7. martā notika LR Tiesībsarga biroja, Rīgas Juridiskās augstskolas un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā rīkotā konference “Cilvēktiesības kā biznesa jaunā degviela”. Konferences nolūks bija ne vien iepazīstināt Latvijas uzņēmējus ar cilvēktiesību rūpības pienākumu (human rights due diligence), bet arī dalīties pozitīvos piemēros, kā cilvēktiesību ievērošana darba ikdienā var uzlabot darbinieku labsajūtu un līdz ar to arī efektivitāti un lojalitāti.
Cilvēktiesību rūpības pienākums ir valsts iestāžu un uzņēmumu pienākumus attiecībā uz cilvēktiesībām – identificēt cilvēktiesību riskus, kā arī novērst vai mazināt uzņēmumu negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām. Drīz gaidāmā ES direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju noteiks vairākiem lielajiem uzņēmumiem obligātu prasību īstenot rūpības pienākumu attiecībā uz cilvēktiesībām un vidi.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Mārtiņš Birģelis uzskata, ka tikai ar cilvēktiesībām saderīga uzņēmējdarbība ir ilgtspējīga uzņēmējdarbība. Ievadrunā viņš pastāstīja, ka nozare “uzņēmējdarbība un cilvēktiesības” radās, lai kontrolētu to, kā uzņēmumi dažādos veidos ietekmē ne vien darbinieku, bet arī patērētāju tiesības, un kā mazināt iespējamu negatīvo ietekmi. Viņš arī norāda, ka 2011. gadā pieņemtie ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi ir būtisks pagrieziena punkts šajā jomā.
Viņš arī minēja piemērus cilvēktiesību pārkāpumiem Latvija uzņēmumos un uzsvēra:
“Uzņēmumi bieži vien kontrolē piekļuvi noteiktiem resursiem, kas ir svarīgi cilvēktiesību īstenošanai: mājoklim, finansēm, zemei vai videi kopumā. Ņemot vērā uzņēmumu politisko ietekmi, lieli uzņēmumi var ietekmēt arī lēmumu pieņēmējus sev labvēlīgā veidā, veicinot sev labvēlīgas politikas īstenošanu, kas ne vienmēr ir saskanīgas ar cilvēktiesību interesēm. Uzņēmumiem ir arī spēja pašiem tieši ietekmēt cilvēku un sabiedrības noskaņojumu, viedokli, un virzīt to tādā virzienā, kas ir labvēlīgs uzņēmumiem, bet ne vienmēr pašiem cilvēkiem.”
SCHWENK Latvija Vides un juridiskā direktore, valdes locekle Evita Goša dalījās ar pozitīvas prakses piemēriem, kā šie principi tiek ievēroti viņas pārstāvētajā uzņēmumā, un kā tas ietekmē darba vidi, attiecības kolektīvā un darbinieku piederības sajūtu uzņēmumam. Ar iedvesmojošu uzrunu uzstājās arī Dānijas Cilvēktiesību institūta vadošā padomniece Gabriela Hollija (Gabrielle Holly) un Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesors, Slovēnijas Nova Univerza Konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību profesors Dr. Jernejs Letnars Černičs (Jernej Letnar Černič). Dr. Černičs stāstīja, kā šādi noteikumi, uzņēmējdarbības un cilvēktiesību standarti rada cilvēktiesību ievērošanas kultūru uzņēmumos un uzņēmējdarbības centrā izvirza cilvēkus.
Tiesībsarga biroja juridiskā padomniece Alise Artamonova ieskicēja, uz kādiem uzņēmumiem varētu attiekties jaunais regulējums. Noteiktumi pašreizējā redakcijā būtu aktuāli apmēram vienam procentam Latvijā reģistrēto uzņēmumu. Lielā mērā tieši Tiesībsarga biroja nopelns ir arī tas, ka šie ANO pamatprincipi šobrīd Latvijā ir pieejami latviešu valodā. Pateicoties darbinieku aktivitātei, ir pieņemti attiecīgie termini, kas ļauj vienotā terminoloģijā veidot dialogu gan ar pilsonisko sabiedrību, gan ar uzņēmējiem, gan ar valsts iestāžu pārstāvjiem un lēmumu pieņēmējiem.
Konferencē arī tika skaidrots: ar ko atšķiras valsts pienākums aizsargāt cilvēktiesības un uzņēmumu pienākums tās ievērot; kas ir cilvēktiesību rūpības pienākums, un kā tas īstenojams uzņēmumā; un ko praktiski darīt iesaka ārvalstu eksperti.
Īstenojot cilvēktiesības par piekļuvi publiskai informācijai, konferences saturs bija pieejams plašam sabiedrības lokam. Bija nodrošināta iespēja to vērot attālināti tiešsaistē vai klātienē vietā, kas ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Bija arī nodrošināts tulkojums angļu un latviešu valodā, kā arī surdotulkojums. Izmantojot “Tilde” izstrādāto rīku “Transcribe” reāllaikā tika nodrošināta arī konferences uzrunu transkripcija latviešu valodā.
Konferenci no Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja puses koordinēja mūsu kolēģis Jānis Atslens.
Uzziņai
Drīz gaidāmā ES direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju noteiks vairākiem lielajiem uzņēmumiem obligātu prasību īstenot rūpības pienākumu attiecībā uz cilvēktiesībām un vidi. Turklāt prasība ziņot par uzņēmumā īstenotajiem rūpības pienākuma procesiem ir paredzēta arī Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvā.
Cilvēktiesību rūpības pienākums ir ANO Pamatprincipos un OECD Vadlīnijās skaidrots nepārtraukts process. Tā īstenošana ļauj uzņēmumiem identificēt, novērst, mazināt un atskaitīties par to, kā tie risina savu negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām.
Konferences video ieraksti pieejami šeit.
