Šogad “Arvamusfestival” jeb ikgadējais viedokļu festivāls Paides pilsētā, Igaunijā, notika 9. un 10. augustā, un tajā piedalījās arī mūsu kolēģe Maija Kāle, padomniece ilgtspējas jautājumos.
Maija piedalījās diskusijā “Vai gaļa (un gaļas bumbiņas) apdraud “zaļo” dzīvesveidu?”. Diskusijā runa bija ne vien par gaļas ietekmi uz planētu, bet arī par pārtikas atkritumiem un aprites ekonomiku. Igaunijā ik gadu atkritumos nokļūst aptuveni 84 000 tonnu pārtikas, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 164 miljoni eiro. Neskatoties uz informatīvām kampaņām un centieniem izglītot sabiedrību, lai atturētu no nelietderīgas pārtikas resursu izšķiešanas, šo atkritumu daudzums aizvien pieaug visā pārtikas piegādes ķēdē gan lauksaimniecībā, gan mājsaimniecībās. Šis ir aktuāls temats ne vien Igaunijā, tāpēc efektīvākais risinājums būs tāds, kuru spēj apņemties realizēt visas valstis.
Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Igaunijā rīkotajā diskusijā piedalījās arī Igaunijas Prognožu centra vadītāja Tea Danilova (Tea Danilov), Tallinas Tehnoloģiju universitātes profesors un pētnieks Petri Jāns Lātvī (Petri-Jaan Lahtvee) un Somijas VTT Tehniskās izpētes centra profesore un pētniece Neslī Sozēra (Nesli Sözer). Sarunu vadīja Igaunijas Klimata ministrijas padomnieks Madis Tilga.
Diskusijas dalībnieki skaidroja pārtikas aprites cikla ietekmi uz vidi, ekonomiku un sabiedrību, un pārrunāja mūsdienu ēšanas paradumus un pārtikas ķēdes. Lai gan temats nav jauns, tomēr šādu diskusiju nozīme nemazinās. Par to liecina ne vien pieaugošais pārtikas atkritumu apmērs, gan arī interesentu skaits šajā un citās ar pārtiku un ilgtspējīgu dzīvesveidu saistītās diskusijās šajā festivālā.
Tehnoloģiju straujā attīstība ietekmē ne vien ražošanas apjomus, bet arī pārtikas produktu sastāvu. Diskusijas dalībnieki aicināja klausītājus būt apzinātiem pārtikas lietotājiem, un mērķtiecīgi izzināt ne vien pārtikas izcelsmi un sastāvu, bet arī tehnoloģisko ieguves veidu, kas ne vienmēr ir atklāti norādīts, tomēr būtisks, lai sargātu veselību ilgtermiņā. Pārtikas nozares tehnoloģijas sniedz neskaitāmas priekšrocības, tomēr līdzi nes arī riskus, kurus ne vienmēr apzināmies.
Maija savā uzrunā norādīja, cik liela ietekme ir tam, kā runājam par pārtiku, jo īpaši par jaunajiem pārtikas produktiem veikalu plauktos – par atsevišķu pārtikas produktu publisko tēlu. Viņa arī atsaucās uz Ziemeļvalstu uztura rekomendācijām, kurās pārskatāmi apkopota informācija par to, kas uzskatāms par veselīgu un uzturvērtības ziņā bagātīgu ēdienu un arī par labvēlīgu planētai ilgtermiņā. Jau gadu desmitiem pārtikas nozari vada maldinoša informācija, dezinformācija un periodiski dažādi produkti tiek nomelnoti nevis to veselīguma vai neveselīguma, bet biznesa ambīciju dēļ.
Diskusijas dalībnieki aicināja klausītājus būt vērīgiem un uzņemties atbildību par savu un savas ģimenes ēdiena kvalitāti, kā arī par to, kādus pārtikas un arī informācijas avotus izmantojam.
“Arvamusfestival” ir ikgadējie igauņu demokrātijas un sarunu svētki, kuros ļaudis no dažādiem sabiedrības slāņiem satiekas ar līdzīgi vai pat atšķirīgi domājošajiem, uzklausot dažādus viedokļus par aktuālām tēmām un tādējādi paplašinot savu redzesloku. Līdzīgi kā Cēsīs notiekošajam sarunu festivālam “Lampa”, šā pasākuma misija ir uzlabot debašu kultūru, izglītot un vairot izpratni par notiekošo valstī un pasaulē. Arvamusfestival ir arī demokrātijas festivālu asociācijas biedrs. Dalība šajā asociācijā nodrošina piekļuvi starptautiskiem kolēģiem, sekmējot pieredzes un zināšanu apmaiņu starp demokrātijas festivālu rīkotājiem dažādās valstīs.
Diskusijas video ieraksts pieejams šeit.
Foto: Arvamusfestival
