24. janvārī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā tikās Latvijas un Norvēģijas pārstāvji, lai pārrunātu Norvēģijas un EEZ grantu iespējas un pielietojumu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībai pētniecībā un šādas reģionālās sadarbības pievienoto vērtību.
Tikšanos ar uzrunu atklāja un vadīja NordForsk vadītājs Ānre Fleijens (Arne Flåøyen). NordForsk ir Latvijai nozīmīgs partneris kā Ziemeļvalstu Ministru padomes pakļautības iestāde, kas nodrošina finansējumu sadarbībai ar Ziemeļvalstīm pētniecībā. Latviju pārstāvēja vairāki Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta darbinieki, kā arī Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Universitātes pārstāvji. Piedalījās arī pētnieki un speciālisti no Pētniecības padomes Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, kā arī Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju darbinieki Baltijas valstīs.
Dalībnieki pārrunāja Baltijas valstu un Ziemeļvalstu pievienoto vērtību pētnieku sadarbības projektos. Tās pievienotā vērtība ir neatsverama un cita starpā palīdz nostiprināt priekštatu par Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm kā vienotu reģionu, kā arī uzlabot pieredzes un zināšanu apmaiņu starp pētniekiem un iestādēm plašākā – reģionālā – mērogā. Seminārā notika arī praktiskais darbs grupās, kur dalībnieki diskutēja par finansiālā atbalsta iespējām pētniecībā ne tikai no Norvēģijas, bet arī no dažādiem ES fondiem, kā arī par finansējumu administrējošo organizāciju efektivitāti, pētnieku izaicinājumiem katrā valstī un pētījumu lietderību.
Speciālisti pārrunāja arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības pētniecības jomā ietekmi uz sabiedrību kopumā, reģionālās sadarbības stratēģisko pamatojumu un reālo pienesumu sabiedrībai. NordForsk semināra rezultātus apkopos ziņojumā, ko izmantot valsts un starptautiska mēroga partneru sarunās par iespējamo sadarbību pētniecībā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.
Savā pieredzē par dalību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pētniecības projektā dalījās Latvijas Universitātes asociētā profesore Inta Mieriņa. Igaunijas Pētniecības padomes pārstāve stāstīja par reģionālo sadarbību no valsts finansētāju perspektīvas, un Norvēģijas Pētniecības padomes Vecākā pētniece Birgita Jākobsena (Birgit Jacobsen) stāstīja par EEZ un Norvēģijas grantiem un par pirmo reģionālo Baltijas pētniecības programmu.
Šī tikšanās notika, turpinot veiksmīgo starpvalstu sadarbību, kas nostiprināta ar 2012. gadā noslēgto vienošanos starp Izglītības un zinātnes ministriju un Ziemeļu Ministru padomi par sadarbību Latvijas zinātnes sistēmas attīstībā.
Galvenie secinājumi
Sadarbība pētniecības jomā starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm ar NordForsk līdzdalību var:
- uzlabot piekļuvi finansējumam un resursiem papildus valstu pētniecības iniciatīvām un ES iniciatīvām;
- uzlabot pētniecības kvalitāti un efektivitāti, kā arī pētījumu konkurētspēju un iespēju gūt panākumus ES konkursos;
- sniegt jaunu informāciju par iedzīvotājiem aktuāliem izaicinājumiem Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, kas var ietekmēt politikas veidošanu;
- sekmēt augsta līmeņa dialogu par pētniekiem un politika veidotājiem;
- uzlabot labās prakses un pieredzes apmaiņu pētniecības finansēšanas jomā;
- stiprināt saikni starp pētniecību un inovācijām, sadarbības iesaisti dažādās jomās;
- mazināt administratīvo slogu un samazināt izmaksas pētniecības jomā;
- uzlabot mobilitāti, zināšanu apmaiņu, kas īpaši svarīga jaunajiem pētniekiem;
- uzlabot zināšanu un pieredzes apmaiņu un starptautisko sadarbību politiskās nestabilitātes un finansiāli neskaidrā laikā;
- stiprināt sadarbību starp Baltijas valstīm.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu iedzīvotāji ir līdzīgi personības iezīmju un dzīvesveida ziņā. Arī sabiedriskās struktūras ir līdzīgas. Atrašanās vietas dēļ arī klimatiskie apstākļi šajās valstīs būtiski neatšķiras. Tas viss atvieglo Latvijas sadarbību ar Ziemeļvalstīm salīdzinājumā ar Dienvideiropas valstīm. Latvijas prioritāte ir drošība, kiberdrošība un kritiskā infrastruktūra. Kiberdrošība saistās arī ar mākslīgā intelekta straujo attīstību. Tehnoloģiju jomā attīstības līmenis Baltijas valstīs ir ļoti augsts, un sadarbībai ar Ziemeļvalstīm ir milzīgs potenciāls, arī pretendējot uz finansējumu mākslīgā intelekta pētījumiem.
Kopš NordForsk dibināšanas 2005. gadā tās galvenie partneri ir pētniecības padomes partnervalstīs, universitātes un citas vadošās pētniecības finansēšanas un administrēšanas iestādes. Plašais darbības un partneru loks palīdz NordForsk pie viena sarunu galda sakopot dažādu valstu pētnieku grupas, lai rastu veidus, kā uzlabot pētniecības kvalitāti un padarīt Ziemeļvalstis par pētniecības un inovāciju centru.
Par organizāciju NordForsk un tās administrētajiem grantiem vairāk šeit: https://www.nordforsk.org/
