Programmā “Ziemeļu gaismas / Nordic Highlights” Rīgas Starptautiskais kino festivāls šogad izrādīs deviņas spilgtākās pēdējo gadu Ziemeļvalstu kino pērles, ko veidojuši tādi režisori kā “dogma95” dibinātājs un dalībnieks Sērens Krāgs-Jākobsens (Søren Kragh-Jacobsen), vairāku Berlīnes lāču īpašnieks un savulaik Oskaram nominētais zviedru vecmeistars Jans Trūels (Jan Troell), kā arī melanholiskā norvēģu kinopoētisma pārstāvis Joahims Trīrs (Joachim Trier). Tikai desmit gadu pagājis kopš Trīra debijas filmas „Reprīze” (Reprise), kas piedzīvoja starptautisku sajūsmas vilni un ierindoja režisoru „obligātās literatūras sarakstā” smalku psiholoģijas nianšu un kinovalodas eksperimentu cienītājiem. Norvēģi Trīru, kurš pazīstams kā amerikāņu 1970. gadu filmu fans, jau ilgi medī Holivudas producenti. Tomēr Trīrs joprojām ir uzticīgs Eiropas kinoindustrijai un šogad prezentējis savu pirmo filmu angļu valodā (Dānijas, Norvēģijas un Francijas kopražojums, kas filmēts Ņujorkā). Eksistenciālisma cauraustās ģimenes drāmas „Skaļāk par sprādzieniem” (Louder Than Bombs) varoņi balansē uz trauslās robežas starp radošumu un pašiznīcināšanos, realitāti un šķitumu. Iedzīvināt sarežģīto varoņu lomas režisors uzticējis tādiem izciliem aktieriem kā franču leģendai Izabellai Ipērai (Isabelle Huppert), Zelta globusa laureātam Gabrielam Bērnam (Gabriel Byrne) un ASV jaunajam kinospīdeklim Džesem Eizenbergam (Jesse Eisenberg).
Trīra vienaudzes, zviedru režisores Līsas Langsetas (Lisa Langseth) Toronto Starptautiskajā kinofestivālā pirmizrādītā filma „Viesnīca” (Hotell) piedāvā ieskatu psihoterapijas eksperimentā, kur mūsdienu tempa un sabiedrības veiksmes kulta upuri meklē veidus, kā pieņemt sevi un pārvarēt emocionālās spriedzes radītās traumas. Filma ir aizkustinoši savādu, humora un skaudru mirkļu pilna, kā arī negaidīti izklaidējoša iespēja redzēt uzlecošo Holivudas zvaigzni, gēteborgieti Alīsiju Vikanderi (“Ex Machina”, “Vīrs no U.N.C.L.E.”) pirms viņas žilbinošā karjeras pavērsiena.
Ievērojamā zviedru klasiķa Jana Trūela (Jan Troell) pirmais digitāli uzņemtais kino darbs – melnbaltā estētikā ieturētais "Pēdējais vārds" (Dom över död man) ir patiesos notikumos balstīts vēstījums par brīvdomīgu žurnālistu, kurš 1930. gados uzdrošinājās atklāti iestāties pret nacisma ideoloģiju un nesaudzīgi kritizēt Zviedrijas neitralitāti 2. Pasaules karā. Filmas galvenais varonis iemieso publiskas personas-sabiedrības sirdsapziņas lomu, vienlaikus izdzīvojot sarežģītu privāto attiecību līkločus. Šobrīd tik aktuālā vārda brīvība, tās augstā cena, politisku izvēļu un pasīvas klusēšanas postošās sekas ir Trūela filmas centrālie jautājumi.
Slaveno Prāgas FAMU kinoskolu absolvējušā islandiešu režisora Grimura Hakonarsona (Grímur Hákonarson) ekstravagantā filma „Auni” (Hrútar) pirmizrādi piedzīvoja šī gada Kannu kino festivālā, kur Izabellas Roselīnī vadītā žūrija piešķīra tai galveno balvu kategorijā Un Certain Regard. Šis tradicionālo žanru robežās grūti ierāmējamais kino darbs, kura izrādīšanas tiesības pārdotas jau vairāk nekā 30 valstīs, sniedz ieskatu pavisam reālā Islandes lopkopju dzīvē. Cieņpilnā dokumentālisma jutībā veidotā, traģikomisma piesātinātā filma stāsta par diviem brāļiem-vecpuišiem, kas pēc 40 gadu nesazināšanās spiesti vienoties kopīgā cīņā, lai glābtu svarīgāko, kas viņiem ir – aitas.
“Ziemeļu gaismu” programmā izlasē skatāmi arī vairāki ziemeļnieciski iespaidīgi iekšējās psiholoģijas portreti – „Ne savā dabā” (Mot naturen) piedāvā dubultceļojumu Norvēģijas neskartajās ārēs un trīsdesmitgadnieka emocionālās krīzes plosītajā dvēselē, ko īsteni skandināviskā sentimentālas ironijas garā veidojis Ūle Gjēvers (Ole Giæver), bet Sērena Krāga-Jākobsena „Lūša stunda” (I lossens time), kas uzņemta pēc pazīstamā zviedru rakstnieka P. U. Enkvista lugas motīviem, kas savukārt iestudēta Valmieras teātrī, ved skatītāju cauri ticības un piedošanas ērkšķainajiem labirintiem.
Pieredzējušais dāņu dokumentālā kino režisors Mihaels Nuers (Michael Noer) savā otrajā spēlfilmā „Ziemeļrietumi” (Nordvest) nesaudzīgi reālistiskā manierē analizē pusaudžu kriminālo aprindu shēmas Kopenhāgenā. Savukārt režisors J.P. Valkeapē (J.-P. Valkeapää), kura filma „Viņi ir izbēguši” (He ovat paenneet) šogad saņēma Somijas galveno kino balvu, radījis sirreālu roadtrip paraugu, kas jauneklīgi dumpinieciskā vieglprātībā žonglē starp glāsmaini sapņainām ainām un šausminošiem sižeta pavērsieniem. Visbeidzot, īpaša uzmanība festivālā tiks veltīta arī Stīga Bjerkmana (Stig Björkman) Kannās nule apbalvotajai dokumentālajai filmai „Es esmu Ingrīda” (Jag är Ingrid), kas skatītājiem ļauj ieskatīties zviedru kino ikonas Ingrīdas Bergmanes dzīvesstāstā – viņa šogad svinētu simto dzimšanas dienu.
Programma “Ziemeļu gaisma” tapusi sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru Padomes biroju Latvijā, Dānijas Karalistes vēstniecību Latvijā, Norvēģijas Karalistes vēstniecību, Zviedrijas vēstniecību, Somijas vēstniecību Rīgā un Dānijas Kultūras institūtu Rīgā.
Rīgas Starptautiskais kino festivāls norisināsies no 15. līdz 25. oktobrim ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas Domes atbalstu, sadarbībā ar Latvijas Kinematogrāfistu savienību un Latvijas Kinoproducentu asociāciju. Daļa filmu un festivāla dažādās programmas jau publicētas festivāla mājaslapā – rigaiff.lv, par jaunāko var uzzināt, arī apmeklējot Riga IFF šķirkļus Facebook (fb.me/rigaiff), Twitter (twitter.com/rigaiff) un Instagram (instagram.com/riga_iff) vietnēs.
