Kādas ir labākās stratēģijas mazapdzīvoto reģionu attīstībai?
Kas ir ilgtspējīga nākotnes pilsēta?
Kā pilnvērtīgi izmantot finansējumu lauku reģionu attīstībai?
Vai Latvijas attīstības stratēģijā ir iekļauts pietiekami daudz ilgtspējas aspektu?
Kas tiek darīts, lai nodrošinātu Baltijas valstu vides noturību klimata pārmaiņu apstākļos?
Vai pieejama mājokļa atbalsta mehānismi Latvijā ir efektīvi?
Kādas ir atjaunojamās enerģijas ieceres un izaicinājumi Latvijā?
Šie ir tikai daži valstiski svarīgi jautājumi, kas tika pārrunāti Nordregio – vadošās Ziemeļvalstu pētniecības iestādes reģionālās attīstības, politikas un plānošanas jomā – vizītes laikā Rīgā no 31. augusta līdz 1. septembrim.
Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, kas ir nozīmīgs tilts starp Ziemeļvalstu un Latvijas institūcijām, organizēja tikšanos, pulcējot vietējos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts vides dienesta, Rīgas domes Mājokļu departamenta un Rīgas enerģētikas aģentūras ekspertus.
Latvijai cieša sadarbība ar Nordregio ir vērtīga vairāku iemeslu dēļ. No valsts pārvaldes viedokļa tā ir iespēja izzināt pārbaudītas stratēģijas reģionālās attīstības un iegūt vērtīgas pieredzē balstītas zināšanas. Tās ļauj Latvijas iestāžu speciālistiem pieņemt labāk informētus un tālredzīgus politiskus lēmumus. Nordregio ir piedalījies vairākos projektos Latvijā un citās Baltijas valstīs, piemēram, bioekonomikas un urbānās lauksaimniecības jomā.
Latvijai un Ziemeļvalstu reģiona ir daudz kā kopīga – gan ģeogrāfiskā atrašanās vieta, gan dažādi demogrāfiskie aspekti. Kopīgi izaicinājumi, piemēram, mazapdzīvoti lauku reģioni un sociālie jautājumi, padara Ziemeļvalstis par nenovērtējamu atskaites punktu Latvijai. Tāpēc apmaiņa ar Latvijai pielāgotiem risinājumiem un zināšanām var sniegt būtisku ieguldījumu valsts attīstības mērķu sasniegšanā.
