Šī gada 3. un 4. oktobrī vadošie pētnieki un eksperti no Ziemeļu un Baltijas valstīm tiekas Rīgā, lai apspriestu uz pētījumiem balstītu alkohola politiku.
Seminārā prezentētas un izvērtētas specifiska rakstura problēmas, kas raksturīgas Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Sanāksmes nobeigumā - paneļdiskusija par alkohola politikas attīstības iespējām reģionālā (Ziemeļvalstu-Baltijas) perspektīvā.
Alkohols ir industriālās pasaules trešais nopietnākais sliktas veselības riska faktors. Ir atklāts, ka Eiropā alkohola patēriņš ir galvenais faktors, kas iespaido sabiedrības veselību kopumā. Neskatoties uz to, ka tas pats attiecas arī uz Baltiju un Ziemeļvalstīm, rīcības plāni alkohola problēmu apkarošanai un samazināšanai dažādos reģionos bijuši atšķirīgi.
Vispārējs Ziemeļvalstu alkohola politikas mērķis bija izmainīt kopējo patēriņu, ierobežojot alkohola pieejamību. Pēdējo gadu laikā šo iekšpolitikas stratēģiju iedragājuši Eiropas Savienības centieni attiecībā uz kopēju iekšējo tirgu, kurā ietilpst arī alkohols. Debatēs par iespējamām izmaiņām lielu lomu ir spēlējuši veiktie pētījumi. Tiek uzsvērts, ka alkohols nav uzskatāms par parastu patēriņa produktu, jo tas nepārprotami iespaido sabiedrības veselību.
Pēdējās desmitgadēs alkohola patēriņš Baltijas reģionā ir audzis. Tomēr dati attiecībā uz alkohola patēriņu ir jāvērtē uzmanīgi, jo pētījumi uzrāda arī augstu nereģistrēta patēriņa līmeni, kā arī nelegālu importu un ražošanu.
No pētījumiem par cilvēku attieksmi pret alkohola politiku var secināt, ka Baltijas valstīs kopējais atbalsta līmenis uzraudzības plāniem ir salīdzinoši augsts. Ar to var izskaidrot arī pieaugošo interesi par alkohola jautājumiem, kas novērojama Baltijā. Šogad valdība apstiprināja Latvijas pirmo alkohola politikas programmu.
Pētniecības semināru „Alkohols – patēriņš, kaitējumi un politika” organizē Ziemeļu Padome alkohola un narkotiku pētniecībai sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā.