Starptautiskā pretkorupcijas organizācija “Transparency International” ir publicējusi Korupcijas uztveres indeksa rezultātus, apkopojot privātā sektora redzējumu par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās. Lai gan Latvijas rezultāti ilgtermiņā uzlabojas, “Sabiedrības par atklātību – Delna” izziņotajos korupcijas uztveres indeksa Latvijas rezultātos redzams, ka ar 60 punktiem no 100 maksimālajiem turpinām atpalikt no daļas ES un OECD valstu. Satraucošs ir ne vien Latvijas rādītājs, bet arī globālā tendence, kas liecina par tieslietu sistēmas vājināšanos, valsts amatpersonu atbildības mazināšanos un līdz ar to – korupcijas izplešanos pasaulē.
Politiskās integritātes jomā Latvijas rādītājs “PRS Group” Starptautiskā valstu riska novērtējumā ir 43 no 100 punktiem. Salīdzinot ar 2022. gada rezultātu, tas ir uzlabojums par diviem punktiem, un lai gan Latvijas valdība ir veikusi pasākumus politiskās korupcijas risku mazināšanai, rādītājs atpaliek no Igaunijas par 24 punktiem un no Lietuvas par 7 punktiem. Korupcijas uztveres indeksā pirmo un otro vietu ieņem attiecīgi Dānija un Somija. Pastāv saistība starp šo un diviem citiem rādītājiem, kuri Ziemeļvalstīs tiek stingri uzraudzīti un kontrolēti: demokrātijas indekss un uzticēšanās līmenis. Ziemeļu kaimiņvalstīs šie rādītāji ir vieni no augstākajiem pasaulē.
Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā atbalsta dažādas iniciatīvas, lai palīdzētu paaugstināt šos Latvijas attīstībai svarīgos rādītājus. Viena no tām ir pretkorupcijas atvērto datu hakatons, ko 25. un 26. janvārī tiešsaistē rīkoja biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un Somijas un Igaunijas “Transparency International” nodaļa. Atvērtie dati ir informācija, kurai ikviens var piekļūt un kuru var izmantot un kopīgot jebkurā nolūkā. Valdības var izmantot atvērto datu portālus sadarbībai ar iedzīvotājiem, kā arī, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un pārredzamību.
Hakatona mērķis bija sapulcēt jomas ekspertus no dažādām valstīm, izzināt atvērto datu sniegtās iespējas korupcijas mazināšanā un radīt idejas, kā izmantot atvērtos datus, lai uzlabotu pārvaldību un atklātu problēmas un riskus. Dalībniekiem no Somijas, Igaunijas, Latvijas, Indijas un Vācijas bija uzdots risināt konkrētas problēmas, kuras ir aktuālas, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un valstu iekšpolitiskos procesus. Viena no izstrādātajām idejām vērsta uz to, kā identificēt uzņēmumus, kuri turpina sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju un piedalās publiskajos iepirkumos. Par dalībnieku izstrādātajiem rīkiem un ideju izstrādes procesā gūtajām atziņām var uzzināt šajā rakstā “Sabiedrība par atklātību – Delna” tīmekļa vietnē, kas tapis ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansiālu atbalstu. Vairāk par atšķirīgo un kopīgo atvērtajos datos Latvijā, Igaunijā un Somijā var uzzināt trīs valstu kolēģu veiktajā salīdzinošajā analīzē šeit.
Dzīve demokrātiskā valstī ne tikai sniedz iespējas, bet arī ietver pienākumus, kā arī iespēju un nepieciešamību uzņemties atbildību un iniciatīvu. Līdzatbildības izjūta iedzīvotājos par procesiem valstī, kā arī aktīva līdzdalība iet rokrokā ar tiesiskumu, uzticēšanos, attīstību un labklājības līmeni valstī. Socioloģe Inta Mieriņa Latvijas Radio raidījumā “Brīvības bulvāris” stāstīja par šo elementu saistību un cēloņiem tam, kāpēc Latvijā maz uzticamies ne vien politiķiem, bet arī viens otram. Viņa arī Ziemeļvalstis nosauc kā pozitīvu piemēru, atsaucoties uz mūsu pētījumu “Uzticēšanās – ziemeļu zelts”. Pētījumu var izlasīt šeit.
Teritoriālās tuvības un iedzīvotāju personības iezīmju radniecības dēļ ziemeļu kaimiņu pasaules redzējums un metodes mums ir tuvas un saprotamas. Ziemeļvalstu pozitīvais piemērs ir iedvesmojošs, un, pateicoties ciešai sadarbībai, Ziemeļvalstu pieredze Latvijai ir vērtīgs un viegli pieejams resurss. To var izmantot, sekojot līdzi Ziemeļvalstu organizāciju darbam un pētījumiem, kā arī veidojot starpiestāžu sadarbību.
