Ziemeļu Ministru padomes birojā, Berga Bazārā, no 10. decembra būs skatāma somu mākslinieces Inari Kronas izstāde „Novērojumi un interpretācijas”. Somu grafiķe Inari Krona (Inari Krohn) dzimusi 1945. gadā. Savas daiļrades pirmsākumos, māksliniece pievērsusies politiskiem zīmējumiem. Bet nu jau vairāk kā 30 gadus, mākslinieces garfikās un akvareļos figurē dabas tēmas, kur Somijas dabas skati mijas ar eksotisko zemju motīviem un krāsām. Grafiskie darbi līdzinās akvareļiem un izstaro mistisku noslēpumainību. No 1995. līdz 1998. gadam Inari Krona kā mākslas grafikas profesore lasīja lekcijas Somijas Mākslas akadēmijā. Viņa arī uzrakstījusi divas biogrāfiskas grāmatas un ilustrējusi savas māsas Lēnas Kronas (Leena Krohn) grāmatas.
Manu darbu pamatā visbiežāk ir saskarsme ar dabu. Darba gaitā novērojumi tomēr maina savu formu un gala rezultātā darbs atšķiras no sākotnējā novērojuma. Novērojums ir atskaites punkts, kas pārtop interpretācijā. Interpretācija ietver sevī arī citus elementus - atmiņas un jūtas. Daba man ir liels nedalāms veselums, no kura es paņemu kādu daļu un ievietoju savos pārdzīvojumos. Mežs, jūra, augi, koki, dzīvnieki un dažkārt arī cilvēki iekļaujas manos darbos. Lielie elementi un mazās detaļas savienojas. Man patīk mazo detaļu pārpilnība. Grafikas paņēmieni dod iespēju pētīt detaļas. Mērogs mainās, lielais pārtop par mazo.
Es strādāju uz asociāciju pamata. Mani darbi ir daudzslāņaini. Tajos savienojas vairākas daļas, kuras rezultātā veido veselumu. Grafiskie darbi tiek būvēti no flīzītēm, kuru manos darbos ir daudz. Tāpat tajos ir arī daudz slāņu. Viss noris kā lēns roku darbs. Darba procesā ir pietiekami daudz laika domāšanai un rezultāta sasniegšanai. Bieži tas atšķiras no sākotnējā atskaites punkta. Grafikas neparedzamība ir aizraujoša arī pašam autoram. Novērojumi top par novērojumu objektu citiem. Autors stāsta par saviem pārdzīvojumiem un atklāj tos skatītājam. Skatītājs tos interpretē savā veidā.
Vēlos ar saviem darbiem stāstīt par dabu un mums cilvēkiem kā daļu no tās, par formu daudzveidību un bagātību, kas ir mums visapkārt. Papildus patvērumam un pārtikai daba mums dāvā pārdzīvojumu un pieredzi par kaut ko plašāku. Daba ir pielūgta kā svēts, godbījību raisošs elements. Cauri gadsimtiem tā bijusi par pasaku un teiku avotu. Šī dabas īpašība ir manos darbos. Šajā ziņā es pievienojos daudzajiem pasaku teicējiem.
