ZIEMEĻSPĒLE
  • EN
  • Ziemeļvalstu dienas Bauskā

    Ziemeļvalstu dienas Bauskā

    2023. gada 18. septembris
    Ziemeļvalstu Investīciju banka atklāj biroju Rīgā

    Ziemeļvalstu Investīciju banka atklāj biroju Rīgā

    2023. gada 14. septembris
    Kopīgi ceļā uz labklājību: Ziemeļvalstu Labklājības centra vizīte Latvijā

    Kopīgi ceļā uz labklājību: Ziemeļvalstu Labklājības centra vizīte Latvijā

    2023. gada 12. septembris
    Nordregio pētniecības centra vizīte Latvijā

    Nordregio pētniecības centra vizīte Latvijā

    2023. gada 11. septembris
    Kultūra: atvērta pieteikšanās 2 grantu apakšprogrammās

    Kultūra: atvērta pieteikšanās 2 grantu apakšprogrammās

    2023. gada 8. septembris
  • Aktualitātes
  • Jaunumi
  • Pasākumi
  • Ziemeļu stāsti
  • Publikācijas
  • Galerija
  • Par mums
  • Kontakti
  • Grantu programmas

  • Valsts administrācija
  • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra”
  • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programma
  • NVO programmas Baltijas jūras reģionam
  • Atbalsts medijiem
  • Ziemeļvalstu kultūras un mākslas programma
  • Cilvēku ar invaliditāti organizāciju sadarbība Ziemeļvalstu reģionā
  • Sadarbības projekti

  • Ilgtspējīga attīstība
  • Kultūra
  • Neatkarīgi mediji
  • Sociālā labklājība un drošība
  • Demokrātija un laba pārvaldība
    • facebook
    • twitter
    • instagram
    Privātuma atruna Datu aizsardzības atruna
    29.septembris Starptautiskā pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes diena
    pārtika

    29.septembris Starptautiskā pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes diena

    2020. gada 17. septembris
    facebook
    twitter
    linkedin

    Pagājušā gada beigās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 29. septembri noteica par Starptautisko pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes dienu (International Day of Awareness of Food Loss and Waste –IDAFLW).

    Starptautiskās pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes diena skaidri pauž aicinājumu rīkoties valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un citiem privātā sektora pārstāvjiem, un pilsoniskajai sabiedrībai, lai stiprinātu centienus samazināt izaudzētās un saražotās pārtikas apjomu, kas netiek izmantota uzturā. Šī diena notiek arī COVID-19 pandēmijas laikā, kad jautājumi par līdzsvarotu pārtikas ražošanu un patēriņu, par pārtikas drošību un pieejamību ir īpaši būtiski.

    Jautājumi par pārtikas zudumiem un pārtikas atkritumiem pēdējos gados ir izraisījuši lielu interesi, jo atkritumos izmestai pārtikai ir ievērojama ietekme uz vidi un cilvēkiem. Ja pārtika tiek izmesta atkritumos, neapēstās pārtikas audzēšanai un ražošanai nevajadzīgi tiek noplicināti un izšķērdēti dabas resursi, apdraudēta bioloģiskā daudzveidība un izniekota no dabas resursiem iegūtā enerģija, kā arī, pārtikas atkritumiem sadaloties, rodas fotoķīmiskie oksidanti un siltumnīcefekta gāzes. Izniekotās pārtikas sociāla ietekme izpaužas kā pārtikas audzēšanā, pārstrādē, ražošanā, transportēšanā un tirdzniecībā iesaistītā darbaspēka ieguldītās enerģijas un laika izniekošana, kā arī sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības uzturēšana.

    Pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu mazināšana var dot labumu gan vietējai kopienai, gan sabiedrībai valsts un pasaules mērogā. Samazinot pārtikas atkritumus varam:

    * paaugstināt pārtikas ražošanas un patēriņa produktivitāti – pašreiz 1/3 jeb apmēram 1.3 miljardi tonnu gadā no visas pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos, kas ir aptuveni 30 % no saražotajiem pārtikas produktiem. Līdz nonākšanai tirdzniecībā, pasaulē tiek zaudēti aptuveni 14 % saražotās pārtikas. Eiropas Savienībā katru gadu tiek izšķērdēti apmēram 20 % jeb aptuveni 88 miljoni tonnas pārtikas, kā izmaksas sasniedz 143 miljardus eiro.

    * palielināt pārtikas pieejamību tiem, kam tās pietrūkst – gadā 821 miljoniem no pasaules 7,7 miljardiem iedzīvotāju pārtika nav bijusi pieejama pietiekošā daudzumā.

    * samazināt zemes un ūdens resursu patēriņu – Visu cilvēku patēriņa vajadzību apmierināšanai vairs nepietiek ar vienas planētas resursiem, ir vajadzīgi 1,6 planētu resursi. 

    * samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas – 57 % no cilvēku ietekmes uz vidi jeb ekoloģiskās pēdas rodas no SEG emisijām, un 8% no visu SEG kopskaita rodas no pārtikas atkritumiem. Ja pārtikas atkritumi būtu valsts, tā būtu trešā lielākā CO2izmešu radītāja pēc ASV un Ķīnas. Taču, ja līdz 2030.gadam Eiropā samazinātu 60 % pārtikas atkritumu, tas katru gadu novērstu 84.3 miljonus tonnu CO2 izmešu. 

    Šīs dienas iedvesmas avoti ir arī cirkulārā jeb aprites ekonomika, sociālā un solidaritātes ekonomika, zero waste jeb bezatkritumu pieeja un globālo partnerību labās prakses piemēri.  

    Rēzeknē notiks seminārs par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmām
    mobilitātes programmas

    Rēzeknē notiks seminārs par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmām

    Nākamais raksts

    Citi jaunumi

    Skatīt visus
    Ziemeļvalstu dienas Bauskā

    Ziemeļvalstu dienas Bauskā

    Lasīt vairāk
    Ziemeļvalstu Investīciju banka atklāj biroju Rīgā

    Ziemeļvalstu Investīciju banka atklāj biroju Rīgā

    Lasīt vairāk
    Kopīgi ceļā uz labklājību: Ziemeļvalstu Labklājības centra vizīte Latvijā

    Kopīgi ceļā uz labklājību: Ziemeļvalstu Labklājības centra vizīte Latvijā

    Lasīt vairāk
    Nordregio pētniecības centra vizīte Latvijā

    Nordregio pētniecības centra vizīte Latvijā

    Lasīt vairāk
    Kultūra: atvērta pieteikšanās 2 grantu apakšprogrammās

    Kultūra: atvērta pieteikšanās 2 grantu apakšprogrammās

    Lasīt vairāk

    Seko mūsu aktualitātēm

    • facebook iconfacebook
    • twitter icontwitter
    • instagram iconinstagram
    • youtube iconyoutube

    Ziemeļu stāsti

    Ziemeļvalstu stāstos ir iekodēti nozīmīgi vēstījumi par lietām un notikumiem, kas mums ir svarīgi. Viedokļi, intervijas, pārdomas par mūsu veidoto pagātni un nākotni, kuru veidojam šeit un tagad.
    Skatīt visus
    Saruna ir mūsu demokrātiskās sabiedrības pamats Viedoklis

    Saruna ir mūsu demokrātiskās sabiedrības pamats

    Stefans Eriksons
    Islandes piemērs sporta politikā: svarīgākā ir veselība un atkarību riska novēršana bērniem Stāsts

    Islandes piemērs sporta politikā: svarīgākā ir veselība un atkarību riska novēršana bērniem

    LTV1 Sporta Studija/Raimonds Gekišs
    Latvijā viesojas grāmatas Stāsts

    Latvijā viesojas grāmatas "Putina troļļi" autore Jesika Aro

    Ieva Puķe, Latvijas Radio 1
    Vērojama kopīga virzība uz ciešāku sadarbību Intervija

    Vērojama kopīga virzība uz ciešāku sadarbību

    Andis Sedlenieks/Diena
    Karls Bilts: Šī nav Rietumu, šī ir pašas Krievijas neveiksme Intervija

    Karls Bilts: Šī nav Rietumu, šī ir pašas Krievijas neveiksme

    Guntars Grīnums/LETA, 28.10.2022
    Skatīt visus

    Piesakies aktualitātēm

    Paldies!
    • facebook
    • twitter
    • instagram
    • youtube
    +371 67 820 089 info@norden.lv Marijas iela 13/3 (Berga Bazārs), Rīga, LV-1666
    • Aktualitātes
    • Jaunumi
    • Pasākumi
    • Ziemeļu stāsti
    • Publikācijas
    • Galerija
    • Par mums
    • Kontakti

    Grantu programmas

    • Valsts administrācija
    • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra”
    • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programma
    • NVO programmas Baltijas jūras reģionam
    • Atbalsts medijiem
    • Ziemeļvalstu kultūras un mākslas programma
    • Cilvēku ar invaliditāti organizāciju sadarbība Ziemeļvalstu reģionā

    Sadarbības projekti

    • Ilgtspējīga attīstība
    • Kultūra
    • Neatkarīgi mediji
    • Sociālā labklājība un drošība
    • Demokrātija un laba pārvaldība
    Privātuma atruna Datu aizsardzības atruna
    Izstrādāts jaunrade.lv