10. un 11. jūlijā Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā kopā ar sadarbības partneriem un visām Latvijā pārstāvētajām Ziemeļvalstu vēstniecībām – Dānijas vēstniecību, Īrijas vēstniecību, Norvēģijas vēstniecību, Somijas vēstniecību un Zviedrijas vēstniecību, kā arī Dānijas Kultūras institūtu Latvijā, jau divpadsmito reizi piedalījās sarunu festivālā LAMPA.
Festivāla kopējā virstēma bija “Par ko nedrīkst nerunāt”, aktualizējot jautājumus, par kuriem sabiedrībā tiek runāts nepietiekami vai nepietiekami atklāti. Festivālu apmeklēja aptuveni 27 000 interesentu un 1445 runātājus no Latvijas un ārvalstīm. Skatuvē “Ziemeļsala” ar Ziemeļvalstu redzējumu šogad dalījās eksperti no Dānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, kā arī no Īrijas.
Festivāla rīkotāju veiktā aptaujā vairums respondentu norādīja mentālo veselību kā tēmu, par kuru nedrīkst nerunāt. Saruna par to, kā veidot noturību ikdienā un pārvarēt trauksmi, bija tikai viens no tematiem Ziemeļvalstu skatuvē. Runājām arī par pilsoniskās līdzdalības stiprināšanu, transporta pieejamību nomaļos reģionos, enerģētisko neatkarību, kā arī par labās prakses piemēriem Latvijā, kas pārņemti no Ziemeļvalstīm, un citiem tematiem, kas aktuāli gan Latvijā, gan Ziemeļvalstīs.
“Šis ir iedvesmojošs festivāls, kas ļauj cilvēkiem diskutēt demokrātiskā veidā, ievērojot cieņu vienam pret otru. Cieņpilns, informatīvs un demokrātisks – šie noteikti ir trīs galvenie festivāla atslēgas vārdi ”.
–Nīna Hvida Ēnevoldsena
“Ziemeļsalā” šogad bija iespējams satikt arī Somijas parlamenta deputātu un Ziemeļvalstu Padomes prezidentu Villi Veirinenu (Ville Väyrynen). Viņš piedalījās divās diskusijās, no kurām viena akcentēja labās prakses piemērus Latvijā, kas pārņemti no Ziemeļvalstīm, savukārt otra pievērsās gatavībai krīzēm pierobežā.
“Ir patīkami atrasties sarunu festivālā LAMPA, jo tas ir daudzpusīgs un šeit ir jūtama sabiedrības iesaiste. Atšķirībā no līdzīgiem festivāliem Ziemeļvalstīs, šis festivāls nav pārlieku politizēts, un tā ir viena no šī festivāla priekšrocībām”.
–Ville Veirinens
Tika pārrunāti vairāki sabiedrībai nozīmīgi temati
PwC Latvija D&I vadītāja Agnese Cimdiņa kopā ar sarunu biedriem apsprieda to, cik lielā mērā mūsu cerības un pozitīvs skats uz nākotni ir atkarīgs no attiecībām, kurās mēs esam, un no institūcijām, ar kurām sadarbojamies.
Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Maksis Rūdolfs Apinis kopā ar ekspertiem pārrunāja transportu pēc pieprasījuma reģionos, ko kā izmēģinājuma projektu šobrīd jau ir īstenojuši Vidzemes un Kurzemes plānošanas reģioni.
“Eiropas kustība Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane kopā ar sarunu biedrenēm LR Tiesībsardzi Karinu Palkovu un festivāla LAMPA dibinātāju Ievu Moricu apsprieda labās prakses piemērus Latvijā, kas tikuši pārņemti no Ziemeļvalstīm. Tas ietver arī sarunu festivālu LAMPA, dialogu apļus, tiesībsargu kā institūciju un signālvēlēšanas.
Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektores Guntas Slogas vadītajā sarunā mediju jomas pārstāvji apsprieda sieviešu līdzdalību dažādos publiskos amatos un iemeslus, kādēļ sievietes arvien biežāk atsakās paust savu viedokli publiski. Ņemot vērā skarbo komentētāju vidi, klātesošie vienojās, iedrošinot sievietes neklusēt par pāridarījumiem, būt drosmīgām un turpināt iesaistīties diskusijās ar vīriešiem.
Noslēdzošajā sarunā, ko vadīja vides eksperte un “Ecosoul” dibinātāja Arta Kauķe, tika apspriesta vietējo pašvaldību darbība un kā tās var veiksmīgāk piesaistīt atjaunojamās enerģijas attīstības projektus – vienlaikus arī pašiem attīstoties uz šo projektu bāzes.
“Ziemeļsalas” centrālais notikums šogad bija dāņu tradīcija “folkekøkken” jeb kopienas veidošana, izmantojot kopīgas maltītes ieturēšanu kā saliedēšanas elementu. Ierasti tā ir maltīte ar cilvēkiem, kurus vieno atrašanās vieta, bet kuri neietilpst ģimenes locekļu vai tuvāko draugu lokā. Par ziemeļu virtuves noskaņu un maltīti parūpējās vairākkārtīgi Michelin godalgotais Cēsu restorāns H.E. Vanadziņš un šefpavārs Edgars Rubenis. Šī aktivitāte izraisīja lielu interesi – kopīgu maltīti baudīja aptuveni 150 dalībnieku, kuriem bija iespēja iepazīt jaunus cilvēkus un sarunāties, baudot gardu, Ziemeļvalstu iedvesmotu maltīti.
Abas festivāla dienas Ziemeļsalā bija apskatāmas arī divas izstādes – Zviedrijas vēstniecības sarūpēta plakātu izstāde par spēlēm, kas ietekmējušas pasauli, un mūsu fotoizstāde, kurā atainota Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā 35 gadu vēsture. Retrospektīvās izstādes autores: Marta Veinberga un Ilze Kalnbērziņa-Prā.
Bija gandarījums satikt ikvienu viesi “Ziemeļsalā” un pārrunāt ne vien no skatuves dzirdētos tematus, bet arī idejas turpmākai sadarbībai. Uz tikšanos “Ziemeļsalā” 2027. gadā!
Ieraksti skatāmi festivāla LAMPA tīmekļa vietnē sarunu aprakstā šeit.
Foto: Roberts Blaubuks
