No 27. līdz 30. oktobrim Zviedrijas parlamentā Riksdagā norisinājās Ziemeļvalstu Padomes 77. sesija – lielākais politiskais samits Ziemeļvalstu reģionā. Tas ik gadu pulcē premjerministrus, valdību vadītājus, ministrus un parlamentāriešus no visām Ziemeļvalstīm – Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, kā arī Ālandu un Fēru salām un Grenlandes.
Šī gada centrālā tēma bija “Ziemeļvalstis kopā – Ziemeļvalstu vērtības un saliedētība sarežģītā laikā”, izceļot nepieciešamību stiprināt drošību, uzticēšanos, konkurētspēju un demokrātiskās vērtības reģionā un Eiropā.
Kā ierasts, sesijā aicināti piedalīties arī augsta līmeņa ārvalstu viesi – šogad viena no tiem bija Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kura savā uzrunā uzsvēra Ziemeļvalstu nozīmi Eiropas vienotībā, drošībā un tā dēvētās zaļās pārkārtošanās jomā. Savā uzrunā cita starpā viņa uzteica Ziemeļvalstu demokrātijas un uzticēšanās modeli kā piemēru, no kura Eiropa var mācīties. Viņa arī akcentēja, ka daudzas idejas, kas šobrīd tiek īstenotas Eiropas Savienībā, ir radušās tieši Ziemeļvalstīs – tostarp sabiedrības līdzdalības, inovāciju un ilgtspējas jomās.
Latvija šajā sesijā tika pieminēta vairākos kontekstos. Runājot par drošību un noturību, tika uzsvērts Latvijas ieguldījums, atbalstot Ukrainu, kā arī sadarbība ar Ziemeļvalstīm ministru līmenī digitalizācijas un kultūras jomā. Tāpat tika atzīmēta Latvijas loma Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Mākslīgā intelekta centra (New Nordics AI) izveidē. Šis centrs tika atklāts 22. oktobrī Stokholmā, un tā pirmais uzdevums būs izveidot Ziemeļvalstu valodu modeļu tīklu mākslīgajam intelektam, lai sargātu reģiona valodas un kultūras identitāti digitālajā laikmetā. Latviju plenārsēdēs pārstāvēja Baltijas Asamblejas (BA) delegācija tās prezidenta Jāņa Vucāna vadībā. BA pārstāvēja arī tās viceprezidents Ģiedrjus Drukteinis (Giedrius Drukteinis).
Sesijas ietvaros Ziemeļvalstu Padome pieņēmusi vēsturisku lēmumu, kas paredz Grenlandei, Fēru salām un Ālandu salām pastāvīgas vietas Prezidijā – Ziemeļvalstu Padomes augstākajā institūcijā. Tas nozīmē, ka šīs trīs valstis turpmāk piedalīsies lēmumu pieņemšanā par Ziemeļvalstu sadarbības virzieniem līdzvērtīgi ar Dāniju, Islandi, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju.
“Šīs izmaiņas nav tikai formalitāte. Tās apliecina kopīgu atbildību par to, kādas veidojam Ziemeļvalstis – reģionu, ko vieno vienlīdzība, cieņa un kolektīvā atbildība”, prezentējot priekšlikumu, sacīja Ziemeļvalstu Padomes Prezidija loceklis Henriks Mellers (Henrik Møller) no Dānijas.
Ziemeļvalstu premjerministri Stokholmā arī atkārtoti apstiprināja apņemšanos īstenot Ziemeļvalstu vīziju 2030. gadam, kas paredz kļūt par pasaulē visilgtspējīgāko un integrētāko reģionu. Diskusijās par drošību tika atzīmēts, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir mainījusi visu reģiona drošības domāšanu, un tagad, kad arī Somija un Zviedrija ir pievienojušās NATO, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu aizsardzības plānošana kļūst arvien vienotāka. Papildus plašām diskusijām plenārsēdēs nedēļas garumā notika arī dažādu nozaru parlamentāriešu slēgtās sanāksmes. Vienā no tām Ziemeļvalstu klimata un vides ministri pieņēma kopīgu deklarāciju par daudzpusējās sadarbības nozīmi, uzsverot, ka globālos vides izaicinājumus iespējams risināt tikai ar ciešu starptautisku sadarbību.
Dānija un Fēru salas prezentēja 2026. gada Ziemeļvalstu Ministru padomes prezidentūras programmu, kas tiks īstenota visa gada garumā, rotācijas kārtībā pārņemot prezidentūru no Somijas un Ālandu salām. Nākamā gada devīze – “Vienoti pārmaiņu laikā”. Prezidentūras uzmanības centrā būs sabiedrības drošība, tā dēvētā zaļā pārkārtošanās un reģiona konkurētspējas stiprināšana.
Plašāk par Ziemeļvalstu Padomes sesijas diskusijām un plenārsēdēm iespējams uzzināt, skatoties video ierakstus portālā www.norden.org.
Foto: norden.org un Regeringskansliet
