Eiropas kontekstā Latvijai līdzās citām Ziemeļvalstīm ir lielākās meža platības - 52% no kopējo valsts teritorijas. Meža nozares ieguldījums Latvijas iekšzemes kopproduktā sastāda aptuveni 5%. Attīstoties zaļajai ekonomikai un atjaunojamo resursu izmantošanas intensitātei, prognozējams pieaugošs pieprasījums pēc koksnes un tās produktiem arī nākotnē. Latvijai kā meža nozares eksporta valstij paredzama pieaugoša ietekme no atjaunojamo energoresursu pieprasījuma, ko tieši ietekmēs ES stratēģijas “Eiropa 2020” izvirzītie mērķi attiecībā uz atjaunojamo enerģiju. 2012.gada martā Eiropas Komisija publiskoja paziņojumu „Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) sektora iekļaušana Savienības saistībās klimata pārmaiņu jomā”. Paziņojumā izklāstīti aktuālie ar LULUCF jomu saistītie jautājumi un ierosināts pakāpeniskā veidā noregulēt ar LULUCF sektoru saistītos jautājumus - harmonizēt ES līmeņa LULUCF sektora uzskaites nosacījumus un LULUCF sektoru iekļaut ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķī.Ņemot vērā meža nozares būtisko nozīmi Latvijā, sinerģijas nozīme dažādu politiku piemērošanā gan nacionālā, gan reģiona līmenī, ir ļoti būtiska, jo meža politika, saskaņā ar subsidiaritātes principu, ir ES dalībvalstu kompetences jautājums, kas ir jāņem vērā, nosakot katrā dalībvalstī attiecīgos LULUCF sektora pasākumus. Arī lauksaimniecības jomā nākotnē būs lieli izaicinājumi no klimata politikas skatupunkta, jo pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, būs nepieciešams ražot vairāk pārtikas, bet darīt to vajadzēs ilgtspējīgā veidā, veicinot lauksaimniecības zemes lietderīgu izmantošanu, aizsardzību, neveicinot strauju siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma palielinājumu. Lai izvirzītās prasības LULUCF sektoram meža apsaimniekošanā nenonāktu pretrunā ar Latvijas meža nozares attīstības mērķiem, ES ietvaros nepieciešams stiprināt dažādu politiku saskaņotību.
Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, analizējot izveidojušos situāciju, ar projektu par mežsaimniecības un lauksaimniecības pasākumu saistību ar klimata pārmaiņām „The Nordic-Baltic LULUCF Network for Climate Friendly Land Use Measures” pieteicās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmai „Valsts administrācija”. Projekta mērķis ir stiprināt starpvalstu sadarbību, daloties reģionālajā pieredzē, apzināt pašreizējās grūtības un kopīgās problēmas, kā arī dalītos ar zināšanām un praktiskiem risinājumiem. Projektā iesaistīti partneri no astoņām valstīm - Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Islandes un tas apvieno ekspertus no 17 institūcijām. Reģionālā sadarbība ir ārkārtīgi svarīga, lai notiktu tehnisku zināšanu apmaiņa, jo reģiona ģeogrāfiskie un klimatiskie apstākļi ir līdzīgi, kas ļauj izstrādātās siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu metodikas (mežsaimniecībā, lauksaimniecībā) pielāgot attiecīgajā valstī. Šādi projekti nodrošina platformu diskusijām, aktivizē ekspertu mijiedarbību, kā arī sniedz iespēju pieaicināt zinātniekus un dzirdēt viņu jaunākos pētījumus.
Projekts tiek veiksmīgi realizēts un augstu novērtēts arī ES institūcijās. Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļa vecākā referente, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts administrācija” projekta koordinatore Daiga Zute, projektu prezentēs gan Novarā (Itālija), gan Briselē.
