Pagājušā gada beigās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 29. septembri noteica par Starptautisko pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes dienu (International Day of Awareness of Food Loss and Waste –IDAFLW).
Starptautiskās pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes diena skaidri pauž aicinājumu rīkoties valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un citiem privātā sektora pārstāvjiem, un pilsoniskajai sabiedrībai, lai stiprinātu centienus samazināt izaudzētās un saražotās pārtikas apjomu, kas netiek izmantota uzturā. Šī diena notiek arī COVID-19 pandēmijas laikā, kad jautājumi par līdzsvarotu pārtikas ražošanu un patēriņu, par pārtikas drošību un pieejamību ir īpaši būtiski.
Jautājumi par pārtikas zudumiem un pārtikas atkritumiem pēdējos gados ir izraisījuši lielu interesi, jo atkritumos izmestai pārtikai ir ievērojama ietekme uz vidi un cilvēkiem. Ja pārtika tiek izmesta atkritumos, neapēstās pārtikas audzēšanai un ražošanai nevajadzīgi tiek noplicināti un izšķērdēti dabas resursi, apdraudēta bioloģiskā daudzveidība un izniekota no dabas resursiem iegūtā enerģija, kā arī, pārtikas atkritumiem sadaloties, rodas fotoķīmiskie oksidanti un siltumnīcefekta gāzes. Izniekotās pārtikas sociāla ietekme izpaužas kā pārtikas audzēšanā, pārstrādē, ražošanā, transportēšanā un tirdzniecībā iesaistītā darbaspēka ieguldītās enerģijas un laika izniekošana, kā arī sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības uzturēšana.
Pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu mazināšana var dot labumu gan vietējai kopienai, gan sabiedrībai valsts un pasaules mērogā. Samazinot pārtikas atkritumus varam:
* paaugstināt pārtikas ražošanas un patēriņa produktivitāti – pašreiz 1/3 jeb apmēram 1.3 miljardi tonnu gadā no visas pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos, kas ir aptuveni 30 % no saražotajiem pārtikas produktiem. Līdz nonākšanai tirdzniecībā, pasaulē tiek zaudēti aptuveni 14 % saražotās pārtikas. Eiropas Savienībā katru gadu tiek izšķērdēti apmēram 20 % jeb aptuveni 88 miljoni tonnas pārtikas, kā izmaksas sasniedz 143 miljardus eiro.
* palielināt pārtikas pieejamību tiem, kam tās pietrūkst – gadā 821 miljoniem no pasaules 7,7 miljardiem iedzīvotāju pārtika nav bijusi pieejama pietiekošā daudzumā.
* samazināt zemes un ūdens resursu patēriņu – Visu cilvēku patēriņa vajadzību apmierināšanai vairs nepietiek ar vienas planētas resursiem, ir vajadzīgi 1,6 planētu resursi.
* samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas – 57 % no cilvēku ietekmes uz vidi jeb ekoloģiskās pēdas rodas no SEG emisijām, un 8% no visu SEG kopskaita rodas no pārtikas atkritumiem. Ja pārtikas atkritumi būtu valsts, tā būtu trešā lielākā CO2izmešu radītāja pēc ASV un Ķīnas. Taču, ja līdz 2030.gadam Eiropā samazinātu 60 % pārtikas atkritumu, tas katru gadu novērstu 84.3 miljonus tonnu CO2 izmešu.
Šīs dienas iedvesmas avoti ir arī cirkulārā jeb aprites ekonomika, sociālā un solidaritātes ekonomika, zero waste jeb bezatkritumu pieeja un globālo partnerību labās prakses piemēri.
