Klajā nācis Ziemeļvalstu Ministru padomes pētījums «8 megatendences, kas ietekmēs pārtikas nākotni Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā», ar mērķi pievērst uzmanību iespējamiem pārtikas sistēmu nākotnes scenārijiem. Pētījums veikts ņemot vērā klimata pārmaiņu riskus, industrijas 4.0 ciklu un digitālās vides transformāciju, kā arī nevienlīdzības un klimata pārmaiņu radīto sociālo kontekstu.
Pētījumā izceltās megatendences ir veids, kā paskatīties un pārdomāt nākotnes pārtikas sistēmu scenārijus Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā, jo ikvienu sabiedrības dzīves jomu nākamajās desmitgadēs skars pārmaiņas. Pētījums piedāvā pārdomāt astoņas specifiskas megatendences, tai skaitā pārtikas sistēmu pārveidi, mūsdienu tehnoloģiju ietekmi un klimata pārmaiņu komplekso un daudzveidīgo dabu.
“Domāt par nākotni, nozīmē domāt par ilgtspēju. Pētījums par pārtikas nākotnes tendencēm Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā, balstās uz kopīgi iezīmētiem reģionāliem pārtikas sistēmu scenārijiem. Šis ir nepārtraukts vingrinājums, kurā jāvingrinās mums visiem kopā, ” atzīst projekta vadītāja Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece ilgtspējas un digitalizācijas jautājumos.
Mūsu priekšstati par nākotni, klimata pārmaiņu kontekstā, ir svarīgāki nekā jebkad agrāk. Lai gan Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vēsture ir atšķirīga, nākotnes perspektīvas liecina, ka aprites resursu plūsma, rūpes par biloģisko daudzveidību un vērtību ķēdēm, neatgriezeniski ietekmēs reģiona ekonomiku. Domājot par reģionālo sadarbību nākotnē, ir svarīgi par to domāt un reflektēt jau tagad.
Pētījuma inciators ir Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā kopā ar vairākiem sadarbības partneriem – inovāciju fondu SITRA Somijā, pārtikas un bioteknoloģiju pētniecības institūtu MATIS Islandē, Afton Halloran Consulting un Nordic Food Tech Dānijā, Pārtikas un fermentācijas centru Igaunijā un LitMEA Lietuvā. Projekta partneri Latvijā ir Baltic Studies Centre, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR un EIT FOOD Latvia. Pētījuma autori ir Aftona Hallarona, Miķelis Grīviņš un Maija Kāle.
Pētījums pieejams angļu valodā un ar to var iepazīties www.futureoffood.eu un www.norden.lv
