No 30. oktobra līdz 2. novembrim Norvēģijas galvaspilsētā Oslo norisinājās Ziemeļvalstu Padomes locekļu un Ziemeļvalstu premjerministru un parlamentāriešu ikgadējā sanāksme. Tā ir vērienīgākā šāda līmeņa tikšanās Ziemeļvalstīs, kas jau 75. gadu pēc kārtas piesaista plašu starptautisko uzmanību, jo iezīmē reģiona politisko un stratēģisko virzienu.
Šogad galvenais uzsvars tika likts uz trīs tēmām: drošības jautājumi, ilgtspējīga dzīvesveida jeb “zaļā kursa” paātrināšana un jauniešu aktīva līdzdalība demokrātiskos procesos. Ņemot vērā aktuālos izaicinājumus drošības jomā un Ziemeļvalstu dalību NATO, īpašā viesa statusā tika uzaicināts NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš atzinīgi novērtēja Ukrainas drosmīgo un apņēmīgo cīņu par savas valsts neatkarību, tomēr stingri uzsvēra nepieciešamību pēc augstas kvalitātes ieročiem, lai Ukrainas karaspēks varētu gūt vajadzīgo progresu šajā karā.
Sanāksme tika atklāta ar preses konferenci, kurā Ziemeļvalstu premjerministri iezīmēja reģionālās aktualitātes un atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Islandes premjerministre Katrīna Jakobsdotira (Katrín Jakobsdóttir) un Ālandu salu autonomās provinces valdības vadītāja Veronika Tērnroosa (Veronica Thörnroos) akcentēja nepieciešamību pēc mākslīgo intelektu kontrolējoša regulējuma un vienotas pieejas jauno tehnoloģiju attīstības un kiberdrošības jomā. Dānijas premjerministre Mete Frederiksena (Mette Frederiksen), Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons (Ulf Kristersson), Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre (Jonas Gahr Støre) runāja par Ziemeļvalstu drošību un par šī reģiona ietekmi un lomu pasaulē. Atkārtoti izskanēja arī pārliecība par Zviedrijas drīzu uzņemšanu NATO. Somijas premjerministrs Petteri Orpo (Petteri Orpo) uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu un nosodīja nežēlīgo karadarbību Tuvajos Austrumos. Grenlandes premjerministrs Mūte B. Egede (Múte B. Egede) vairākkārt uzsvēra Grenlandes nepietiekamu iesaisti reģionāla līmeņa lēmumu pieņemšanā un nerēķināšanos ar tai svarīgiem jautājumiem, piemēram, par mikroplastmasas piesārņojumu.
Šīs sanāksmes ietvaros, kā ierasts, dažādā lēmējvaras un izpildvaras pārstāvju sastāvā tika pārrunāti reģionā un globālā mērogā aktuāli jautājumi un kalti rīcības plāni turpmākām darbībām. Akcentējot ilgtspējas un klimata jautājumus, dalībnieki bijis vienisprātis par nepieciešamību aktīvāk rīkoties dabas aizsardzības jomā, lai sasniegtu Vīzijā 2030 definētos mērķus.
Lai aktualizētu trešo tematu – jauniešu iesaisti demokrātiskos procesos – jauniešu tematikai tika atvēlēta atsevišķa sanāksmes sadaļa. Jaunievēlētais Ziemeļvalstu Jaunatnes padomes priekšsēdētājs Anderss Hansens (Anders Hansen) no Dānijas akcentēja trīs prioritārās tēmas nākamajam gadam: ārpolitika, klimata jautājumi un jauniešu mobilitāte Ziemeļvalstīs.
Pasākuma ietvaros Oslo operā tika pasniegta ikgadējā Ziemeļvalstu Padomes balva par labāko projektu kādā no piecām jomām: literatūrā, kino, mūzikā, bērnu un jauniešu literatūrā un dabas inovācijās. Tā ir viena no prestižākajām balvām Ziemeļvalstu reģionā, kas ieguvusi arī lielu starptautisko atzinību. Literatūras balva ir vecākā no piecām – pirmo reizi to pasniedza 1962. gadā.
Balvu laureāti:
- Literatūra: Joanna Rubin Dranger par darbu “Ihågkom oss till liv”. Zviedrija.
- Kino: filma “Empire”. Dānija.
- Mūzika: dziedātāja Maija Kauhanen. Somija.
- Dabas inovācijas: uzņēmums “Renewcell”. Zviedrija.
- Bērnu un jauniešu literatūra: Rán Flygenring par bilžu grāmatu “Eldgos”. Islande.
Godinot laureātu panākumus, balvas pasniegšanas ceremonijā piedalījās arī Norvēģijas kroņprincis un kroņprincese, Ziemeļvalstu ministri un politiķi, kā arī nominēto jomu pārstāvji. Ziemeļvalstu Padomes balva sekmē Ziemeļvalstu reģiona kultūras atpazīstamību un palielina interesi par Ziemeļvalstu literatūru, valodu, kino, mūziku un ilgtspējīgiem risinājumiem. Katrs laureāts saņem balvu 300 000 Dānijas kronu vērtībā (apmēram 40 000 eiro).
Ziemeļvalstu padomes ikgadējai sanāksmei, kā ierasts varēja sekot līdzi tiešsaistē, un Latvijas plašsaziņas līdzekļos par to informēja Latvijas Televīzija un sabiedrisko mediju ziņu portāls LSM.lv.
Publikācijas:
- Stoltenbergs: Ja gribam mieru, nedrīkstam mazināt atbalstu Ukrainai: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.10.2023-stoltenbergs-ja-gribam-mieru-nedrikstam-mazinat-atbalstu-ukrainai.a529899/
- Ziemeļvalstis: Izraēlai konfliktā Gazā jāievēro starptautiskās tiesības: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-ziemelvalstis-izraelai-konflikta-gaza-jaievero-starptautiskas-tiesibas.a530237/
Nākamgad Ziemeļvalstu Ministru padomes prezidējošā valsts būs Zviedrija. Saskaņā ar Vīziju 2030 tā pieturas pie vienotās ieceres padarīt Ziemeļvalstis par ilgtspējīgāko un integrētāko reģionu pasaulē. Šā mērķa sasniegšanai izvirzītas trīs prioritātes: drošība, ilgtspēja un brīvība.
Vairāk par Ziemeļvalstu Ministru padomi: https://www.norden.org/en
