvu īpašvārdu atveides principi, kā arī ieskicētas sāgu laika sabiedrības galvenās iezīmes, kas palīdz saskatīt sāgas daudzslāņaino vēstījumu. Foto no pasākumaThu, 26 Jan 2012 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/592No 9. februāra līdz 3. martam Viļņas Mākslas akadēmijas izstāžu zālē unquot;Titanikasunquot; būs skatāma Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dizaina izstāde unquot;16 soļus tuvākunquot;. Šī izstāde īpaši tika veidota projektam Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumi, kas notika Rīgā 2011. gada rudenī. Izstādē piedalās sešpadsmit atzīti dizaina jomas profesionāļi no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Īslandes, Igaunijas, Latvija un Lietuvas. Latviju izstādē pārstāv arhitekts Pēteris Bajārs un dizainere Ieva Kalēja. Izstādei ir divas daļas: viena no tām ir retrospektīvā daļa, kurā apskatāmi dizaineru agrāk veidotie darbi, savukārt otrajā daļā ir skatāmi 16 jauni projekti - dizaineru redzējums par tīru un dzīvības pilnu Baltijas jūru. Izstāde unquot;16 soļus tuvākunquot; no Viļņas tālāk dosies uz Helsinkiem.Wed, 08 Feb 2012 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/593Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" mēķis ir veicināt ekonomisko sadarbību, sekmējot uzņēmējdarbību, reģionālo saišu stiprināšanu un inovāciju attīstību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā. Finansējumam var pieteikties mazie un vidējie uzņēmumi, biznesa inkubatori un biznesa organizācijas. Finansiālo atbalstu var saņemt uzņēmējdarbības un ražošanas jomā strādājošie, mācību vizīšu, stažēšanās un sadarbības tīklu veidošanai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā (Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Īslandē, Latvijā, Igaunijā, Lietuvā). Programmas atbalstītajās aktivitātēs jābūt iesaistītiem dalībniekiem no vismaz trim valstīm, pārstāvot Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Tiek atlīdzināti 70% no ceļa, uzturēšanās un apdrošināšanas izdevumiem. Pieteikšanās termiņš 2012. gada 30. marts. 2011. gadā finansiālajam atbalstam programmas ietvaros tika iesniegti 70 pieteikumi, no kuriem 48 tika atbalstīti. Kopējā projektiem piešķirtā summa 2011. gadā krietni pārsniedza 200 000 latu. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" darbības laiks ir no 2009. līdz 2013. gadam un to administrē Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā. Programmu finansē Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valdības. Ar detalizētu informāciju par programmu un pieteikšanos var iepazīties izstrādātajās vadlīnijās. Informāciju meklējiet www.NB8businessmobility.org Kontaktpersona Kārlis Valters, tel. 67213231, 26344758, e-pasts business.industry@norden.lvMon, 13 Feb 2012 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/586Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Valsts pārvalde" mērķis ir veicināt efektīvu darba metožu harmonizēšanu valsts pārvaldes sektorā. Konkursa ietvaros projekta pieteikumus var iesniegt valsts iestādes, pašvaldības un to institūcijas. Tagad projekta pieteikumu drīkst iesniegt arī pašvaldību asociācijas. Mobilitātes programma sniedz finansiālo atbalstu (līdz 70% apmērā) ierēdņiem un citiem valsts pārvaldes sektorā strādājošiem mācību vizīšu, stažēšanos, apmācību vai sadarbības tīklu īstenošanai. Baltijas valstu izstrādātos projektos jābūt iesaistītiem partneriem no vismaz divām Ziemeļvalstīm. Ja projekta pieteikumu iesniedz Ziemeļvalstu institūcija, viņiem aktivitātēs jāiesaista kolēģi no vismaz divām Baltijas valstīm. Projekti iesniedzami elektroniski līdz 2012.gada 30.martam. Plašāka informācija par pieteikšanos programmai: Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā mājas lapā: http://www.norden.lv/lv/grantu-programmas/valsts-administracija , Ziemeļu Ministru padomes biroja Igaunijā mājas lapā www.norden.ee un programmas portālā: http://www.nb8grants.org/home. Programmu administrē Ziemeļu Ministru padomes birojs Igaunijā. Kontaktpersona: Madis Kanarbiks (Madis Kanarbik), e-pasts: public.administration@norden.ee, tel. +372 7423625. Kontaktpersona Latvijā: Daina Mežecka, e-pasts: daina@norden.lv ; tel. 29394399, 67211506. Statistika par konkursa rezultātiem 2011.gadā: - Kopējais pieejamais budžets - apmēram 280 000 EUR. - Tika apstiprināti 64 projektu pieteikumi no 79. - Lielākais piešķirtais finansiālais atbalsts projekta īstenošanai - 12 400 EUR. - Mazākais piešķirtais finansiālais atbalsts projekta īstenošanai - 743 EUR. Tue, 21 Feb 2012 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/596 Norvēģijas Karalistes vēstniecība Rīgā, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un Ziemeļvalstu valodu centrs NORDISK aicināja visus Ziemeļvalstu literatūras interesentus uz tikšanos ar norvēģu rakstnieku Ērlennu Lū (Erlend Loe), 29. februārī plkst.18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas ielā 13/3, (Berga Bazārā). Ērlenns Lū ir neordināra personība un viens no pasaulē atpazīstamākajiem norvēģu rakstniekiem. Viņš raksta un tulko prozu gan pieaugšajiem, gan bērniem, ir filmu scenāriju autors. Autors ar grāmatu "Pazudis ar sievieti" (Tatt av kvinnen) debitēja 1993. gadā. Lū otrais romāns "Naivi. Super" (Naiv. Super) iznāca 1996. gadā un uzreiz iemantoja lasītāju un kritiķu labvēlību. Tas ir tulkots 30 valodās un izdots visā Eiropā un ārpus tās. Latviešu valodā ir tulkotas vairākas Ērlenna Lū grāmatas - "Naivi. Super" izdota 2005. gadā, Ingas Redjko un Gunas Gavares tulkojumā, 2009. gada izdota grāmata bērniem "Kurts četrās grāmatās", Jolantas Pētersones tulkojumā. Savukārt 2011. gadā latviešu valodā tika izdots romāns unquot;Doplersunquot;, kuru no norvēģu valodas tulkojusi Ilze Kačevska. Šobrīd Ziemeļvalstu valodu centra NORDISK izdevniecībā Jolanta Pētersone tulko Ērlenna Lū romānu "Muleum", kas lasītājiem būs pieejams 2012. gadā. Thu, 23 Feb 2012 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/598Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programmas mērķis ir sadarbības veicināšana starp Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nevalstiskām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un jaunu ilgtspējīgu iniciatīvu atbalstīšana. Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) ir viena no oragnizācijām, kas 2011. gadā saņema programmas grantu, lai dodotos pieredzes apmaiņā pie Zviedrijas zemniekiem. Kā saimniekot, lai zeme nezaudētu auglību, bet zemnieki gūtu maksimālo peļņu? To Zviedrijā vēroja lauksaimnieku graudkopības kooperatīvu pārstāvji - Inese Karlova, Jānis Dzelzkalējs un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas projektu vadītāja Ilze Meržvinska. 
 - Kāpēc šādam pieredzes braucienam izvēlējāties tieši Zviedriju? I. Meržvinska: - Zviedrija ir valsts, kas ilgtermiņā plāno attīstību. Šī plānošana balstās uz ilgtspējīgu jebkura veida resursu izmantošanu un šajā ziņā Eiropas Savienībā tā tikusi vistālāk. Ņemot vērā to, ka, audzējot graudus un citas kultūras, lauksaimniecības zeme tiek izmantota ļoti intensīvi, mūsu lauksaimniekiem bija interesanti uzzināt, kā zviedri plāno izmantot lauksaimniecības zemi tā, lai to nenoplicinātu. Mēs vēlējāmies uzzināt ne tikai to, ko Zviedrijas zemnieki domā par ilgtspējīgu saimniekošanu, bet kā viņi to reāli ikdienā dara. Kamēr Latvijā vēl tikai domā no mēsliem un dažādiem atkritumiem ražot biogāzi, zviedri jau to dara. Viņi jau četrdesmit gadus izmanto pilnīgi visus resursus - gan sadzīves atkritumus, gan cirsmu atliekas, gan pārpalikumus, kas rodas lauksaimniecībā. Galvenais, ko ieraudzījām un sapratām, - Zviedrijas lauksaimniecības politika vērsta uz to, lai ražotu pārtiku, nevis atjaunojamos energoresursus. Jānis Dzelzkalējs: - Mēs uzsvaru liekam uz biodegvielas resursiem, bet zviedri ne. Bijām pārsteigti par to, ka viņi izmanto tikai bioenerģiju. Uz visu Zviedriju ir viena metanola rūpnīca un divas biodīzeļrūpnīcas, kamēr Latvijā, ņemot vērā atbalstu šai nozarei, ir astoņas biodegvielas un divas metanola rūpnīcas. Taču zinoši speciālisti no Kanādas mūs jau brīdinājuši, ka ar rapsi ilgi izdzīvot nevarēs. - Vai zviedri neplāno pamazām pāriet uz tādas enerģijas izmantošanu, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem? I. Karlova: - Zviedriem šajā ziņā ir pavisam cita pieeja. Viņi šobrīd izmanto tikai vienu divus procentus alternatīvās enerģijas, kamēr mēs esam izvirzījuši mērķi piecus līdz desmit procentus nepieciešamās enerģijas saražot no atjaunojamām izejvielām. Zviedri šajā ziņā daudz runā par ētiskumu un saka, ka dedzināt graudus krāsnīs vai izmantot degvielas ražošanai, kamēr citur pasaulē cilvēki mirst badā, nav ētiski. Tāpēc viņi uzskata, ka lauksaimniecības zeme jāizmanto pārtikas ražošanai. Tas izteikti tika uzsvērts visur, kur mēs gājām, sākot ar asociācijām, ministrijām un beidzot ar zemniekiem, sabiedrību. Mēs līdz šādai atziņai nonāksim varbūt pēc gadu desmitiem. J. Dzelzkalējs: - Pašlaik Latvija intensīvi pārvēršas par kukurūzas audzētājvalsti. Graudaugu platības nomaina kukurūza. Lauksaimniecības zemēs tiek audzētas kultūras, kuras izmanto alternatīvo enerģiju ražošanai, jo to ražotājiem ir vairāk līdzekļu un viņi var par izaudzēto labāk samaksāt. Līdz ar to pārtikas ražotāji tiek iespiesti aizvien mazākās platībās, jo lauksaimniecības zemes ir tik, cik ir. Vienai biogāzes stacijai vajag 500 000 hektāru zemes, kurā tiek audzētas nepieciešamās izejvielas. Gadās dažādi absurdi, zinu, ka Sējas pagastā ir apstiprināti trīs projekti, tur pat lauksaimniecības zemes nav tik daudz, cik šīm biogāzes stacijām paredzēts. Un šie projekti ir apstiprināti, neņemot vērā teritorijas plānojumu. I. Meržvinska: - Zviedrijā savukārt viss ir ļoti vienkārši - lauksaimniecības zemes domātas pārtikas audzēšanai, zeme energoresursu ražošanai ir jāmeklē citur. Zviedri neslēpa savu pārsteigumu par to, ka pie mums valsts iepērk elektrību, kas ražota no vēja ģeneratoriem, atjaunojamajiem energoresursiem un ka mums šādas lietas subsidē. Zviedrijā ar vēja ģeneratoriem ražota elektrība nonāk brīvajā tirgū, bet atbalstīta tiek biogāzes ražošana, glabāšana un izmantošana. Zemnieku saimniecība, kurā mēs bijām, 90% alternatīvās enerģijas iegūst no cirsmu atliekām, 9% - no sadzīves atkritumiem un tikai vienu procentu no izejvielām, kas audzētas bioenerģijas ražošanai. Mums šī proporcija ir pavisam citāda. - Lai īstenotu šādu lauksaimniecības politiku, cilvēkiem jābūt ļoti zinošiem. Vai sabiedrības izglītošanai zviedri pievērš lielu uzmanību? I. Karlova: - Ļoti svarīgi, lai cilvēki saprastu, kādas sekas viņu darbība var izraisīt tālākā nākotnē, tāpēc sabiedrība par šiem jautājumiem Zviedrijā tiek nepārtraukti izglītota - šīs lietas māca gan skolās, gan skaidro zemniekiem. Savukārt zemnieki, ražojot produkciju, subsidē zinātnieku pētījumus. No peļņas par katru pārdoto graudu tonnu noteikts procents aiziet zinātnei, tāpat arī no pārdotajiem lopiem, piena utt. Zviedri maksā tā saukto zaļo nodokli, kas aiziet pētniecībai, kas saistīta ar CO2 emisijām. Arī par to, ka tiek lietoti konkrēti pesticīdi un minerālmēsli, jāmaksā nodokļi. Arī Latvijā notiek pētījumi, varbūt ne tādā līmenī, jo mums nav tik daudz naudas, taču lielākais mīnuss ir tas, ka informācija no pētnieka līdz zemniekam nenonāk. Zviedrijā gan ļoti domā par to, kā zemniekus informēt par pētījumu rezultātiem. - Vai ir kāda joma, kas mums tomēr izskatās labāk nekā pie ziemeļu kaimiņiem? J. Dzelzkalējs: - Ir arī tādas lietas, kurās mēs esam zviedriem priekšā. Iespaids par saimniecību, kur ieradāmies - tā bija viduvēja, visaptveroša. Sajūta bija tāda, ka visa 350 ha lielā saimniecība ir virzīta nevis uz attīstību, bet piemērota subsīdiju maksājumu izmantošanai - ja es varu dabūt to un to, tad man būs tik un tik lopu. Ja es iekārtoju pašvaldībai notekūdeņu baseinus un par to maksā, kas kopā ienes 20% no saimniecības ienākumiem, kas ir tīrā peļņa, es to daru. Bet, ja man par to, ka apkopju mājas apkārtni, neviens nemaksā, tad nekas, ka apkārt ir pāraugusi zāle. I. Meržvinska: - Zemniekam paplašināties nav kur, zeme visapkārt ir aizņemta, un tāpēc viņš izmanto katru iespēju saņemt subsīdijas. Tur nav tā, ka viņš saimniekošanu virza uz ražības līmeņa paaugstināšanu, kombaina lietderīgāku izmantošanu. Mūsu īstie zemnieki vairāk virzīti uz attīstību, augstākas ražas sasniegšanu. Zviedri iziet uz minimumu, bet naudu skaitīt māk. Viņi lauksaimniecību uzsver kā parastu biznesu un sevi nesauc par zemniekiem. - Kā Zviedrijā strādā graudkopības kooperatīvi? - Kooperācija Zviedrijā ir ļoti attīstījusies, un vienīgajam graudkopības kooperatīvam ir vairāk nekā 120 gadu. Mums ir tikai desmit gadu pieredze, taču strādājam līdzīgi, un mēs sapratām, ka ejam pareizā virzienā. Tur kooperatīvs ir kā milzīgs uzņēmums. Viņu kooperācijas būtība ir tāda, ka zemnieki apvienojas ne tikai vienai talkai. Viņiem kooperatīvā ir gan lauksaimniecības ražošana, gan pārstrāde līdz pat veikala plauktam, patērētājam. Ikvienu lauksaimniecības produktu - pienu, graudus, gaļu - zemnieki caur kooperatīviem piederošiem uzņēmumiem pārstrādā un pārdod veikaliem. Tikai tad tas spēks rodas - ja vari ietekmēt cenu politiku. Bet to var tikai tad, ja esi liels. J. Dzelzkalējs: - Pateicoties kooperatīviem, zviedru zemnieks ir mazāk zinošs par visu, jo viņu nepārtraukti konsultē. Ko dara vairākums mūsu zemnieku? Katrs peras pats par sevi un rakājas internetā. Algo saimniecībā visu profesiju pārstāvjus, kas ne vienmēr ir izdevīgi. Zviedrijā domā, kā atbrīvot zemnieku no liekām izmaksām, piedāvājot profesionālas konsultācijas. Mēs pabijām Upsalā kāda kooperatīva konsultāciju centrā un redzējām, ka viņi tam pieiet kā biznesam - ja konsultāciju centrs var pelnīt, tas pelna un konsultē jebkuru zemnieku, kurš par to maksā. Piedāvāja konsultācijas arī mums un igauņiem. Taču mūsu konsultanti paši brauc pie zemniekiem un zemnieki par to nemaksā. Tāda konsultācija noteikti ir kvalitatīvāka, nekā to darītu cilvēks, kas visu dienu saimniecībā strādā, jo viņam nav laika īpaši daudz lasīt speciālo literatūru. Turklāt mūsu agronomi, visu laiku braukājot apkārt, redz ļoti daudz saimniecību, viņiem ir daudz informācijas, tāpēc viņiem vieglāk izvērtēt, kādā stāvoklī ir lauki. I. Karlova: - Zviedru lauksaimnieku koncepcija - kontrolēt visu procesu no lauka līdz pat patērētāja galdam. Lauksaimnieku kooperatīviem piederošie uzņēmumi ražo arī suņu un kaķu barību gan Zviedrijas, gan Eiropas tirgum. Viņi pasūta pētījumus zinātniekiem par to, kā produktus pārstrādāt, lai iegūtu vēl lielāku pievienoto vērtību. Bez tam zviedri visās sarunās uzsvēra to, ka nodrošināt veselīgāku dzīvi iespējams, ne tikai ražojot veselīgu pārtiku, bet realizējot gudru ekonomisko politiku un nemitīgi izglītojot sabiedrību. Tikai izglītota sabiedrība lielajā piedāvājuma klāstā pazīs veselīgus produktus un dos priekšroku savā valstī ražotajai pārtikai. Arī pie mums Latvijā cilvēki šīs lietas pamazām sāk saprast un meklē Latvijas pārtiku. Būtu nepieciešams, lai arī pie mums veikalos visa pārtika nebūtu salikta vienuviet, bet atrastos dažādos plauktos - Eiropas Savienībā ražotā, Latvijā ražotā un bioloģiskā jeb ekoloģiskā pārtika.' Izmantoti materiāli no laikraksta unquot;Latvijas Avīzeunquot;Tue, 28 Feb 2012 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/599 Izstāde unquot;React!unquot; - saruna par dizainu, amatniecību un mūsdienu etnogrāfiju from Ziemeļu Stāsti on Vimeo. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļa šogad jau 7. reizi piedalījās Stokholmas mēbeļu meses jauno dizaineru izstādē Greenhouse. Ekspozīcija ar nosaukumu 'React!' atklāja, kā Latvijas jaunie dizaineri jūt savu piederību tradicionālajai amatniecībai, kādu redz etnogrāfiju un tautas identitāti mūsdienu kontekstā. Pēc atzīnīgi vērtētās dalības Stokholmas mēbeļu mesē, autori vēlas ar paveikto iepazīstināt arī interesentus Latvijā. Tāpēc 15.martā izstāde 'React!' tika atklāta Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā, un būs skatāma līdz 12.aprīlim. Izstādē ir iespēja apskatīt Jekaterinas Stakles, Gitas Deksnes, Indras Mercas, Lauras Danilānes, Baibas Lingas-Berziņas, Inta Neiberta, Agneses Pundiņas, Lienes Podiņas darbus. Ekspozīcijas kuratore dizainere Liene Jākobsone. Ieeja bez maksas. Pasākumu organizē Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļa sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Rīgā. www.designlv.lv/react www.designlv.lv www.lma.lv Thu, 08 Mar 2012 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/602Lejuplādēt dokumentu veidlapas, tās rūpīgi aizpildīt, rakstīt un nosūtīt e-pastus, atkārtot šo procesu atkal un atkal no jauna, un ja nu vēl kaut kas noiet greizi visnepiemērotākajā brīdī... Tas viss ir pagātnē! Lai pretendētu uz Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programmas finansējumu, Latvijas NVO tagad var pieteikties elektroniski. Tas ir efektīvs, lietotājam un videi draudzīgs pieteikšanās veids. Jaunā elektroniskā vide saucas NCM-Grants (Nordic Council of Ministers' Grants) un ļauj lietotājam pieteikumu aizpildīt lēnām un nesteidzoties. Šogad pietiekšanās termiņš Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programmai ir 2. aprīlis. Pirms sākat pieteikšanos, pārliecinieties, vai esat rūpīgi izlasījis vadlīnijas un norādījumus par to, kā lietot jauno sistēmu. Programmas administrators pēc pieteikšanās termiņa beigām izvērtēs tikai tos pieteikumus, kas būs pilnībā aizpildīti un noteiktajā laikā iesūtīti projektu konkursam (izmantojot komandu Submit). Sistēma saglabās visu ievadīto informāciju, tāpēc jums nav jāuztraucas par iespēju pazaudēt datus un jau ievadīto informāciju. Programma piedāvā iespēju datus noglabāt arī manuāli. Arī atskaišu iesniegšana notiks caur NCM-Grants sistēmu un nodrošinās sasaisti ar projekta pieteicēju, projektā iesaistītajiem dalībniekiem un programmas administratoru. Tas nozīmē, ka turpmāk pieteikumi un atskaites netiks saņemti papīra formātā vai pa e-pastu. Caur jauno elektronisko sistēmu, Jūs varat parakstīties arī uz NCM-Grants jaunumiem. NB! Atcerieties, ka viss pieteikuma process notiek angļu valodā! www.ncmgrants.org Caur jauno elektronisko sistēmu, Jūs variet parakstīties arī uz NCM-Grants jaunumiem. Adrese tehniskiem jautājumiem attiecībā uz jauno sistēmu: support@ncmgrants.org Par saturiskajiem jautājumniem sazinieties ar Dainu Mežecku sūtot viņai e-pastu daina@norden.lv vai zvanot pa telefonu +37167211506. Labu veiksmi!Mon, 26 Mar 2012 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/113Bibliotēkas kolekcija papildināta ar jaunām grāmatām - "Exporting the Public Value Test", "The Media for Democracy Monitor", "Communicating Risks", "Diversity in Theory and Practice" un "New Questions, New Insights, New Approaches". Visas grāmatas izdevis NORDICOM, Ziemeļvalstu Informācijas centrs mēdiju un komunikāciju zinātnes jomā. Grāmatas domātas nozares speciālistiem, kā arī plašam lasītāju lokam. Wed, 28 Mar 2012 13:21:55 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/6002012. gada 13. aprīlī Rīgā pirmoreiz notiks Pirmais Ziemeļvalstu un Baltijas modes un tekstila forums "Ilgtspēja un jauni tirgi", kuru rīko Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Dānijas Kultūras institūts, Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības palāta Apvienotajā Karalistē un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Foruma mērķis ir spēcināt modes, dizaina un tekstila industrijas attīstību Baltijas jūras reģionā un veidot vienotu platformu sadarbības veicināšanai modes industrijas jomā un ilgtspējīgas modes attīstībā. Tāpat foruma uzdevums ir veicināt globālo sadarbību un rosināt dialogu starp Ziemeļvalstu, Baltijas, Eiropas Savienības, Krievijas un NVS valstu, Ķīnas, Indijas un Lielbritānijas industriju pārstāvjiem, tādējādi attīstot arī uzņēmumu konkurētspēju un veicinot jaunu tirgu apgūšanu. Šogad foruma fokuss ir ilgtspēja un jauni tirgi. Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības palātas Apvienotajā Karalistē vadītājs un viens no foruma iniciatoriem Mārcis Liors Skadmanis norāda: "Šis būs nozīmīgs pasākums Baltijas un Ziemeļvalstu tekstilrūpniecības un modes industrijai. Tas pulcinās modes industrijas gaišākos prātus ne tikai no mūsu reģiona, bet arī tālākām valstīm. Mēs apzināmies Baltijas un Ziemeļvalstu modes industrijas ekonomisko spēku un potenciālu. Esmu pārliecināts, ka forums pavērs jaunas durvis, sniegs jaunas iespējas pārrunāt idejas, lai veidotu ilgtspējīgu un ienesīgu modes biznesu." Latvijas Republikas Ārlietu ministrija saskata lielas perspektīvas Pirmajam Ziemeļvalstu un Baltijas modes un tekstila forumam un aicina pasaules tekstila industrijas uzņēmējus piedalīties. "Sadarbība starp Baltijas un Eiropas Savienības dalībvalstīm ir nozīmīgs elements ES kopīgās ekonomiskās izaugsmes veidošanā, jaunu starpvalstu projektu attīstībā un pasaules ekonomikas izaugsmē. Šīs atziņas atspoguļo arī ES stratēģija Baltijas jūras reģionam, kas ļauj mums efektīvi apvienot reģiona valstu pieredzi un resursus, veidojot kopīgu nākotni," norāda Ārlietu ministrijas Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Jānis Mažeiks. Forumā uzstāsies ražotāji, tirgotāji, modes eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji no Latvijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Krievijas, Lielbritānijas un ASV. Pasākuma dalībnieki diskutēs par mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī jauno dizaineru virzīšanu Skandināvijas, Lielbritānijas, ASV un Krievijas tirgū. Forumā par savu uzņēmumu stāstīs vadošā Ziemeļvalstu apģērbu ražotāja pārstāvji. Tāpat tiks prezentēti arī ilgtspējīgi biznesa modeļi un sadarbības projekti. Ar foruma programmu aicinām iepazīties www.bt1.lv/intertextil Pirmajā Ziemeļvalstu un Baltijas modes un tekstila forumā piedalīsies nozīmīgi veļas, apģērbu un tekstilpreču ražotāji, tirgotāji, iepircēji, tirdzniecības tīklu pārstāvji, investori no Baltijas valstīm, Skandināvijas, Eiropas un NVS valstīm. Dalībai forumā jau tagad ir pieteikušies vairāki desmiti ārvalstu veļas un tekstilpreču ražotāji, kas meklē savas produkcijas izplatītājus Baltijas valstīs, kā arī vairāku starptautisku veikalu tīklu pārstāvji no Rietumeiropas un Skandināvijas, kas vēlas atrast jaunus piegādātājus. Forumā piedalīsies iepircēju delegācijas no Maskavas un Pleskavas. Nozīmīgs foruma pasākums, kas sniedz iespēju jau šobrīd veidot jaunus un noderīgus biznesa kontaktus un pamatu jauniem kontraktiem, ir lietišķā kontaktbirža, kurā aicinām pieteikties! Kontaktbiržas izveidotā platforma dod būtisku priekšrocību - jau pirms izstādes sazināties ar visiem forumā, izstādē un kontaktbiržā reģistrētiem dalībniekiem un iesākt sarunas par interesējošām tēmām, kuru konkretizācija var notikt foruma un izstādes norises laikā. Forums notiks Starptautiskajā izstāžu centrā Rīgā 17. starptautiskās tekstila, apģērbu, ādas izstrādājumu un ražošanas iekārtu izstādes "Intertextil Balticum 2012" laikā, kas ir šī gada nozīmīgākais tekstilnozares pasākums profesionāļiem Baltijas valstīs. Līdzās ekspozīcijai notiks modes skates, jaunākās modes kolekciju prezentācijas un starptautiskais jauno modes mākslinieku un dizaineru konkurss "Habitus Baltija 2012". Vairāk par dalību forumā: www.bt1.lv/intertextilSun, 01 Apr 2012 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/604ISSP sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā 20. un 21. aprīlī organizē islandiešu fotogrāfa Palla Stefansona meistarklasi LANDSCAPE AND MANSCAPE: RĪGAS NOMALE. Dalībnieki strādās kopā ar fotogrāfu, žurnāla Iceland Review redaktoru un attēlu redaktoru Pallu Stefansonu, kurš pazīstams ar savām lielformāta Islandes ainavām. Fotogrāfs ir apceļojis teju visu pasauli strādājot pie ilgtermiņa dokumentāliem projektiem, piemēram, "Futbola nākotne" (The Future of Football) un topošo grāmatu "Desmit pasaules vispiesārņotākās vietas" (World’s Ten Most Polluted Places). 2-dienu meistarklase Rīgā un Bolderājā iekļaus iepazīšanos ar pasniedzēja darbiem, tematisko dalībnieku portfolio apskati un vienas dienas izbraucienu ar praktiskiem fotogrāfijas uzdevumiem, kopīgo rezultātu izvērtējumu, un atsauksmēm no pasniedzēja. Meistarklase aptvers ne tikai tradicionālo ainavas fotogrāfiju, bet arī "manscape" - cilvēka veidotas ainavas tematiku, pētot attiecības starp dabu un cilvēka radītām struktūrām, un to vizuālo reprezentāciju. Meistarklase ir paredzēta fotogrāfiem, fotogrāfijas un mākslas studentiem un augsta līmeņa amatieriem, kurus interesē ainavas fotogrāfija, kā arī dokumentālā fotogrāfija kopumā. Darba valoda: angļu. Meistarklasē piedalīsies ne vairāk kā 15 dalībnieki. Dalības maksa 30 LVL. Meistarklases cena iekļauj organizatoriskās izmaksas un autobusu (neiekļauj pusdienas). Pretendenti ir aicināti iesūtīt īsu fotogrāfa darbības un motivācijas aprakstu (līdz 1500 zīmēm) uz e-pastu office@issp.lv, pievienojot portfolio (vai saiti uz mājaslapu) ar 10-15 fotogrāfijām ainavas/ dokumentālajā žanrā. Pieteikumus var sūtīt latviski vai angliski; dalībai meistarklasē nepieciešamas angļu valodas zināšanas. Kvalitatīvi pieteikumi, kas atbilst atlases kritērijiem, tiks akceptēti rindas kārtībā. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2012.gada 10.aprīlis, plkst. 24:00. Kontaktinformācija: office@issp.lv, t. + 371 27842875 , + 371 29711721. Fotogrāfs PALLS STEFANSONS (PÁLL STEFÁNSSON) ir dzimis Islandes ziemeļos 1958. gadā. Pēc fotogrāfijas studijām Zviedrijā viņš 1982. gadā pievienojās Iceland Review žurnālam kā fotogrāfs, vēlāk kļūstot arī par attēlu redaktoru un galveno redaktoru. Palls Stefansons ir izdevis vairāk nekā 20 grāmatas, kā arī veidojis reklāmas un komerciālus darbus tādām organizācijām kā Leica, Hasselblad, Panasonic, IKEA, Volkswagen un UNESCO, kas viņu izvēlējās par vienu no 20 fotogrāfiem, kas dokumentē pasaules vēsturiskā mantojuma vietas. Pallam Stefansonam ir bijušas izstādes visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu. Viņa lielformāta Islandes panorāmas izstādē Ņujorkas Dabas vēstures muzejā apskatīja gandrīz miljons cilvēku. Fotogrāfa darbi publicēti daudzos starptautiskos izdevumus, tai skaitā Time, National Geographic, Newsweek, Geo, W, Sunday Times Magazine un Vācijas Vogue Palla Stefansona Islandes ainavu izstāde, būs skatāma no 20.aprīļa Ziemeļu Ministru padomes birojā Marijas ielā 13/3, Berga Bazārs, Rīga (atklāšana šā gada 19.aprīlī, plkst.18:00) Palla Stefansona publiskā lekcija notiks 20.aprīlī, plkst. 18:00, kinoteātrī K.Suns. Ieeja bez maksas. Tue, 03 Apr 2012 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/607Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Islandes vēstniecību Helsinkos informē, ka no 19. līdz 22. aprīlim Rīgā viesosies islandiešu fotogrāfs Palls Stefansons. 19. aprīlī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā tiks atklāta Palla Stefansona Islandes ainavu izstāde. Atklāšanas pasākumā ar muzikālu priekšnesumu uzstāsies dziedātāja Ineta Rudzīte. Fotogrāfs Palls Stefansons par savu izstādi saka: "Kas veido tautu? Manuprāt, vējš. Kā fotogrāfam man to nekad nav izdevies notvert - ne reizi visa ceturtdaļgadsimta laikā, kopš sāku fotografēt savu zemi, Islandi. Nelīdz pat tas, ka esmu rūpīgi izpētījis visas iespējamās formas un krāsas, un gaismas, un visu pārējo, ko vien spēju saskatīt. Dažreiz Islande var likties milzīga - ja salīdzinām ar Beļģiju, Dāniju, Izraēlu vai Salvadoru. Savukārt blakus Kanādai, Ķīnai, Brazīlijai vai Mali tā ir tikko samanāma. Islandē ir tikai nedaudz vairāk par 300 000 iedzīvotāju - cilvēku, kas izauguši ar vēju, Islandes īpašo gaismu un īsajām ziemas dienām. Tieši vējš ir tas, ko tā arī neesmu varējis iemūžināt fotogrāfijā.Kamdēļ šādas bildes? Manuprāt, tās uzbur īpašu atmosfēru. Šajās bildēs ir zeme, kas vēl aizvien ir tapšanas procesā. Zeme, kas ir tik mainīga savā gaismu un krāsu dažādībā. Tā ir jaunatklāta zeme, kas aizdomīgi līdzinās kādai pie Ziemeļu polārā loka mītošai tautai. Un šī zeme patiesībā ir tuvāka nekā jums šķiet - tikai piecu stundu attālumā no Ņujorkas un trīs stundu no Londonas.Taču par šīm fotogrāfijām nav jārunā, tās vienkārši jābauda, jo viena bilde ir tūkstoš vārdu vērta."Islandes ainavu izstāde Ziemeļu Ministru padomes birojā apmeklētājiem būs pieejama līdz jūnija vidum. Izstādi fnansiāli atbalsta Icelandair un Nordic Partners. 20. aprīlī plkst. 17.45 kinoteātrī KSuns notiks Palla Stefansona radošais vakars jeb artistʹs talk, kurā fotogrāfs stāstīs par savu radošo darbību un iepazīstinās ar saviem darbiem. Palla Stefansona unquot;artist's talkunquot; notiks angļu valodā (bez tulkojuma). Savukārt 20. un 21. aprīlī sadarbībā ar biedrību ISSP notiks Palla Stefansona meistarklase "Landscape and Manscape: Rīgas nomale", kas paredzēta fotogrāfiem, fotogrāfijas un mākslas studentiem un augsta līmeņa amatieriem, kurus interesē ainavas fotogrāfija, kā arī dokumentālā fotogrāfija. Pieteikšanās meistarklasei jau ir noslēgusies. Fotogrāfs Palls Stefansons (PÁLL STEFÁNSSON) ir dzimis Islandes ziemeļos 1958. gadā. Pēc fotogrāfijas studijām Zviedrijā viņš 1982. gadā pievienojās Iceland Review žurnālam kā fotogrāfs, vēlāk kļūstot arī par izdevuma attēlu redaktoru un galveno redaktoru. Palls Stefansons ir izdevis vairāk kā 20 grāmatas, kā arī veidojis reklāmas un komerciālus darbus tādām organizācijām kā Leica, Hasselblad, Panasonic, IKEA, Volkswagen. UNESCO izvēlējās viņu par vienu no 20 fotogrāfiem, kas dokumentē pasaules vēsturiskā mantojuma vietas. Pallam Stefansonam ir bijušas izstādes visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu. Fotogrāfa darbi publicēti daudzos starptautiskos izdevumus, tai skaitā Time, National Geographic, Newsweek, Geo, W, Sunday Times Magazine un Vācijas Vogue. Mon, 16 Apr 2012 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/610Ziemeļu Ministru padomes birojā iekārtota islandiešu fotohgrāfa Palla Stefansona Islandes ainavu izstāde, kas apmeklētājiem būs pieejama līdz jūnija vidum. Fotogrāfs Palls Stefansons par savu izstādi saka: "Kas veido tautu? Manuprāt, vējš. Kā fotogrāfam man to nekad nav izdevies notvert - ne reizi visa ceturtdaļgadsimta laikā, kopš sāku fotografēt savu zemi, Islandi. Nelīdz pat tas, ka esmu rūpīgi izpētījis visas iespējamās formas un krāsas, un gaismas, un visu pārējo, ko vien spēju saskatīt. Dažreiz Islande var likties milzīga - ja salīdzinām ar Beļģiju, Dāniju, Izraēlu vai Salvadoru. Savukārt blakus Kanādai, Ķīnai, Brazīlijai vai Mali tā ir tikko samanāma. Islandē ir tikai nedaudz vairāk par 300 000 iedzīvotāju - cilvēku, kas izauguši ar vēju, Islandes īpašo gaismu un īsajām ziemas dienām. Tieši vējš ir tas, ko tā arī neesmu varējis iemūžināt fotogrāfijā.Kamdēļ šādas bildes? Manuprāt, tās uzbur īpašu atmosfēru. Šajās bildēs ir zeme, kas vēl aizvien ir tapšanas procesā. Zeme, kas ir tik mainīga savā gaismu un krāsu dažādībā. Tā ir jaunatklāta zeme, kas aizdomīgi līdzinās kādai pie Ziemeļu polārā loka mītošai tautai. Un šī zeme patiesībā ir tuvāka nekā jums šķiet - tikai piecu stundu attālumā no Ņujorkas un trīs stundu no Londonas.Taču par šīm fotogrāfijām nav jārunā, tās vienkārši jābauda, jo viena bilde ir tūkstoš vārdu vērta." Izstādi fnansiāli atbalsta Icelandair un Nordic Partners. Fri, 20 Apr 2012 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/608Baltijas Vides Forums aicina uz starptautisku semināru, kas notiks 10.-11. maijā, Bauskas novadā, viesu namā "Bērzkalni". Seminārs tiek rīkots projekta unquot;Nevalstisko organizāciju sadarbības veicināšana labākai ūdens resursu izmantošanaiunquot; ietvaros un tā mērķis ir dalīties pieredzē un apspriest labākos risinājumus ūdens resursu apsaimniekošanā. 10. maijā - semināra pirmajā dienā - ir plānotas prezentācijas un diskusijas par to, kā organizēt dažādu iesaistīto pušu sadarbību ūdens resursu apsaimniekošanā, par pieejamiem tehnoloģiskiem risinājumiem notekūdeņu apsaimniekošanā lauku apdzīvotās vietās, kā arī par pieredzi vides kampaņu organizēšanā, lai pievērstu uzmanību ūdens kvalitātei. 11. maijā - semināra otrajā dienā - ir plānots apmeklēt bioloģiskajās notekūdens attīrīšanas iekārtas Rundāles novadā, apskatīt upju atjaunošanas un dabas aizsardzības infrastruktūras objektus Mežotnes pilskalna apkārtnē. Seminārārā aicināti piedalīties projektā iesaistīto partnerinstitūciju pārstāvji, vides speciālisti, eksperti un pašvaldību atbildīgie darbinieki, kā arī visi interesenti no Latvijas, Lietuvas, Somijas un Igaunijas. Semināra darba valoda - angļu. Aicinām reģistrēties semināram līdz š.g. 30. aprīlim, sūtot aizpildītu reģistrācijas anketu uz e-pastu: dace.strigune@bef.lv vai pa faksu 6750 7071. Vēršam Jūsu uzmanību, ka nodrošinām gan transportu no Rīgas uz Bērzkalni un atpakaļ, gan naktsmājas - nepieciešamības gadījumā lūgums to atzīmēt reģistrācijas formā. Pasākuma programmas uzmetums un reģistrācijas forma.Sun, 22 Apr 2012 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/612Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina uz apaļā galda diskusiju par Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvas attīstības iespējām unquot;Vai Latvija var kļūt par centru Ziemeļeiropas pilsoņu iniciatīvām?unquot;, trešdien, 2. maijā, plkst. 14.00, ES Mājas 2. stāvā, Aspāzijas blv. 28. Diskusijā dalību apstiprinājuši EP deputāts Kārlis Šadurksis, Dānijas Kultūras institūta direktors Latvijā Simons Drevsens Holmbergs, Saeimas deputāte Lolita Čigāne, Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzēja Ilze Rūse, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe, Eiropas Kustība Latvijā pārstāve Diāna Potjomkina, www.manabalss.lv izveidotāji Kristofs Blaus un Jānis Erts. Tiešraide www.europarl.lv Diskusijas moderatori būs žurnāla unquot;Irunquot; redaktors Pauls Raudseps un sabiedriskās politikas centra Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule. Ņemot vērā, ka vairāki Ziemeļeiropas eksperti ir atzinīgi izteikušies par www.manabalss.lv kā platformu pilsoņu iniciatīvu attīstībai, pulcināsim ekspertus šī jautājuma plašākai iztirzāšanai. Ziemeļvalstis un Baltijas valstis kopā ir spēks, kas var šo iniciatīvu virzīt uz Briseli. Diskusijā plānots pārrunat priekšlikumu koordinēšanu pilsoniskās sabiedrības un NVO līmenī Ziemeļeiropā. Diskusijai tiks nodrošināts latviešu un angļu valodas sinhronais tulkojums. Diskusijas programma. Aicinām reģistrēties pasākumam epriga@europarl.europa.eu vai pa tel. 67085463.Wed, 25 Apr 2012 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/620Nordic Look Igaunijā notiks jau otro reizi un šoreiz tiks akcentētas problēmas, kas saistītas ar urbāno telpu un pilsētvides arhitektūru. Dažādi pasākumi par šim tēmām notiks laika posmā no 15. līdz 30. maijam, lai veicinātu diskusijas un veidotu ciešāku sadarbību starp Igauniju un Ziemeļvalstīm. Nordic Look 2012 organizē Ziemeļu Ministru padomes birojs Igaunijā, Igaunijas Arhitektūras centrs un Creative Estonia. Projekta Nordic Look virsmērķis ir atbalstīt un virzīt ilgtspējīgu attīstību Baltijas jūras reģionā. Noridic Look projekts aizsākās jau 2006.gadā, kad Ziemeļu Ministru padomes informācijas birojs Sanktpēterburgā aicināja kopā Ziemeļvalstu un Krievijas modes dizainerus. Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā ar plašu programmu Nordic Look organizēja 2008 gada rudenī, lai veicinātu ciešāku sadarbību radošo industriju jomā starp Baltiju un Ziemeļvalstīm. Nordic Look Igaunijā notika arī pagājušajā gadā, ar mērķi veicināt videi nekaitīga, novatoriska modes, dizaina un tekstila nozares attīstību, kā arī veicinātu jauno modes dizaineru un uzņēmumu interesi strādāt kopā visā Baltijas jūras reģionā. Par Nordic Look 2012 vairāk informācijas: http://nordiclook.ee/en/ Wed, 09 May 2012 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/61815. maijā plkst. 16.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā tikšanās ar Kāri Frederiki Brenni un viņas grāmatas "Zem kuplo lapotņu dziļajām ēnām" atvēršanas svētki. Ar Kāri Frederiki Brenni sarunāsies grāmatas tulkotāja, Latvijas Kultūras akadēmijas norvēģu valodas pasniedzēja Māra Valpētere. Pasākums notiks norvēģu un latviešu valodās. Kāri Frederike Brenne ir diplomēta māksliniece, mācījusies Norvēģijas Valsts mākslas akadēmijā un Ņujorkas Mākslas akadēmijā. Rakstniecībā viņa debitēja 2007. gadā ar romānu "No citas pasaules" (Av en annen verden), par ko saņēma Aschehoug izdevniecības debitanta stipendiju. Kāri F. Brenne ir sarakstījusi arī vairākas lugas, kas iestudētas uz dažādām skatuvēm Norvēģijā. Kāri Frederikes Brennes literārie darbi pamazām, bet neatlaidīgi izceļ lasītāju no ierastās komforta zonas, nemanāmi ievilina dziļā, ziemeļu saules pielietā mežā, un apreibina ar skaudru un patiesu vēstījumu, atstājot dziļu un paliekošu pēcgaršu. Pasākums notiek ar apgāda unquot;Kontinentsunquot;, Norvēģijas Karalistes vēstniecības Latvijā, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā un Norvēģijas literatūras fonda NORLA atbalstu. Thu, 10 May 2012 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/621Kultūras ministrijas ES kultūras kontaktpunkts Latvijā š.g. 29. maijā Rīgā, KIM? Mākslas telpā aicina apmeklēt informatīvu semināru unquot;Starptautiskā finansējuma piesaistes iespējas kultūras nozares projektiemunquot;! Seminārā būs iespēja uzzināt par dažādām Eiropas Savienības un citām starptautiskām kultūras nozares atbalsta programmām, to būtību, aktuālajiem projektu konkursiem, kā arī dzirdēt projektu ieviesēju pieredzi. Semināra programma Dalība seminārā jāpiesaka līdz 25.maijam. Papildus informācija: Linda Gaujeniete, e-pasts: linda.gaujeniete@km.gov.lv, tel. 67330229Wed, 16 May 2012 00:00:00 EEST