Ziemeļvalstu sadarbībai Latvijā 25 gadi

2016.gadā Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā atzīmē savu 25 gadu jubileju. Tieši pēdējā gadsimta ceturksnī Ziemeļvalstis un Latvija kļuvušas par partneriem, kuri var dalīties pieredzē un mācīties viens no otra. Mūsu lielākā vērtība ir cilvēki - viņu personiskās atmiņas un vērtības, viņu draugi, iedvesmojošas personības un viņu nākotnes vīzijas.

Pēdējos 25 gados esam tikušies ar daudziem interesantiem cilvēkiem, kuri veido un uztur Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona sadarbību. Mēs uzrunājām 21 cilvēku no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas - septiņus no katras valsts - dalīties ar savām domām un īpašajiem mirkļiem, kas saistīti ar Ziemeļvalstīm.

2016.gada otrajā pusē jums būs iespēja skatīties un klausīties šos video stāstus mūsu sociālo mediju kanālos. Mēs ļāvām ikvienam runāt savā dzimtajā valodā, tāpēc tulkojums ir angļu valodā. Video no visām trim valstīm var atrast izmantojot atsauci #NordicBaltic25.

Richard Bærug ir norvēģis, runā tekošā latviešu valodā. Viņš Latvijā dzīvo kopš 90to gadu sākuma un bija pirmais Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā direktors. Viņš izveidoja Vidzemes augsskolu un bija tās prorektors. Kopš 2009.gada attīsta Grand Hotel Ushba Svanetijā, Gruzijā. Šobrīd Rihards ir doktorants Tartu Universitātes Mediju un Komunikāciju specialitātē.

Elita Cakule ir latviete, dzimusi Rēzeknē. Pirms 20 gadiem, Elita pārcēlās dzīvot uz Norvēģiju. Tagad viņa strādā Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijā un darbojas ar reģionālās attīstības un pārrobežu sadarbības projektiem Baltijas valstīs, Polijā, Ungārijā, Bulgārijā, Ukrainā, Krievijā. Elita stāsta: Mana pirmā tikšanās ar ziemeļvalstīm notika caur Astrīdas Lingrēnas Lennebergas Emīlu, kas joprojām ir mana mīļākā grāmata. Ar bērna acīm skatoties attālums starp Kuciņu un Kathultas sētām neeksistēja. Uzņēmīgais, labsirdīgais un visnotaļ inovatīvais Emīls radīja manu pirmo priekšstatu par ziemeļniekiem. Šo priekšstatu apstiprināja un papildināja tikšanas ar pirmo dzīvo ziemeļnieku Richard Baerug...

Viktors Makarovs ir viens no tiem latviešiem, kurš brīvi pārvalda dāņu valodu. Viņš šobrīd ir LR ārlietu ministra padomnieks, kura pārziņā ir attīstības sadarbības jautājumi un uzdevumi, kas skar Latvijas pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās par politiskajām cilvēktiesībām un brīvībām un krievu valodas mediju telpas jautājumi. Viktors uzskata, ka labi kaimiņi bauda viens otra tuvību un gūst labumu no tā – sadarbojoties un iegūstot jaunus draugus. Kopā mēs esam stiprāki!

Dr. Vaira Vīķe-Freiberga ir Pasaules līderu alianses – "Madrides kluba" prezidente un Latvijas valsts prezidente no 1999. līdz 2007.gadam. Vairai Vīķei-Freibergai ir neatsverama loma Latvijas uzņemšanā Eiropas Savienībā un NATO. Viņai ir plašs publikāciju klāsts un bieži tiek aicināta uzstāties ar runām. Viņa ir biedre, valdes locekle vai patronese 30 starptautiskās organizācijās.

Kaspars Goba ir latviešu dokumentālā kino režisors un fotogrāfs. Viņš darbojies kā režisors, scenārists un operators vairāk nekā 20 dokumentālajās filmās, kas runā par sociālajiem un vides jautājumiem, tostarp starptautiski novērtētajā homo@lv, kas bija pirmā dokumentālā filma no Latvijas, kura tika demontrēta Berlīnes Starptautiskajā filmu festivālā. Kaspars ir publicējusi divus foto albumus – “Īslandiešiem. Starp ledājiem un lavu” (2006) un “Rīgas salas” (2014), un abi ir saņēmuši Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas balvu kā labākais foto albums. Kopš 2013.gada Kaspars kopā ar saviem kolēģiem darbojas Ruckas Mākslas un rezidenču centrā, Cēsīs, Latvijā.

Anders Palzovs ir zviedrs. Viņš ir ekonomikas profesors un Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors kopš 1999. Latvijā dzīvo pēdējos 17 gadus. Viņš ir arī valdes priekšsēdētājs Baltijas Starptautiskajā Ekonomikas un Politikas Studiju Centrā (BICEPS) un biedrībā “Connect Latvija”. Viņa galvenās pētniecības jomas ir: makroekonomika, ekonomikas izaugsme, konkurētspēja, uzņēmējdarbība un izglītība.

Ēriks Ešenvalds ir viens no populārākajiem mūsdienu latviešu komponistiem, kurš komponē dažādos mūzikas žanros, bet jo īpaši viņa kora mūzika gūst atzinību visā pasaulē. Ešenvalda pēdējais lielais projekts ir multimediju simfonija Ziemeļu gaisma, kurā viņš kopā ar filmu veidotājiem devās ekspedīcijās uz Islandi, Norvēģiju, Grenlandi un Aļasku, lai apkopotu folkloras materiālus par ziemeļblāzmu. Multimediālā simfonija Ziemeļu gaisma tika novērtētā kā "Gada uzvedums" un saņēmusi "Lielo mūzikas balvas 2015".