Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā norisinājās zviedru rakstnieka Ulfa Eriksona grāmatas „Stikla cilvēki” prezentācija.
Grāmatas autoru Ulfu Eriksonu uz sarunu aicināja tulkotājs un dzejnieks Juris Kronbergs. Diskusijā par romānu piedalījās arī dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš, žurnāliste un tulkotāja Ieva Lešinska, kā arī dzejniece Liāna Langa.
Ulfa Eriksona (1958) postmodernais romāns „Stikla cilvēki” (Varelser av glas) latviski iznācis Jāņa Rozes apgādā. Tas ir dažādu atmiņu, atsauču un pārdomu blīvi caurvīts stāsts par četriem nejaušības kopā savestiem draugiem – skeptiskiem intelektuāļiem – mūslaiku tukšības un pliekanības patērētājlaikmetā. Tomēr romānu var uztvert arī kā metaromānu, kas dekonstruē reālisma pretenzijas, ņemot talkā valodu un tās neierobežotās iespējas.
„Romāns „Stikla cilvēki” ir gan fantastisks vēstījums maģiskā reālisma garā, gan blēņu stāsts, gan filosofisks un sabiedriski-socioloģiski-psiholoģisks domraksts, gan dzeja, dzejproza, epifānijas, gan arī satīra un pastičo, tukšu frāžu un pretencioza augstā stila imitēšana un izsmiešana, gan...” - raksta Juris Kronbergs, tulkotājs.
„Šo milzīgo, asociācijām bagāto, pāri malām plūstošo vielu kopā satur savdabīga dzīves izjūta, vientulības melanholija, savdabīgi gaišs apkārt klīstošs nemiers. Tādēļ labirintveida saturs nekad neņem virsroku, romāns ir un paliek caurredzams, skaidrs kā stikls, lai cik meandros stāstījums vītos. Ar savu īpatno un skaisto romānu Ulfs Eriksons vienkārši paveicis to, par ko visi romānu autori sapņo: uzbūvējis caurspīdīgu laika tvertni, stikla radījumu, kas sevī ietver aizgājušā laika silto elpu,” - vērtējis laikraksts Dagens Nyheter.
Grāmata izdota ar Zviedrijas Kultūras padomes (Statens Kulturråd) finansiālu atbalstu.
