Vientulība nav vienpatība vai būšana vienatnē. Vientulība ir dzīve atšķirtībā no citiem. Vientulība nav parādība; tas ir emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga pamestības izjūta. Vēlme nejusties vientuļam nav kaprīze, tā ir nepieciešamība, jo vientulība var kaitēt gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai. Ilgstoša neapzināta vientulība var radīt hronisku, pieaugošu, šķietami “snaudošu” stresu, kā ietekmē var saasināties depresijas simptomi, paaugstināties asinsspiediens un palielināties infarkta, insulta un demences risks.
Nesen veiktā pētījumā secināts, ka vairākās Ziemeļeiropas valstīs vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju izjūt sociālo izolāciju un vientulību. Satraucošākais rādītājs ir Īrijā, kur vairāk nekā 20 % respondentu regulāri jūtas vientuļi. Latvijas rādītājs ir tikai mazliet labāks. Zemāk redzamajā kartē ar krāsām atzīmēts respondentu noskaņojums pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, kuri jutās vientuļi lielāko daļu vai visu laiku.
Pieaugošu negatīvu tendenci īpaši gados vecāku laužu grupā novēroja arī Latvijas un Ziemeļvalstu apvienotā pētnieku grupa, kas analizēja dažādus vientulības parametrus pēc Covid-19 pandēmijas. Secināts, ka Latvijas iedzīvotāji vecumā no 65 gadiem biežāk izjūt vientulību nekā Ziemeļvalstīs. Līdz ar sabiedrības novecošanu un tehnoloģiju attīstību vientulība pati no sevis diez vai pazudīs, taču Zviedrijas pētnieki uzskata, ka to var pārvarēt un situāciju mainīt.
Valstīm nepieciešama vesela, ilgdzīvojoša sabiedrība, tāpēc tās ir ieinteresētas pieņemt visaptverošu valsts līmeņa stratēģiju nolūkā mazināt vientulību. Noturīgs risinājums ir veidot socializēšanās kultūru, mudināt iesaistīties hobiju pulciņos un interešu grupās, kā arī radīt vecāka gadagājuma ļaudīm ērtu, iekļaujošu vidi. Mūsdienu tehnoloģijas paver plašas iespējas un spēj piedāvāt vērtīgus risinājumus.
6. jūlijā plkst. 16 festivāla “Lampa” diskusijā “Vai iekļaujošais dizains var pasargāt no sociālās atstumtības un vientulības?” esam aicinājuši speciālistus, lai aktualizētu šo jautājumu un ieskicētu iespējamos risinājumus.
DISKUSIJAS DALĪBNIEKI
Anna Žabicka, sociālantropoloģe
Specializējusies novecošanās, rūpju, radniecības, nāves un miršanas, medicīnas un veselības antropoloģijā. Anna ir doktora grāda kandidāte Vīnes Universitātē (Universität Wien) un disertācijas ietvaros pēta novecošanos un (ap)rūpi Latvijas “izmirstošajos” laukos. Anna piedalās vairākos pētniecības projektos, kas saistīti ar “tuvniecību” mobilos darba režīmos, kvīru mobilitāti ASV, kā arī ētiskiem izaicinājumiem Alcheimera slimības pētniecībā. Viņa pasniedz medicīnas antropoloģiju un medicīnas ētiku, strādā arī par pētnieci Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.
Baiba Baikovska, biedrības “Agape LV” nozares “Spēju kustība” vadītāja, servisa suņu biedrības TEODORS aktīviste
Baiba uzstājas stāvizrādēs un lasa vieslekcijas par invaliditāti un kristietību. Grāmatas “Elfa – suns, ne cilvēks” autore. Ikdienā Baibu pavada Latvijā asistente – suns Elfa.
Barbara Ābele, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, dizaina vizionāre
Barbarai ir izglītība un profesionālā darba pieredze dizaina un mākslas jomā. Aktuālā pētniecības joma – jaunās un vēl neizmantotās dizaina iespējas sociālajā jomā un sabiedrības labbūtības vairošanā.
Antis Ervastis (Antti Ervasti), psihoterapeits
Somijā praktizējošs psihoterapeits. Specializācija – pāru, ģimenes un seksuālā terapija, apmācības, klīniskā supervīzija. Lasījis lekcijas arī ārpus Ziemeļvalstīm – ASV, Itālijā, Japānā un citās valstīs. Garīgās veselības popularizēšanas iniciatīvas “CupOfTherapy” autors un izpilddirektors.
DISKUSIJAS VADĪTĀJS
Jonas Keidings Lindholms (Jonas Keiding Lindholm), domnīcas "Mandag Morgen" Ietekmes direktors
Pieredzējis sociālās ietekmes līderis privātajā un valsts sektorā vairāk nekā 25 valstīs. Jonas ir ieņēmis dažādus ievērojamus amatus, piemēram, organizācijas “Glābiet bērnus” izpilddirektora, ANO direktora un Nacionālās brīvprātīgo padomes locekļa amatu. Aktīvi darbojies dažādu aģentūru valdēs un valdības komisijās. Jonas ir viedokļu līderis, moderators, komentētājs un padomdevējs sociālās kohēzijas un ilgtspējas jautājumos.
Šī diskusija ir daļa no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu debašu stafetes, ko organizē Ziemeļvalstu Ministru padome un Dānijas domnīca “Mandag Morgen”. Stafetes mērķis ir tematiski savienot sarunu festivālu "Lampa" ar līdzīgiem festivāliem Igaunijā un Ziemeļvalstīs, kur arī šī problēma ir aktualizējusies.
Diskusija tiek rīkota ciešā sadarbībā ar Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātu.
DISKUSIJAS VIZĪTKARTE
Laiks: 6. jūlijā plkst. 16.
Vieta: klātienē “Ziemeļsalā” (telts Nr. 49) vai attālināti platformā Facebook vai festivāla “Lampa” tīmekļa vietnē.
“Ziemeļsalas” pilna programma pieejama šeit.
