Baltijas jūras reģionā drošības situācija pēdējo gadu laikā ir mainījusies, mudinot vēsturiski neitrālās valstis – Somiju un Zviedriju – būtiski mainīt aizsardzības stratēģiju. Šo valstu dalība NATO ir ne vien nozīmīgs pavērsiens alianses biogrāfijā, bet iezīmē būtiskas izmaiņas reģiona drošības dinamikā. Militāra konflikta gadījumā abas dalībvalstis ir neatsverams pienesums reģiona kopējai drošībai attīstītā militārā potenciāla un stratēģiski svarīgas atrašanās vietas dēļ, tomēr kopā ar pārējām Ziemeļvalstīm tās Latvijai ir neaizstājams partneris arī citās valsts drošībai svarīgās jomās, tostarp enerģētikas drošībā, vides aizsardzībā un ekonomiskajā noturībā.
Zināšanu un pieredzes apmaiņa, kā arī kopīgi enerģētikas infrastruktūras projekti, piemēram, atjaunojamo energoresursu integrācija un noturīga enerģētikas tīkla izveide, var samazināt atkarību no ārējiem energoresursiem un uzlabot reģiona stabilitāti. Reģiona noturību un arī labklājību var vairot, stiprinot ekonomiskās saites, veidojot kopuzņēmumus un īstenojot kopīgus investīciju projektus. Sabiedrības un individuālā līmenī valsti stiprāku padara savstarpēja sapratne un solidaritāte. Šim nolūkam ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā starpniecību pieejams ziemeļu kaimiņu finansiāls atbalsts pieredzes apmaiņas braucieniem un kontaktpersonu tīkla veidošanai kultūras profesionāļiem, valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un NVO pārstāvjiem. Šādu braucienu ietekme ir plašāka par pašu granta saņēmēju; tas ir veids, kā Latvijā izplatās un iesakņojas demokrātiskas vērtības, Ziemeļvalstu darba metodes un uzskati, kas nesuši šim reģionam strauju labklājību un vairojuši iekšējo drošību.
Ziemeļvalstu Padome reģionālo drošību ir izvirzījusi par vienu no prioritārajiem virzieniem, akcentējot to, ka drošības jautājumi arī Baltijas jūras reģionā būs svarīgs aspekts starptautiskajai sadarbībai un dialogam ar Baltijas Asambleju un citiem partneriem. Tādēļ diskusijā par reģionālo drošību esam aicinājuši piedalīties arī Ziemeļvalstu Padomes prezidenti.
5. jūlijā plkst. 15.30 festivāla “Lampa” diskusijā “Vienoti drošībā: jauni izaicinājumi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā” esam aicinājuši ārpolitikas ekspertus pārrunāt drošības dažādās šautnes.
DISKUSIJAS DALĪBNIEKI
Baiba Braže, Latvijas ārlietu ministre
Ārlietu ministre, bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos. Iepriekš Baiba Braže strādāja Ārlietu ministrijā, kur uzsāka darbu 1993. gadā. Ārlietu dienestā viņa ir ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē un Nīderlandes Karalistē, pastāvīgā pārstāve Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijā, Drošības politikas un Starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja, Komunikācijas direkcijas vadītāja un 1. Politiskā departamenta direktore. Baiba Braže ir bijusi arī Ministru prezidenta padomniece ārpolitikas jautājumos. Saņēmusi Latvijas Universitātes maģistra grādu Tiesību zinātnē un Komunikācijas zinātnē.
Brindisa Haraldsdotira (Bryndís Haraldsdóttir), Ziemeļvalstu Padomes prezidente
Brindisa ir Islandes parlamenta deputāte un Islandes delegācijas vadītāja Ziemeļvalstu Padomē. Kopš 2016. gada Islandes parlamenta locekle Dienvidrietumu vēlēšanu apgabalā (Neatkarības partija). Bijusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sapulces priekšsēdētāja.
Marguss Cahkna (Margus Tsahkna), Igaunijas ārlietu ministrs
Ārlietu ministrs kopš 2023. gada aprīļa. Politiskās partijas Eesti200 priekšsēdētājs. Bijis Tartu domes loceklis, Igaunijas parlamenta deputāts, Igaunijas sociālās aizsardzības ministrs un aizsardzības ministrs. Studējis Tartu Universitātes Teoloģijas un reliģiju fakultātē un Juridiskajā fakultātē, kā arī Toronto Universitātē (specializācija – starptautiskās tiesības).
Jānis Vucāns, Baltijas Asamblejas viceprezidents, 14. Saeimas deputāts
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas, kā arī Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs. Kopš 2014. gada vada Latvijas pastāvīgo delegāciju Baltijas Asamblejā un ir tās prezidija loceklis, un triju Latvijas prezidentūru laikā ir pildījis arī Baltijas valstu starpparlamentārās sadarbības organizācijas prezidenta pienākumus. Bijis arī Baltijas jūras parlamentārās konferences prezidents. No 2000. līdz 2010. gadam – Ventspils Augstskolas rektors.
DISKUSIJAS VADĪTĀJS
Kārlis Bukovskis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, RSU Eiropas Studiju fakultātes asociētais profesors
Gandrīz simts analītisko un zinātnisko rakstu autors un vairāku grāmatu zinātniskais redaktors. 2021. gadā Fulbraita granta ietvaros bija viespētnieks Džonsa Hopkinsa universitātē ASV. No 2017. līdz 2021. gadam bija Eiropas Starptautisko attiecību pētniecības institūta (ECFR) asociētais pētnieks. Mācījies Trīras Universitātē Vācijā, ieguvis maģistra grādus Latvijas Universitātē un Helsinku Universitātē un doktora zinātnisko grādu (Dr. sc. pol.) starptautiskajā politikā Rīgas Stradiņa universitātē. Ir viens no diviem raidījuma “Diplomātiskās pusdienas” izveidotājiem un vadītājiem Latvijas Radio 1.
DISKUSIJAS VIZĪTKARTE
Laiks: 5. jūlijā plkst. 15.30
Vieta: klātienē “Ziemeļsalā” (telts Nr. 49) vai attālināti platformā Facebook vai festivāla “Lampa” tīmekļa vietnē.
Valoda: angļu. Tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā.
“Ziemeļsalas” pilna programma pieejama šeit.
