No 28. līdz 30. aprīlim Daugavpilī satikās kolēģi no Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja pārstāvniecībām visās Baltijas valstīs. Šādas tikšanās kādā no Baltijas valstu pilsētām jau kļuvusi par tradīciju, kuras laikā tiek izzināta kaimiņvalstu vēsture un kultūra un nostiprinātas idejas turpmākiem sadarbības projektiem.
Viesi iepazina reģiona vēsturi un kultūru, apmeklējot Daugavpils cietoksni, Rotko muzeju, Skrošu rūpnīcu un Māla mākslas centru, bet Daugavpils Universitātes pētnieku darbu – studiju un pētniecības centrā “Ilgas”. Tikšanās pirmajā dienā Dialoga akadēmijas vadītājs Kajs Alhanens, Somijas inovāciju fonda “Sitra” pārstāve Hannele Laaksolahti un Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS izpilddirektore Ieva Morica vadīja dialoga sesiju. Tā notika pēc tā dēvētās dialoga metodes parauga, ko pēdējos gados no Somijas pārņēmusi Latvijas Valsts kanceleja, kas nupat noslēdza valsts mēroga “Dialoga apļus”, kurā valsts iedzīvotāji bija aicināti pastāstīt, kādā Latvijā viņi vēlētos dzīvot 2050. gadā. Dialoga metodes principi aprakstīti arī Kaja Alhanena jaunākajā “Grāmatā par dialogu”, kuras tulkojums no somu valodas nupat izdots latviešu valodā.
Arī šajā sesijā dalībnieki tika sadalīti nelielās grupās un dalījās pārdomās par Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja darba nozīmīgumu Baltijas reģionā pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Sarunu caurvija uzskats, ka Baltijas valstu iedzīvotājus vieno daudzkārtējas saites – ne vien ar Ziemeļvalstīm kopīgas vērtības, bet arī saistīta vēsture un piederība šai zemei Baltijas jūras labajā krastā.
Pagājušajā gadā Baltijas valstu biroju reģionālā vizīte notika Narvā, Igaunijā. Nākamgad tā notiks kādā Lietuvas pilsētā.
