Riga TechGirls jaunākajā pētījumā “Digitālā iekļaušana nākotnes perspektīvu uzlabošanai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā” (angliski – “Transforming Futures Through Digital Inclusion in the Nordic-Baltic Region”) analizēti galvenie faktori, kas ietekmē izaugsmi, konkurētspēju un iekļaušanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.
Digitālā ekonomika Ziemeļvalstis un Baltijas valstis strauji attīstās un IKT nozare nostiprinās. Latvijā valdības izstrādātajā digitālās transformācijas plānā definētas trīs galvenās prioritātes:
- digitālo prasmju pilnveide visās iedzīvotāju grupās;
- jaunu digitālo produktu izstrāde;
- pieejamības uzlabošana valsts un pašvaldības pakalpojumiem tiešsaistē.
Divi būtiski izaicinājumi digitālās iekļaušanas uzlabošanai:
- pieaugošais pieprasījums pēc kvalificētiem IKT profesionāļiem;
- nodrošināt vienlīdzīgas iespējas apgūt pamata prasmes digitālajā jomā.
Ziemeļvalstis ir teicams paraugs digitālās iekļaušanas jomā, taču progress Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir samērā lēns. Eiropas Savienībā pastāv liela dzimumu nevienlīdzība IKT jomā – tikai 16 % no IKT profesionāļiem ir sievietes. Lai to risinātu, Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs notiek apmācības un tiek piedāvātas iespējas pārkvalificēties, iegūt papildu izglītību, iziet intensīvos kursus vai citas apmācības. Lai nodrošinātu šos pakalpojumus, ir izveidojies spēcīgs nevalstisko organizāciju un tehnoloģiju kopienu tīkls, kas palīdz sekmēt digitālo iekļaušanu, īpaši maz pārstāvētām iedzīvotāju grupām, piemēram, sievietēm.
Ilgtermiņa ietekmei ir būtiski izvērtēt, kuras iniciatīvas sniedz vislabākos rezultātus. Lai pielāgotu stratēģiju, nepieciešami dati. Izstrādājot pamatnostādnes digitālās iekļaušanas jomā, jāņem vērā pamatoti dati, turklāt attiecīgajiem tiesību aktiem jābūt mērogojamiem un noderīgiem gan indivīdiem, gan sabiedrībai kopumā. Tāpēc šī pētījuma mērķis bija apzināt efektīvākās programmas, kas var palīdzēt veidot daudzveidīgāku un iekļaujošāku vidi darba tirgū IKT jomā, kā arī ņemt vērā līdzšinējo pieredzi, lai radītu vēl labākus risinājumus.
Pētījumā analizēta arī sieviešu pieredze IKT nozarē, izjautājot gan tās, kuras jau strādā nozarē, gan tās, kuras plāno sākt apgūt šajā jomā vajadzīgās iemaņas, kā arī aprakstītas darba devēju mainīgās prasības un gaidas.
Galvenie secinājumi
Izvērtējot dažādas perspektīvas, pētījums palīdzējis noteikt prioritārās darbības jomas, identificēt kopīgos izaicinājumus un nepieciešamos uzlabojumus. Pētījuma rezultātā izdarītie secinājumi, kuri īsumā uzskaitīti tālāk tekstā, ir būtiski, lai iesaistīto organizāciju turpmākā rīcība būtu saskaņota un efektīva.
- Prasmju trūkums: daudzas pieprasītās IKT prasmes un profesijas netiek apgūtas pietiekami padziļināti.
- Pieredze pret akadēmisko izglītību: darba devēji dod priekšroku praktiskai pieredzei, taču vairums darbinieku uzskata, ka svarīgāka ir formālā izglītība.
- Augsta līmeņa programmas: organizācijas un institūcijas uzskata, ka ir nepieciešams vairāk digitālās iekļaušanas iniciatīvu.
- Iespēja variēt kā vērtība: attālināts darbs un elastīgs darba grafiks ir svarīgi kritērij maz pārstāvētajām grupām, lai sāktu strādāt IKT nozarē.
- Pārliecības trūkums: daudzas sievietes vilcinās pretendēt uz augstākiem amatiem, jo šaubās par savu gatavību.
- Mentorings palīdz nostiprināt prasmes un veidot karjeru.
- Ģimenes atbalsts ir būtisks, pieņemot lēmumu mainīt profesionālo darbības jomu, savukārt darba devēju iedrošinājums mudina pilnveidot prasmes.
- Tīklošanās pasākumi iedvesmo un mazina profesionāļu izolētību.
- Sertifikāti ir svarīgāki karjeras vēlākos posmos – vairums darbinieku uzskata, ka zemākā līmeņa pozīcijā to nozīme ir mazāka.
Pētījums tapis ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu.
