Vai ar nacionāliem enerģētikas drošības plāniem mūsdienās ir pietiekami? Kā stiprināt energosistēmu noturību laikā, kad valstu energotīkli kļūst arvien ciešāk savstarpēji saistīti? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes tika meklētas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētikas konferencē 2026.
Šīs konferences lielākā vērtība slēpjas ne tikai tajā, kas izskan uz skatuves, bet arī cilvēkos, kuri tajā satiekas – tieši sarunās dzimst idejas, kas vēlāk var pāraugt jaunā sadarbībā. 15. septembrī Mežaparka Kokaru zālē tika aizvadīta konference par enerģētisko un energoapgādes drošību Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā.
Kas notiek vienas valsts energosistēmā, aizvien biežāk vairs nepaliek tikai tās robežās. Ziemeļvalstis un Baltijas valstis vieno kas vairāk par Baltijas jūru – tā ir enerģētikas infrastruktūra un savstarpēji vienotas enerģētikas sistēmas, kas līdz ar ieguvumiem rada arī jaunus riskus. Ko darīt, ja pieprasījums pēc elektrības aug ātrāk, nekā spējam uzbūvēt jaunas elektrostacijas un tīklus? Saskaņā ar Ziemeļvalstu Enerģētikas pētniecības institūta (Nordic Energy Research) jaunāko pētījumu, tieši ar šādu situāciju varam saskarties jau 2030. gadu sākumā, tāpēc energosistēmām būs jāaug un vienlaikus jākļūst arī noturīgākām.
“Ilgu laiku gatavība krīzes situācijām nozīmēja spēju reaģēt uz negadījumiem, vētrām vai tehniskām kļūmēm. Taču šobrīd mums jābūt gataviem arī apzinātiem pāridarījumiem, sabotāžai, hibrīdoperācijām un sliktākajā gadījumā – tiešiem uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai.”
– Kārena Ellemane, Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretāre
Viens no spilgtākajiem secinājumiem bija tas, cik viegli ievainojama ir infrastruktūra, no kuras ikdienā esam atkarīgi. Diskusijās tika prezentēts Ziemeļvalstu politikas ceļvedis, kas izstrādāts ziņojuma “Enerģētiskā drošība Ziemeļvalstīs” ietvaros. Ziemeļvalstu Enerģētikas pētniecības institūta padomnieces Rangnhillas Legangeres (Ragnhild Leganger) vadībā uzmanība tika pievērsta ciešākai reģionālajai sadarbībai un nākamajiem soļiem enerģētikas drošības stiprināšanā. Baltijas jūras vidējais dziļums ir tikai ap 54 metriem, tāpēc zemūdens infrastruktūra ir īpaši pakļauta bojājumiem. Kopš 2023. gada bojāti vairāk nekā 11 datu un enerģētikas kabeļi – gan apzinātu darbību, gan negadījumu, piemēram, enkuru vilkšanas, rezultātā. Tas skaidri parāda, kāpēc enerģētikas drošību vairs nevar skatīt tikai vienas valsts robežās.
“Ziemeļvalstis 68% aviācijas degvielas importē. Globālu piegāžu traucējumu gadījumā, kā to redzējām Hormuza krīzes laikā, valstīm nākas konkurēt par ierobežotām piegādēm no neliela skaita naftas pārstrādes rūpnīcu. Ikdienā mūsu enerģijas tirgus darbojas efektīvi, taču reģionālā līmenī mums joprojām trūkst vienotas pieejas enerģētiskajai drošībai.”
– Anti Viktors Rauhala (Antti Viktor Rauhala), Ekonomiskās drošības foruma izpilddirektors
Kā uzsvēra Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece enerģētikas politikas jautājumos Līga Rozentāle, vēl līdz galam neizmantota iespēja ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionam biežāk runāt vienoti jautājumos, kuros valstīm ir kopīgas intereses. Vienotāka nostāja ļautu reģionam savu viedokli pārliecinošāk pārstāvēt gan Eiropas Savienībā, gan Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā. Vienlaikus enerģētikas drošību nedrīkst skatīt tikai caur elektroenerģijas prizmu – tikpat būtiska ir arī gāzes apgāde un siltumapgāde, jo visas šīs sistēmas ir savstarpēji saistītas.
No kopīgas reģionālās pieejas diskusijas vēlāk pievērsās arī tam, kā šo sadarbību pārvērst praktiskā gatavībā krīzēm. “COWI” grupas vecākā tirgus direktora atjaunojamās enerģijas jomā Jona Berenta Ibsē (Jon Behrendt Ibsø) vadībā tika apspriesta energosistēmu nozīme – ko Ziemeļvalstis un Baltijas valstis var mācīties no Ukrainas pieredzes un kā pašvaldības, enerģētikas uzņēmumi var stiprināt gatavību krīzēm.
“Līdztekus esošās infrastruktūras aizsardzībai mums daudz aktīvāk jāvirzās uz decentralizētu enerģētiku. Manuprāt, virziens ir pareizs, taču rīcības steidzamība šobrīd nav pietiekama. Piemēram, Latvijā aptuveni 75 % elektroenerģijas tiek saražoti tikai piecās ražotnēs.”
– Artūrs Toms Plešs, Eurowind Energy A/S izpilddirektors
Dienas izskaņā tika aizvadīta diskusija par atziņām, kas gūtas no nesenajām pārmaiņām Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmā, savukārt pēdējā sesija tika veltīta jaunajiem profesionāļiem, kuri prezentēja politikas priekšlikumus saistībā ar enerģētisko un energoapgādes drošību Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā.
Konferences pilns ieraksts pieejams skatīšanai Ziemeļvalstu Ministru Padomes biroja Latvijā YouTube platformā šeit.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētikas konferenci 2026 rīkoja Ziemeļvalstu Enerģētikas pētniecības institūts (Nordic Energy Research) un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroji Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
