Viedtālruņi mūsdienās kļuvuši par neaizstājamu saziņas, mācību un izklaides rīku, tomēr to plašā izplatība un lietošanas biežums rada bažas ne vien atbildīgiem vecākiem, bet arī valsts politikas veidotājiem. Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, kur viedtālruni ikdienā lieto lielākā daļa jauniešu, ir aktualizēti vairāki ar digitālo tehnoloģiju attīstību saistīti izaicinājumi.
Jauno saziņas rīku arvien biežāk kritizē par iespējamu nevēlamo ietekmi uz sekmēm mācībās, fizisko un garīgo veselību un vispārējo labklājības līmeni. Saasinoties diskusijām par viedtālruņu un sociālo plašsaziņas līdzekļu lomu jauniešu dzīvē, valstis viena pēc otras meklē efektīvus veidus, kā līdzsvarot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un riskus. Šajā rakstā apkopota dažādu valstu pieredze, izmēģinot pasākumus un mācoties no citu valstu veikuma.
Mūsdienu digitālajā pasaulē viedtālrunis kļuvis par ikdienā nepieciešamu rīku, kas nodrošina tūlītēju piekļuvi informācijai, uzlabo saziņu un rada jaunas mācību iespējas. Tomēr šīs priekšrocības iet rokrokā ar virkni izaicinājumu, par kuru ietekmi ilgtermiņā var tikai nojaust. Visbiežākās sūdzības par viedtālruņu nelabvēlīgo ietekmi uz jauniešu dzīvi saistītas ar uzmanības novēršanu mācību laikā, ar miega traucējumiem un trauksmes sajūtas pastiprināšanu. Kopš jaunieši vairāk laika pavada, veroties viedtālruņu un datoru ekrānos, daudzās valstīs ir pasliktinājušies lasītprasmes rādītāji. Saskaņā ar šā gada OECD ziņojumu lielākā daļa piecpadsmitgadīgo skolēnu atzīst, ka viedtālruņu lietošana mācību stundās novērš uzmanību un traucē mācībām. Turklāt jaunākajā PISA ziņojumā konstatēts, ka, salīdzinot ar 2018. gadu, visās Ziemeļvalstīs lasītprasme un vidējie rezultāti matemātikā ir ievērojami pasliktinājušies. Vidējie rezultāti dabaszinātnēs nav būtiski pasliktinājušies, taču nav arī uzlabojušies. OECD Izglītības un prasmju direktorāta vadītājs Anderss Šleihers (Anders Schleicher) sekmju pasliktināšanos galvenokārt saista ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un viedtālruņu augošo popularitāti.
Atteikties no viedtālruņiem var nebūt vienkārši, jo dažādas platformas izmanto algoritmus, kas stimulē smadzeņu darbību, radot tūlītēja gandarījuma sajūtu, kas savukārt var veidot atkarību. Ar laiku nodarbes, kas momentāni nepaaugstina dopamīna līmeni, piemēram, grāmatas lasīšana vai vieglas fiziskās aktivitātes, var šķist mazāk pievilcīgas.
Pētījumi liecina, ka pārmērīgas viedtālruņu lietošanas ietekmē var pasliktināties ne tikai skolēnu sekmes, bet arī garīgās un fiziskās veselības stāvoklis; maziem bērniem mēdz straujāk attīstīties tuvredzība. Jauniešiem, jo īpaši meitenēm, arvien biežāk konstatēts paaugstināts emocionālās trauksmes līmenis un pazemināts pašvērtējums, ko mēdz saistīt ar sociālo plašsaziņas līdzekļu lietošanu. Lielākais izaicinājums izrādījies spēja jauniešiem sevi ierobežot un atturēties no tālruņa lietošanas neilgi pirms gulētiešanas. Amerikāņu sociālais psihologs un profesors Džonatans Haids (Jonathan Haidt) nākamo paaudzi dēvē par trauksmaino paaudzi (angliski – anxious generation), aktualizējot topošo līderu emocionālo labklājību.
Dažviet pasaulē tiek meklēts valsts mēroga risinājums, piemēram, ierobežojot viedtālruņu lietošanu mācību laikā, lai skolēni spētu labāk koncentrēties. Ar skolotāja atļauju viedtālruņus varētu izmantot mācību vajadzībām, nodrošinot uzraudzību un nosakot stingrus ierobežojumus. 2024. gadā šim priekšlikumam ir daudz atbalstītāju, un tas jau ir ieviests daudzviet Ziemeļvalstīs un arī Baltijas valstīs. Skolās, kur jaunie noteikumi jau stājušies spēkā, konstatēti strauji uzlabojumi – skolēni stundu laikā spēj labāk koncentrēties, starpbrīžos viņi vairāk sarunājas ar skolas biedriem, un novēroti uzlabojumi radošās nodarbēs.
Dānijā, Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā pieņemtas valsts vadlīnijas, kurās ieteikts bērniem līdz divu gadu vecumam nelietot ierīcēs, kas paredz ilgstošu skatīšanos ekrānā. Norvēģijā noteikti stingrāki ierobežojumi, iesakot bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem ierīces ar ekrānu lietot ne ilgāk kā vienu stundu dienā. Somijā vienas stundas ierobežojums noteikts bērniem vecumā no 2 līdz 5 gadiem.
Tiek izvērtēti arī priekšlikumi noteikta vecuma jauniešiem aizliegt lietot viedtālruni un datoru. Šādu soli jau spēris Austrālijas parlaments, aizliedzot sociālos plašsaziņas portālus lietot jauniešiem, kas jaunāki par 16 gadiem. Dānijas bērnu interešu aizstāvības organizācija “Bērnība bez viedtālruņiem” (dāņu valodā – Smartphonefri Barndom) ierosina atļaut viedtālruņus lietot ne agrāk par 14 gadiem, bet sociālos plašsaziņas līdzekļus – no 16 gadu vecuma, ar obligātu personas identitātes pārbaudi. Organizācijas pārstāvji uzsver arī vecāku lomu, lai bērniem noteiktie ierobežojumi tiktu ievēroti. Šādi ierobežojumi Ziemeļvalstīs ir nebijuši, tomēr ir mudinājuši arī citas valstis meklēt līdzīgus risinājumus.
Aizliegumu pretinieki apšauba to efektivitāti. Orhūsas Universitātes mediju pētnieks Jespers Tekke (Jesper Tække) ierosinājumu skolās aizliegt lietot mobilos tālruņus uzskata par populistisku retoriku un apšauba tā efektivitāti. Tā vietā viņš ierosina uzlabot jauniešu digitālās prasmes un mācīt kritisko domāšanu. Savukārt Islandes Universitātes Pedagoģijas fakultātes docents Kristjans Ketils Stefansons (Kristján Ketill Stefánsson) uzskata, ka panākumu atslēga ir mērenība. Viņš aicina pilnīga aizlieguma vietā noteikt tā dēvētās brīvdienas no viedtālruņa.
Viedtālruņu lietošanas aizliegumam ir vēl kāda ēnas puse. Ierobežojot bērnu iespējas sazināties ar draugiem vai vecākiem var palielināt sociālo atstumtību. Ja viedtālruni aizliegts izmantot bērnam, kura draugi to turpina lietot, viņu starpā iespējama atsvešināšanās. Ierobežojumu atbalstītāji gan uzsver, ka sociālās normas var mainīt, ja jauno ieradumu piekopj gan skolā, gan mājās.
Viens no priekšlikumiem ir aizliegt sociālo plašsaziņas līdzekļu, nevis viedtālruņu lietošanu. Haids apgalvo, ka kopš sociālo plašsaziņas līdzekļu straujās izplatīšanās 2012. gadā jauniešu garīgās veselības stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies, palielinoties trauksmes un depresijas gadījumu skaitam jauniešu vidū. Oksfordas profesors Pīters Przibilskis (Peter Przybylski) šim apgalvojumam piekrīt tikai daļēji. Viņš atzīst sakarību starp sociālo plašsaziņas līdzekļu lietošanu un garīgās veselības traucējumiem, taču uzskata, ka sociālie plašsaziņas līdzekļi tikai pastiprina jau esošu problēmu, jo tos biežāk lieto tie, kuri mēdz izjust trauksmi vai nomāktību.
Vēl viens pretarguments ir cilvēka izvēles tiesību ierobežojums, kam var būt neparedzamas sekas. Par to rosina aizdomāties Dienvidkorejā atceltais aizliegums bērniem naktī spēlēt tiešsaistes spēles. Tas nedeva gaidītos rezultātus, liekot apšaubīt vispārēju aizliegumu efektivitāti. Šis gadījums liecina, ka var būt sarežģīti noteikt šādus valsts mēroga ierobežojumus, tāpēc var būt nepieciešams mērķētāks un pielāgojams risinājums, lai neierobežotu cilvēku izvēles brīvību.
Nav zināms, kā attīstīsies viedtālruņu un sociālo plašsaziņas līdzekļu lietošanas paradumi, un pašlaik vairāk jautājumu nekā atbilžu ir gan bērnu vecākiem, gan skolotājiem, gan likumdevējiem. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) uzsver, ka nepieciešama Eiropas mērogā saskaņota pieeja, taču līdz 2024. gada nogalei vienots risinājums nav panākts.
Lai gan viedtālruņi daudziem ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, šo ierīču lietošanas iespējamā ietekme rosina pret tiem attiekties atbildīgi. Digitālās tehnoloģijas paver plašas iespējas izglītības un sabiedrības informētības jomā, taču arvien vairāk cilvēku uzskata, ka tās var kaitēt jauniešiem, ja ierīces izmanto vecumam neatbilstošā veidā un bez pieaugušo uzraudzības. Kā norāda Haids, iespējams, kādreiz atskatīsimies uz šo laiku un redzēt bērnu ar viedtālruni rokās šķitīs tikpat satraucoši, kā kādreiz bija redzēt bērnu ar cigareti, tādējādi velkot paralēles starp abu atkarību izraisošo ietekmi un iespējami nelabvēlīgām sekām.
Diskusijas par viedtālruņiem, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem un laiku, kas pavadīts, veroties ekrānā, ir tikai sākušās. Ziemeļvalstīs un citur teju ik nedēļu tiek publicēti jauni atklājumi, pētījumi un secinājumi un iesniegti jauni priekšlikumi, tāpēc šis raksts uzskatāms kā pašreizējās situācijas atspoguļojums, aicinot vērot notikumu attīstības gaitu.
