Šogad Latvijā tika īstenots pilotprojekts “Signālvēlēšanas” – izglītojoša iniciatīva, kuras nolūks bija iepazīstināt 16 un 17 gadus vecus jauniešus ar vēlēšanu procesu un dot iespēju balsot par tām pašām partijām, par kurām pašvaldību vēlēšanās balsoja pilngadīgie vēlētāji. Signālvēlēšanas noritēja tiešsaistē no 2025. gada 19. maija līdz 31. maijam tīmekļvietnē www.signalvelesanas.lv.
Signālvēlēšanas tika rīkotas tikai 15 pašvaldību, kuras tika noteiktas izlozes kārtībā. Visvairāk jauniešu nobalsoja Ludzas, Alūksnes, Balvu un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībās – gandrīz 30 % attiecīgā vecuma jauniešu. Zemākā aktivitāte bija Ķekavas, Tukuma un Saulkrastu novados, kā arī Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībās, kur nobalsojuši mazāk kā 10 % jauniešu. Kopumā piedalījās tikai 2000 jeb 8,52 % jauniešu.
Projekts tika īstenots trīs secīgās kārtās. Vispirms februārī un martā jaunieši gatavoja priekšlikumus partiju programmām, iekļaujot sev aktuālos jautājumus. Pēc tam aprīlī un maijā jauniešiem bija laiks analizēt partiju programmas un iepazīties ar izglītojošiem materiāliem par to, kā to darīt un kā izvēlēties savām vērtībām atbilstošākos kandidātus. Trešā kārta – balsošana.
Signālvēlēšanas notika sadarbībā ar mācību iestādēm, jauniešu organizācijām un pašvaldībām. Noslēdzoties projektam, partneri secināja, ka Signālvēlēšanu rezultātu un norisi ar savu attieksmi lielā mērā ietekmēja pieaugušie – pedagogi, skolu vadītāji, ierēdņi un amatpersonas, kas nebaidās no jauniešu balss un ir gatavi skaidrot politiskos procesus, tādējādi veidojot jaunu aktīvu un atbildīgu vēlētāju paaudzi. Projekta gaitā atklājās, ka diemžēl ne visās skolās un pašvaldībās bija radīti labvēlīgi apstākļi, tādējādi izgaismojot vājo demokrātijas kultūru.
Kā uzsver Signālvēlēšanu projekta vadītāja, Biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane:
“Signālvēlēšanu īstenošanas laikā dzirdējām dažādas frāzes, piemēram, “Demokrātija nav prioritāte pavasarī, matemātika tagad ir svarīgāka; Mēs negribam, lai jūs stāstāt par vēlēšanām, jo tā taču ir aģitācija; Mana balss taču neko nemaina u.c.” Šāda pieaugušo nostāja rodas no pašu nezināšanas, bezatbildības un nepietiekamas demokrātijas izpratnes. Būt aktīvam pilsonim demokrātijā ir mūsu pienākums, nevis viena no brīvā laika pavadīšanas iespējām. Skola ir vieta, kur jaunietis drošā vidē var mācīties demokrātiju, ne tikai dažu mācību stundu ietvaros gūt teorētiskas zināšanas. Signālvēlēšanu rezultāti apliecina akūtu nepieciešamību pēc stratēģiskas pilsoniskās kompetences stiprināšanas Latvijas skolās.”
Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Ēriksons vērš uzmanību, ka līdzdalība vēlēšanās mazinās un iedzīvotāju interese par politiku un demokrātiskiem procesiem sarūk arī Ziemeļvalstīs:
“Šis ir pārbaudījumu laiks demokrātiskai valsts pārvaldes sistēmai, un viens no tiem ir sarūkošā iedzīvotāju interese par dalību vēlēšanās. Risinājums tiek meklēts ne vien Baltijas valstīs, bet arī Ziemeļvalstīs. Nākotne ir jauniešu rokās, un demokrātijas pastāvēšana lielā mērā atkarīga no viņu iesaistes un uzticēšanās demokrātiskiem procesiem. Signālvēlēšanas izgaismoja vairākus ar jauniešu līdzdalību saistītus izaicinājumus un paralēles ar sabiedrības līdzdalības tendencēm kopumā, raisot virkni jautājumu. Kā vairot jauniešu uzticēšanos demokrātiskiem procesiem? Kā aktivizēt jauniešus? Kā uzlabot dialoga kultūru valstī? Ceru, ka šogad aizsāktais darbs turpināsies un ka gaidāmo Saeimas vēlēšanu laikā Signālvēlēšanas notiks visā Latvijā. Lai tas izdotos, arī turpmāk izšķirošs būs valsts un pašvaldības iestāžu un jauniešu nevalstisko organizāciju atbalsts.”
Signālvēlēšanu rezultāti 7. jūnijā tika analizēti projekta aktīvās fāzes noslēgumā – ekspertu diskusijā, kurā piedalījās Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, LU vadošā pētniece Žaneta Ozoliņa, starptautiska vēlēšanu analītiķe Inta Lase, politikas skolotāja un Signālvēlēšanu domnīcas moderatore Rīgā Marta Rībele, kā arī Kārlis Zikmanis, Signālvēlēšanu rīkotājs Jelgavas skolās. Sarunu vadīja Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.
Kārlis Zikmanis no Jelgavas, kurš organizēja balsošanu trīs pilsētas skolās, uzsvēra, ka jauniešiem trūkst pamatzināšanu politikas, valsts pārvaldes un pilsoniskās aktivitātes jomā. Viņš aicināja palīdzēt jauniešiem attīstīt kritisko domāšanu un spēju analizēt informāciju – iemaņas, kas nepieciešamas, lai spētu izdarīt izsvērtu izvēli vēlēšanās.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde norādīja uz dziļākiem problēmas aizmetņiem, sakot, ka Signālvēlēšanu iznākums ir tikai redzamā daļa. Viņasprāt, līdzdalība demokrātiskos procesos prasa sistemātisku darbu – skolām un izglītības nozarei kopumā ir jāsagatavo jaunietis ne tikai vēlēšanu dienai, bet dzīvei demokrātiskā valstī. Viņa uzsvēra nepieciešamību stiprināt dialogu starp jauniešiem un lēmumpieņēmējiem, pieminot Nacionālā jaunatnes dialoga potenciālu kā vienu no iespējamiem instrumentiem.
Projekta partneri ir vienisprātis, ka Signālvēlēšanas ir tikai viens posms plašākā līdzdalības ceļā. Tas ir būtisks solis, taču, lai jaunieši tuvākajā nākotnē spētu veidot nobriedušu, spēcīgu un pilsoniski aktīvu sabiedrību, vēl ir daudz darāmā, un jāiegulda liels darbs.
Pašvaldības, kas piedalījās Signālvēlēšanās
Alūksnes novada pašvaldība, Balvu novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, Jūrmalas valstpilsētas pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība, Saulkrastu novada pašvaldība, Tukuma novada pašvaldība. Signālvēlēšanas tika organizētas arī Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, Liepājas valstspilsētas pašvaldībā un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā. Pateicoties Jelgavas jauniešu aktivitātei, Signālvēlēšanas notika arī trīs Jelgavas skolās.
Signālvēlēšanu norise un rezultāti tika plaši atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos. Zemāk – ieskats dažos no tiem:
LSM: “Jauniešu izmēģinājuma vēlēšanās uzvar “Progresīvie””
LSM: “Signālvēlēšanās jaunieši aktīvāki Latgalē, mazāk aktīvi Rīgā”
LSM: “Izmēģinājuma vēlēšanu pirmajā nedēļā – zema jauniešu aktivitāte”
LTV3 ziņas: “Kā Latvijā pirmajās “Signālvēlēšanās” balsoja jaunieši?”
Apollo: “Signālvēlēšanās aktīvākie balsotāji Ludzas, Alūksnes un Balvu novadā”
Chayka: “В Латвии начались первые Сигнальные выборы”
Delfi: “Sākušās pirmās jauniešu Signālvēlēšanas”
Signālvēlēšanas īsteno biedrības Eiropas Kustība Latvijā un Latvijas Jaunatnes padome ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu. Signālvēlēšanas īstenotas pēc Ziemeļvalstu parauga.
