Rūpnieciskā jeb industriālā simbioze pēdējos gados ir kļuvusi par populāru terminu, lai aprakstītu rūpnieciskas darbības, kurās viena dalībnieka ražošanas atkritumi vai blakusprodukti kļūst par resursu citam dalībniekam. Latvijā tas biežāk dzirdams pašvaldību līmenī, tomēr ar industriālo simbiozi saistās neapzināts peļņas potenciāls arī uzņēmējiem. Šim tematam būs veltīts atsevišķs pasākums Vidzemes inovāciju nedēļā 28. februārī.
Industriālā simbioze, līdzīgi kā aprites ekonomika, nav tikai modīgi jēdzieni – tas ir virziens nākotnei ar būtisku un līdz šim maz izmantotu peļņas un inovāciju attīstības potenciālu. Simbioze būtībā nozīmē abpusēji labvēlīgu un izdevīgu mijiedarbību, taču tā neizslēdz iespēju nopelnīt. Industriālā simbioze ir viena no aprites ekonomikas metodēm un līdzeklis ceļā uz dabai labvēlīgāku ekonomiku, veidojot sinerģiju starp nozarēm, lai apmainītos ar materiāliem, enerģiju, ūdeni un citiem blakusproduktiem.
Ekonomiskais izdevīgums ir skaidrs un neapšaubāms, tomēr ar industriālo simbiozi saistās arī virkne citu ieguvumu. Daži no tiem: palielinās ieņēmumi no ražošanas blakusproduktiem, samazinās vajadzība pēc pirmreizējiem izejmateriāliem un samazinās ar to ieguvi un atkritumu apsaimniekošanu saistītās izmaksas, attīstās jaunas tehnoloģijas, uzlabojas noturība pret ārējiem un iekšējiem faktoriem, piemēram, izejmateriālu pieejamību un to cenu kāpumu; palielinās materiālu dzīves ilgums, samazinās apglabājamo atkritumu apjoms poligonos, rodas jaunas darbavietas un attīstās reģionālā ekonomika.
Bioloģiskā industriālā simbioze ietver pārtikas un citu bioloģisko atkritumu izmantošanu. Tā aktualizējusies līdz ar šim atkritumu veidam atvēlēto konteineru izvietošanu vairākās Latvijas pašvaldībās, taču apjoma dēļ vērtīgākā šo resursu daļa veidojas pārtikas ražošanas uzņēmumos. Lai gan Latvijā vairāki uzņēmumi aktīvi darbojas aprites ekonomikas jomā un ir raduši iespējas resursu atkārtotai izmantošanai, daudziem trūkst zināšanu par ražošanas atkritumu un blakusproduktu pielietojuma iespējām un potenciālu.
Pētījumā par Baltijas jūras reģiona valstu progresu industriālās simbiozes jomā secināts, ka līdz šim viens no galvenajiem pārmaiņu virzītājspēkiem Latvijā ir bijuši centieni panākt enerģētisko neatkarību, nevis mērķtiecīga pāreja uz dabai labvēlīgāku rūpniecību. Tāpēc vairumā gadījumu industriālā simbioze saistīta ar atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanā, kamēr augstākas pievienotās vērtības procesos snauž neizmantots potenciāls. Vidzemes bioreģions pētījumā minēts kā daudzsološs piemērs un pirmrindnieks, kurā apvienojušies vairāki partneri ar kopīgu mērķi attīstīt bioresursu izmantošanu un valorizāciju.
Lai izprastu šo tematu un bioloģiski industriālās simbiozes potenciālu, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs rīko pasākumu Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros. Tajā uzstāsies speciālisti, kas šo nozari pēta ikdienā, lai aicinātu ikvienu – uzņēmējus, inovāciju entuziastus, kā arī pašvaldības un valsts iestāžu pārstāvjus – domāt plašākā mērogā, būt atvērtiem inovatīvām idejām un būt daļai no pārmaiņām. Pieredzē dalīsies un uz interesentu jautājumiem atbildēs arī divi celmlauži bio-industriālās simbiozes jomā – akciju sabiedrība “Balticovo” un uzņēmums “Biomund”.
Pasākums “Pārtikas sistēmu transformācija: drosmīgas idejas un inovāciju loma industriālās simbiozes izveidei” notiks 28. februārī plkst. 10–12 Valmiermuižā. Valoda – angļu. Tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā.
Vietu skaits ierobežots, tāpēc aicinām iepriekš reģistrēties, rakstot uz maija.kale@norden.lv.
Papildu uzziņai par pasākumu un ekspertiem: https://shorturl.at/YJ6om
Visi Inovāciju nedēļas pasākumi: https://shorturl.at/8npHN
