Nesen veikta aptauja apliecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāji apzinās klimata pārmaiņu riskus, tomēr aktuālāki pašlaik ir ekonomiska rakstura izaicinājumi, veselības aprūpes sistēma un drošības situācija valstī. Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Lietuvā pasūtītajā pētījumā tika aptaujāti visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji, un salīdzināma aptauja tika veikta arī Ziemeļvalstīs, atklājot atšķirīgas prioritātes.
Visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotājus visvairāk satrauc ekonomiska rakstura jautājumi: 62 % Latvijā, 41 % Lietuvā un 72 % Igaunijā. Kaimiņvalstīs nākamās divas prioritārās jomas ir veselības aprūpe un valsts aizsardzība, savukārt Latvijā – veselības aprūpe un nodarbinātība. Klimata un vides jautājumi ikdienā nodarbina mazāk – tos kā būtiskus jautājumus minēja tikai 9 % Latvijas, 12 % Lietuvas un 14 % Igaunijas iedzīvotāju. Salīdzinājumam, 35 % respondentu Ziemeļvalstīs klimata pārmaiņas uzskata par aktuālāko izaicinājumu, uzreiz aiz veselības aprūpes.
“Ziemeļu gulbis” (“Nordic Swan”) un patērētāju paradumi Latvijā
Viens no aptaujas mērķiem bija apzināt ekomarķējumu, tostarp Ziemeļvalstu oficiālā ekomarķējuma “Ziemeļu gulbja” (“Nordic Swan”) nozīmi patērētāju izvēlē. Latvijā vietējie marķējumi ir atpazīstamāki un pircēju izvēli ietekmē vairāk nekā starptautiskie marķējumi. Tas atšķiras no Igaunijas, kur labāk pazīstami tieši starptautiskie marķējumi, piemēram, ES Ekomarķējums un arī “Ziemeļu gulbis”. Lietuvā arī dominē vietējie marķējumi, savukārt “Ziemeļu gulbi” atpazīst vismazāk iedzīvotāju, salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm.
Lai gan Latvijas iedzīvotāji pauž bažas par vides problēmām, piemēram, plastmasas piesārņojumu, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņām, viņi biežāk uzticas ražotāju pašu apgalvojumiem nekā neatkarīgiem ekomarķējumiem – atšķirībā no patērētājiem Ziemeļvalstīs, kuri lielāku nozīmi piešķir sertifikācijai un kritiskāk vērtē “zaļmaldināšanu”. Gan Baltijas, gan Ziemeļvalstu pircēji preču sastāvam īpašu vērību pievērš bērnu preču, pārtikas un higiēnas preču kategorijās, taču retais ir gatavs maksāt vairāk par produktiem ar “Ziemeļu gulbja” marķējumu.
Par aptauju
Baltijas iedzīvotāju aptauju 2025. gada jūnijā veica uzņēmums “Spinter Research”, pēc Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Lietuvā pasūtījuma. Tika aptaujāti respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem: 1014 respondentu Latvijā, 1023 – Lietuvā un 1009 – Igaunijā. Salīdzinošā Ziemeļvalstu aptauja tika veikta 2024. gada maijā pēc Ziemeļvalstu ekomarķējuma “Ziemeļu gulbja” pasūtījuma.
