27. novembrī Zviedrijā, premjerministra reprezentācijas rezidencē Harpsundā, norisinājās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) premjerministru sanāksme. Apliecinot Polijas nozīmīgo pienesumu reģiona drošībai, sanāksmē bija aicināts piedalījās arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
Samits norisinās Zviedrijas prezidentūras noslēguma laikā, koordinējot neformālo NB8 ārpolitikas un drošības politikas sadarbības formātu. Premjerministri pārrunāja Baltijas jūras reģiona noturības stiprināšanu pret hibrīddraudiem, drošības politikas aktualitātes, transatlantiskās attiecības, kā arī NATO lomu Baltijas jūras reģiona un visas Eiroatlantiskās telpas stiprināšanā. Premjeres Evikas Siliņas vietā Latviju pārstāvēja ārlietu ministre Baiba Braže, apliecinot Latvijas apņēmību turpināt NB8 valstu sadarbību.
Klātesošie bija vienisprātis, ka jānodrošina iespējami plašs starptautiskais atbalsts Ukrainai, lai tā spētu uzvarēt Krievijas agresijas karu un lai nodrošinātu visaptverošu, taisnīgu un pastāvīgu mieru. Premjerministri pauda atbalstu Ukrainas pilnīgai integrācijai Eiropas Savienībā un NATO un apliecināja, ka arī turpmāk sniegs visa veida atbalstu Ukrainai – militāru, politisku, humānu. Tas ietver atbalstu Ukrainai aizsardzības rūpniecībai un munīcijas krājumu palielināšanai, kā arī Ukrainas enerģētikas infrastruktūras stiprināšanai ziemas mēnešos. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons (Ulf Kristersson) uzsvēra, ka, par spīti Krievijas propagandai, sankcijas strādā, savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks rosināja izveidot patruļas misiju Baltijas jūrā tur esošās infrastruktūras aizsargāšanai.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže:
“Mums kopā ar sabiedrotajiem ir jādara viss iespējamais, lai iegrožotu Krieviju, tostarp jāstrādā pie tālākām sankcijām pret Krieviju – lai mazinātu tās ienākumus, kas tai ļauj finansēt agresijas karu pret Ukrainu. Tikpat svarīgi ir uzraudzīt sankciju ievērošanu ES nacionālā līmenī, kā arī novērst pārkāpumus vai iespējas tās apiet. Pašlaik paaugstinātas intensitātes un slodzes apstākļos to dara Latvijas atbildīgie dienesti, kuri sargā ne vien Latvijas, bet ES un NATO ārējo austrumu robežu. Mēs kā valsts, kura robežojas gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju, esam pirmā ES drošības līnija, un ieguldījumi drošībā ir mūsu prioritāte.”
Demonstrējot vienotību un stingro nostāju, premjerministri pieņēma kopīgu paziņojumu par drošības stiprināšanu Eiroatlantiskajā telpā un lēmumu palielināt visa veida atbalstu Ukrainai, sekmējot tās aizsardzību un atturēšanu pret konvencionālajiem, kā arī hibrīduzbrukumiem. Deklarācijā teikts:
“Turpmākajos mēnešos mēs palielināsim savu atbalstu, tostarp Ukrainas aizsardzības industrijai, un ieguldīsim resursus, lai Ukrainai piegādātu vairāk munīcijas. Ukrainas drosme un izturība tiks stiprināta ar mūsu valstu spēcīgu un nepārtrauktu atbalstu, kurā militārā palīdzība ir neatņemama sastāvdaļa. Mēs mudinām arī citus darīt to pašu.”
NB8 valstu grupā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Šīs valstis ir otrs lielākais militārā atbalsta sniedzējs Ukrainai pēc ASV. Iepriekšējā NB8 premjerministru līmeņa sanāksme notika 2017. gadā Somijā. Preses konference ar valdību vadītājiem notika 27. novembra pēcpusdienā, un tās video ieraksts pieejams šeit.
Foto: Magnuss Liljegrēns (Magnus Liljegren), Zviedrijas parlaments
