25. aprīlī Rīgā Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) kopīgā sanāksmē tika atzīmēta 50. gadadiena kopš Helsinkos tika parakstīta starptautiskā konvencija par šīs komisijas izveidi un tika pārrunāta turpmākā rīcība Baltijas jūras vides aizsardzībā. Noslēdzot Latvijas divu gadu prezidentūru, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika svinīgā sesija, kurā piedalījās arī Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretāre Kārena Ellemane (Karen Ellemann). Jubilejas sesiju atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa un Somijas Klimata un vides ministrs Kajs Mikonenns (Kai Mykkänen).
Baltijas jūra vieno deviņas valstis, padarot arī Latviju par līdzatbildīgu un atkarīgu no vides kvalitātes Baltijas jūrā. Aptuveni 85 miljoni iedzīvotāju mīt valstīs, kuru krastus apskalo šī pasaulē jaunākā un viena no piesārņotākajām jūrām. Kopš komisijas izveides regulāri tiek veikti Baltijas jūras floras un ūdens kvalitātes mērījumi, un jau vairākas desmitgades rādītāji nav iepriecinoši. Galvenie izaicinājumi: piesārņojums, eitrofikācija un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, kas klimata pārmaiņu ietekmē arvien saasinās. Lai vēl vairāk nostiprinātu zinātnisko bāzi galveno prioritāšu noteikšanai un risinājumu meklēšanai, šā pasākuma ietvaros ministri apsprieda Baltijas jūras rīcības plāna (BSAP2021) ieviešanas progresu, apstiprinja 2023. gadā aktualizēto jūras vides stāvokļa novērtējumu (HOLAS 3) un kopīgi parakstīja deklarāciju.
Pasākuma lūgto viesu starpā bija HELCOM pārstāvji, tagadējie un bijušie darbinieki, par jūras vidi atbildīgie Baltijas jūras reģiona valstu ministri, ES vides komisārs un citi augsta līmeņa pārstāvji, kā arī nozares speciālisti, pētnieki un HELCOM atbalstītāji. Pirmā no divām oficiālā pasākuma daļām bija veltīta atskatam uz komisijas darbu un prioritātēm katrā desmitgadē. Pašreizējie un bijušie darbinieki dalījās pieredzes stāstos un ļāvās apcerei par nākotnes vīzijām mūs vienojošās jūras kontekstā. Otrajā daļā jauniešu organizācijas un citas NVO pārrunāja nākotnes perspektīvas, gaidāmos izaicinājumus un risinājumus.
Ģenerālsekretāre K. Ellemane savā uzrunā, ievadot pasākumu, izcēla HELCOM lomu aizsargājamo jūras teritoriju izveidē un pārvaldībā Baltijas jūrā. Viņa uzsvēra HELCOM nozīmi datu vākšanas un apstrādes holistisko novērtējumu jomā. Šie novērtējumi sniedz datus, kas ir būtiski gan katras valsts kontekstā, gan īstenojot starptautisko politiku un saistības, piemēram, ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvu.
Atšķirībā no citiem runātājiem, K. Ellemane pieminēja arī nepieciešamību vienoties un virzīties uz priekšu, veidojot šo reģionu kā vadošo ilgtspējas enerģijas ražotāju, akcentējot ilgtermiņa prioritātes:
“Cita starpā Ziemeļvalstu Ministru padome pēta, kā vislabāk saskaņot vērienīgos mērķus ilgtspējīgas enerģijas jomā ar jūras produktu nodrošinājumu pārtikai un dabas aizsardzību. Ir jāpaātrina pāreja no fosilajiem enerģijas avotiem uz atjaunojamo enerģiju; tam jānotiek tuvākajā laikā, tomēr tas jādara pārdomāti un šo procesu nedrīkst sasteigt. Mēs pētām arī labākos piemērus vietējo ieinteresēto personu iesaistei, lai pāreja būtu ilgtspējīga, tiesiska un lai pēc iespējas tiktu ņemtas vērā visu spēlētāju intereses. Apvienoto Nāciju Organizācija pasludināja nākamos desmit gadus par “Okeāna zinātnes desmitgadi ilgtspējīgai attīstībai”, lai nākamos desmit gadus rosinātu praktisku darbību globālā mērogā un sekmētu reālas pārmaiņas. Ziemeļvalstu Ministru padome ir apņēmusies atbalstīt strauju progresu šajā jomā; arī pētījumos pamatotu risinājumu izstrādi. Teicamam rezultātam nepieciešama cieša sadarbība starp partneriem un zināšanu apmaiņa. Ilgtspējīgas, tīras un drošas Baltijas jūras nākotne ir mūsu visu rokās.”
Ģenerālsekretāres dalība šajā pasākumā šķiet likumsakarīga, tomēr katras uzstāšanās pamatā ir ideja, tikšanās, sarunas un regulāra komunikācija. Šīs uzrunas aizmetņi saistās ar Ziemeļvalstu Aprites ekonomikas konferenci (Nordic Circular Summit) Reikjavikā, Islandē, 2023. gada 17. un 18. oktobrī. Izmantojot Ziemeļvalstu Ministru padomes administrēto grantu Ziemeļvalstu organizāciju un institūciju mobilitātes programmas (NOIM) ietvaros, konferenci apmeklēja arī Baltijas valstu delegācija. Tai sekoja Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja direktora tikšanās ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem, ieskicējot nupat aizvadītā HELCOM svinīgā pasākuma aprises.
Par HELCOM
Baltijas jūras vides aizsardzības komisija – Helsinku komisija jeb HELCOM – ir Baltijas jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības starpvaldību organizācija. Tās misija ir īstenot Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas jeb Helsinku konvencijas mērķus – aizsargāt Baltijas jūras vidi no piesārņojuma sauszemē un jūrā un nodrošināt drošu kuģošanu Baltijas jūrā. Šī komisija tika izveidota 1974. gadā Helsinkos, parakstot konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, aptverot piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes.
Komisijas dalībvalstis: Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, Zviedrija un Eiropas Savienība. Līdz 2022. gada martam viena no dalībvalstīm bija Krievija, taču uz nenoteiktu laiku sadarbība ar agresorvalsti HELCOM ietvaros ir pārtraukta.
Latvijas Republikas Saeima konvenciju ratificēja 1994. gadā. Kopš tā laika Latvija piedalās ministru sanāksmēs, kur tiek pieņemtas politiskās deklarācijas par darbībām, kas veicamas Baltijas jūras vides aizsardzībai.
