Kas notiek ar apģērbu pēc tam, kad to vairs nevalkājam? Vai tekstila pārstrāde tiek līdzi pieaugošajam patēriņam? Un kā panākt, lai ilgtspējīgi risinājumi kļūtu par ikdienu? Atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tekstila aprites forumā 2026.
Divas dienas Rīgā pulcējās politikas veidotāji, uzņēmēji, pētnieki, jaunuzņēmumu un tekstila nozares pārstāvji no Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un citām Eiropas valstīm, lai apspriestu to, kā jau esošos pārstrādes risinājumus pārvērst plašākā tekstila aprites sistēmā.
Eiropas Vides aģentūras tekstila aprites eksperts Larss Fogs Mortensens (Lars Fogh Mortensen) atzīmēja, ka 2022. gadā viens Eiropas Savienības iedzīvotājs vidēji patērēja 19 kilogramus tekstilizstrādājumu – tas ietver apģērbu, apavus un mājsaimniecības tekstilu. Tajā pašā laikā katrs iedzīvotājs vidēji radīja ap 16 kilogramiem tekstila atkritumu, no kuriem mazāk nekā 15 % tika izmesti atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem. Viņš izcēla, ka ar tekstila savākšanu un pārstrādi vien nepietiek – svarīgi ir arī tas, kā apģērbs tiek ražots, cik ilgi to lietojam un ko ar to darām pēc tam.
Vienlaikus Eiropas Tekstila tehnoloģiju platformas (European Technology Platform for the Future of Textiles and Clothing) pārstāvis Lucs Valters (Lutz Walter) uzsvēra, ka tekstila atkārtotu izmantošanu un pārstrādi ir grūti attīstīt, ja jauna apģērba ražošana un iegāde izmaksā mazāk nekā lietota apģērba savākšana un pārstrāde. Liela nozīme šajā procesā ir tieši mūsu iepirkšanās paradumiem un vēlmei regulāri pirkt jaunas drēbes. Tāpēc papildus jaunām tehnoloģijām ir jāatrod veidi, kā apģērba atkārtotu izmantošanu padarīt cilvēkiem izdevīgāku.
Foruma pirmajā dienā projekta tExtended pārstāvji iepazīstināja ar projekta rezultātiem, savukārt otrajā dienā uzmanība tika pievērsta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieredzei, aprites uzņēmējdarbības iespējām un tam, kā panākt, lai ražotāji uzņemtos lielāku atbildību par savu produktu radītajiem atkritumiem.
“Tekstila aprite nav tikai vides aizsardzības jautājums. Tā ir arī svarīga daļa no Ziemeļvalstu Ministru padomes vīzijas 2030. gadam – padarīt Ziemeļvalstu reģionu par ilgtspējīgāko un savstarpēji ciešāk saistīto reģionu pasaulē. Nodrošinot tekstila atkārtotu izmantošanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, Ziemeļvalstis var kļūt gan videi draudzīgākas, gan ekonomiski konkurētspējīgākas.“
– Nīna Hvida Ēnevoldsena,
Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktore
Līdztekus diskusijām un prezentācijām foruma dalībniekiem bija iespēja apskatīt tekstila aprites risinājumu ekspozīcijas, kurās tika parādīts, kā apģērbs un citi tekstilizstrādājumi var iegūt otru dzīvi. Foruma galvenā atziņa ir skaidra – tekstila ilgtspēja nav tikai jautājums par to, ko darām ar apģērbu pēc tā lietošanas. Tā sākas jau brīdī, kad produkts tiek izstrādāts un nonāk tirgū.
Pasākums notika projekta “Nordic-Baltic Textile Circularity” ietvaros. Projektu finansē Ziemeļvalstu Ministru padomes biroji Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, un tā virsmērķis ir stiprināt reģionālo sadarbību tekstila aprites jomā.
