28.martā plkst. 18:00 aicinām uz semināra cikla “Sociālās pārmaiņas un atbildība” trešo diskusiju "Kāpēc mēs ejam mežā? Sēņotāja personības ceļvedis", kurā Baltic Studies Centre pētnieks Miķelis Grīviņš skaidros iemeslus savvaļas produktu vākšanai Latvijā un Eiropā. Pasākums notiks Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja telpās Marijas ielā 13/3, (Berga Bazārā) sadarbībā ar Latvijas Sociologu asociāciju.
Latvija ir savvaļas produktu vākšanas lielvalsts – mellenes, sēnes, tējas un citus savvaļas produktus Latvijā vāc daudz lielāka iedzīvotāju daļa kā vairumā citu Eiropas valstu. Mēs paši lepojamies un priecājamies par šo tradīciju, un esam apraduši, ka katru rudeni Latvijas mediju ziņu virsrakstus pārņem stāsti par lielākajām atrastajām sēnēm. Tāpat mums nemaz neliekas dīvaini, ka sēņu laikā uz mežu celiņiem cilvēku un mašīnu ir vairāk kā lielveikala stāvvietā. Tomēr, skatoties no ārpuses, šī Latvijas iedzīvotāju aizraušanās ar pašu salasīto nereti tiek uzlūkota kā amizants, bet arhaisks paradums, kas galvenokārt ir saistīts ar nabadzību un tikai vēl vienu reizi apliecina post-sociālisma valstu mežonīgumu. Neskatoties uz šiem aizspriedumiem, pēdējos gados var novērot, ka arī citur Eiropā savvaļas produktu vākšana kļūst arvien populārāka. Un, lai gan dažos gadījumos ir skaidri pierādījumi, ka savvaļas produkti var būt veiksmīgs peļņas avots, citos tikpat skaidri savvaļas produktu vākšana iezīmējas kā ļoti dārga brīvā laika pavadīšanas iespēja. Pētījumi vākšanas popularitāti saista ar pārmaiņām dzīvesstilā, kultūru, mobilitāti, patērētāju vēlmi pirkt šos produktus un arī ar vācēju vēlmi atjaunot saiknes ar dabu.
Lekcija uzlūkos savvaļas produktu vākšanu Latvijā un Eiropā, koncentrējoties uz diviem jautājumiem. Pirmkārt, kas nosaka savvaļas produktu vākšanas popularitāti dažādos Eiropas reģionos? Otrkārt, kādēļ cilvēki iesaistās savvaļas produktu vākšanā un kādas dažādajām vākšanas motivācijām varētu būt sekas.
