Ziemeļvalstīs vairākus gadu desmitus izmanto vienotu metodi, kuras mērķis ir rosināt jauniešos jau skolas vecumā interesi un izpratni par vēlēšanām un demokrātiskiem, politiskiem procesiem valstī. Ziemeļvalstīs, tāpat, kā Latvijā, vēlēšanās drīkst piedalīties no 18 gadu vecuma, un lai gan skolēni nav tiesīgi piedalīties valsts oficiālajās vēlēšanās, skolās tiek rīkotas atsevišķas vēlēšanas. To rezultāti netiek pieskaitīti oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem, tomēr tos skaita katrā skolā un salīdzina ar citām skolām.
Vēlēšanas skolās notiek aptuveni vienlaikus ar oficiālajām – valdības vai prezidenta – vēlēšanām. Skolēni balso par tiem pašiem kandidātiem, par ko pilngadīgie vēlētāji attiecīgajā brīdī balso oficiālajās vēlēšanās. Ziemeļvalstīs šo procesu organizē un koordinē konkrēta organizācija, piemēram, jaunatnes padome.
Tikko Somijā notika prezidenta vēlēšanas, un pirms tam vēlamo kandidātu izvēlējās arī skolēni. Jau kopš 1960. gada vēlēšanas Somijas skolās organizē Nacionālā jaunatnes padome “Allianssi”. Skolu dalība ir brīvprātīga, un šogad piedalījās 545 no aptuveni 2400 skolu. Balsis par kandidātiem atdeva vairāk nekā 94 000 skolēnu vecumā no 12 līdz 17. Skolēnu vēlēšanās par uzvarētāju atzīsts oficiālo vēlēšanu līderis: bijušais Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs (Alexander Stubb).
Somijā interese par vēlēšanām skolās ir palielinājusies par 37,9 %, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām. Aptaujas liecina, ka tās palīdz uzlabot jauniešu zināšanas par politiskajiem procesiem un partijām, kā arī noformulēt savu politisko viedokli. Vairums skolēnu šajā vecumā vēlēšanu procesu neuztver nopietni, tomēr Ziemeļvalstis ir pārliecinātas, ka izglītojošas kampaņas par tiesībām vēlēt un par vēlēšanu ietekmi uz jauniešu dzīvi nākotnē jāturpina. Lai skolēni atbildīgāk attiektos pret vēlēšanām, viņiem saprotamā veidā jāskaidro partiju vērtības un politisko ideoloģiju atšķirības. Tas palīdzēs pieņemt personīgi izsvērtu lēmumu, nevis pakļauties vairākuma viedoklim.
Vēlēšanas skolās notiek arī citās Ziemeļvalstīs. Dānijā šo procesu koordinē Jaunatnes padome. Norvēģijā vēlēšanas skolā apzīmē ar vārdu “skolevalg”. Tās notiek kopš 1989. gada, aptverot vidēji 70 % skolu.
Zviedrijā atbildīgā organizācija ir MUCF. Tā īsteno dažādas jaunatnes un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, arī “skolval” jeb vēlēšanas skolā. Zviedrijā jauniešiem ir iespēja atdot savu balsti par kandidātiem gan valsts, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās jau kopš 1960. gada. Organizācija MUCF šo procesu koordinē kopš 2002. gada.
Arī Zviedrijā 7.–12. klašu skolēniem dalība ir brīvprātīga. Zviedrijā aktivitāte ir augstāka – aptuveni 1450 skolu. Iepriekšējās valdības vēlēšanās piedalījās 77,9 % skolēnu. Eiropas Parlamenta vēlēšanās – mazliet virs 45 %.
Arvien biežāk sabiedrībā tiek diskutēts par to, kā vairot iedzīvotāju uzticēšanos valdībai, politiskām partijām un demokrātiskajiem procesiem. Ziemeļvalstīs uzskata, ka šie temati jāpārrunā un jāskaidro jau skolas vecumā un ka, sargājot demokrātiskās vērtības, tiek sargāta arī vārda brīvība, savstarpējā cieņa, empātija un pilsoniskā atbildība un līdzdalība. Nākotnes sabiedrību veido ne tikai mācību saturs, bet arī skolas iekšējā kultūra un vadība, skolotāju kompetence un komunikācija ar skolēniem, kā arī iespēja jauniešiem iesaistīties demokrātiskos procesos, piemēram, darboties nevalstiskajās organizācjās.
Ziemeļvalstu iedzīvotāji daudz vairāk uzticas valdībai, nekā Latvijas iedzīvotāji. Nav pietiekami izpētīts, vai tas skaidrojams ar vēlēšanu rīkošanu skolās, taču izteiktās atšķirības starp rādītājiem Latvijā un ziemeļu kaimiņvalstīs rosina aizdomāties, ka tas varētu būt saistīts. 2022. gada Zviedrijas parlamenta oficiālajās vēlēšanās piedalījās 82 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Vēlētāju aktivitāte oficiālajās vēlēšanās Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā jau gadiem ir bijusi augsta. Viszemākā vēlētāju aktivitāte ir Grenlandē, Somijā un Ālandu salās – nedaudz zem 70 %, kas ir daudz augstāk nekā Latvijā vairākās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
Autore šogad pirmo reizi piedalījās šādās vēlēšanās, un lai gan šo iniciatīvu vērtē pozitīvi, viņa uzskata, ka Somijas skolās nepietiekami skaidro atšķirības starp partijām un kandidātiem un to politisko ideoloģiju. Autore ir pārliecināta, ka vēlēšanas skolā un mācību priekšmeti par politiku, valsts pārvaldi un demokrātiskām vērtībām nepieciešami, lai sekmētu skolēnu izpratni par šo tematu un uzlabotu līdzdalību vēlēšanās, sasniedzot pilngadību.
Papildu avoti:
- https://nuorisoala.fi/en/the-finnish-national-youth-council-allianssi/
- https://www.norden.org/en/news/building-democracy-starts-schools?utm_campaign=Norden_Newsletter&utm_medium=email&utm_source=transactional
Autore: Maja Arhipainena (Maj Arhippainen)
