14. novembrī Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga) atzīmēja 30 gadu jubileju, sadarbībā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Pārvaldības un publiskās politikas centru rīkojot Otro Baltijas Biznesa un publiskās pārvaldības samitu. Pasākuma virstēma bija noturīgas un veselīgas sabiedrības veidošana un ekonomiskā izaugsme publiskajā un privātajā sektorā, īpaši akcentējot trīs jomas: drošību, ekonomiku un sabiedrību.
Pasākums pulcēja virkni ievērojamu Ziemeļvalstu viesu, akadēmiķus, kā arī valsts un privātā sektora ekspertus. Samitu apmeklēja arī Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretāre Kārena Ellemane (Karen Ellemann) un Latvijas biroja direktors Stefans Eriksons. Pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Andersa Pālzova (Anders Paalzow) ievadvārdiem klātesošos uzrunāja Zviedrijas vēstniece Latvijā Kārina Hēglunda (Karin Höglund), akcentējot Zviedrijas lomu augstskolas izveidē un abu valstu attiecības, kas šo gadu gaitā kļuvušas ciešākas un produktīvākas.
Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretāre savā uzrunā atkārtoti uzsvēra Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kā vienota reģiona nozīmi noturībai pret iespējamiem apdraudējumiem nākotnē. Lai izturētu ārējo spiedienu – ekonomisko, politisko vai citu – ar A, B un C rīcības plānu ekonomikas aizsardzībai nav gana; panākumu atslēga ir spēcīga un noturīga sabiedrība kā jaudīgākais pretspars iespējamiem satricinājumiem. Par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vienojošajiem elementiem viņa uzskata kopīgas vērtības, kas vieno šīs mazās, liberālās, atvērtās tautas, un spēju uzticēties viens otram un demokrātiskiem procesiem valsts pārvaldē. Viņa aicināja allaž palikt nomodā par šīm vērtībām, apzinoties, cik tās ir apdraudētas un viegli gaistošas. Uzrunas noslēgumā K. Ellemane aicināja uz rīcību, kas sniedzas tālāk par skaļiem lozungiem, un mudināja vienam otrā ieklausīties:
“Mums jābūt aktīvi, modriem, pozitīviem, tomēr ne naiviem. Cilvēkam dotas divas ausis un viena mute nav nejaušība. Lai tas mums kalpo par atgādinājumu censties vienam otru sadzirdēt, nevis lauzties par iespēju tikt pie vārda.”
Pasākumā uzstājās arī citi viesi no Ziemeļvalstīm: Stokholmas Ekonomikas augstskolas Pārvaldības un sabiedriskās politikas nama zinātniskais direktors Karls Venbergs (Karl Wennberg), “Swedbank” grupas vadītājs izpilddirektors Jenss Henriksons (Jens Henriksson), Upsalas Universitātes Johana Skites runas mākslas un politikas profesore Lī Benika-Bjorkmane (Li Bennich-Björkman), Norvēģijas Bēgļu padomes NORCAP Pārvaldības un finanšu nodaļas direktore Monika Mī (Monica Mee); Henriks Landerholms (Henrik Landerholm), Zviedrijas valdības padomnieks nacionālās drošības jautājumos un bijušais Zviedrijas vēstnieks Latvijā; Pērs Malmbergs (Pär Malmberg), Zviedrijas valdības veiktās izmeklēšanas par apgādes drošību vadītājs; Ēriks Šellers (Erik Scheller), Zviedrijas Izglītības ministrijas valsts sekretārs; Mikaels Vigels (Mikael Wigell), Somijas Ārpolitikas institūta pētniecības daļas vadītājs, un Torbjerns Bekers (Torbjörn Becker), Stokholmas Pārejas ekonomikas institūta direktors.
Ar uzrunu konferencē uzstājās arī satiksmes ministrs, SSE Riga absolvents Kaspars Briškens un ārlietu ministre Baiba Braže.
Papildu informācija: Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā ieguldījums Latvijas ekonomikā (angliski).
Foto: Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).
