Šā gada 1. janvārī, Latvijai kļūstot par Baltijas Ministru padomes prezidējošo valsti, tika izvirzītas trīs prioritātes: drošības un aizsardzības stiprināšana reģionā, cīņa pret hibrīdo apdraudējumu un dezinformāciju; ekonomikas modernizācija, virzot zaļo un digitālo pāreju, savienojamību un reģionālo infrastruktūras projektu attīstību; stratēģiskas un ambiciozas Austrumu partnerības stiprināšana un atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai Baltkrievijā. Kopš 24. februāra aizsardzības un enerģētiskās drošības jautājumi, kā arī stingrs un vienots atbalsts Ukrainai kļuva par dominējošiem Baltijas valstu sadarbībā. Krievijas īstenotais pilna mēroga iebrukums Ukrainā pilnībā mainīja attiecības ar Krieviju, un šobrīd Baltijas valstis aktīvi iesaistās ES sankciju pret Krieviju izstrādē un ieviešanā.
Sesijas atklāšanā piedalīsies arī vairāki dalībnieki no Ziemeļvalstīm: Islandes parlamenta priekšsēdētājs Birgir Ármannsson, Ziemeļvalstu Padomes prezidents Erkki Toumioja , viceprezidenta Lulu Ranne un Ziemeļvalstu Padomes ģenerālsekretāre Kristina Háfoss.
Sesijas izskaņā piektdien pulksten 19.00 mākslas muzejā “Rīgas birža” notiks Baltijas Asamblejas balvas literatūrā, mākslā un zinātnē svinīgā laureātu apbalvošanas ceremonija. Katras balvas apjoms ir 5000 eiro. Baltijas Asamblejas balva literatūrā tiks piešķirta Igaunijas prozaistei un dzejniecei Kai Āreleidai (Kai Aareleid) par romānu "Vaikne ookean" ("Klusais okeāns"), balvu mākslā saņems gleznotājs Šarūns Sauka (Šarūnas Sauka) no Lietuvas par unikālo gleznu ikonogrāfiju un glezniecības principiem, kas ir cieši saistīti ar sirreālismu un maģisko reālismu un inovāciju balvu saņems Latvijas zinātnieki Gustavs Strenga, Andris Levāns, Renāte Berga un Laura Kreigere-Liepiņa. Ceremonijā tiks pasniegtas arī Baltijas Asamblejas medaļas, ko piešķir par īpašiem nopelniem Baltijas valstu vienotības stiprināšanā.
Baltijas Asambleja (BA) izveidota 1991. gada 8. novembrī. Tā ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, kas ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā tiek risināti BA dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājumi. Prezidentūra BA rotācijas kārtībā mainās; tā ir saskaņota ar valstu prezidentūrām Baltijas Ministru padomē. Katras dalībvalsts parlaments darbam BA deleģē 12 līdz 16 parlamenta locekļus. Delegācijas sastāvu apstiprina, pamatojoties uz principu, kas prasa proporcionālu politisko pārstāvību delegācijā.
Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994. gada 13. jūnijā. BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī. BMP prezidējošās valsts statuss Baltijas valstu vidū tiek mainīts ik pēc gada.
Baltijas Padome ir Baltijas Asamblejas sekretariāta un BMP Sadarbības padomes kopīga sanāksme, kuras laikā Sadarbības padomes priekšsēdētājs (prezidējošās valsts ārlietu ministrs) sniedz atskaiti par gada laikā paveikto. Savukārt nākamās prezidējošās valsts ārlietu ministrs informē par nākamās prezidentūras prioritātēm un plānotajiem darbiem, kas tiek iekļauti Baltijas Padomes kopīgajā paziņojumā. BMP Sadarbības padomē darbojas Baltijas valstu ārlietu ministri. Padomes pienākums ir Baltijas valstu sadarbības vispārēja koordinācija.
