21. janvārī izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde iepazīšanās vizītē tikās ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktori Nīnu Hvidu Ēnevoldsenu (Nina Hvid Enevoldsen). Balstoties uz gadu desmitiem ilgo Latvijas un Ziemeļvalstu Ministru padomes sadarbību, tikšanās laikā tika pārrunātas vienojošās prioritātes 2026. gadam un iespējas spēcināt sadarbību izglītības un zinātnes jomā.
Virkne izaicinājumu, kas ietekmē ikdienas dzīvi – uzticēšanās demokrātiskajiem procesiem, sabiedrības noturība, straujās digitālās pārmaiņas un jauniešu iesaiste – ir risināmi, izmantojot izglītību. Tāpēc ciešāka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība var sniegt praktisku ieguvumu Latvijai, tostarp pilnveidojot pilsoniskās izglītības pieeju, stiprinot pieredzes apmaiņu un paplašinot iespējas skolām, pedagogiem un jauniešiem.
Viens no galvenajiem sarunas tematiem bija Signālvēlēšanas – iniciatīva, ko Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā īsteno kopā ar Eiropas Kustību Latvijā, Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Jaunatnes padomi. Puses uzsvēra nepieciešamību paplašināt šo iniciatīvu un sniegt mērķtiecīgu atbalstu skolām un pedagogiem, lai konstruktīvi stiprinātu jauniešu izpratni par pilsonisko un politisko līdzdalību. Nākamais Signālvēlēšanu posms tiks prezentēts 28. janvārī, sniedzot arī plašāku informāciju par plānotajiem atbalsta pasākumiem pedagogiem. Pasākumā aicināti piedalīties plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Tikšanās laikā tika pārrunātas arī jaunas sadarbības iespējas, tostarp mākslīgā intelekta atbildīga izmantošana izglītībā un skandināvu valodu apguve skolās, paplašinot līdzšinējo otrās svešvalodas mācību priekšmetu klāstu. Pozitīvi tika novērtēti arī Nordplus programmas jaunākie rezultāti, kas liecina, ka pieaug Latvijas institūciju interese par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību izglītības jomā. Turklāt Latvijas organizācijas un izglītības iestādes ir ne vien aktīvi projektu partneri, bet arvien biežāk uzņemas arī koordinatoru lomu, sekmējot inovāciju attīstību, valodu apguvi un mobilitāti.
Raugoties nākotnē, ministre ierosināja veidot oficiālu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) sadarbību izglītības un zinātnes jomā, kā arī pauda atbalstu iespējamai līdzdalības paplašināšanai tādās programmās kā “Norden 0–30”, kas varētu pavērt jaunus sadarbības un pieredzes apmaiņas ceļus jauniešiem visā reģionā. Savukārt direktore atzinīgi novērtēja Latvijas ieceri veidot strukturētāku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, kas nākotnē varētu ļaut īstenot apjomīgākus projektus un ilgtermiņa iniciatīvas ar noturīgu ietekmi.
Turpmākie soļi – Signālvēlēšanu jaunā posma izsludināšana plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem 28. janvārī, pedagogu apmācību koordinēšana un sarunu turpināšana par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības stiprināšanu izglītības un zinātnes jomā.
Foto: LR Izglītības un zinātnes ministrija
