2005. gada 1. janvārī Igaunija, Latvija un Lietuva kļuva par Ziemeļvalstu Investīciju bankas (NIB) kļuva par līdzvērtīgiem partneriem tās dibinātājvalstīm – Dānijai, Islandei, Norvēģijai, Somijai un Zviedrijai. Tas bija zīmīgs pagrieziena punkts ne vien Latvijas attīstībā, bet arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībai plašākā kontekstā.
Sarunas par Baltijas valstu iespējamu pievienošanos NIB sākās pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, kad Baltijas valstīs tika apzināti pirmie investīciju projekti. Tolaik Baltijas valstis tika uzskatītas par attīstītākajām republikām Padomju Savienībā, neskatoties uz vairākiem tobrīd aktuāliem izaicinājumiem, piemēram, rūpniecības nozares radīto piesārņojumu, vāju kritisko infrastruktūru un neefektīvu mājokļu apkures sistēmu. Lai gan valstī valdīja liela nenoteiktība, iedzīvotāji atbalstīja tuvināšanos Ziemeļvalstu vērtībām un finanšu pārvaldes modelim.
Ziemeļvalstis bija ļoti atvērtas sadarbībai ar Baltijas valstīm, uzskatot jauno neatkarīgo valstu uzplaukumu par izdevīgu visam reģionam. NIB 1992. gadā pievienojās Baltijas investīciju programmai (BIP), kuras pamatā ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu deklarācija. Tās nolūks bija apmācīt finanšu nozares darbiniekus un sniegt praktisku palīdzību jaunizveidoto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investīciju banku vadībai un kredītu speciālistiem. Viens no uzdevumiem bija sekmēt privātuzņēmumu dibināšanu kā alternatīvu novājinātiem valsts uzņēmumiem un atjaunot tirdzniecību un ekonomiskās attiecības ar Ziemeļvalstīm.
2003. gada jūnijā Baltijas valstis saņēma Ziemeļvalstu premjerministru oficiālu uzaicinājumu kļūt par NIB partnervalsti, un jau 2005. gadā process bija pabeigts. Kopš tā laika Latvija, Lietuva un Igaunija ir kļuvušas par modernām demokrātiskām valstīm un IKP uz vienu iedzīvotāju ir trīskāršojies. Pēc pievienošanās Rietumu tirgiem ārvalstu tiešās investīcijas strauji pieauga, un tā rezultātā dzīves līmenis ievērojami paaugstinājās. Bankas finansiālais atbalsts Latvijai bijis nenovērtējams vairākos grūtos brīžos, piemēram, pasaules finanšu krīzes laikā 2009. gadā un COVID-19 pandēmijas laikā, kad Latvijai tika piešķirts aizdevums 500 miljonu eiro apmērā.
20 gadu laikā ar NIB atbalstu aptuveni 1,5 miljardu eiro apmērā Latvijā īstenoti vairāk nekā 120 projektu. 2023. gadā tika atvērta bankas pārstāvniecība Rīgā, tādējādi apliecinot Ziemeļvalstu partneru nodomu stiprināt sadarbību ar Baltijas valstīm. Pēdējos gados NIB Latvijā ir finansējis infrastruktūras, enerģētikas un transporta projektus, galvenokārt atbalstot valsts sektora uzņēmumus.
Atskatoties uz ilgstošo sadarbību, Ziemeļvalstu Investīciju bankas prezidents un izpilddirektors Andrē Kjusveks (André Küüsvek) norādīja, ka bankas prioritāte joprojām ir reģionālās noturības un drošības stiprināšana. Nemainīgi aktuālas ir arī rūpes par dabu un efektīva resursu izmantošana, tāpēc ilgtspējīgi un dabai labvēlīgi risinājumi ir būtisks kritērijs, izvērtējot atbalsta pieprasījumus. Viens šāda projekta piemērs ir Latvenergo saules enerģijas parku izveide ar kopējo jaudu vairāk nekā 300 MW un Daugavas hidroelektrostaciju atjaunošana. NIB piešķīra Latvenergo aizdevumu 230 miljonu eiro apmērā. Ar bankas atbalstu paredzēts arī modernizēt Latvijas elektroenerģijas sadales tīklu, drošības un energoefektivitātes nolūkā virszemes līnijas aizstājot ar pazemes līnijām. NIB finansējums piešķirts arī citiem vērienīgiem projektiem Latvijā: Rīgas Siltums tīkla infrastruktūras modernizācijai, Preses Nama kvartāla attīstībai un Ķekavas apvedceļa projektam.
Par NIB
NIB ir 1975. gadā dibināta starptautiska finanšu institūcija, kuras akcionāri ir astoņas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis: Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Tās mērķis ir izveidot pārticīgu un ilgtspējīgu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionu. Banka finansē privātos un publiskos projektus dalībvalstīs un citās valstīs. Vadošās reitingu aģentūras “Standard & Poor’s” un “Moody’s” piešķīra NIB augstāko iespējamo kredītreitingu AAA/Aaa.
Attēls: www.nib.int
