16. oktobrī, ikgadējo Ziemeļvalstu dienu ietvaros Daugavpils teātrī notika pirmizrāde iestudējumam “Kaids nūteikti atīs” (“Kāds noteikti atnāks”) Oļega Šapošņikova režijā. Pirmizrādi apmeklēja arī Norvēģijas vēstniece Ine Merenga (Ine Måreng) un Det Norske Teatret un Starptautiskā Fosse festivāla pārstāve Siri Lekholma Ramberga (Siri Løkholm Ramberg).
Pēc Ziemeļvalstu Ministru padomes Latvijā direktora Stefana Eriksona ierosinājuma iestudēto uzvedumu par oriģinālu redzējumu un daudzslāņainu interpretāciju slavēja ne vien vietējie skatītāji, bet arī viesi no Norvēģijas, kas lugu skatīja klātienē un jau bija pazīstami ar norvēģu dramaturga, Nobela prēmijas laureāta Juna Foses (Jon Fosse) daiļradi. Oļega Šapošņikova režijā šis darbs ir drosmīgs papildinājums Daugavpils teātra repertuāram latgaliešu valodā, bagātinot ierasto komēdiju un bērnu iestudējumu programmu ar filosofisku trilleri. Šis uzvedums apliecina, ka režisors O. Šapošņikovs spēj daudz vairāk nekā jebko, ko līdz šim ir radījis.
Stāsta galvenie varoņi ir pāris, kas iegādājies vecu māju nomaļā vietā pie jūras un pirmo reizi ierodas to apskatīt. Mājoklis iecerēts kā vieta, kur būt vieniem kopā. Izrādē ilustrēta gan tēlu iekšējā cīņa katram sevī, sastopoties ar neatrisinātām pagātnes rētām, gan greizsirdība un citas sajūtas, ko varam piedzīvot mijiedarbībā ar citiem. Izrādē spriedzes kāpināšanai izmantoti gan verbāli, gan skaņas, gan vizuāli elementi. Atraujoties no līdzpārdzīvojuma, skatītājam kādā brīdī var rasties jautājums, cik reizes jau ir izskanējušas frāzes “vieni kopā, vieni viens otrā” un “kāds noteikti atnāks”. Taču skaits nojūk, atskārstot, ka nemanot esi atkal ievilkts stāsta virpulī. Atkārtojumi rada pulsāciju, vibrāciju, meistarīgi kāpinot spriedzi, kas klātesošajiem liek aizturēt elpu un visu izrādi notur uz krēsla dzegas.
Foses lakoniskie dialogi rada maldīgu sajūtu, ka izrādē gandrīz nekas nenotiek; vismaz nekas tāds, ko nevarētu paredzēt pāris minūtes pēc pāra ierašanās jaunajā mājoklī. Taču O. Šapošņikovs izrādes lakonismu ir pārvērtis daudzslāņainā performancē, kas rada spilgtu līdzpārdzīvojumu. Atsevišķu stāstu veido katrs no pāriem, kas ir viens un tas pāris. Arī katrs dialogs, kuru meistarīgā krustošanās izceļ šo lugas interpretāciju starp līdzšinējiem uzvedumiem. Arī deja, mūzika un vizualizācijas ir vērtības katra pati par sevi, taču kā ansamblis pastiprina kopējo iespaidu un padziļina stāstījumu.
Fose raksta jaunnorvēģu valodā, kuru izplatības ziņā var salīdzināt ar latgaliešu valodu. Autoram raksturīgs neveikls humors un dramatiskas pauzes. Viņš raksta vienkāršā, piezemētā valodā, bez pieturzīmēm, izmantojot tikai rindas atstarpes. Šāds neierastums režisoram paver plašas iespējas radošam lidojumam. Pats autors ir sacījis, ka viņa lugām nāk par labu, kad varoņu emocijas ir cieši aizvērtas ar vāku un zem tā vārās. Luga “Kāds noteikti atnāks” tam ir teicams piemērs.
“Uzsākot darbu pie “Kāds noteikti atnāks” (“Kaids nūteikti atīs”), es biju apburts ar šī teksta maģiju. Foses lugu teksti ir ļoti īpatnēji, tā nav parasta proza vai dzeja. Manuprāt, viņa teksts uz cilvēku iedarbojas kā buramvārdi, aizvedot īpašā sajūtu pasaulē, savukārt pats saturs ir dziļi filozofisks un dažādiem simboliem pārpildīts. Luga pieļauj vairākas interpretācijas, savukārt mums šī teksta simboliku izdevās interpretēt, izmantojot Zigmunda Freida un Karla Gustava Junga teorijas. Manuprāt, ar šī darba palīdzību var daudz ko saprast par autora domām par cilvēka psihes sarežģīto funkcionēšanu un par tām psihes daļām, kuras ir slēptas no mūsu apziņas.
Izrāde nevēsta tikai par vīrieša un sievietes savstarpējām attiecībām, par pateiktā, noklusētā vai klusumā izkliegtā nozīmi, tā likusi mums aizdomāties arī par cilvēka saskarsmi ar apkārtējo pasauli, par bailēm no nezināmā un neizbēgamām pārmaiņām. Taču katrs skatītājs var piemeklēt savas atslēgas un tajā saskatīt kaut ko citu – tā arī ir viena no lielākajām Foses lugas vērtībām.”
– Režisors Oļegs Šapošņikovs
Foses pirmā luga “Kāds noteikti atnāks” (oriģinālvalodā – “Nokon kjem til å kome”) tapusi 1992. gadā. Pirmo reizi tā iestudēta tikai 1996. gadā Norvēģijā un vēlāk – Parīzē 1999. gadā, un kopš tā brīža iestudēta vairāk nekā citi viņa darbi. Viņš ir sarakstījis vairāk nekā septiņdesmit romānu, dzejoļu, bērnu grāmatu, eseju un lugu, kas tulkotas vairāk nekā piecdesmit valodās. Juns Fose ir visbiežāk iestudētais norvēģu dramaturgs pēc Henrika Ibsena un viens no visvairāk iestudētajiem mūsdienu dramaturgiem pasaulē.
Viņa minimālistiskās un dziļi introspektīvās lugas, kuru valoda nereti līdzinās liriskai prozai vai dzejai, tiek uzskatītas par mūsdienīgu 19. gadsimta Henrika Ibsena dramatiskās tradīcijas turpinājumu. Foses darbus raksturo postmodernisma un avangarda literatūras iezīmes – minimālisms, lirisms un netradicionāla sintakses izmantošana. 2023. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija literatūrā par novatoriskām lugām un prozu, kas spēj izteikt nepasakāmo.
“Kāds noteikti atnāks” pirmizrāde notika ikgadējo Ziemeļvalstu dienas ietvaros. Šīs dienas katru gadu norisinās citā Latvijas pilsētā; šogad – Daugavpilī. Tradicionāli Ziemeļvalstu dienu centrālais notikums ir Ziemeļvalstu vēstnieku un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktora vizīte un tikšanās ar pašvaldības un skolu pārstāvjiem. Visu oktobri pilsētā notika dažādi tematiski pasākumi – izstādes, kino, semināri, darbnīcas, koncerts un arī šis teātra uzvedums. Izrāde tapusi sadarbībā ar Norvēģijas Karalistes vēstniecību Latvijā, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā un Valodu māju un iestudēta saskaņā ar “Colombine Teaterförlag” licenci.
Nākamais seanss 13. decembrī. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzē”: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/145728
Režisors: Oļegs Šapošņikovs
Tulkotāja: Jūlija Tumanovska
Kustību konsultante: Irina Bogeruka
Oriģinālmūzikas autori: Jēkabs Nīmanis, Marks Šelutko
Skatuves telpas vizuālā noformējuma mākslinieki: Inga Bermaka, Anna Meldrāja, Sergejs Vasiļjevs, Gatis Timofejevs
Piedalās: Zanda Mankopa, Līga Ivanova, Marks Šelutko, Māris Korsiets, Ritvars Gailums, Egils Viļumovs, Miroslavs Blakunovs, Vanda Gibovska, Jevgeņijs Mihailovs
Foto: Džeina Saulīte, Daugavpils teātra arhīvs
Par izrādi plašsaziņas līdzekļos: LSM.lv, RUS.LSM.lv, Chayka.lv
