Tiek uzskatīts, ka uzticēšanās ir viena no Ziemeļvalstu panākumu atslēgām. Augstais uzticēšanās līmenis ir Ziemeļvalstu vērtīgākais resurss, kas vairo to konkurētspēju pasaulē. No uzticēšanās ir atkarīgi uzņēmumu panākumi, iekarojot jaunu tirgu, un bez tās nav iedomājama stabila, demokrātiska valsts. Tomēr tā dēvētā Ziemeļvalstu uzticēšanās nav vienīgā uzticēšanās izpausme. Dažādos apstākļos uzticēšanās var tikt veidota un uztverta atšķirīgi. Tā var izpausties dažādi, un tās sociālekonomiskā ietekme nav viennozīmīga.
Visi pieejamie pētījumi norāda, ka Ziemeļvalstu sabiedrībām ir raksturīgs augsts sociālās uzticības līmenis. Turklāt šis līmenis ir ne tikai augsts pats par sevi, bet arī atšķir Dāniju, Islandi, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju no pārējās pasaules: citas valstis nespēj sasniegt šādu līmeni. Augsts sociālās uzticības līmenis daudzējādā ziņā nes labumu ekonomikai. Sabiedrību ar augstu sociālo uzticību mazākā mērā raksturo formalitātes, konflikti un tiesvedības. Sabiedrība ir stiprāka, ja saliedēta un ja iedzīvotāji uzticas arī viens otram. Izmantojot ekonomikas jēdzienus, īpaši jāuzsver, ka sociālā uzticība samazina transakciju izmaksas ekonomikā, proti, izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamību pārliecināties, ka vienošanās tiks ievērotas. Aprēķini rāda, ka,
palielinot sociālo uzticību par desmit procentiem, valstī var sagaidīt ekonomiskās izaugsmes pieaugumu par pusprocentu.
Uzticēšanās ietekme sniedzas daudz tālāk par tīri ekonomiskiem aspektiem. Pētījumos ir konstatēti arī citi, ne tikai sociālekonomiskie efekti. Kopumā cilvēki ar augstāku uzticēšanās līmeni vairāk sliecas domāt, ka viņi lielākā mērā kontrolē savu dzīvi un viņiem dzīvē ir labākas iespējas. Uzticēšanos tagad uzskata arī par svarīgu faktoru, lai veicinātu sabiedrības iesaistīšanos, samazinātu noziedzību un palielinātu individuālo laimes sajūtu. Tādējādi augsto sociālās uzticības līmeni Ziemeļvalstīs pamatoti var dēvēt par ziemeļu zeltu gan cilvēkiem, gan sabiedrībai. Tomēr šī uzticēšanās nav pašsaprotams dabas resurss, tā ir radusies ilgstošā laika periodā vairāku saistītu sabiedrības procesu rezultātā.
Viens no skaidrojumiem augstajam uzticēšanās līmenim Ziemeļvalstīs saistās ar sabiedriskajām organizācijām jeb tautas kustībām, kuras aktīvi darbojās 19. gadsimtā. Salīdzinājumā ar citām valstīm šīs biedrības parasti bija brīvprātīgas, vietēja mēroga, ar aktīviem biedriem un demokrātiskiem lēmumu pieņemšanas procesiem. Šīs organizācijas kalpoja par tādu kā sabiedrības saistvielu, veicinot lielu savstarpējo uzticēšanos un cieņu, un atstāja Ziemeļvalstu sabiedrībās dziļas pēdas.
Uzticēšanās daudzējādā ziņā ir saistviela, kas satur kopā Ziemeļvalstu sabiedrības. Visticamāk, tās no sociālās uzticības samazināšanās zaudētu vairāk nekā citas valstis. Ne tikai tāpēc, ka Ziemeļvalstu sabiedrībās ir visaugstākais uzticības līmenis, bet drīzāk tāpēc, ka pats sabiedrības modelis vai līgums balstās uz augstu sociālo uzticību.
Šajā diskusijā noskaidrosim, kādi ir mūsu priekšstati par uzticēšanos. Ko mums nozīmē uzticēšanās un ko sagaidām pretī par spēju kādam uzticēties? Kā ar to var manipulēt un kā tā ietekmē mūsu sabiedrību? Vai spēja uzticēties un paļauties piemīt ikvienam? Kāpēc tieši uzticēšanās tiek uzskatīta par Ziemeļvalstu konkurences priekšrocību? Kādā veidā šis ētiskais aspekts ietekmē notikumus valstī, uzņēmējdarbību, sabiedrības saliedētību un kultūras līmeni un palīdz mums izdzīvot un kļūt stiprākiem.
6. jūlijā plkst. 13 “ZIEMEĻSALĀ” diskusijā “Uzticēšanās – valsts izaugsmes noslēpums” piedalīsies eksperti no Latvijas un Ziemeļvalstīm.
DISKUSIJAS DALĪBNIEKI
Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja
Vairāk nekā divdesmit gadu pieredze finanšu nozarē – Lielbritānijā, Baltijā un Latvijā. Pēdējos deviņus gadus Ieva vada vienu no lielākajām bankām Latvijā – SEB banku. Ieva ir arī Finanšu nozares asociācijas Padomes locekle un biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle. Viņa uzskata, ka sabiedrības un valsts izaugsmi virza iesaistīti cilvēki un pilsoniski aktīva sabiedrība. Ieva vēlas, lai nākamā paaudze būtu stiprāka, tāpēc, dibinot savu Vītolu fonda stipendiju, dod talantīgiem jauniešiem iespēju augt.
Katju Holkeri, Somijas Finanšu ministrijas Pārvaldības politikas nodaļas vadītāja
Katju Holkeri ir Somijas Finanšu ministrijas Pārvaldības politikas nodaļas vadītāja, kā arī OECD Atvērtās pārvaldības darba grupas priekšsēdētāja. Savā amatā Katju pārrauga atvērtās pārvaldības iniciatīvu izstrādi, veicina partneru dialogus nacionālā līmenī un aktīvi darbojas, lai stiprinātu uzticēšanās un ētikas principus valsts pārvaldē. Viņas struktūrvienība ir atbildīga arī par inovāciju un līderības prasmju atbalstu, kā arī civildienesta tiesību aktu un vadības sistēmu pārvaldību.
Ivars Austers, LU profesors sociālajā psiholoģijā, Radio NABA raidījumu vadītājs
Profesionālo darbību sociālajā psiholoģijā sāka ar sociālo grupu pētījumiem. Ivaru interesēja arī cilvēku spēja mainīt perspektīvu jeb apstākļi, kuros cilvēki ir spējīgi uzminēt/nojaust citu cilvēku domas. Veicot šos pētījumus, Ivars ieguva doktora grādu Stokholmas universitātē, kā arī darbu Latvijas Universitātē, kur viņš ieņem sociālās psiholoģijas profesora vietu. Viņa pētnieciskās intereses ir sociālā identitāte, perspektīvas maiņa, lēmumu pieņemšana, autovadītāju psiholoģija. “Labi paveiktam eksperimentam sociālajā psiholoģijā ir estētiska vērtība,” tā Ivars Austers.
Larss Trēgords (Lars Trägårdh), zviedru vēsturnieks un rakstnieks
Larss ir zviedru vēsturnieks un rakstnieks, kurš patlaban vada Zviedrijas kultūras kanona izstrādes komiteju. Kopš 2009. gada īsteno projektu par sociālo uzticēšanos Zviedrijā.
DISKUSIJAS VADĪTĀJA
Agnese Cimdiņa, PwC Latvija dažādības un iekļaušanas prakses vadītāja
Sociālantropoloģijas doktore, starptautiski sertificēta dažādības vadības eksperte, PwC Latvija dažādības un iekļaušanas prakses vadītāja. Ilgstoši strādājusi ar Ziemeļvalstu organizācijām un guvusi plašu starptautisku pieredzi, strādājot ar akadēmisko, privāto un diplomātisko sektoru. Agnese ir ieguvusi maģistra un doktora grādu sociālajā antropoloģijā Bergenas Universitātē (Norvēģija), specializējoties biznesa antropoloģijā, attīstības antropoloģijā, starpkultūru izpratnē un kvalitatīvajās izpētes metodēs.
DISKUSIJAS VIZĪTKARTE
Laiks: 6. jūlijā plkst. 13.
Vieta: klātienē “Ziemeļsalā” (telts Nr. 49) vai attālināti platformā Facebook vai festivāla “Lampa” tīmekļa vietnē.
Valoda: angļu. Tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā.
“Ziemeļsalas” pilna programma pieejama šeit.
