11. februārī Rīgā norisinājās Baltijas jūras reģionā vērienīgākā enerģētikas konference “Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā”, ko rīkoja Pasaules Enerģijas padomes pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju un Latvijas Universitāti.
Starptautiskā konference pulcēja politikas veidotājus, nozares ekspertus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai kopīgi izvērtētu, kā veidot drošu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu enerģētikas politiku reģionā, un lai iezīmētu praktiskus soļus tās īstenošanai. Konference ir arī viens no posmiem, gatavojoties 27. Pasaules Enerģijas kongresam, kas no 12. līdz 15. oktobrim notiks Rijādā.
Konferencē piedalījās virkne augsta līmeņa runātāju: Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Igaunijas enerģētikas un vides ministrs Andress Suts (Andres Sutt) un Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičiūns (Žygimantas Vaičiūnas), kā arī starptautiski eksperti un uzņēmumu vadītāji, tostarp Burkhards fon Kīnics (Burkhard von Kienitz; E.ON), Stefans Kapferers (Stefan Kapferer), Lina O'Greidija (Lin O’Grady; Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka – ERAB), Mogens Hagelskers (Mogens Hagelskær; Andel) un citi. Konferenci Latvijas līmenī stiprināja arī Olga Bogdanova, Pasaules Enerģijas padomes pārstāvniecības Latvijā prezidente, uzsverot nepieciešamību pēc līdzsvarotas pieejas enerģētikas trilemmai.
Darba kārtībā bija četri savstarpēji saistīti tematiskie bloki: ģeopolitika un globālā enerģētikas politika, piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars un pieejamas cenas, enerģētikas stratēģijas finansēšana un ekonomiskā ietekme, kā arī kopienu vadīta rīcība. Tieši šādu jautājumu apspriešana starptautiskā formātā ir izšķiroša, jo reģiona energodrošības un konkurētspējas pamatā ir koordinēta rīcība, saskaņoti ieguldījumi un sabiedrības uzticēšanās. Kā trāpīgi uzsvēra Microsoft pārstāve Dr. Renāte Strazdiņa: “Laba elektroenerģijas cena ilgtermiņā ir tāda, kas ir caurskatāma un prognozējama.”
Konferencē Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktore Nīna Hvida Ēnevoldsena īpašu uzmanību veltīja iedzīvotāju iesaistei enerģētikas transformācijā, ieskicējot, kā tas tiek darīts Ziemeļvalstīs.
„Ja vietējie iedzīvotāji piedalās risinājumu veidošanā, ir lielāka iespēja, ka tiks uzklausīti un izprasti visu iesaistīto pušu argumenti. Turklāt iesaistīti iedzīvotāji ir motivētāki atbalstīt ilgtermiņa ieguldījumus. Ziemeļvalstu pieredze liecina, ka strukturēta iedzīvotāju līdzdalība, taisnīga atlīdzība un normatīvo regulējumu skaidrošana ir nevis piekāpšanās kopienu prasībām, bet gan instruments, ar kura palīdzību var regulēt projekta gaitu un iegūt sabiedrības atbalstu, veidojot enerģētikas infrastruktūru.”
– Nīna Hvida Ēnevoldsena
Direktore skaidroja, ka pretestība bieži tiek apzīmēta kā NIMBY (“Ne manā pagalmā”; angliski – “Not in my backyard”), tomēr patiesībā tā biežāk ir reakcija uz to, ka iedzīvotāju viedoklis netiek uzklausīts jau projektu sākumā, un to pastiprina neskaidrība par projektu attīstības gaitu un netaisnīgs ieguvumu un zaudējumu sadalījums. Ziemeļvalstu pieeju viņa raksturoja ar četriem principiem:
- agrīna iesaiste un caurskatāmība;
- ieguvumi vietējiem iedzīvotājiem;
- dalītas īpašumtiesības;
- ieklausīšanās un sadarbība.
Runā tika izcelti konkrēti piemēri: Dānijas “Middelgrunden” (iedzīvotāju kopīpašums kā uzticības pamats), “Copenhill” Kopenhāgenā (enerģētikas infrastruktūra kā uzlabojums pilsētvidē) un Ånstadblåheia vēja parks Norvēģijā (ilgtermiņa sadarbība ar iedzīvotājiem, vietējo uzņēmumu iesaiste un iedzīvotāju fondi). Detalizētāk par šo tēmu var uzzināt N. H. Ēnevoldsenas rakstā ikgadējā enerģētikas žurnālā (68. lpp.), kurā viņa akcentē, ka noturīgas energosistēmas iedzīvotājiem nevar tikt uzspiestas – Ziemeļvalstīs tās veido sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem. Rakstā viņa arī skaidro, ka enerģētikas pārejas galvenais uzdevums ir nodrošināt energodrošību un enerģētisko neatkarību, labklājību un tīru vidi ilgtermiņā.
Konferences dalībniekiem bija iespēja satikies ar citiem augsta līmeņa nozares līderiem, ar kuriem sadarbojoties var uzlabot energodrošību Latvijā. Piedaloties šajā augsta līmeņa konferencē N. H. Ēnevoldsena apliecināja biroja apņēmību sekmēt Latvijas enerģētisko neatkarību ciešā sadarbībā ar Ziemeļvalstīm, kas tika pārrunāta arī 4. februārī, kad direktore tikās ar Klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni.
Enerģētiskā drošība ir viena no ZMP biroja Latvijā prioritātēm nākamajam trīs gadu periodam, un šī konference iezīmēja konkrētus nākamos uzdevumus: uzlabot reģionālo koordināciju, izveidot praktisku rīcībpolitiku iedzīvotāju iesaistei un uzlabot procesu pārredzamību investoriem un pašvaldībām.
