Jau šo sestdien, 3. oktobrī, tiks paziņoti Signālvēlēšanu rezultāti, bet pirms tam atskatāmies uz Ziemeļvalstu ekspertu teikto Signālvēlēšanu forumā, kas no 9. līdz 11. augustam norisinājās Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikumā. Darbnīcas vadīja Ziemeļvalstu pārstāves – Norvēģijas Bērnu un jauniešu padomes (Norwegian Children and Youth Council) padomniece Anna Glaseruda Sāmuelsena (Anna Glaserud Samuelsen), un Norvēģijas darba partijas jaunatnes organizācijas (Arbeidernes Ungdomsfylking) padomniece Līna Elmavardija (Lina Elmawardy). Foruma laikā viņas piedalījās intervijā, kurā dalījās pieredzē par to, kā Ziemeļvalstīs jaunieši iesaistās politikā un vēlēšanās, kā arī sniedza praktiskus piemērus, no kuriem var mācīties Latvija.
Vai vari minēt piemēru no savas valsts, kad jauniešu iesaiste ietekmēja politisku lēmumu? Kas mainījās tāpēc, ka jaunieši pauda savu viedokli?
Anna Glaseruda Sāmuelsena: Viens piemērs ir iespēja kavēt mācības politisku aktivitāšu dēļ. Norvēģijā vidusskolēniem ir tiesības neapmeklēt mācības, ja viņi piedalās politiskās aktivitātēs vai darbojas politiskā organizācijā. Pirms dažiem gadiem bija mēģinājums šīs tiesības pilnībā atcelt. Jaunieši un daudzas mūsu dalīborganizācijas aktīvi iestājās pret šo priekšlikumu. Pateicoties tam, mums izdevās šīs tiesības saglabāt. Tas ir labs piemērs tam, kā jaunieši var ietekmēt lēmumus, kas tiešā veidā skar viņu iespējas piedalīties demokrātiskajos procesos.
Līna Elmavardija: Labu piemēru no Norvēģijas varam redzēt pirms aptuveni 20 gadiem. Tolaik daudzi skolēni bija neapmierināti ar to, ka mācību grāmatas bija ļoti dārgas. Skolēniem pašiem bija jāmaksā par grāmatām, kas bija nepieciešamas, lai vispār varētu mācīties vidusskolā. Jaunieši vairākus gadus iestājās par pārmaiņām. Pēc ilgas aktivitātes politika tika mainīta, un šodien visi vidusskolēni Norvēģijā mācību grāmatas saņem bez maksas.
Ja 16 vai 17 gadus vecs jaunietis saka: “Mans viedoklis tāpat neko nemainīs,” ko Jūs viņam atbildētu, balstoties uz Ziemeļvalstu pieredzi?
Anna: Es teiktu, ka tā vienkārši nav taisnība un, vēl svarīgāk, tā tam arī nevajadzētu būt. Jauniešu viedoklim ir nozīme. Bērniem un jauniešiem ir arī juridiskas tiesības tikt uzklausītiem saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju. Tāpēc, ja tev šķiet, ka tevi nedzird, nedomā, ka tavai balsij nav nozīmes. Pastāvi par savu viedokli. Tev ir tiesības būt sadzirdētam un ir svarīgi, lai tavs viedoklis tiktu uztverts nopietni.
Lina: Vienīgais veids, kā veidot nākotni, ir pašam tajā piedalīties un iesaistīties pārmaiņu radīšanā. Tāpēc es aicinātu jauniešus meklēt iespējas iesaistīties. Ejiet ārā, satieciet citus jauniešus, uzturiet kontaktu ar jauniešu organizācijām un paši sev pajautājiet: kā es varu kļūt par daļu no šīs kustības? Kā es varu palīdzēt mainīt lietas, ar kurām neesmu apmierināts? Nav viss jāmaina vienam pašam. Dažreiz pārmaiņas sākas vienkārši ar to, ka atrodi citus cilvēkus, kuriem rūp tas pats, kas tev.
Kā Ziemeļvalstīs ir izdevies veicināt jauniešu interesi par politiku, un ko no šīs pieredzes varētu izmantot arī Latvijā?
Anna: Politikai ir jābūt interesantai, bet jauniešiem arī jāsaprot, kāpēc tā ir svarīga tieši viņiem. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā mācīt jauniešiem par politiku, ir sākt ar jautājumiem, kas viņiem patiešām rūp, nevis tikai ar tēmām, kuras pieaugušie uzskata par svarīgām. Piemēram, tā vietā, lai pateiktu jauniešiem, kas viņiem būtu jāapgūst, dodiet viņiem iespēju pašiem izvēlēties jautājumus, kurus viņi vēlas izpētīt. Kad jaunieši spēj sasaistīt politiku ar savu dzīvi un interesēm, viņi daudz aktīvāk iesaistās arī mācību procesā. Manuprāt, tas ļoti labi varētu darboties arī Latvijā.
Lina: Es teiktu – padariet politiku interesantu un jauniešiem aktuālu. Sociālajiem medijiem pēdējos gados Norvēģijas politikā ir bijusi ļoti svarīga loma, īpaši jauniešu iesaistē. Mēs esam sapratuši, ka tad, kad jauniešiem tiek dota platforma, īpaši laikrakstos, televīzijā un sociālajos tīklos, viņi vairāk interesējas par politiku un vēlas vairāk uzzināt par jautājumiem, kas viņus skar. Pēdējos gados esam redzējuši būtiskas pārmaiņas. Jaunie politisko jaunatnes organizāciju līderi arvien biežāk saņem iespēju publiski izteikties un dalīties ar savu viedokli. Vienlaikus redzam arī pieaugošu jauniešu interesi par politiku. Manuprāt, Latvija no šīs pieredzes varētu mācīties, dodot jauniešiem vairāk vietas medijos. Ja vēlaties, lai jaunieši interesētos par politiku, viņiem arī jādod iespēja būt redzamiem un uztvertiem nopietni.
Kas, Jūsuprāt, praksē padara jauniešu vēlēšanu iniciatīvu veiksmīgu? Vai tā ir pati balsošana, diskusijas pirms vēlēšanām, politisko partiju iepazīšana vai vēl kas cits? Kāpēc?
Anna: Ir svarīgi saprast visu sistēmu kopumā. Jauniešiem vajadzētu iepazīt politiskās partijas un cilvēkus, kas aiz tām stāv, bet vienlaikus arī saprast žurnālistu lomu un to, kā darbojas politiskā komunikācija. Ir vērtīgi saprast visu, kas veido politisko dzīvi, taču tikpat svarīgi ir padarīt to saprotamu. Politika var šķist sarežģīta vai pat biedējoša, tāpēc mums tā ir jāsadala vienkāršākās daļās un jāizskaidro šie procesi, lai jauniešiem tie būtu saprotami. Jo pieejamāku mēs padarām politiku, jo vieglāk jauniešiem ir tajā iesaistīties un veidot savu viedokli.
Lina: Noteikti ir jāatrod pareizais līdzsvars un jāapvieno vairāki elementi. Viena no svarīgākajām lietām ir pašām skolām būt gatavām mācīt skolēnus par demokrātiju un vēlēšanām. Iniciatīvai jānāk no skolām, bet ir vajadzīga arī pietiekama struktūra un atbalsts, lai jauniešu organizācijas varētu doties uz skolām un tieši uzrunāt jaunos vēlētājus. Arī pašām debatēm ir jābūt saistošām. Ļaujiet jaunajiem politiķiem jokot, būt viņiem pašiem un runāt par jautājumiem tā, lai tie jauniešiem šķistu aktuāli. Veiksmīgai iniciatīvai būtu jārada jauniešos sajūta, ka politika ir kaut kas, kurā viņi paši var piedalīties, nevis tikai kaut kas, kur ir tikai jāsēž un jāklausās.
Ko jaunieši var iemācīties, piedaloties izmēģinājuma vēlēšanās?
Anna: Tas, cik vienkārša patiesībā ir pati balsošana. Tu ieliec vēlēšanu zīmi kastē un izdari izvēli. Tas nav nekas biedējošs vai bīstams. Tajā pašā laikā izmēģinājuma vēlēšanas arī parāda, cik daudz darba ir jāiegulda, lai šo izvēli izdarītu. Ir jāizpēta informācija, jāsaprot dažādo partiju pozīcijas un jāizlemj, kam tu pats tici. Tātad ir divas galvenās lietas: pati balsošana ir vienkārša, bet informētas izvēles izdarīšana prasa piepūli.
Lina: Manuprāt, jaunieši iemācās, ka kļūt par informētu vēlētāju nozīmē pašam meklēt informāciju. Un kļūt par aktīvu demokrātijas dalībnieku ir daudz vieglāk, ja tev jau skolā ir bijusi iespēja par to mācīties bez spiediena un bez īstu vēlēšanu lielās atbildības. Man pašai bija interesanti saprast, ka politiskās partijas var pateikt vienu, bet pēc tam parlamentā reizēm balsot citādi. Iemācīties pamanīt šīs atšķirības un vērtēt to, ko politiķi patiesībā dara, nevis tikai to, ko viņi saka, bija ļoti vērtīgi.
Ja jūs varētu dot Latvijas skolēniem vienu izaicinājumu pirms dalības Signālvēlēšanās, ko jūs viņiem lūgtu izdarīt?
Anna: Es viņus izaicinātu atrast vienu jautājumu, kas viņiem patiešām rūp, un noskaidrot, ko par to domā dažādas politiskās partijas. Tas var būt kaut kas ļoti liels vai pavisam mazs – galvenais, lai tas ir personiski svarīgs.
Lina: Es aicinātu izdomāt vienu jautājumu un uzdot tieši to pašu jautājumu katrai politiskajai jaunatnes organizācijai. Tā jūs varēsiet salīdzināt viņu atbildes un skaidrāk saprast, kāda ir katras organizācijas nostāja. Taču pats lielākais izaicinājums patiesībā ir vēl vienkāršāks – paņemiet vēlēšanu zīmi un nobalsojiet. Jums nav jāzina pilnīgi viss par politiku. Sāciet ar interesi, uzdodiet jautājumus, uzklausiet dažādus viedokļus un pēc tam izdariet savu izvēli.
Pabeidziet teikumu: Jauniešiem vajadzētu balsot, jo…
Anna: …jūsu balsij ir nozīme. Jums ir tiesības tikt uzklausītiem un tiesības piedalīties, taču līdzdalība ir arī atbildība. Tieši šīs līdzdalības pamatā darbojas katra sabiedrība. Ikvienam tajā ir sava loma. Un balsošana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā savu lomu īstenot.
Lina: …tā ir mūsu nākotne, un mēs esam pelnījuši iespēju piedalīties tās veidošanā.
