Ziemeļvalstu Ministru Padomes birojs Latvijā un Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veikuši aptauju par atkritumu šķirošanas paradumiem Latvijā. Pētījuma dati liecina, ka 76% Latvijas iedzīvotāju iesaistās atkritumu šķirošanā. Anketā bija iekļauti 11 dažādi atkritumu veidi (plastmasa, stikls, metāls, baterijas u.c.), un dati liecina, ka 18% šķiro tikai 1-2 atkritumu veidus, bet lielākoties ļaudis, kas šķiro, uzreiz izvēlas šķirot 3-4 (29%) vai vairāk nekā 5 (29%) atkritumu veidus. Tomēr 3 visvairāk sastopamos ikdienas atkritumu veidus ar plašākajām škirošanas iespējām – stikla un plastmasas iepakojumu, un papīru – šķiro tikai 37,8%. Un to cilvēku, kas norādītu, ka šķiro gan stiklu, gan plastmasu, gan papīru, gan baterijas, ir vien 27,5%.
Visbiežāk iedzīvotāji šķiro stikla iepakojumus (to dara 58%) un plastmasas iepakojumus (55%). Aptuveni puse iedzīvotāju šķiro baterijas (49%) un papīru (47%). Pārējos atkritumu veidus šķiro ne vairāk kā katrs ceturtais iedzīvotājs. Nolietotas elektroiekārtas šķiro 24% aptaujāto, metāla iepakojumus 23%, bioloģiski noārdāmos atkritumus 20% (lielākoties lauku teritorijās (31%), kur tie tiek kompostēti pašu mājsaimniecībā), autoriepas – 20%. Maz cilvēku šķiro nevajadzīgos medikamentus (13%), tekstilizstrādājumus (12%), nolietotas tehniskās eļļas un eļļas filtrus (8%). VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere skaidro, ka stikla un plastmasas iepakojumu, kā arī baterijas un papīru šķiro vairāk, jo šo atkritumu dalītas vākšanas iespējas ir visplašākās. Šobrīd Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā tiek attīstīta bioloģisko atkritumu un tekstilizstrādājumu dalītās vākšanas infrastruktūra, tālāk šī sistēma tiks attīstīta visā Latvijā, un tādejādi pieaugs šo atkritumu šķirotāju īpatsvars.
Aptaujā iedzīvotāji tika arī lūgti nosaukt iemeslus, kādēļ, viņuprāt, cilvēki šķiro atkritumus. 64% aptaujāto uzskata, ka galvenā šķirošanas motivācija ir vēlme samazināt savu darbību ietekmi uz vidi. Aptuveni katrs trešais aptaujātais uzskata, ka šķirot rosina ērti sasniedzami šķirošanas konteineri. Savukārt dažādus citus faktorus respondenti norāda daudz retāk, piemēram, tikai 12% respondentu atkritumu šķirošanu uzskata par finansiāli izdevīgu. Rudīte Vesere uzsver: “Šķirošana ir pamatota un izdevīga, daļai iedzīvotāju kā motivācija ir izdevumu samazināšanās vai nepalielināšanās, ieviešot savā dzīvē atkritumu šķirošanu. Jāatzīmē, ka ļoti svarīga loma ir skaidras un saprotamas informācijas pieejamībai par ieguvumiem no atkritumu šķirošanas. Tāpēc aicinām pašvaldības un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus savās mājaslapās un citos komunikācijas kanālos norādīt dažādu atkritumu izvešanas izmaksas skaidri un vienkārši, kā arī, lai šī informācija būtu viegli atrodama.”
Aptaujā respondenti tika lūgti nosaukt arī iemeslus, kādēļ, viņuprāt, cilvēki nešķiro atkritumus. Nosauktos iemeslus var nosacīti sagrupēt trīs tematiskās grupās. Visbiežāk (48%) respondenti norādījuši uz to, ka iedzīvotājiem neinteresē šķirošana un viņi nevēlas tam veltīt laiku. Otrs biežāk nosauktais iemesls raksturo dažāda veida objektīvus ierobežojumus šķirošanai: nav ērti sasniedzami konteineri (42%), nesaprotama šķirošanas sistēma (30%), nav pietiekami vietas šķirošanai mājās (28%). Trešā nosacītā tematiskā grupa norāda, ka šķirošanai nav nekādu ieguvumu: par šķirošanu netiek maksāts (26%), šķirošanai nav nekādas nozīmes un ietekmes (24%).
Visvairāk atkritumu šķirotāju dzīvo Vidzemē un Zemgalē – tur vismaz 1 atkritumu veidu šķiro attiecīgi 90% un 83%. Kurzemē un Pierīgā šķirotāju īpatsvars ir 77%, Rīgā atkritumus šķiro 73% un Latgalē – 69%.
Pētījums tika īstenots 2021.gada septembrī, aptaujājot kopumā 1017 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Ar pilnu pētījuma rezultātu ziņojumu var iepazīties šeit.
Aptauja ir daļa no Ziemeļvalstu Ministru Padomes biroja un VARAM īstenotā projekta “Dānijas piktogrammu sistēmas pielāgošana Baltijas valstīs”, kura laikā Latvijas uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, atkritumu apsaimniekotāji, nevalstiskās organizācijas iepazīstināti ar Ziemeļvalstīs izmantoto piktogrammu sistēmu atkritumu šķirošanā. Šāda sistēma varētu būt labs rīks šķirošanas vienkāršošanai gan Latvijā, gan citur Eiropā. Piktogrammu sistēmas ieviešana pašvaldībām, atkritumu apsaimniekotājiem un uzņēmējiem ir brīvprātīga.
Vairāk par piktogrammu sistēmu šeit.
