No 31. oktobra līdz 3. novembrim Somijas galvaspilsētā Helsinkos norisinājās 74. Ziemeļvalstu Padomes sesija. Vienojošā tēma samitā, kurā Ziemeļvalstu Padomes locekļi tikās ar Ziemeļvalstu premjerministriem, bija šī reģiona nākotnes loma krīžu skartajā pasaulē. Daudz uzmanības tika veltīts drošības tematikai, Krievijas iebrukumam Ukrainā, kā arī enerģētikas un klimata mestajiem izaicinājumiem.
Ziemeļvalstu premjerministri un ārlietu ministri bija vienoti savā nostājā par Ukrainas turpmāku atbalstu. Kā izteicās Norvēģijas ārlietu ministre Annikena Vitfelte: “Mēs, protams, turpināsim atbalstīt Ukrainu. Viņiem šai karā ir jāuzvar.”
Tika apspriesta arī gaidāmā Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO. Jaunievēlētais Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons pateicās Ziemeļvalstu kaimiņvalstīm par atbalstu iestāšanās procesā.
Tāpat arī Krievijas agresijas sakarā tika uzsvērta Ziemeļvalstu sadarbība ar Baltijas valstīm. Somijas prezidents Sauli Nīniste atzina, ka ir pienākuši grūti laiki un ka Ziemeļvalstīm nelokāmi jāturpina atbalstīt Ukrainu. Prezidenta vārdiem, šībrīža izaicinājumi tikai pastiprina Ziemeļvalstu sadarbības nozīmi un izgaismo vajadzību pēc vēl ciešākas partnerības ar Baltijas valstīm.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība NB8 formātā pastāv kopš 1992. gada. Tās ietvaros valstis apspriež aktuālos ārpolitikas un drošības politikas jautājumus gan Eiropas, gan globālā kontekstā. "Es vēlētos redzēt labi funkcionējošu NB8 sadarbību, kas arvien vairāk vērsta uz drošību," uzrunā Ziemeļvalstu Padomei sacīja Nīniste. "Parlamentārā sadarbība ir jau gana cieša, taču es mudinātu jūs turpināt stiprināt kontaktus un veicināt informācijas un viedokļu apmaiņu, piemēram, atbildīgo komiteju starpā," skaidroja Nīniste.
Somijas aizsardzības ministrs Anti Kaikonens (Antti Kaikkonen) bija vienisprātis ar prezidentu. Viņš atgādināja, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstīm ir vēsturiski vērtīga sadarbības pieredze, jo tām ir daudz kopīga ne vien ģeogrāfiski, bet arī uzskatu un vērtību ziņā.
Līdzās ārpolitikai un drošības politikai Ziemeļvalstu darba kārtībā ir arī ilgtspēja un cīņa ar klimata pārmaiņām.
“Mūsu vīzija par ilgtspējīgu un savstarpēji integrētu Ziemeļvalstu reģionu vēl aizvien ir tikpat svarīga – ja ne vēl svarīgāka – kā 2019. gadā, kad par to vienojāmies. Patlaban mēs piedzīvojam vairākas krīzes: karu Eiropā, energoapgādes problēmas un, nebūt ne mazsvarīgāk, klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības zudumu. Tāpēc vides un klimata jautājumiem ir jāpaliek Ziemeļvalstu sadarbības prioritāšu augšgalā,” sacīja Anne Beāte Tvinnerheima, Norvēģijas Ziemeļvalstu sadarbības ministre un 2022. gada Ziemeļvalstu sadarbības ministru priekšsēdētāja.
2023.gadā Ziemeļvalstu Padomes prezidentūra tiks nodota Norvēģijas pārziņā. Par jauno Ziemeļvalstu Padomes prezidentu 2023. gadam tika ievēlēts norvēģis Jūruds Aspjells. Norvēģija savas prezidentūras laikā vēlas virzīties uz “drošu, zaļu un jaunatnei draudzīgu Ziemeļvalstu reģionu”.
