15. septembrī Rīgā pulcēsies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētikas eksperti un politikas veidotāji, lai diskutētu par reģiona energoapgādes drošību un kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
Ziemeļvalstis un Baltijas valstis vieno iecere izveidot cieši integrētu, drošu un ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu. Taču, ciešāk sasaistot enerģētikas sistēmas, vienojoši kļūst arī riski un izaicinājumi. Tāpēc nākamie gadi būs izšķiroši, lai stiprinātu reģionālo koordināciju un spēju saskaņot rīcību potenciāla apdraudējumu gadījumā, vienlaikus ievērojot augstus standartus dabas aizsardzības jomā.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētikas konferencē virkne atzītu ekspertu meklēs atbildes uz jautājumiem, kas kļūst arvien aktuālāki cieši savienotā energosistēmā: kas notiek bojātas kritiskās infrastruktūras gadījumā; cik ātri iespējams atjaunot energoapgādi katrā valstī; vai visas valstis reģionā ir gatavas rīkoties saskaņoti un kāda sadarbība starp valdībām, enerģētikas nozares pārstāvjiem un iedzīvotājiem ir nepieciešama, lai drošība un pāreja uz dabai labvēlīgāku enerģiju viena otru stiprinātu, nevis ierobežotu.
“Energoapgāde nav tikai enerģētikas jautājums – tā ir mūsu reģiona drošības sastāvdaļa. Saskaroties ar kopīgiem riskiem kritiskajai infrastruktūrai – arī mūs vienojošajā Baltijas jūrā – vairāk varam paveikt, ja tos uztveram kā kopīgu apdraudējumu, nevis atsevišķas valsts apgrūtinājumu. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība energoapgādes drošības jomā nav tik salāgota, cik tā varētu būt. Ir daudz darāmā. Un ir daudz ir neizmantotu kompetenču. Tieši tāpēc esam uz Rīgu aicinājuši kvalificētākos speciālistus un politikas veidotājus, lai aktualizētu gatavību krīzēm, nevis tikai uz tām reaģētu.”
– Nīna Hvida Ēnevoldsena, Ziemeļvalstu Ministru padomes
biroja Latvijā direktore
Uzreiz pēc Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretāres Kārenas Ellemanes (Karen Ellemann) atklāšanas uzrunas notiks pirmā augsta līmeņa diskusija par reģiona energoapgādes drošību. Tajā piedalīsies enerģētikas drošības eksperts no Somijas Anti Viktors Rauhala (Antti Viktor Rauhala), kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbildīgo institūciju pārstāvji. Diskusijas pamatā būs jaunākais Ziemeļvalstu Enerģētikas pētniecības institūta Nordic Energy Research ziņojums par energoapgādes drošību Ziemeļvalstīs, kurā apkopoti praktiski priekšlikumi ciešākai Ziemeļvalstu sadarbībai tieši šajā jomā.
Pasākumā īpaša uzmanība tiks pievērsta arī Ukrainas pieredzei energoapgādes noturības stiprināšanai krīzes apstākļos, decentralizētai enerģijas ražošanai, akumulatoru krājumu veidošanai un vietējo energosistēmu gatavībai krīzēm. Savukārt pēcpusdienā eksperti diskutēs par nākamo posmu Baltijas un Ziemeļvalstu energosistēmu integrācijā – tostarp par pārrobežu infrastruktūru, jūras vēja enerģijas attīstību un jauniem enerģijas savienojumiem.
Fakti par konferenci
15. septembrī plkst. 9–17.
Norises vieta: “Kokaru zāle”, Lūcijas Garūtas aleja 8, Mežaparks, Rīga.
Valoda: angļu.
Dalība: bez maksas.
Programma: https://ej.uz/hat53
Tiešraide būs skatāma Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā YouTube kanālā vai Facebook profilā.
Mediju pārstāvjiem būs iespēja konferences ietvaros intervēt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu speciālistus.
Šim nolūkam aicinām mediju pārstāvjus reģistrēties dalībai konferencē līdz 14. septembra plkst. 10 un nepieciešamības gadījumā saskaņot intervijas, sazinoties ar Ziemeļvalstu Ministru padomes komunikācijas vadītāju Anitu Miruškinu.
E-pasts: anita.miruskina@norden.lv
Tālrunis: + 371 28 058 515
Atzīmējot 35. gadadienu, konferenci rīko Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Ziemeļvalstu Enerģētikas pētniecības institūtu Nordic Energy Research un Ziemeļvalstu Ministru padomes birojiem Lietuvā un Igaunijā.
