Kopš 2001.gada 26.septembra Eiropas Savienībā tiek svinēta Eiropas Valodu diena, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta Eiropas valodām, valodu daudzveidībai un to apguvei.
Ziemeļvalstīs ir daudzveidīgs valodu klāsts. Visas valodas reģionā tiek uzskatītas par vienlīdzīgām, ir teikts 2006. gada deklarācijā par Ziemeļvalstu valodu politiku, taču ne visām ir vienāda loma sabiedrībā. Ziemeļvalstu Padomes un Ziemeļvalstu Ministru padomes oficiālās valodas ir dāņu, somu, islandiešu, norvēģu un zviedru.
Zviedrija ir lielākā no Ziemeļvalstīm, un ar vairāk kā 10 miljoniem runātāju zviedru valoda ir arī reģiona visizplatītākā valoda. Papildus tam, ka tā ir oficiālā valsts valoda Zviedrijā, tā ir viena no divām oficiālajām valodām Somijā un Ālandu autonomajā reģionā.
Dāņu valoda ir otrā visvairāk runātā valoda Ziemeļvalstu reģionā. Dāniski runā aptuveni 6 miljoni cilvēku, neskatoties uz to, ka Dānijas iedzīvotāju skaits ir nedaudz mazāks par šo skaitli. Grenlandē un Vācijā dāņu valoda ir noteikta kā minoritāšu valodu.
Norvēģijā sastopami daudzi dialekti, un norvēģu rakstu valoda sastāv no divām formām: bokmål (grāmatu valoda) un nynorsk (jaunnorvēģu). Abas ir noteiktas kā oficiālās valsts valodas, bet dažās pašvaldībās oficiālā valoda ir sāmu valoda. Norvēģu valodā runā nedaudz vairāk kā 5 miljoni cilvēku.
Somu valoda ir somugru valoda, kas ir ciešāk saistīta ar igauņu valodu nekā jebkura cita oficiālā Ziemeļvalstu sadarbības valoda. Somu valodā runā aptuveni 5 miljoni cilvēku.
No Ziemeļvalstu sadarbības oficiālajām valodām islandiešu valodā runā visnelielākais skaits cielvēku. Islande īsteno ļoti aizsargājošu un saglabājošu valodas politiku, cenšoties ierobežot citu valodu ietekmi uz islandiešu valodu. Tā ir visciešāk saistīta ar norvēģu un fēru valodām, un tajā ir aptuveni 350 000 runātāju.
Trīs skandināvu valodas - dāņu, zviedru un norvēģu - tiek uzskatītas par savstarpēji saprotamām, un visiem Ziemeļvalstu pilsoņiem ir tiesības apgūt kādu no tām. Zināt vienu no šīm valodām nozīmē saprast tās visas. Ziemeļvalstu reģiona kopīgā valodu vēsture ir svarīgs pamats sadarbībai un trīs Skandināvijas valstu Valodu padomes sadarbojas savā starpā, lai nodrošinātu, ka to attiecīgās valodas neatšķiras vairāk, nekā nepieciešams. Skandināvu valodas ir Ziemeļvalstu sadarbības darba valodas. Bet neaizmirsīsim, ka Ziemeļvalstu reģionā sastopamas arī dažādas citas valodas, tostarp grenlandiešu, fēru, sāmu, kvenu valoda, kā arī Ziemeļvalstu zīmju valoda.
