No 21. līdz 25. aprīlim Rīgā, kinoteātrī “K.Suns” (Elizabetes iela 83/85), notiks
25. Kinoforums “Un Vārds tapa filma...”. Šogad tiks izrādītas astoņas filmas. Divas filmas būs pašmāju kino profesionāļu 2024. gada veikums, bet sešas programmā iekļautās filmas ir ieguvušas dažādu starptautiski kino festivālu balvas, tai skaitā starptautiskās ekumēniskās žūrijas balvas. Filmu vēstījums uzdod būtiskus jautājumus par cilvēka garīgo pasauli, no identitātes un vērtību meklējumiem līdz līdzsvaram starp prātu un emocijām, un aktualizē cilvēcīgās un sociālās vērtības.
Kinoforums tapis ar Norvēģijas vēstniecības, Dānijas vēstniecības un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu. Organizators – nodibinājums “Stunda“.
Ieeja – par ziedojumiem.
PROGRAMMA
Pirmdiena, 21. aprīlis, plkst. 15.30
VIRIDIĀNA (Viridiana), Luiss Bunjuels, Spānija un Meksika, 1961. gads, 90'
Pirms uzņemšanas ordenī tā priore aicina jauno mūķeni Viridianu (Silvija Pinala) vēlreiz apciemot viņas onkuli (Fernando Rejs). Līdz šim onkulis Viridianu atbalstījis finansiāli, bet tagad viņš vēlas nodibināt tuvākas attiecības, jo saskata Viridiānā līdzību ar savu mirušo sievu. Rituāls ar apstulbināto jauno sievieti ir tikai sākums mistisku notikumu ķēdei, pēc kuras topošā mūķene vairs nejūtas cienīga iestāties klosterī. Pēc onkuļa nāves viņa ielaiž mantotajā muižā klaiņojošu ubagus, kuri izrādās ļoti nepateicīgi.
Spānijā filma bija aizliegta un tika izrādīta vien pēc diktatora Franko nāves 1977. gadā. Provokatīva, cilvēka tumšāko emociju atmaskojoša, filmas notikumi liek aizdomāties par cilvēcību un morāles standartiem. Šī ir Luisa Bunjuela vienīgā Spānijā uzņemtā filma, kas ir nežēlīga izrēķināšanās ar katolicismu, kura garā viņš ticis audzināts, šis “ateists no Dieva žēlastības”.
Filma saņēmusi Zelta Palmas zaru Kannu kino festivālā.
Pirmdiena, 21. aprīlis, plkst. 18.00
GANDRĪZ KĀ DEBESĪS (As It Is in Heaven; Så som i himmelen), Kajs Pollaks, Zviedrija, 2004. gads, 133'
Slavens diriģents veselības problēmu mākts nolemj steidzīgo Stokholmas dzīvi iemainīt pret apmešanos savā bērnības ciemā. Vietējā draudzē viņš sāk strādāt kā kantors un priekšstati par to, kas pieklājas un kas nepieklājas kristiešiem, konflikts ar vietējo mācītāju, no kura pārprastā svētulīgumu cieš paša sieva, “vājā dzimuma” uzmanība, greizsirdība un intrigas – ir tas, ar ko viņam jāsaskaras. Tomēr mūzikas vara izlīdzina un vieno visus. Arī tad, kad iemīļotā diriģenta slimā sirds neiztur, koris dzied. Ziemeļniekiem raksturīgā “nesagrimmētā”, neizskaistināto aktieru organiskā un dzīvā spēle valdzina un pārliecina vairāk par visādām dogmām. Dziedot var justies gluži kā debesīs.
Filma kopš izrādīšanas brīža kļuvusi par ikonisku Zviedrijas kinokultūras sastāvdaļu. Šis stāsts padziļināti atklāj cilvēciskās emocijas, attiecību skaistumu un mūzikas spēku. Filma sniedz unikālu ieskatu indivīda jēgas un piederības meklējumos.
Filma nominēta ASV Kinoakadēmijas Oskara balvai kā labākā ārzemju filma 2004. gadā.
Otrdiena, 22. aprīlis, plkst. 17.30
KOKA TUPEĻU KOKS (The Tree of Wooden Clogs; L'Albero degli zoccoli), Ermanno Olmi, Itālija, 1978. gads, 186'
Itālijas Kultūras ministrija iekļāvusi šo filmu to 100 filmu sarakstā, kas “izmainīja valsts kolektīvo atmiņu no 1942.–1978. gadam”. Tas ir stāsts par četrām zemnieku ģimenēm Bergamo apkārtnē 1898. gadā. Dzīve rit savu gaitu – dzimst bērni, tiek kopti lauki, nokauti dzīvnieki, jauni ļaudis precas. Tikai nonākot Milānā, viņi saskaras ar tā laika politiskajām aktualitātēm, kur aģitatori tiek iemesti cietumā. Kaut tēvs dēla koka tupelēm izvēlas vispiemērotāko koku, vecu alksni, īpašnieks to nepiedod un izliek ģimeni no mājas. Neskatoties uz savu beztiesiskumu, šiem vienkāršajiem cilvēkiem piemīt liels pašlepnums un pašcieņa. Režisors filmā izmanto lēnu un meditatīvu stāstījuma tempu, lai izceltu ikdienas dzīves smalko skaistumu un Lombardijas zemnieku dzīves reālijas 19. gadsimtā.
Filma saņēmusi Zelta Palmas zaru, Ekumēniskās žūrijas balvu Kannu festivālā.
Trešdiena, 23. aprīlis, plkst. 17.30
LIELAIS KLUSUMS (Den store stilhed), Katrīne Broksa, Dānija, 2022. gads, 95’
29 gadus vecā Alma dzīvo mierīgu dzīvi mūsdienīgā katoļu klosterī un gatavojas dot mūžīgo solījumu kā mūķene, kad pēkšņi ierodas viņas pusbrālis Ēriks (Eliots Krosets Hove). Uzpeld pagātnes noslēpumi, tēva atstātā mantojuma dalīšana. Lai atjaunotu viņu attiecības, priore uzaicina Ēriku palikt kādu laiku klosterī. Filmas veidotājiem caur Almas iekšējo pasauli, arī ar gaismu spēlēm, izdevies attēlot to, kā iespējams tuvoties piedošanas iespējamībai.
Filma piedāvā emocionāli dziļu stāstu par indivīda meditatīvajiem meklējumiem pēc iekšējā miera un klusuma. Filmā ir maz dialogu, uzsvars tiek likts uz vizuālajiem un skaņas elementiem, kas skatītājam ļauj līdzpārdzīvot tam, ko piedzīvo galvenie varoņi. Filma ir interpretācija par to, kā cilvēki tiek galā ar savām iekšējām cīņām, lai varētu nonākt pie mierpilnas atklāsmes, pat ja ārējā pasaule ir pilna ar trokšņiem un uztraukumiem. Daudzsološa jaunās režisores debija, kurā viņa pat flirtē ar šausmu un trillera žanru. Šī būs filmas pirmizrāde Latvijā.
Trešdiena, 23. aprīlis, plkst. 20.00
MARIJAS KLUSUMS, Dāvis Sīmanis, Latvija, 2024. gads, 104’
Mēmā kino zvaigznes, Maksa Reinharda aktrises Marijas Leiko dzīves traģiskais noslēgums. Cik liktenīga bija viņas piekrišana atceļā no Tbilisi, no kurienes viņa atveda mirušās meitas Noras bērniņu, palikt Maskavā, lai piedalītos teātra “Skatuve” izrādēs. Nonāca zem Staļina “lielā plāna” iznīcināt 20 000 latviešu. Kaut kā izdodas izglābties tikai Asjai Lācis un trupas vadītājam Osvaldam Glāzniekam (Glazunovam). Melnbaltajā filmā uzburta 1930. gadu Maskavas atmosfēra, kad pa tukšajām ielām sāka braukāt mašīnas ar uzrakstu “Hļeb” – čekistu ballītes un trupas izbraukumi. Kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Olga Šepicka bija it kā sagaidījusi savu mūža lomu – viņa izdzīvo Leiko traģēdiju līdz mielēm, gribas teikt. Pasaule uzzina par vēsturi caur mākslas darbiem, tādā ziņā daudzi vācu aktieri un režisori, piemēram, Berlinālē, kuriem Marijas Leiko vārds ir pat pazīstams, uzzināja par Staļina 1938. gada noziegumiem.
Filma saņēmusi ekumēniskās žūrijas balvu Berlīnes festivālā.
Ceturtdiena, 24. aprīlis, plkst. 17.30
AINAVA MIGLĀ (Landscape in the Mist; Τοπίο στην ομίχλη), Teodors Angelopulos, Grieķija, 1988. gads, 127'
Triloģijas (Ceļojums uz Kīteru, Biškopis), kas radīta kopā ar itāļu scenāristu Tonino Gvera noslēdzošā daļa. Vula ar mazo brālīti Aleksandru dodas uz Vāciju meklēt tēvu, kuru viņi nekad nav redzējuši. Road movie pa daudzām vietām, sastopot dažādus cilvēkus: ainavas bez cilvēkiem, ceļi, pa kuriem drāžas fūres, pludmales, kas šķiet nepievilcīgas, pat naidīgas. Filma tikpat kā bez dialogiem, dzirdam tikai vienu pasaku, patiesībā Bībeles stāstu, kuru lasa satiktais ceļojošā cirka mākslinieks un ievelk kaut kādā transcendentālā (miglainā) pasaulē.
Dzīves ātrgaitu, kuru simbolizē šis ceļojums, var interpretēt kā aicinājumu pārdomāt to, kā mēs paši bieži steidzamies uz iedomātu galamērķi, nesaprotot pašreizējā brīža nozīmi. Filma ir kā meditācija par laiku, zaudējumiem un bezgalīgajiem cilvēka meklējumiem pēc kaut kā lielāka par mums pašiem.
Filma saņēmusi “Interfilm” balvu Berlīnes Kinofestivālā, atzīta par labākā Eiropas filmu un saņēmusi Sudraba Lauvu, O.C.I.C. balvu Venēcijas festivālā (dalīta ar Olmi “Leģenda par svēto dzērāju”).
Noslēgums. Piektdiena, 25. aprīlis, plkst. 17.30
MĪĻĀ (Loveable; Elskling), Lilja Ingolfsdottir, Norvēģija, 2024. gads, 101'
Filma ieskatās kādā ģimenes krīzē no sievietes perspektīvas. Kā jau pierasts, par neiejūtīgo un vainīgo tiek uzskatīts vīrs, taču dziļākā pašrefleksijā viņa pamazām atskārst savu atbildību šajā situācijā. Ieraudzīt un atzīt to sev, tas izrādās viens no grūtākajiem procesiem dzīvē. Tieši tad rodas cerība par laulātā pāra jauna sākuma iespējamību. Dažreiz mēs atstumjam cilvēkus, kurus mīlam, jo baidāmies viņus pazaudēt. Šī būs filmas pirmizrāde Latvijā.
Filma saņēmusi ekumēniskās žūrijas balvu Karlovivaru festivālā.
Piektdiena, 25. aprīlis, plkst. 20.00
DZĪVES TANGO (Il tango della vita), Ērika Lifrēdo, Krista Burāne, Latvija, Itālija, Argentīna, 2024. gads, 76'
Aizkustinošs stāsts par kādu itāļu pāra necerēti veiksmīgo dejošanas pieredzi. Kad vīram sāk parādīties Parkinsona pazīmes, izrādās, ka tango spēj tās mīkstināt un pat apturēt. Filmas veidotāji iesaistījuši tajā Artūru Maskatu, kura komponētā tango pavadījumā varam vērot šo skaisto, terapeitisko dejošanu. Pāris bija ieradies Rīgā, lai dejotu tango filmas pirmizrādē uz “Splendid palace” skatuves.
Pēc katra seansa turpat zālē notiks tematiska diskusija.
