Attiecības starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm ir labas, savukārt Ziemeļvalstu Ministru padomes oficiālā sadarbība ar Igauniju, Latviju un Lietuvu ir veiksmīga un tai ir izaugsmes potenciāls. Šie ir Ziemeļvalstu Ministru padomes veiktā novērtējuma secinājumi.
Ziemeļvalstu Ministru padomes biroji Baltijas valstīs darbojas jau vairāk nekā 25 gadus. Ne velti šos birojus dēvē par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības centriem. Pētījums liecina, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības koordinācija un politiskā pārvaldība ir bijusi efektīva un elastīga. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība ir strauji pielāgojusies dinamiskajai ģeopolitiskajai situācijai Eiropā un Baltijas jūras reģionā. Kopējie projekti tiek uzskatīti kā būtiski un labi sakrīt ar Baltijas valstu attīstības mērķiem. Viens no šādiem nesenajiem projektiem ir atbalsts mediju satura kvalitātes celšanai un mediju satura radīšanai mazākumtautību valodās Baltijas valstīs.
Ziemeļvalstu modelis un Ziemeļvalstu Ministru padome ir augstu novērtēti visās trīs Baltijas valstīs, ko vislabāk atspoguļo sociālo projektu rezultāti.
"Sadarbībai ar Baltijas reģionu ir labvēlīga situācija," saka Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretārs Dāgfins Heibrotens (Dagfinn Høybråten). "Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir ļoti svarīgi, lai attiecības ar mūsu kaimiņu reģioniem balstītos savstarpēja uzticībā un kopīgās vērtībās."
Ziemeļvalstu sadarbības ministri 2017.gada 5. septembrī, Kopenhāgenā apsprieda Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības novērtējumu, un secināja, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības vadlīnijas nav jāpārskata. Nākamais izvērtējums notiks 2020. gadā.
Avots: Norden.org
