Aicinām politikas veidotājus, valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekus, pētniekus un civilās aizsardzības profesionāļus piedalīties seminārā par pārtikas sistēmu drošumu un individuālo noturību krīzes situācijās. Semināra mērķis ir apzināt valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī iedzīvotāju gatavību iespējamiem nākotnes izaicinājumiem pārtikas nodrošinājuma jomā dažādās valstīs un ieskicēt veicamos pasākumus. Nozares eksperti no Norvēģijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas un Latvijas dalīsies atziņās un pārrunās priekšlikumus turpmākai rīcībai.
Datums:
31.05.2024.
Laiks:
Plkst. 9.00–10.30 (CET ) | Plkst. 10.00–11.30 (Rīgas laiks)
Vieta:
Tiešsaistē un klātienē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā (Marijas ielā 13/3, Rīgā)
Valoda:
Angļu
Reģistrācija: https://forms.gle/wFQuS9D2JHhiRJdc9
Gan katrā no Ziemeļvalstīm, gan Latvijā gatavība iespējamām krīzēm pārtikas nodrošinājuma ziņā atšķiras. Lai gādātu par iedzīvotāju drošību, valsts noturībspēju un gatavību dažādiem satricinājumiem, ir noderīga citu valstu pieredze. Vienlīdzīga piekļuve zināšanām un pieredzei visām partnervalstīm ir viena no Ziemeļvalstis vienojošām vērtībām. Ziemeļvalstis ir apņēmušās kopīgiem spēkiem aizstāvēt savas un sabiedroto valstis un to iedzīvotāju intereses.
Pārtikas nodrošinājums ir pakļauts dažādiem iespējamiem apdraudējumiem. To veidi būtiski atšķiras praktisko izpausmju un līdz ar to arī preventīvo metožu ziņā. Tie ir saistīti, piemēram, ar klimata pārmaiņām, iedzīvotāju koncentrāciju pilsētās, dabas katastrofām, politisko nestabilitāti reģionā un konfliktiem. Šie apdraudējumi un pat tikai doma par to realizēšanos var cilvēkos vairot trauksmi, jo apdraud pamatvajadzības – veselīgu, ilgtspējīgu dzīvi un piekļuvi veselīgam uzturam. Labākais, ko varam darīt, ir pēc iespējas sagatavoties. Tam nepieciešams apzināt riskus, izstrādāt rīcības plānu, definēt veiksmīgas rīcības kritērijus un parametrus, izglītot un informēt sabiedrību.
Vai esam gatavi šādiem apdraudējumiem? Ko nozīmē tiem labi sagatavoties? Kāda ir valsts atbildība un kāda ir individuālā atbildība? Kas ir izdarīts un kas vēl darāms?
Spraigie notikumi un konflikti pasaulē likuši izvirzīt ar pārtikas nodrošinājumu saistītu risku apzināšanu un mazināšanu kā vienu no prioritātēm politikas veidotāju un civilās aizsardzības speciālistu dienaskārtībā. Strādājot kopā, apmainoties ar zināšanām, pieredzi, redzējumu un rekomendācijām, būsim spēcīgāki un noturīgāki pret iespējamiem satricinājumiem nekā darot to katrs atsevišķi.
Šis seminārs iecerēts kā aizsākums Ziemeļvalstu un Baltijas valstu diskusijām un saskaņotam rīcības plānam valstu pārtikas sistēmu nodrošinājuma un individuālās noturībspējas jomā. Seminārā uzstāsies pētnieki ar plašām zināšanām un vērtīgu pieredzi šajā jautājumā.
Uzrunas tematiski sadalītas trīs daļās:
- plānošana un stratēģija;
- teritoriju izmantošana un telpiskā plānošana;
- iedzīvotāju gatavība.
Mērķauditorija:
Politikas veidotāji, valsts un pašvaldības iestāžu darbinieki, pētnieki un civilās aizsardzības profesionāļi.
RUNĀTĀJI
• Alda Nikodemusa, Baltijas jūras valstu telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītāja, Latvija.
• Arne Bardalen, Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūta īpašais padomnieks, Norvēģija.
• Bettina Rudloff, Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta vecākā referente, Vācija.
• Essi Kulju, Somijas Nacionālās glābšanas asociācijas (SPEK) gatavības speciāliste, Somija.
• Lena Maria Nilsson, Uztura epidemioloģijas speciāliste, Arktikas centra un Umeo Universitātes Epidemioloģijas un globālās veselības katedras pētniecības projektu koordinatore, Zviedrija.
• Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā padomniece ilgtspējas un digitalizācijas jautājumos.
Moderators: Torfi Johannesson, NORDIC INSIGHTS
.jpg)
PROGRAMMA
Ievadrunas: Torfi Johannesson un Maija Kāle
PIRMĀ DAĻA: Plānošana un stratēģija
Bettina Rudloff: Jauns politiskais ietvars pārtikas nodrošinājuma pieejām, reaģējot uz jaunām (un vecām) problēmām.
Alda Nikodemusa: VASAB redzējums par Baltijas jūras reģiona teritoriālo attīstību līdz 2040. gadam un paredzamās turpmākās darbības.
OTRĀ DAĻA: Teritoriju izmantošana un telpiskā plānošana
Maija Kāle: Urbānās lauksaimniecības nākotne.
Arne Bardalen: Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizsardzība Ziemeļvalstīs, pastiprinoties pārtikas nodrošinājuma riskiem pasaulē.
TREŠĀ DAĻA: Iedzīvotāju gatavība
Essi Kulju: Pārtikas nodrošinājums mājsaimniecībām.
Lena Maria Nilsson: Uzturs vecāka gadagājuma ļaudīm Sāmu kopienās.
NOSLĒGUMS: Maija Kāle un Torfi Johannesson
✔ Seminārs ir bez maksas.
✔ Reģistrācija: https://forms.gle/wFQuS9D2JHhiRJdc9
Tiešsaistes piekļuves saite reģistrētajiem dalībniekiem tiks nosūtīta e-pastā.
